Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latviešu karavīru atceres dienu:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1999., Nr. 52/53 (1512/1513) https://vestnesis.lv/ta/id/22028

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ukraina un Latvija - domu un mērķu kopībā

Vēl šajā numurā

24.02.1999., Nr. 52/53 (1512/1513)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latviešu karavīru atceres dienu:

— Ministru kabinets

Vakar, 23.februārī, valdības sēdē tika izskatīts Ministru prezidenta Viļa Krištopana ierosinājums paust oficiālu Ministru kabineta attieksmi pret 16.martā — Latviešu karavīru atceres dienā plānotajiem pasākumiem.

Izvērtējot ārpolitisko un iekšpolitisko situāciju, Ministru kabinets vienojās, ka neviens no ministriem nepiedalīsies publiskos pasākumos, šādu pašu lēmumu attiecinot uz Nacionālo bruņoto spēku militārpersonām.

16.marts ir atceres diena, kas atgādina, ka Latvijas iedzīvotāji tika piespiesti karot nacistu un padomju armijās un rezultātā Latvija neatguva savu valstiskumu un brīvību kopā ar citām Eiropas tautām 1945.gada 8.maijā.

Ministru kabinets uzskata, ka šis atceres datums ir diena, kas līdzās 25.martam, 14.jūnijam, 23.augustam un 4.jūlijam simbolizē Latvijas tautas traģēdiju Otrā pasaules kara laikā.

Ņemot vērā sakāpināto sabiedrisko spriedzi un starptautisko rezonansi, pilnībā apzinoties atbildību un sabiedrības drošības nosacījumus, izprotot vēsturisko situāciju un atzīstot bijušo karavīru tiesības pieminēt kritušos kaujas biedrus, Ministru kabinets aicina sabiedrību, masu saziņas līdzekļus, politiskās un nevalstiskās organizācijas ar izpratni un iecietību izturēties pret veterānu rīkotajiem pasākumiem.

Ministru kabinets aicina Latvijas iedzīvotājus nepakļauties provokatīviem mēģinājumiem destabilizēt situāciju valstī, rosinot ikvienu sabiedrības pārstāvi pildīt savu pilsonisko pienākumu un nekavējoties informēt valsts drošības iestādes par faktiem, kas liecina par gatavošanos vai mēģinājumiem izraisīt nekārtības vai provokāciju draudus valstī.

Latvijas valdība nosoda jebkādu radikālismu tā galējās formās — nacismu, staļinismu, antisemītismu — un aicina visu sabiedrību nepieļaut tā izpausmes Latvijā.

Ministru kabineta vārdā —

Vilis Krištopans,

Ministru prezidents

— aizsardzības ministrs

Tuvojas 1999.gada 16.marts. Latviešu karavīru atceres diena.

Pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem beidzās Otrais pasaules karš, kuru izraisīja divas pasaules varu un godu tīkojošas totalitāras valstis — Padomju Savienība un nacistiskā Vācija.

Noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta, tā slepeno papildprotokolu un sekojošā kara rezultātā Latvijas valsts ilgāk nekā pusgadsimtu bija zaudējusi neatkarību un tika trīs reizes okupēta. Katra okupācijas vara pret Latvijas iedzīvotājiem lietoja represijas un viltu, pilnībā ignorēja Latvijas valsts pašnoteikšanās tiesības. Tika iznīcināta Latvijas armija, pazemota tauta un tās dzīvais spēks mērķtiecīgi nīdēts. Latvijas vīriem bez izvēles tiesībām uzspieda valkāt svešus sarkanās vai vācu armijas formas tērpus.

Vairāki simti tūkstošu Latvijas vīru un jaunekļu tika iesaistīti pretējās karojošo pusēs kā Austrumu frontē, tā arī Kurzemē. Taču tieši padomju okupācijas "baigajā gadā" izdarītie noziegumi Latvijā kļuva par noteicošo motīvu leģionā iekļauto latviešu karavīru izmisīgajā cīņā pret padomju varas otrreizēju atgriešanos Latvijā... Protams, tā nebija neatkarīgās Latvijas valsts armija, kas izcīnīja šo nevienlīdzīgo cīņu, un tomēr pat tad nav pamata apgalvot, ka latviešu karavīru iedvesmoja tieši nacisma ideoloģija. Šim karavīram tā nebija pieņemama, vienīgi nicināma!

Kopš Otrā pasaules kara ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Valstis, kas izraisīja šo karu un uzturēja okupācijas pārvaldi Latvijā, savā starpā jau sen ir vienojušās un izlīgušas. Vienīgi latviešu karavīra — bijušā leģionāra — tiesības pieminēt savus cīņu biedrus un to uzticību savai Tēvzemei tiek apšaubītas joprojām...

Ikviens karš ir noziegums pret cilvēcību. Nav pieļaujamas jaunas vardarbīgu komunistisku un nacistisku ideoloģiju izpausmes. Tās ir jānosoda un pret tām ir strikti jānostājas. Ticu, ka tieši tā domā arī tie latviešu karavīri, kuriem nepagāja secen Otrais pasaules karš. Tāpēc aicinu latviešu karavīru organizācijas pievienoties šim Latvijas aizsardzības ministra aicinājumam nosodīt nacisma un komunisma agresīvos mērķus!

Pašreiz Latvijā ir īpaši svarīgi nepieļaut mūsu tautas rūgtās pieredzes atkārtošanos. Latviešu karavīram ir jāstāv zem savas valsts karoga tās drošības sardzē. Šodienas karavīru nedrīkst piemeklēt iepriekšējo paaudžu liktenis. Tāpēc Latvijas valstij īpaši svarīga ir neatliekama integrācija eiroatlantiskajās drošības struktūrās.

Ģirts Valdis Kristovskis,

aizsardzības ministrs

— iekšlietu ministrija

Vakar, 23.februārī, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa, iekšlietu ministra Roberta Jurdža, Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa un aizsardzības ministra Ģirta Kristovska pavēli izveidota šo tiesībsargājošo iestāžu analīzes, situācijas izvērtēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas operatīvo pasākumu koordinācijas darba grupa.

Darba grupa 11 cilvēku sastāvā izveidota, ņemot vērā sabiedrības, politisko aprindu un masu mediju pastiprinātu uzmanību valstī un ārpus tās sakarā ar Latviešu karavīru atceres dienas pasākumiem 16.martā. Ņemti vērā arī Ministru kabineta norādījumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt minēto pasākumu sagatavošanas un norises laikā stabilu sabiedrisko kārtību.

Darba grupa koordinēs visu veidu informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām, citām valsts un sabiedriskajām institūcijām, nodrošinot iespējas tām veikt nepieciešamos drošības pasākumus. Grupas darbības pamatmērķis ir laikus neitralizēt un novērst iespējamās darbības, kas būtu vērstas pret sabiedrisko drošību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā laikus novērst atsevišķu personu iespējamās pretlikumīgās darbības.

Viens no darba grupas uzdevumiem būs izvērtēt likumdošanas efektivitāti saistībā ar atbildību par masu pasākumu rīkošanu, dažādas orientācijas ekstrēmistisko grupējumu un personu darbību Latvijas teritorijā un izstrādāt priekšlikumus likumu un citu normatīvo aktu labojumiem.

Darba grupa strādās Iekšlietu ministrijā Raiņa bulvārī 6, tās vadītājs ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris. Grupas sastāvā ir darbinieki no Iekšlietu, Aizsardzības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Rīgas pašvaldības policijas. Informāciju presei par grupas darbu sniegs Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Normunds Beļskis.

Darba grupas sēdē noteikti tās dalībnieku funkcionālie pienākumi. Turpmāk darba grupas sēdes notiks divas reizes katru darbadienu.

Iekšlietu ministrijas Preses

un sabiedrisko attiecību departaments

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!