Eiropas Ministru padome: Par Latvijai labvēlīgākām nozvejas kvotām

26.oktobrī Luksemburgā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē (MP) Latvijas puse asi iebilda pret Eiropas Komisijas (EK) regulu, kas paredzēja reņģu un brētliņu nozvejas ievērojamu apjomu samazinājumu Latvijas zvejniekiem 2011.gadā.

Kā zināms, EK vēlas ievērojami ierobežot nozvejas kvotas Baltijas jūrā reņģēm un brētliņām. EK 2011.gadā vēlējās samazināt Latvijas kopējo pieļaujamo nozvejas kvotu reņģēm par 28 procentiem Baltijas jūrā un par 10 procentiem Rīgas jūras līcī un brētliņām par 30 procentiem, bet lašiem par 15 procentiem, salīdzinot ar 2010.gada zvejas kvotām. Latvijas puse sarunās panāca, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, nebūs lielāks par 15 procentiem, bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks. Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī – 19 591 tonnu reņģu.

EK piedāvātā brētliņu nozvejas kvotu 2011.gadā samazinājuma par 30 procentiem vietā (EK norādīja, ka samazinājumam pēc zinātnieku padoma vajadzētu sasniegt pat 42 procentus) Latvijas puse panāca, ka nozvejas samazinājums būs tikai 24 procenti (39 949 tonnas), kas ir augstākais, ko Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju varēja panākt. Brētliņu nozvejas kvotu jautājumā tika pieņemta MP deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK, balstoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011.gadā varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas.

Savukārt mencu zvejai 2011.gadā nozvejas kvotas būs palielinātas par 15 procentiem Baltijas jūras austrumu daļā un par 6 procentiem rietumu daļā, salīdzinot ar 2010.gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas mencu.

“Sarunas bija ļoti grūtas. Latvijas puse bija uzstājīga, aizstāvot savas intereses, ka tik liels nozvejas kvotu samazinājums gan no zinātnisko, gan sociālekonomisko argumentu viedokļa nav pieļaujams, un mēs panācām ļoti daudz,” pēc sarunām uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa