Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1999. gada 11. februāra likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1999., Nr. 52/53 (1512/1513) https://vestnesis.lv/ta/id/22023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli"

Vēl šajā numurā

24.02.1999., Nr. 52/53 (1512/1513)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 11.02.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par iekšējā tirgus aizsardzību

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura tirdzniecības prece, kuras kods ir ietverts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas pieņemta un apstiprināta saskaņā ar likumu "Par Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu";

2) līdzīgas vai tieši konkurējošas preces — preces, kuras pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas, spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un ir savstarpēji aizstājamas;

3) imports — preču pārvietošana pāri muitas robežai, tās ievedot Latvijas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) importa kvota — ierobežojums, kas limitē noteiktā laikposmā importējamo preču vērtību vai daudzumu;

5) vietējie ražotāji — līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma;

6) būtiski zaudējumi — visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;

7) būtisku zaudējumu draudi — skaidri paredzami būtiski zaudējumi;

8) konfidenciāla informācija — informācija, kura nav vispārpieejama un kuras izpaušana var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

9) PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja — Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 13.pantu (1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums nr.1A — Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem).  

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk — aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā konstatēts, ka attiecīgā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi.  

3.pants. Atbildīgās institūcijas

Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izveido Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju (turpmāk — komisija) un apstiprina tās nolikumu. Komisijas galvenais uzdevums ir izvērtēt aizsardzības pasākumu nepieciešamību un noteikt attiecīgai situācijai atbilstošu aizsardzības pasākumu. Ja nepieciešams, komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts pārvaldes institūcijām un pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem.

II nodaļa
Pārbaudes procedūra

 

4.pants. Pārbaudes ierosināšana

Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, tiek uzsākta pārbaude pēc komisijas iniciatīvas un balstoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī uz vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas rakstveida iesniegumu (turpmāk — iesniegums), kura darbojas vietējo ražotāju vārdā.  

5.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji vai ražotāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju aizliegtu palīdzību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci) un apstiprina apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.  

6.pants. Pārbaudes uzsākšana

(1) Komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izlemj, vai ir pietiekami daudz pierādījumu pārbaudes uzsākšanai, un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par pārbaudes uzsākšanu;

2) rakstveidā informē visas zināmās ieinteresētās personas (eksportētājus, importētājus, vietējos ražotājus, vietējo ražotāju vai tirgotāju asociācijas un attiecīgās eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu kompetentās iestādes) par pārbaudes uzsākšanu;

3) ja iesniegums noraidīts, rakstveidā informē iesniedzēju par noraidījuma iemesliem.

(2) Komisija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, kārtību, kādā veicami aizsardzības pasākumi, un citus jautājumus.  

7.pants. Pārbaudes izbeigšana

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā konstatē, ka būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu nav vai arī ka zaudējumus nav izraisījis attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms.  

8.pants. Pārbaudes termiņi

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos komisija var pieņemt lēmumu pārbaudes termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.  

9.pants. Pārbaudē izmantojamā informācija

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(4) Ja persona nevēlas informāciju publiskot vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un komisija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, komisija, izvērtējot nodarītos būtiskos zaudējumus vai radītos būtisku zaudējumu draudus, var neņemt vērā šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).  

10.pants. Pārbaudes atklātums

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu veikšana atbilst sabiedrības interesēm).  

11.pants. Būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu konstatēšana

(1) Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, komisija izvērtē visus objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

1) attiecīgās preces pieaugošā importa rādītāji un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

2) vietējā tirgus daļa, kuru aizņēmis attiecīgās preces pieaugošais imports;

3) ietekme uz vietējo ražošanu, ņemot vērā izmaiņas pārdošanas līmenī, ražošanu, produktivitāti, jaudu izmantošanu, peļņu un zaudējumus, kā arī nodarbinātību.

(2) Nav iespējams apstiprināt, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, ja pārbaudē, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, netiek pierādīta cēloniskā saikne starp attiecīgās preces pieaugošā importa apjomu un būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem. Ja būtiskus zaudējumus vai būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādus zaudējumus nevar saistīt ar attiecīgās preces pieaugošo importa apjomu.

III nodaļa
Aizsardzības pasākumi
 

12.pants. Kārtība, kādā veicami aizsardzības pasākumi

(1) Komisija sagatavo pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Komisija nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ja komisija ierosina veikt aizsardzības pasākumus, Ministru kabinets lemj par atbildīgo institūciju likumprojekta par attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu sagatavošanai. Komisija nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.  

13.pants. Aizsardzības pasākumu veikšanas princips

Aizsardzības pasākumi pret visu attiecīgās preces importu tiek veikti neatkarīgi no tā, kura ir šīs preces izcelsmes valsts (izņemot šā likuma 23.pantā minētās valstis).  

14.pants. Aizsardzības pasākumi

(1) Saeima uz noteiktu laikposmu un apmērā, kāds nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos būtiskos zaudējumus vai novērstu būtisku zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

1) importa kvotas ieviešana;

2) muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana.

(2) Komisija informē par noteikto aizsardzības pasākumu veikšanu PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pasākumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.  

15.pants. Pagaidu pasākums

Ja komisija pieņem lēmumu par to, ka radušies kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, Saeima lemj par pagaidu pasākuma veikšanu, negaidot pārbaudes beigas. Par pagaidu pasākuma veikšanu komisija paziņo PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un Asociācijas padomei, ja pagaidu pasākuma veikšana attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.  

16.pants. Pagaidu pasākuma veikšana

Pagaidu pasākums ir muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana. Pagaidu pasākuma ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.  

17.pants. Citu pasākumu veikšana

Citus šajā likumā neminētos pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, var veikt tikai gadījumos, kad tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.  

18.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu cēlonis, muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa
Aizsardzības pasākumu ilgums
 

19.pants. Aizsardzības pasākumu termiņi

(1) Aizsardzības pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā to termiņš tiek pagarināts).

(2) Ja pēc četriem gadiem tiek konstatēts, ka aizsardzības pasākumu termiņš pagarināms, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai attiecīgās preces importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Sakarā ar aizsardzības pasākumu termiņa pagarināšanu no jauna noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas termiņa beigās.

(3) Ja aizsardzības pasākumu ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to termiņa ietvaros regulāri pēc noteikta laikposma tiek pakāpeniski liberalizēti.  

20.pants. Aizsardzības pasākumu liberalizācija vai atcelšana

Ja komisija konstatē, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika veikti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Saeima attiecīgos pasākumus liberalizē vai atceļ.  

21.pants. Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums

Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.  

22.pants. Aizsardzības pasākumu atkārtota veikšana

(1) Aizsardzības pasākumus pret tādas preces importu, pret kuru jau veikti aizsardzības pasākumi, nedrīkst atkārtoti veikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādus aizsardzības pasākumus nedrīkst atkārtoti veikt, ir vismaz divi gadi.

(2) Aizsardzības pasākumus, kuru ilgums ir 180 vai mazāk dienu, var atkārtoti veikt, ja ir pagājis vismaz gads, kopš uzsākti aizsardzības pasākumi pret attiecīgās preces importu un šie pasākumi nav veikti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā attiecībā uz to pašu preci no dienas, kad uzsākta aizsardzības pasākumu veikšana.  

23.pants. Aizsardzības pasākumu veikšana attiecībā uz jaunattīstības valstīm

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst veikt pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(2) Aizsardzības pasākumus drīkst veikt pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trim procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, komisija nekavējoties par to informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 11.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 24.februārī  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!