Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 26.oktobrī

MK: Par Ministru kabineta gadskārtējās balvas piešķiršanu

26.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķīra Ministru kabineta gadskārtējās piecas balvas.

Ar Ministru kabineta balvu apbalvota teātra zinātniece, profesore, habilitētā mākslas zinātņu doktore Līvija Akurātere par mūža ieguldījumu teātra kritikas un zinātnes attīstībā, kā arī jaunākās paaudzes un topošo profesionāļu izglītošanā.

Ministru kabineta balva piešķirta Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošajai pētniecei, lauksaim­niecības zinātņu doktorei Mārai Skrīvelei par nozīmīgu ieguldījumu augļkopības nozares attīstībā Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim medicīnas zinātņu doktoram Rafailam Rozentālam Ministru kabineta balva piešķirta par nieru transplantācijas metožu izstrādāšanu un ieviešanu Latvijas medicīnas praksē.

Ar Ministru kabineta balvu apbalvots VII, VIII, IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, komponists Raimonds Pauls par radošu un mērķtiecīgu ieguldījumu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā un pilnveidē 20 gadu garumā, par ilggadēju māksliniecisko darbību bērniem un jauniešiem veltītā mūzikas repertuāra izveidē un muzicēšanas mākslas attīstībā, veicinot nacionālo pašapziņu un kultūras vērtību pārmantošanu.

Ministru kabineta balva piešķirta biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un līdzdalības veicināšanu politikas procesu īstenošanā un par iesaistīšanos 2010.gadā darba grupās valsts funkciju izvērtēšanai.

1995.gada 8.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ar kuru tika nodibināta Ministru kabineta balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.

MK balva pasniegta piecpadsmit reizes. Ministru kabineta balva ir 5000 latu, Goda diploms un krūšu nozīme, to piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

26.oktobrī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts ilggadējam Lubānas pilsētas un bijušajam Lubānas novada domes priekšsēdētājam Miķelim Gruzītim par nozīmīgu ieguldījumu Lubānas pilsētas attīstībā, Lubānas novada izveidošanā, kā arī Lubānas kultūrvides veidošanā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docentam, lauksaimniecības zinātņu doktoram profesoram Voldemāram Strīķim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu agrārās ekonomikas zinātnes attīstībā un jauno speciālistu sagatavošanā, kā arī par aktīvu sabiedriski organizatorisko darbību.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta vadošajam pētniekam, lauksaimniecības zinātņu doktoram emeritētajam asociētajam profesoram Uldim Osītim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par ilggadēju pedagoģisko un zinātnisko darbu jauno speciālistu un zinātnieku sagatavošanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedras vadītājam, medicīnas zinātņu doktoram profesoram Andrejam Skaģeram par nozīmīgu ieguldījumu vienotas mutes, sejas un žokļu ķirurģijas specialitātes izveidē un attīstībā Latvijā.

Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu apbalvota horeogrāfe, pedagoģe, vairāku vispārējo un skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte par mūža ieguldījumu dejas mākslas attīstībā, deju svētku vēstures apkopošanā un dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā.

Ārstam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2.slimnīca” valdes priekšsēdētājam Jānim Petronim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidošanā, attīstībā un sabiedrības veselības veicināšanā.

Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas valdes priekšsēdētājam Rafi Haradžanjanam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mazākumtautību kultūras un izglītības veicināšanā, kā arī integrācijas jautājumu aktualizēšanā un risināšanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Valsts robežsardzes galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieka vietniecei majorei Natālijai Zaicevai par teicamu dienesta uzdevumu izpildi un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības un imigrācijas kontroles nodrošināšanā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas direktoram Pēterim Kučānam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nesavtīgu un pašaizliedzīgu ieguldījumu Latvijas medicīnas māsu, ārsta palīgu un māsu palīgu profesionālajā izglītošanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu U.Osītim un V.Strīķim pasniedz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, A.Skaģeram, P.Kučānam un J.Petronim – veselības ministrs Didzis Gavars, M.Gruzītim – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe, bet I.E.Saulītei un R.Haradžanjanam – kultūras ministrs Ints Dālderis, N.Zaicevai Atzinības rakstu pasniedz iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu

26.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Rīkojuma projekts paredz segt Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) izdevumus, kas ir saistīti ar Aizsardzības ministrijas uzdevumu izpildi, piešķirot finansējumu no ministrijas 2010.gada budžeta 8982 latu apmērā.

Aizsardzības ministrijas uzdevums ir piedalīties NATO, ES un citu starptautisko drošības un aizsardzības organizāciju drošības un valsts aizsardzības politikas veidošanā, kā arī informēt sabiedrību par nozares politiku, konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā un veicināt sociālo dialogu aizsardzības politikas jautājumos. Līdz ar to Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķi saskan ar ministrijai noteiktajiem uzdevumiem.

Desmit pastāvēšanas gados LATO ir kļuvusi par nozīmīgu Aizsardzības ministrijas sadarbības partneri nevalstiskajā sektorā, un, sekmīgi sadarbojoties, ir realizēti daudzi kopīgi projekti, to skaitā Rīgas Konference, kas ik gadus Rīgā pulcē ārvalstu ekspertus un augsta ranga amatpersonas.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas darbības mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas dalību NATO un drošības politikas aktualitātēm, kā ar veicināt Latvijas kā NATO dalībvalsts atpazīstamību un tās starptautiskās lomas nostiprināšanos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Latvijas Garantiju aģentūras garantiju komersantu konkurētspējas celšanai pieejamību līdz 2013.gada beigām

Lai Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) varētu turpināt izsniegt komersantiem valsts garantijas konkurētspējas celšanai, 26.oktobra Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti jauni MK noteikumi, kas paredz nodrošināt LGA aizsākto garantiju izsniegšanas un finansējuma pieejamības atbalsta sniegšanas turpināšanu saimnieciskās darbības veicējiem no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Pašreiz Latvijas Garantiju aģentūra izsniedz garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai, pamatojoties uz 2009.gada 24.marta MK noteikumiem Nr.269 “Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai”, kas zaudē spēku ar 2010.gada 31.decembri. Garantijas šo noteikumu ietvaros tiek sniegtas saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”, kurš ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim. Līdz ar to šobrīd garantiju izsniegšanas nosacījumus ir nepieciešams izdot jaunā redakcijā.

Garantijas ir LGA uzņemtās saistības kompensēt komercbankai saimnieciskās darbības veicēja neatmaksāto finansējuma pamatsummu garantijas apmērā, iestājoties garantijas gadījumam.

Jaunie MK noteikumi “Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” nosaka saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta piešķiršanas nosacījumus, neatbalstāmās nozares un darbības, atbalstāmos finanšu pakalpojumus, garantijas apjomu, garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtību, subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanas kārtību, kumulācijas un atbalsta uzskaites nosacījumus.

Jaunā noteikumu projekta ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem tiek paplašināts arī finanšu pakalpojumu loks, par kuriem tiek sniegtas garantijas ar konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantijām. Tādā veidā tiks veicināta saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēja un izaugsme, radot iespēju saņemt garantijas par minētajiem pieejamiem finanšu pakalpojumiem.

Programmas “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” kopējais finansējums ir 60,5 miljoni latu. Līdz 2010.gada 30.septembrim LGA izsniegusi 56,5 miljonu latu konkurētspējas garantijas.

Izmantojot atlikušo finansējumu 40,5 miljonus latu, LGA sniegs garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem: apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumiem, finanšu līzingam, faktoringam, konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantijai. No 2011. līdz 2013.gada beigām LGA plāno izsniegt 107 miljonu latu garantijas. LGA var uzņemties garantiju saistības, kas ir lielākas par pieejamo finansējumu, piemērojot multiplikatoru, kas ir atkarīgs no garantēto kredītu riska un aprēķinātā uzkrājumu apjoma.

Kā zināms, LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kuras valsts kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Kopš 2003.gada LGA īsteno tautsaimniecības politikā definētos uzdevumus komersantu atbalsta sektorā, palīdzot uzņēmējiem piesaistīt finansējumu komercdarbības veikšanai. LGA nodrošina atbalsta mehānismu, sniedzot saimnieciskās darbības veicējiem garantijas kredīta vai līzinga saņemšanai Latvijas komercbankās.

 

EM: Par precizētiem tirdzniecības organizēšanas noteikumiem

26.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas regulē tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos veidos.

Grozījumi tirdzniecības noteikumos tika izstrādāti, lai vienkāršotu tirdzniecības organizēšanas kārtības jautājumus ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos, tai skaitā vienkāršotu pārvietojamo mazumtirdzniecības punktu izveidošanas un saskaņošanas kārtību. Līdz ar grozījumu veikšanu Tirdzniecības noteikumi tiek pilnveidoti atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirgu savienības un Valsts ieņēmumu dienesta izteiktajiem priekšlikumiem.

Tirdzniecības noteikumos iekļauts skaidrojums, kas novērsīs terminu atšķirības dažādos normatīvajos aktos, nosakot, ka pēc 31.oktobra ar autoveikaliem citos normatīvajos aktos saprot pārvietojamos mazumtirdzniecības punktus.

Tirdzniecības noteikumu grozījumi paplašina jautājumu loku, kuros pašvaldības dome ir tiesīga izdot pašvaldību saistošos noteikumus tirdzniecības kārtības jautājumu risināšanai. Noteikumu grozījumos iekļauts arī pilnvarojums pašvaldības domei risināt jautājumu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanas maksām. Tāpat Tirdzniecības noteikumos iekļauts pilnvarojums pašvaldības domei noteikt detalizētāku kārtību, kādā tiek piešķirts tirgus statuss un tirgus pārvaldītājs saskaņo ar vietējo pašvaldību tirgus noteikumus.

Tirdzniecības noteikumi precizē arī prasības, kas jāievēro tirdzniecības dalībniekiem, veicot ielu tirdzniecību pie pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas.

Tirgus noteikumi ir papildināti ar nosacījumiem, kad pašvaldība no tirdzniecības organizatora iesniegtā tirdzniecības dalībnieku saraksta tiesīga svītrot tirdzniecības dalībnieku, u.c. nosacījumiem.

 

EM: Par jaunu būvinspektoru uzraudzības kārtību būvniecības kontroles uzlabošanai

26.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos noteikumus par būvinspektoriem, kuru ieviešana palīdzēs uzlabot būvniecības procesa kontroli, novērst nepilnības būvniecības kontrolē un nodrošinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu būvniecības kontroles procesā.

Līdz ar MK noteikumu ieviešanu būvinspektoriem būs pienākums reizi gadā iesniegt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā (pašlaik – Ekonomikas ministrija) savas profesionālās darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, ar kura palīdzību būs iespējams konstatēt nepilnības būvniecības kontrolē un tās novērst, kā arī nodrošināt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, veicot būvniecības kontroli.

MK noteikumos ir paredzēta kārtība, kādā personas iegūst būvinspektora tiesības, kā šīs tiesības tiek anulētas, kā arī prasības personām, kuras vēlas saņemt būvniecības, kā arī vides pieejamības kontroles tiesības un būvinspektoru tiesības un pienākumus, pildot saistošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un profesionālās darbības uzraudzības kārtību.

Noteikumi paredz, ka būvniecības kontroles tiesības persona, kas atbilst noteikumos iekļautajām prasībām, iegūst pēc reģistrācijas būvinspektoru reģistrā, savukārt tiesības kontrolēt – stājoties darbā vietējā pašvaldībā. Savukārt būvinspektors tiek izslēgts no šā reģistra, ja neatbilst izglītības vai pieredzes kritērijiem vai arī atkārtoti nebūs izpildījis par būvniecību atbildīgās ministrijas norādījumus par būvinspektora pienākumu izpildi, lai novērstu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus.

Kā pamatprasība būvinspektoram tiek izvirzīta augstākās izglītības nepieciešamība būvniecības vai arhitektūras vai kādā citā jomā, ja iepriekš tika iegūta vidējā profesionālā izglītība būvniecības vai arhitektūras jomā. Tāpat būvinspektoram ir jābūt ar vairāku gadu darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā un jāpārzina būvinspektora pienākumu pildīšanai nepieciešamo normatīvo aktu prasības. Šādas prasības būvinspektoriem tiek izvirzītas, lai nodrošinātu, ka būvniecības kontroli veic kompetenti būvniecības speciālisti, kuri argumentēti spēj sazināties ar citiem būvniecības dalībniekiem.

Noteikumi paredz, ka personu reģistrāciju būvinspektoru reģistrā veiks par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, iepazīstoties ar komisijas, kas sastāvēs no par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas un biedrības “Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija” pārstāvjiem, vērtējumu. Savukārt profesionālā darbība tiks vērtēta, par pamatu ņemot būvinspektoru sniegtās ikgadējās atskaites un iedzīvotāju sūdzības, kā rezultātā pašvaldībai tiks sniegts ziņojums ar ieteikumiem konstatēto trūkumu būvniecības vai vides pieejamības kontroles uzlabošanai, tostarp par nepieciešamību piesaistīt vēl būvinspektorus vai veikt būvinspektora nomaiņu.

Savukārt, lai nodrošinātu vienveidīgu būvju pārbaužu veikšanu un atvieglotu būvniecības dalībnieku un būvinspektora darbu, ir izstrādāta atzinuma par būves pārbaudi forma, kas būs jāaizpilda, ikreiz veicot pārbaudes.

Līdz ar to dokumentāli tiks fiksētas visas pārbaudes un tiks novērsti dažādi būvinspektoru norādījumu, kas šobrīd tiek izteikti arī mutiski, traktējumi un nepamatotu prasību izvirzīšana, kas nav paredzētas normatīvajos aktos.

Normatīvajā aktā ir noteikts, ka pašvaldības 10 darbadienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā nosūta EM informāciju par attiecīgajā pašvaldībā nodarbinātajiem būvinspektoriem.

Noteikumi attiecas uz 139 Latvijā praktizējošajiem būvinspektoriem un 118 pašvaldībām, kā arī personām, kas nākotnē vēlas kļūt par būvinspektoram. Vienlaikus, lai nediskriminētu šobrīd strādājošos būvinspektorus, noteikumos paredzēts, ka arī gadījumā, ja viņi neatbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz izglītību un pieredzi, būvinspektori varēs pildīt savus darba pienākumus līdz darba tiesisko attiecību pārtraukšanai, kā arī sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas uzsākt pildīt būvinspektora pienākumus citā pašvaldībā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par budžeta pārskatu gatavotāju instrukciju

Ministru kabinets (MK) 26.oktobrī ir akceptējis instrukciju par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem.

Instrukcija būs jāpielieto atbilstoši MK noteikumiem Nr.777 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, gatavojot pārskatu par 2010.gadu. Izdodot instrukciju, pilnībā tiks atrisināta problēma par tiesiskā regulējuma trūkumu prasībām, iestādēm sagatavojot budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem. Paredzams, ka instrukcijā sniegtie paskaidrojumi uzlabos pārskatu kvalitāti, veicinot lietotāju izpratni par grāmatvedības uzskaites datu uzrādīšanu pārskatos.

Instrukcijas projekts attiecas uz budžeta iestāžu, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu – kopā 816 iestāžu – pārskatu sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Instrukcija aizstās līdz šim spēkā esošo MK 2009.gada 17.novembra instrukciju Nr.17 “Kārtība, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem”.

 

FM: Par Ventspils siltumapgādes modernizācijas projekta pārtraukšanu

Tā kā projekta īstenotājs nav spējīgs nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu un realizēt projektu plānotajā laikā, 26.oktobrī Finanšu ministrija (FM) informēja Ministru kabinetu (MK) par Kohēzijas fonda projekta “Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība” pārtraukšanu.

Lai modernizētu Ventspils siltumapgādes sistēmu, uzlabotu vides un gaisa kvalitāti pilsētā, no 2004.–2006.gada perioda Kohēzijas fonda līdzekļiem 2006.gada augustā tika piešķirts 24,3 miljonu latu finansējums Ventspils pilsētas domes projektam “Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība”.

Lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu, kā arī iesaistītu privāto sektoru sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, projektu nolēma ieviest publiskās privātās partnerības modeļa ietvaros, kurā ieviešanas iestāde ir SIA “Ventspils Energo”. Tajā 51% kapitāla daļu pieder pašvaldības SIA “Ventspils Termo”, bet 49% – vācu kompānijai “Stadtwerke Flensburg GmbH”.

Ņemot vērā vācu kompānijas sākotnējās problēmas piesaistīt nepieciešamos 49 miljonu latu kredītresursus, Valsts kase, izprotot projekta nozīmību, atrada īpašu iespēju izsniegt aizdevumu SIA “Ventspils Energo”, lai nekavējoties uzsāktu projekta īstenošanu. Lai aizsargātu valsts budžeta intereses, obligāta prasība no Valsts kases aizdevuma saņemšanai bija nosacījums pašvaldībai un privātajam partnerim sniegt galvojumu. Bet kopš 2009.gada otrās puses, kad Valsts kase bija nodrošinājusi iespēju saņemt valsts budžeta aizdevumu, projekta īstenotāji nav atrisinājuši nepieciešamos galvojuma nodrošināšanas jautājumus.

Kā alternatīvs risinājums nepieciešamo līdzekļu piesaistei un iekavēto darbu uzsākšanai tika izskatīta arī iespēja piesaistīt jaunus stratēģiskos investorus – enerģētikas kompāniju “Fortum” un SIA “Enefit”. Par alternatīvo risinājumu Latvijas iestādes informēja arī Eiropas Komisija (EK), kura neiebilda pret šādu scenāriju. Diemžēl SIA “Ventspils Energo” vācu dalībnieks atteicās sadarboties ar kompāniju “Fortum”, un arī vēlākais mēģinājums projektā iesaistīt kompāniju SIA “Enefit” izrādījās neveiksmīgs, jo dalībnieku vidū nebija kopīga redzējuma par projekta turpmāko ieviešanu un savstarpējo sadarbību.

Pašlaik projektam noteiktais beigu datums ir 2010.gada 30.novembris, taču konceptuālas sarunas ar EK par termiņa pagarinājumu no FM puses tika sāktas jau 2008.gada aprīlī, un 2009.gada maijā EK tika nosūtīti priekšlikumi par projekta ieviešanas termiņa pagarinājumu. EK ir sniegusi informāciju, ka maksimāli iespējamais pagarinājuma termiņš ir līdz 2011.gada 31.decembrim. Tomēr šādu pagarinājumu EK ir gatava sniegt tikai tad, ja projekta ietvaros ir sākti fiziskie darbi un sasniegts ievērojams fiziskais progress, ko līdz šim projekta īstenotāji nav demonstrējuši.

FM uzskata, ka šobrīd nobīdes projekta realizācijas termiņos jau ir tik būtiskas un minētās problēmas nenovēršamas, ka nav iespējams apgūt piešķirto Kohēzijas fonda finansējumu un sasniegt paredzētos projekta mērķus pilnā apjomā EK noteikto 12 mēnešu laikā (līdz 2012.gada 31.decembrim).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā

26.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu”.

Rīkojums atļaut Iekšlietu ministrijai nodot Finanšu ministrijas valdījumā divus nekustamos īpašumus: Dzelzceļu ielā 18, Daugavpilī (zeme un ēka), un Dzelzceļu ielā 5a, Daugavpilī (zeme un trīs būves). Rīkojums vienlaikus atļauj pārdot abus nekustamos īpašumus valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”.

Minētos īpašumus savu funkciju veikšanai izmantoja likvidējamā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienība “Apsardze”. Abi nekustamie īpašumi Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai nav nepieciešami.

 

IeM: Par labākiem darba apstākļiem ugunsdzēsējiem un policistiem

26.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu ugunsdzēsības depo Ata Kronvalda ielā 52, Cēsīs, un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils cietoksnī (attīstības I posms – būvniecības 1.kārta) nomas maksas, aprīkojuma iegādes un uzturēšanas izdevumu segšanai”.

Rīkojums nosaka nomas maksas apmēru, kas Iekšlietu ministrijai, sākot ar 2013.gadu, ir jāmaksā valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” par telpu nomu, kā arī termiņu, kādā tiek paredzēts pabeigt būvniecības darbus.

Plānots, ka Cēsu ugunsdzēsības depo būvniecības pabeigšanas termiņš būs 2013.gada 1.marts, savukārt Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils cietoksnī būvniecības 1.kārtas plānotais būvniecības pabeigšanas termiņš ir 2013.gada 1.janvāris.

“Manuprāt, svarīgi ir ne tikai rūpēties par to, lai iekšlietu sistēmā strādājošajiem netiktu samazināts atalgojums, bet arī par to, lai viņiem būtu pienākumu pildīšanai atbilstoši darba apstākļi,” atzīst iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Kā norāda L.Mūrniece: “Jaunas ēkas būvniecība Cēsīs ir vitāli nepieciešama, jo esošās ugunsdzēsības depo telpas Cēsīs ir avārijas stāvoklī, daļa no tām vairs netiek lietotas, baidoties no griestu iegrūšanas. Tās ir darbam nepiemērotas, turklāt tās tiek īrētas no pašvaldības.”

Savukārt pēc Daugavpils cietokšņa ēku kompleksa renovācijas īstenošanas tajā paredzēts izvietot VP Latgales reģiona pārvaldes administratīvo kompleksu un izolatoru. Pēc reģionālās reformas īstenošanas Valsts policijā Daugavpils ir kļuvusi par Latgales reģiona pārvaldes centru. Šobrīd Daugavpilī Valsts policijas ēkas atrodas dažādās pilsētas vietās, kas apgrūtina Daugavpils kā Latgales reģionālā centra darbību.

 

IeM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Jūrmalas pašvaldībai

26.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā”. Saskaņā ar rīkojumu valsts nekustamais īpašums Jūrmalā, Skolas ielā 44, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, tiek nodots Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības pašvaldības funkcijas nodrošināšanai – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Minētais nekustamais īpašums līdz 2010.gada janvārim tika izmantots Valsts policijas koledžas (VPK) vajadzībām. Pēc VPK pārcelšanās uz Rīgu šis valsts nekustamais īpašums Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

 

IeM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Smiltenes pašvaldībai

26.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā”. Saskaņā ar rīkojumu valsts nekustamais īpašums Daugavas ielā 37, Smiltenē, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, tiek nodots Smiltenes novada pašvaldības īpašumā bez atlīdzības pašvaldības funkcijas nodrošināšanai – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Tāpat rīkojums paredz, ka Smiltenes novada pašvaldība nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodos valstij, ja tas vairs netiks izmantots minētās funkcijas nodrošināšanai.

Minēto īpašumu savu funkciju veikšanai izmantoja likvidējamā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienība “Apsardze”. Nekustamais īpašums Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par izmaiņām pašvaldību savstarpējos norēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem izglītībā

26.oktobrī valdība uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēt un sagatavot likumprojektus par grozījumiem Izglītības likumā un likumā “Par pašvaldībām”, nosakot pienākumu pašvaldībām slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās pašvaldības padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Izglītības un zinātnes ministram likumprojektus noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) valsts budžeta projekta 2011.gadam likumprojektu paketē.

Pēc likumprojektu stāšanās spēkā izskatīšanai valdībā tiks virzīts 26.oktobrī MK konceptuāli atbalstītais IZM izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem””.

Šobrīd pašvaldībai – pakalpojuma saņēmējam – ir pienākums slēgt līgumu par sniegtajiem pakalpojumiem tikai par tiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā pierakstītajiem bērniem, kuri apmeklē citas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas vai vakara un neklātienes (maiņu) vispārējās izglītības iestādes. Savukārt par tiem audzēkņiem, kuri apmeklē pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes, pašvaldībai nav pienākums slēgt līgumu un norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to veidojas netaisnīga situācija pret tām pašvaldībām, kuras savā administratīvajā teritorijā esošajās pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs izglīto audzēkņus no citām administratīvajām teritorijām.

Saskaņā ar Izglītības likumu pašvaldības pienākums ir nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, un tā iegūstama gan vispārējās, gan profesionālās izglītības iestādē, jo abās var tikt īstenota vidējās pakāpes izglītība. Novērst nevienlīdzīgo situāciju vidējā izglītības pakāpē ir ļoti būtiski tieši tagad, kad audzēkņu skaits strauji samazinās un skolu tīkla sakārtošana ir jāplāno kompleksi, ņemot vērā visa veida izglītības pieejamību.

Šobrīd arvien vairāk pašvaldību izrāda interesi par iespēju pārņemt profesionālās izglītības iestādes. Taču principiālā atšķirība, kad attiecībā uz vidusskolēniem no citām pašvaldībām darbojas pašvaldību savstarpējie norēķini, bet attiecībā uz audzēkņiem, kuri izvēlējušies pašvaldību dibināto profesionālo vidējo izglītības iestādi šajā pašā pašvaldībā, tas neattiecas, būtiski kavē skolu tīkla sakārtošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par Eiropas Savienības fondu papildu naudu reģionālo lidostu attīstībai

Ventspils un Liepājas lidostu infrastruktūras attīstībai tiks novirzīti papildus 769 tūkstoši latu no Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem, kas rasti aktivitātē “Lielo ostu infrastruktūras attīstība”.

Tā kā ostu rekonstrukcijas projektiem nepieciešami ievērojami lielāki finanšu līdzekļi, aktivitātē pēc otrās projektu atlases kārtas atlikusī summa 769 tūkstoši latu nebūtu pietiekama, lai rīkotu trešo projektu atlases kārtu. Taču šos līdzekļus būtu iespējams apgūt, novirzot tos reģionālo lidostu rekonstrukcijas projektiem.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) “Noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.3.aktivitāti “Lielo ostu infrastruktūras attīstība “Jūras maģistrāļu ietvaros” un rīkojumu projektā “Grozījumi darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā”, ko 26.oktobrī atbalstīja valdībā.

Grozījumi minētajos MK noteikumos ļaus Liepājas pašvaldībai pieprasīt nacionālo finansējumu jeb dotāciju pilsētas ostas pievedceļu rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir aptuveni 13,7 miljoni latu, no kuriem 11,6 miljoni latu – KF līdzfinansējums. Projekta attiecināmais nacionālais finansējums tiks segts no Liepājas pašvaldības budžeta un valsts dotācijas.

Ostas attīstības projekta ietvaros tiks rekonstruēts Dienvidu pieslēgums Liepājas ostai, izbūvējot Zirņu–Ganību maģistrālo ielu.

Tāpat grozījumi darbības programmas papildinājumā paredz: lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus vienotas 112 tehnoloģiskās platformas izveidei, projektus iesniegs VAS “Elektronisko sakaru direkcija” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, nevis Satiksmes un Iekšlietu ministrija, kā paredzēts iepriekš. Iestādes varēs pieteikties ERAF līdzekļiem attiecīgi 5,1 un 2,6 miljonu latu apmērā.

 

SM: Par Eiropas Savienībā vienotiem drošības indikatoriem dzelzceļa jomā

Ir izstrādāti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas pārņems vairāku direktīvu normas, nosakot vienotus kopīgos drošības indikatorus dzelzceļa jomā visā Eiropas Savienībā (ES).

Tādējādi mainīsies dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi un klasifikācija, paredz 26.oktobrī valdībā izskatītie MK noteikumi “Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

ES īstenotās kopīgās transporta politikas ietvaros attiecībā uz dzelzceļa transportu ir jānosaka kopīgi drošības mērķi. Šobrīd katrā ES dalībvalstī drošības indikatori nacionālajos normatīvajos aktos ir noteikti atšķirīgi, kas apgrūtina kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanu.

Jaunajā normatīvajā aktā tiek nosaukti trīs dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi – smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums un satiksmes drošības pārkāpums. Līdzšinējā regulējumā dzelzceļa satiksmes negadījumi tika klasificēti kā smaga dzelzceļa avārija, dzelzceļa avārija, satiksmes drošības pārkāpums un nelaimes gadījums, kurā cietis cilvēks.

Tāpat izstrādātajos noteikumos precizēta pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumā, negadījumu izmeklēšanas organizēšanas un nodrošināšanas kārtība, kā arī dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas rezultātu noformēšana un uzskaite atbilstoši vienotām ES prasībām.

Normatīvā akta sagatavošanā tika iesaistīti Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, VAS “Latvijas dzelzceļš”, dzelzceļa pārvadātāju, specializētās vairāku nozaru prokuratūras un Valsts policijas pārstāvji.

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par noteikumiem saistībā ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu

26.oktobrī Ministru kabinets pieņēma vairākus noteikumus, kas saistīti ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MNA) speciālisti. Tika pieņemts MNA nolikums, ar kuru plānots saskaņot MNA kompetenci ar Maksātnespējas likuma regulējumu, proti, to, ka maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanu veiks biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, nevis MNA, kā tas bija līdz šim.

Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 2010.gada 1.novembrī tiks ieviests depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesā, kuru iemaksās MNA izveidotā kontā un kuru administrēs MNA, savukārt maksātnespējas procesa izmaksas vairs netiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Valdība 26.oktobrī pieņēma arī kārtību, kādā iemaksā un izmaksā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu juridiskās personas maksātnespējas procesā. Tā noteiks kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams MNA speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.

26.oktobrī tika pieņemta arī kārtība, kādā MNA izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu. Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu administratoru objektīvu un neitrālu ieteikšanu tiesām, kā arī lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa efektīvu gaitu.

Tika pieņemti noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību. Noteikumi paredz, ka darbības veidlapa ir jāaizpilda elektroniski un jānosūta MNA un kreditoriem uz to elektroniskā pasta adresēm. Tāpat noteikumi paredz, ka administratora sākotnējā darbības pārskata atskaites periods būs trīs mēneši pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Pieņēma arī noteikumus par maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu. Tajos noteikts, ka administrators slēgs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu par visiem administrētajiem procesiem, kuros viņš veic vai veiks administratora pienākumus, un apdrošināšanas līguma darbības periods nav mazāks par vienu gadu.

Noteikumos teikts, ka minimālā apdrošinājuma summa uz gadu par visiem administrētajiem procesiem būs 30 000 latu.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

ZM: Par nekaitīguma un marķējuma obligātajām prasībām augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem

26.oktobrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.128 “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem””. Grozījumi noteikumos papildina šobrīd spēkā esošos noteikumus ar jaunu sulu salduma līmeņa mērvienību – Briksa grādiem, kas turpmāk jāņem vērā sulu ražošanas procesā.

Noteikumu grozījumu pielikumā noteiktas minimālās Briksa grādu vērtības no koncentrāta iegūtām augļu sulām.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nosaka no koncentrāta iegūtas sulas salduma pakāpi, stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz ar to arī ar nākamā gada 1.janvāri ražotājiem būs jāievēro direktīvā noteiktās prasības sulu ražošanā. Direktīvas grozījumi izstrādāti, lai precizētu sulas direktīvas prasības atbilstoši sulu starptautiskajiem standartiem, jo īpaši Augļu sulu un nektāru standartu kodeksam (Codex Stan 247-2005), kurā noteikti augļu sulu un līdzīgu produktu kvalitātes faktori un prasības marķējumam. Šajā standartu kodeksā noteiktas arī minimālās Briksa vērtības augļu sulām, kas iegūtas no koncentrāta.

Grozījumi MK 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.128 “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem” stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa