• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ukraina un Latvija - domu un mērķu kopībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1999., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22029

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ukraina un Latvija - domu un mērķu kopībā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

24.02.1999., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ukraina un Latvija — domu un mērķu kopībā

Jevgenijs Beršeda, Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

U1.JPG (54377 BYTES)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Latvijas un Ukrainas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās apspriestas Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, reģionālā sadarbība, integrācija Eiropas Savienībā un drošības politika, kā arī abu valstu attiecības ar kaimiņvalstīm. Mūsu valsts delegāciju konsultācijās vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Ukrainas delegāciju — ārlietu ministra pirmais vietnieks Jevgenijs Beršeda.

Pēc konsultāciju beigām viesu delegācijas vadītājs atbildēja uz"Latvijas Vēstneša" jautājumiem.

— Vispirms — kā jūs vērtējat nule notikušās politiskās konsultācijas?

— Nebūs pārspīlēti izdarīt galveno secinājumu — ka konsultācijas noritēja lietišķi un konstruktīvi. Rezultāti rāda, ka tās bijušas sekmīgas. Daudzējādā ziņā to veicināja mūsu attiecību raksturs — savstarpējā cieņa un uzticība, uzskatu vienotība un kopēji vērtējumi gan galvenajos divpusējo attiecību jautājumos, gan arī par aktuālām starptautiskās dzīves problēmām. Esmu pārliecināts, ka šo konsultāciju rezultāti sekmēs dinamisma pieaugumu mūsu valstu attiecībās.

— Gandrīz visu valstu politiķi un diplomāti, ar kuriem nācies runāt, teikuši, ka jūtamu iespaidu uz viņu valstu tautsaimniecību atstājusi dziļā ekonomiskā un finansu krīze Krievijā. Kā jūs vērtējat šīs krīzes ietekmi uz Ukrainas finansu un ekonomisko situāciju, un kādas, jūsuprāt, ir šīs krīzes seku pārvarēšanas perspektīvas jūsu valstī?

— Jā, finansu krīze, kas 1998. gada augustā pārņēma Krieviju, būtiski iespaidoja makroekonomiskās situācijas veidošanos Ukrainā un izraisīja zināmu valsts finansu sistēmas destabilizāciju.

Ukrainai nācās reaģēt, vispirms jau paplašinot valūtas koridora robežas, to prasīja arī nepieciešamība atbalstīt mūsu eksporta un importa operācijas, lai nodrošinātu mūsu preču konkurētspēju ārējā tirgū, novērstu nepamatotu kapitāla aizplūšanu, paplašinātu kredītu apjomu, palielinātu naudas norēķinu īpatsvaru utt.

Vienlaikus, mainot valūtas koridora robežas, Ukrainas nacionālā banka spēra soļus, lai nepieļautu asu nacionālās valūtas devalvāciju. Reizē ar šīm darbībām tika veikti vairāki nopietni pretkrīzes pasākumi, kas papildināja kopējo valdības rīcības programmu ekonomikas stabilizācijai.

Es gribu atzīmēt, ka finansu situācija Ukrainā nav ne tuvu pielīdzināma situācijai Krievijā. Būtiski, ka Ukrainas banku sistēma šajā pārbaudē izrādījās stabilāka un monolītāka. Un, visbeidzot, Ukrainas valdība nepārkāpa privātīpašuma aizsardzības principu. Kopumā var teikt, ka mūsu valdības un Nacionālās bankas izsvērtā naudas un kredītu politika nav arī pieļāvusi pārmērīgu cenu kāpumu Ukrainas patēriņa preču tirgū.

Īsi sakot, saimnieciskā situācija mūsu valstī ir sarežģīta, taču nav bezcerīga. Jo vairāk tādēļ, ka ir redzams, ko darīt tālāk.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!