Eiropas Komisija: Par elastīgu darbalaiku un dzimumlīdztiesību

Eiropas Komisijas 26.oktobrī publicētajā pētījumā konstatēts, ka elastīgs darba laiks ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ekspertu grupas ziņojums ir publicēts vienlaikus ar sanāksmi Briselē, kurā par dzimumu līdztiesību atbildīgie ministri neformāli apspriedīs sieviešu un vīriešu līdztiesības jauno stratēģiju 2010.–2015.gadam.

“Elastīgs darba laiks, bērnu un citu apgādājamo aprūpes pakalpojumi un tiesības uz atvaļinājumu veicina augstāku nodarbinātības līmeni gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī sekmē ilgtspējīgāku dzimstības līmeni,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviena Redinga. “Elastīgs darba laiks palīdz cilvēkiem saglabāt darba vietas arī laikā, kad ekonomikas attīstība palēninās. Mums arī turpmāk ir vajadzīgi panākumi ģimenei draudzīgu darba tirgus struktūru veidošanā: gan darba laika elastīgums, gan dzimumu līdztiesība ir ekonomikas atveseļošanas svarīgi priekšnosacījumi.”

Ekspertu ziņojumā “Elastīgs darba laiks un dzimumu līdztiesība” ir sniegts vispusīgs pārskats par pašreizējo praksi 27 ES valstīs un EEZ-EBTA valstīs (Īslandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē). Tajā ir skatītas iekšējās elastīguma sistēmas (uzņēmumos un organizācijās), ņemot vērā gan darba laika ilgumu, piemēram, nepilna laika darbs, gan darba laika organizāciju, piemēram, elastīgs darba laiks vai darba laika iedalījums, elastīgums attiecībā uz darba dienas sākumu un beigām). Ziņojuma galvenie secinājumi ir šādi.

1. Dalībvalstu prakse attiecībā uz darba laika elastīgumu vēl aizvien ir ārkārtīgi dažāda:

• Elastīgs darba laika ilgums ir vairāk izplatīts Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs, savukārt Ungārijā, Lietuvā, Čehijā, Igaunijā, Bulgārijā, Slovākijā, Slovēnijā un Rumānijā dominē tradicionālā 40 stundu darba nedēļa.

• Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Somijā un Norvēģijā elastīgu darba organizāciju izmanto relatīvi plaši – nedaudz vairāk kā pusei darba ņēmēju ir iespēja tādā vai citādā veidā organizēt savu laiku elastīgi.

2. Lielāks darba laika elastīgums ne vienmēr pozitīvi ietekmē dzimumu līdztiesību:

• Individuāli pielāgojams darba laiks pozitīvi ietekmē sieviešu nodarbinātības līmeni un var palīdzēt darba ņēmējiem līdzsvarot darbu un ģimenes dzīvi, taču nepilna laika darbs (kurā dominē sievietes) lielākajā daļā valstu vēl aizvien ir raksturīgs zemu apmaksātās nozarēs ar niecīgām karjeras un mācību iespējām.

• Arī organizāciju kultūrai ir svarīga loma. Kamēr elastīgums tiks uzskatīts par sievišķīgu darba organizācijas veidu, elastīgs darba grafiks, visticamāk, nostiprinās atšķirības dzimumu situācijā, nevis mainīs tās.

3. Jaunākie politiskie notikumi liecina, ka darba laika elastīgums ir skatīts vairāku valstu politiskajās programmās, tomēr konkrētie uzsvari var būt atšķirīgi:

• Dažās valstīs (piemēram, Čehijā un Lietuvā) darba laika elastīgumu galvenokārt uzskata par instrumentu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai (gan pēc cilvēku skaita, gan pēc darba stundu skaita).

• Nepilna laika darbu aizvien vairāk izmanto, lai popularizētu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās. Piespiedu nepilna laika darbs ir svarīgs jautājums Ziemeļvalstīs, un ir pieņemti politiski pasākumi, lai radītu jaunu līdzsvaru starp elastīgumu un drošību.

• Politiskajās programmās šobrīd ir skatīti arī darba laika konti un gadā nostrādāto stundu uzskaite (Somijā, Vācijā un Luksemburgā). Dažās valstīs (piemēram, Polijā un Portugālē) elastīga darba laika grafiks ir viens no tematiem debatēs par virsstundu skaita samazināšanu.

• Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze nepārprotami ir ietekmējusi situāciju, un elastīgums šobrīd tiek skatīts kā nozīmīgs politisks instruments, kas palīdz darba devējiem pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr dzimumu dimensija aktuālajās diskusijās nav īpaši uzsvērta.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija 2010.gada 3.martā spēra pirmo soli, lai pārskatītu esošos ES noteikumus par darba laiku, un uzsāka pirmo apspriešanas posmu ar Eiropas sociālajiem partneriem. Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija drīzumā publicēs ekspertu ziņojumu par darba laika noteikumu sociālo un ekonomisko ietekmi.

26.oktobrī publicētais ziņojums ir trešais no salīdzinošiem pārskata ziņojumiem par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, kas ietvēra 2005.gada ziņojumu par darba un privātās dzīves saskaņošanu un 2009.gada ziņojumu par bērnu aprūpes pakalpojumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa