Eiropas Komisija: Par patēriņu tirgu novērtējumu

Kā teikts 22.oktobrī publicētajā 2010.gada rudens rezultātu tablo par patēriņa tirgiem, trīs tirgus sfēras, kas visbiežāk liek patērētājiem vilties visā ES, ir investīcijas, pensijas un vērtspapīri, pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu un interneta pakalpojumu sniegšana. Viszemāko novērtējumu preču tirgos saņēmušas lietota autotransporta, apģērbu un apavu un gaļas tirgus sfēras. Otrā saraksta galā atrodas aviopakalpojumi, kas, neskatoties uz pārrāvumiem 2010.gada pavasarī, sasnieguši labus rezultātus; tāpat patērētāji arī atzinīgi novērtējuši kultūras produktus un pakalpojumus.

Rezultātu tablo patēriņa tirgi tiek vērtēti pēc tādiem rādītājiem kā salīdzināmība, patērētāju uzticēšanās, patērētāju apmierinātība, problēmas, sūdzības, pakalpojuma sniedzēja maiņas iespējas, cenas utt. Tā nolūks ir noteikt tos tirgus, kuros potenciāli ir vislielākais neapmierinātības risks, lai varētu veikt turpmākus pētījumus, kuros padziļināti analizēt problēmas un noteikt jautājumu risināšanas politiku. Pirmo reizi visās ES valstīs rezultātu tablo tiek vērtēti 50 dažādi tirgi, sākot ar pārtikas un mājsaimniecības priekšmetiem un beidzot ar autotransporta remontu.

Par veselības un patērētāju aizsardzības jautājumiem atbildīgais ES komisārs Džons Dalli sacīja: “Vienotā tirgus lielais solījums ir tas, ko tirgus var sniegt patērētājiem attiecībā uz zemākām cenām, lielāku izvēli, caurskatāmību un apmierinātību. Pateicoties rezultātu tablo, mēs varam konstatēt, kuros tirgos tas nenotiek.” Un turpināja: “Mūsu nākamais solis ir padziļināti izpētīt divus tirgus – interneta pakalpojumu sniegšana un gaļas tirgus – un mudināt valsts iestādes izmantot iegūtos rezultātus darbā.”

Rezultātu tablo

Rezultātu tablo par patēriņa tirgiem ir balstīts uz tirgus pārraudzības pētījumu, kurā pētīta patērētāju pieredze un viedokļi par nesen veiktu pirkumu katrā tirgū. Pirmo reizi 2010.gadā tajā sniegti dati par 50 patēriņa tirgiem, kuri veido vairāk nekā 60% no patēriņa mājsaimniecības budžeta.

Rezultātu tablo nolūks ir noteikt tirgus, kuros patērētāji nav pilnībā apmierināti. Tādējādi tiek iegūtas būtiskas liecības politikas turpmākajiem pasākumiem, kā arī tas ietilpst Komisijas plašāka spektra darbā, proti, vienotā tirgus darbības pārraudzībā.

Būtiskāko tirgu novērtēšana ir balstīta uz šādu rādītāju kopējo summu.

• Produktu un pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Patērētājiem visgrūtāk bija salīdzināt piedāvājumus tādās tirgus sfērās kā bankas, telekomunikācijas, komunālie pakalpojumi (ūdens, gāzes un elektrības apgāde), pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu un juridiskie pakalpojumi (tostarp grāmatvedības un notāru pakalpojumi). Vislabākās salīdzināšanas iespējas attiecas uz grāmatām, žurnāliem un laikrakstiem.

• Kā patērētāju uzticēšanās tirgotājiem atbilst patēriņa tiesību normām. Vismazāko patērētāju uzticību bauda tādas tirgus sfēras kā investīcijas, pensijas un vērtspapīri, lietots autotransports un pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu.

• Problēmas un sūdzības. Visbiežāk patērētāji saskārušies ar problēmām tādās tirgus sfērās kā piekļuve internetam, dzelzceļa pārvadājumi, pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu un investīcijas, pensijas un vērtspapīri. Vislielākais sūdzību skaits reģistrēts mobilo sakaru, interneta piekļuves, jauna autotransporta un bankas norēķinu kontu jomās.

• Vispārēja apmierinātība un cerības. Kopumā 57% Eiropas patērētāju uzskata, ka tirgus piedāvā vēlamo līmeni. Vislielākā neapmierinātība vērojama saistībā ar investīcijām, pensijām un vērtspapīriem, pakalpojumiem saistībā ar nekustamo īpašumu un dzelzceļa pārvadājumiem. ES patērētāji ir īpaši apmierināti ar kultūras produktiem un pakalpojumiem.

Turklāt Rezultātu tablo arī seko:

• Pakalpojumu sniedzēja maiņas iespējām, kā arī reālajai situācijai attiecībā uz sniedzēju maiņu. Visgrūtāk pakalpojuma sniedzēju mainīt elektroapgādes sfērā, kam seko investīciju bankas, gāzes apgāde un bankas aizdevumu sfēras.

• Cenu atšķirībām. Cena ir viens no galvenajiem pirkuma kritērijiem patērētājiem, un būtiskas cenu atšķirības vienotajā tirgū var liecināt par sadrumstalotību. Rezultātu tablo norādītas iezīmētas cenu atšķirības visā ES. Cenu atšķirības pakalpojumiem parasti ir daudz lielākas nekā precēm. Visbūtiskākās atšķirības vērojamas bankas norēķinu kontu un interneta piekļuves pakalpojumos.

• Zaudējumi, kas radušies Eiropas patērētājiem tādu problēmu dēļ, par kurām tie iesnieguši sūdzību, tiek lēsti apmēram 0,3% apjomā no ES IKP. Šo naudu būtu lietderīgāk izmantot efektīvu un inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei, tādējādi sniedzot ES ekonomikai tik vajadzīgo izaugsmi.

Galvenie secinājumi

• No patērētāju viedokļa trīs pakalpojumu tirgus sfēras konsekventi saņem viszemāko novērtējumu, neraugoties uz to, vai tiek vai netiek ņemts vērā ES valstu lielums. Šīs sfēras ir investīcijas, pensijas un vērtspapīri, pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu un interneta pakalpojumu sniegšana.

• Trīs visneapmierinošākās preču tirgus sfēras ir: lietots autotransports, apģērbs un apavi un gaļa.

• Grāmatas, žurnāli un laikraksti, kā arī kultūras un izklaides pakalpojumi ir saņēmuši vienus no augstākajiem novērtējumiem.

• Aviopakalpojumus patērētāji ierindo novērtējuma saraksta augšgalā, virs visiem citiem transporta pakalpojumiem un jo sevišķi nozarei tik grūtā laikā.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Komisija sāks divus tirgus pētījumus, lai padziļināti izpētītu secinājumu iemeslus un lai noteiktu jautājumu risināšanas politiku. Attiecīgie tirgi ir šādi.

• Interneta pakalpojumu sniegšana, kas ir kopumā trešā vissliktāk novērtētā tirgus sfēra, kā arī tirgus, kurā ir vislielākais skaits patērētāju, kuri saskārušies ar problēmām, un kurā visā ES ir vērojamas lielas cenu atšķirības. Interneta pieejamībai ir būtiska nozīme digitālajā integrācijā un digitālajā vienotajā tirgū.

• Gaļa ir viens no produktu tirgiem ar viszemāko novērtējumu. Gaļa ir arī viens no bieži pirktiem produktiem, kam tiek tērēta liela patērētāju budžeta daļa.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa