Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 26.oktobrī

ZM: Par bakteriālās iedegas radīto zaudējumu augļu dārzos kompensāciju

26.oktobrī valdība atbalstīja 1938 latu piešķiršanu bakteriālās iedegas radīto zaudējumu kompensācijai augļkopjiem no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finansējumu piešķirs trim privātpersonām, kas izpildījušas fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai.

Bakteriālā iedega šogad tika konstatēta augļkokiem un dekoratīvajiem stādījumiem trīs dārzos Tērvetes, Auces un Bauskas novadā. Slimie augi tika iznīcināti.

Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi vairākās reģionālajās nodaļās. Visvairāk bakteriālā iedega bija izplatīta Zemgalē. Lai gan pēc šīs slimības atklāšanas tika piemēroti ļoti strikti fitosanitārie pasākumi, arī 2008. un 2009.gadā tieši Zemgalē tika atrasti atsevišķi bakteriālās iedegas perēkļi.

Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija Erwinia amylovora. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Apkarot bakteriālo iedegu var, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.

Monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Tāpat arī dienests veic uzraudzību bakteriālo iedegu perēkļos un karantīnas zonā, kā arī buferzonā trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem. VAAD aizdomu gadījumā aicina informēt attiecīgo reģionu inspektorus.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai

26.oktobrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.295 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai”.

Normatīvais akts paredz izmaiņas atbalsta saņemšanā vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem, lai lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki varētu elastīgāk atbilstoši laika apstākļiem nodrošināt labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošanu saimniecībās.

Grozījumi noteikumos paredz, ka atbalsta pretendenti bioloģiski vērtīgo zālāju platības, sākot ar 2011.gadu un turpmāk, nogana vai vismaz vienu reizi nopļauj laikā no 1.augusta līdz 15.septembrim. Tāpat atbalsta pretendentiem, apsaimniekojot izveidoto virszemes ūdensobjektu buferjoslu vai tīruma buferjoslu, vismaz vienu reizi gada laikā no 1.augusta līdz 15.septembrim šajā teritorijā jānopļauj zāle. Līdz šim zāles pļaušanas sākšanas datums noteiktās teritorijās bija 15.augusts.

Izmaiņas noteikumos nodrošinās Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanu, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijā (EK) apstiprināto Lauku attīstības programmu.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa