Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"

Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība;

2) bieži sastopamie derīgie izrakteņi — Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi;

3) derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga;

4) derīgo izrakteņu atradne — dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama;

5) derīgo izrakteņu atradņu kadastrs — datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti;

6) derīgo izrakteņu ieguve — komerciālas nozīmes atradnē veicamu darbu komplekss, kura mērķis ir iegūt derīgos izrakteņus;

7) derīgo izrakteņu izpēte — licences laukumā veicami ģeoloģiski, ģeofizikāli, ģeoķīmiski un tehniski darbi, kuru mērķis ir noteikt derīgo izrakteņu kvalitāti un krājumus atradnē, kā arī novērtēt derīgo izrakteņu atradnes komerciālo nozīmi;

8) derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem;

9) derīgo izrakteņu meklēšana — mērķorientēti ģeoloģiskie pētījumi nolūkā atrast turpmākai izpētei perspektīvas derīgo izrakteņu iegulas;

10) grodu aka — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

11) ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem;

12) ģeoloģiskie pētījumi — visu veidu ģeoloģiskie darbi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu noderīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības;

13) iedzītā vai urbtā aka — ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

14) licences laukums — konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;

15) ogļūdeņraži — neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti;

16) servitūts — tādas tiesības izmantot zemes dzīles, kad īpašuma tiesības uz tām ir lietošanas ziņā aprobežotas kādai noteiktai personai par labu;

17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi — ogļūdeņraži [neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze] un pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi);

18) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa;

19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;

20) zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes un virszemes ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējami ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve vai arī tās izmantošana;

21) zemes dzīļu izmantošana — ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu īpašību izmantošana;

22) zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus;

23) zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40–64 km;

24) zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka);

25) zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma;

26) zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģiskā pārraudzība — normatīvajos aktos noteikta pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir raudzīties, kā tiek ievērota tiesību aktos, normatīvajos dokumentos un atļaujās (licencēs) noteiktā zemes dzīļu izmantošanas kārtība (derīgo izrakteņu ģeoloģisko pētījumu atbilstības programma un sasniegto rezultātu izvērtēšana, derīgo izrakteņu krājumu akcepts un uzskaite)."

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības institūcijas

(1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic:

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas;

2) Ekonomikas ministrija;

3) pagastu un pilsētu pašvaldības.

(2) Minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un Valsts ģeoloģijas dienesta nolikumi un citi normatīvie akti.

(3) Valsts ģeoloģijas dienests ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei nodrošina zemes dzīļu racionālu izmantošanu un zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģisko pārraudzību. Valsts ģeoloģijas dienesta darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(4) Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļauju (licenču) izsniegšanas konkursus un izsniedz šīs atļaujas (licences), kā arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību.

(5) Pagastu un pilsētu pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajos apjomos izsniedz atļaujas (licences) bieži sastopamo derīgo izrakteņu izmantošanai gada kvotu un limitu ietvaros, izņemot šā panta septītajā daļā un 10.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus;

2) kontrolē derīgo izrakteņu atradņu rekultivāciju.

(6) Pašvaldībām nodoto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no maksas, kas saņemta par zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm).

(7) Ja derīgo izrakteņu atradne atrodas vairāku pagastu un pilsētu administratīvajās teritorijās vai pašvaldības izmanto servitūta tiesības, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests."

3. 5.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "regulēšanas" ar vārdu "pārraudzības";

aizstāt pirmajā daļā vārdu "regulējot" ar vārdu "pārraugot";

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves apjomus;".

4. Izteikt 9.panta trešās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 25 gadiem;

3) ģeoloģiskai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 30 gadiem."

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) izsniedz:

1) pagasta vai pilsētas pašvaldība — šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

2) Ekonomikas ministrija — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Valsts ģeoloģijas dienests — visos pārējos gadījumos.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(3) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tikai tad, ja saņemta ūdens lietošanas atļauja (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Ūdens lietošanas atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Bez maksas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz pagastu un pilsētu pašvaldībām to īpašumā esošajās vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajās valsts un pašvaldību zemes platībās, pamatojoties uz šo pašvaldību pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai, kā arī šo pašvaldību īpašumā esošo ēku uzturēšanai.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā līdzšinējā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunajam izmantotājam jāsaņem jauna atļauja (licence) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Zemes dzīļu izmantotāja, atļaujas (licences) turētāja vai uzņēmuma īpašuma tiesību maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, un šajā gadījumā jaunais uzņēmuma īpašnieks, uzņemoties esošajā atļaujā (licencē) noteiktās saistības, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) īpašnieka maiņa var notikt ar Ministru kabineta piekrišanu.

(7) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā. Konkursā vai izsolē var piedalīties jebkura juridiskā vai fiziskā persona, arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.

(8) Zemes īpašniekiem (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) to īpašumā esošajās zemes platībās izsniedz, pamatojoties uz pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus. Šī kārtība neattiecas uz gadījumiem, kad tiek izmantoti valsts nozīmes derīgie izrakteņi un atradnes, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali. Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, noslēdzot līgumu, kas ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

(9) Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var rīkot konkursu vai izsoli zemes dzīļu izmantošanas tiesību iegūšanai viņa zemes īpašumā. Šāds konkurss vai izsole un tās noteikumi saskaņojami ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo pašvaldību.

(10) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtību nosaka Ministru kabinets."

6. 16.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdu "citos";

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "Zemes dzīļu izmantošana" ar vārdiem "(izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi)";

papildināt ceturto daļu pēc ceturtā teikuma ar tekstu šādā redakcijā:

"Zemes dzīļu izmantošana ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei tiek ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, apturēta šā panta otrās daļas 1.–4. punktā minētajos gadījumos un pārtraukta šā panta trešās daļas 1.–3. punktā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc valsts pilnvarotu institūciju ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

Personas, kas, izmantojot zemes dzīles, ir pārkāpušas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī amatpersonas, kuras pretēji šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām izsniegušas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), saucamas pie likumos noteiktās atbildības."

8. Izteikt 20. panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Neatkarīgi no saukšanas pie administratīvās vai kriminālās atbildības zemes dzīļu izmantotājs atlīdzina zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu.

(2) Zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas metodiku un taksi (likmi) nosaka Ministru kabinets.

(3) Neatkarīgi no zemes dzīļu izmantotāja saukšanas pie atbildības tam jāveic pasākumi, lai samazinātu vai novērstu zemes dzīlēm nodarīto kaitējumu."

9. Izteikt 23. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldībai, ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veidiem zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod valstij Valsts ģeoloģijas dienesta personā, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu. Valsts ģeoloģijas dienests informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu ģeoloģisko pētījumu rezultātā, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos, iesniedz arī Ekonomikas ministrijai."

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 11.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 24.februārī