Eiropas Komisija: Par finanšu sektora krīžu pārvarēšanas plāniem

Krīze skaidri parādīja: problēmas, kas skar vienu banku, var pārņemt visu finanšu sektoru un izplatīties pāri valstu robežām. Krīze lika arī atskārst, ka pašlaik nav sistēmas grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pārvaldībai. Praktiski nepastāv noteikumi, kā rīkoties valstu iestādēm, ja mūs piemeklē banku krīze. Tāpēc G20 valstis ir vienojušās, ka ir jāizveido krīžu novēršanas un pārvarēšanas sistēmas. Šajā sakarā Eiropas Komisija 20.oktobrī nāca klajā ar finanšu sektora krīžu pārvarēšanas plāniem, kas ir arī iestrāde tiesību aktiem, kurus plānots pieņemt līdz 2011.gada pavasarim un ar kuriem izveidos plašu satvaru krīžu pārvarēšanai bankās un ieguldījumu sabiedrībās.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Pirmkārt, mums jācenšas izvairīties no finanšu krīzēm nākotnē. Tāpēc tik svarīgs ir mūsu darbs, lai nostiprinātu banku sektoru un izveidotu reāli funkcionējošu uzraudzības sistēmu. Tomēr arī nākotnē bankas piedzīvos grūtības; tās var pat bankrotēt, vēl vairāk – to bankrotam jābūt pieļaujamam. Mums jāgādā par to, lai bankas varētu bankrotēt, nesagraujot visu finanšu sistēmu vai neuzkraujot bankrota izmaksas uz nodokļu maksātāju pleciem. Neviena banka nedrīkst būt nedz tik liela, nedz tik stratēģiski nozīmīga, lai tās bankrots nebūtu pieļaujams. Tāpēc ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai visā Eiropā iestādēm būtu skaidrs, kā rīkoties ar bankām, kas nonākušas grūtībās, un kā disciplinēti risināt jautājumus saistībā ar iespējamiem banku bankrotiem. Tas ir šodien izklāstīto plānu mērķis.”

Komisijas paziņojumā ir izklāstīti galvenie elementi no Komisijas likumdošanas priekšlikumiem, ko pieņems nākamajā gadā. Paziņojumu gatavojot, pēdējos mēnešos norisinājās plašas apspriedes. Protams, pats steidzamākais uzdevums ir visās dalībvalstīs izveidot efektīvu krīžu pārvarēšanas kārtību, tomēr paziņojumā atspoguļots arī ilgtermiņa skatījums uz dažām sarežģītākajām problēmām, kas jāatrisina, lai varētu pienācīgi rīkoties krīzes situācijā.

Paziņojumā apskatītā jaunā sistēma ir plašaptveroša un iestāžu rīcībā nodod vienotus un efektīvus instrumentus un pilnvaras, lai tās pretpasākumus banku krīzēm varētu īstenot pēc iespējas agrākā stadijā un tādējādi aiztaupīt izmaksas nodokļu maksātājiem. Pasākumi ir šādi:

• sagatavošanās un preventīvie pasākumi, piemēram, prasība, ka finanšu un valsts iestādēm ir jāsagatavojas iespējamai sanācijai (t.i., jārisina nopietnas grūtības, kurās nonākusi banka) un jāizstrādā noregulējuma plāni, lai nodrošinātu pienācīgu plānošanu finansiālas spriedzes vai bankrota gadījumā (šādus plānus dēvē arī par “pēdējo gribu”);

• pilnvaras laikus rīkoties, lai problēmas atrisinātu, pirms tās kļuvušas patiešām nopietnas, piemēram, uzraugiem tiek piešķirtas pilnvaras pieprasīt finanšu iestādes vadības maiņu, pieprasīt, lai finanšu iestāde īsteno sanācijas plānu, vai pieprasīt, lai tā atsakās no darbībām vai uzņēmējdarbības virzieniem, kas rada pārmērīgus draudus tās finansiālajai stabilitātei;

• noregulējuma instrumenti, piemēram, pilnvaras panākt, ka stabila finanšu iestāde pārņem bankrotējošu banku vai sabiedrību vai ka daļu vai visus šādas bankas vai sabiedrības darījumus pārņem pagaidu banka; tādējādi iestādes varēs nodrošināt gan būtiskāko pakalpojumu nepārtrauktību, gan bankrota sakārtotu norisi.

Neviena struktūra nedrīkst būt tik liela, lai nevarētu bankrotēt. Primārais mērķis ir nodrošināt, ka bankas var bankrotēt, neapdraudot finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tas nozīmē, ka banku noregulējuma mehānismam jābūt tādam, lai līdz minimumam samazinātu nestabilitātes izplatīšanās risku un nodrošinātu būtiskāko finanšu pakalpojumu nepārtrauktību (piemēram, lai kontu īpašniekiem nerastos grūtības piekļūt saviem kontiem). Sistēma būtu stabila alternatīva pēdējos gados piedzīvotajai banku glābšanai, kas izmaksājusi ļoti dārgi.

Tāpat Eiropā vērojams, ka daudzas bankas darbojas visā Eiropā, taču trūkst sistēmas, kā tikt galā ar pārrobežu sekām gadījumā, ja šāda Eiropas mēroga banka bankrotē. Tātad galvenais uzdevums ir ieviest reāli funkcionējošu sistēmu, kas nodrošina pēc iespējas ciešāku sadarbību un koordināciju iestāžu starpā, lai līdz minimumam samazinātu postošās sekas, ko radītu pārrobežu bankas bankrots. Komisija ierosina uz pastāvošo uzraudzības kolēģiju (nacionālo uzraugu grupas) bāzes izveidot noregulējuma kolēģijas (kurās iesaistītos uzraugi un par noregulējumu atbildīgās valstu iestādes), kuru uzdevums būtu gatavība krīzēm un krīžu pārvarēšana. Komisija arī ierosinās, ka jaunizveidotajām Eiropas uzraudzības iestādēm un jo īpaši Eiropas Banku iestādei tiek uzticēti koordinācijas un atbalsta uzdevumi krīzes situācijās, tajā pašā laikā nenoveļot finansiālo atbildību no dalībvalstu pleciem.

Kā izklāstīts Komisijas 2010.gada maija paziņojumā par banku noregulējuma fondiem, Komisija liek priekšā izveidot arī valstu fondus, ko veidos banku iemaksas, lai finansētu turpmāku noregulējuma pasākumu izmaksas un nodrošinātu, ka bankas noregulējums ir reāli iespējams. Pašlaik visa sistēma uzskatāma par neētisku, jo nav nekādas alternatīvas banku glābšanai par valsts naudu. Kopīgiem finansēšanas mehānismiem, kas ļautu izvairīties no nodokļu maksātāju naudas izmantošanas, būtu jāstiprina pārrobežu sadarbība un jāsekmē savlaicīga plānošana, kā sadalīt pārrobežu finanšu iestādes noregulēšanas izmaksas.

Paziņojumā ir izklāstīts tālejošāku pasākumu plāns, kuri domāti, lai izveidotu integrētāku sistēmu krīžu pārvarēšanai, kas būtu labāk piemērota Eiropas integrētajām banku grupām (t.i., bankām, kas darbojas visā Eiropā). Komisija ir iecerējusi līdz 2012.gada beigām sagatavot ziņojumu, kurā izvērtēs, vai nepieciešams vēl vairāk saskaņot banku maksātnespējas režīmus, un līdztekus 2014.gadā paredzētajam pārskatam par Eiropas Banku iestādes darbu izsvērs, kā vislabāk izveidot integrētāku sistēmu pārrobežu grupu noregulēšanai.

Priekšvēsture

Finanšu krīze bija skaidrs apliecinājums tam, ka ir vajadzīgi stingrāki krīžu pārvarēšanas noteikumi dalībvalstu līmenī un ka ir jāievieš sistēma, lai varētu labāk rīkoties situācijās, kad bankrotē pārrobežu bankas. Krīzes laikā sabiedrības uzmanību izpelnījās vairāku respektablu banku bankroti (“Fortis”, “Lehman Brothers”, Īslandes banka, “Anglo Irish Bank”), kuri atklāja nopietnus pastāvošās kārtības trūkumus. Tā kā nebija mehānismu, kā strukturēti likvidēt finanšu iestādes, ES dalībvalstu valdībām nebija citas iespējas kā vien banku pārņemšana. Valsts atbalsts bankām sasniedzis 13% no IKP. Komisija līdz šim jau ir publicējusi divus paziņojumus par šo tematu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa