Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības 2009.gada finanšu pārskatu

Eiropas Komisijas iesniegtais finanšu pārskats par 2009.gadu liecina, ka tika izlietoti 97% apropriāciju – līdzīga procentuālā daļa kā 2008.gadā (98%). Kopējie izdevumi pārsniedza 112 miljardus eiro. Lielākā daļa no šīs summas tika iztērēta pasākumiem, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, pētniecību un attīstību, kā arī lauksaimniecībai.

ES 2009.gadā 6,3 miljardus eiro iztērēja Septītajai pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammai. Ar ES līdzekļiem tika atbalstīts vairāk nekā 1000 sadarbības projektu pētniecības jomā, piemēram, projekts “Fuel-Path” par efektīvu biodegvielas ražošanu; šā projekta mērķis ir rast iespējas, kā uzlabot biodegvielas ražošanu un līdz 2020.gadam palīdzēt nodrošināt ES enerģijas avotu struktūrā vismaz 14% bioenerģijas.

Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros ES līdzekļi tika piešķirti vairāk nekā 34 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Šie līdzekļi tiem palīdzēja saņemt aizdevumus 2,9 miljardus eiro par ES finansējumu 295 miljonu eiro apmērā. Tiek lēsts, ka no 2007. līdz 2008.gadam ar ES finansējumu tika izveidots vai saglabāts vairāk nekā 200 000 darba vietu. Turklāt Erasmus programmas ietvaros tika finansēts vairāk nekā 300 000 mobilitātes stipendiju 4000 universitātēs.

Budžetā joprojām nozīmīga bija kohēzijas politikas daļa. Maksājumi saskaņā ar 2007.–2013.gada shēmu sasniedza 25,5 miljardus eiro, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz 2008.gada līmeni (11,5 miljardi eiro). Ar kohēzijas politikas finansējumu 2000.–2006.gada laikposmā tika izveidots aptuveni 1 miljons darba vietu, palīdzēts uzbūvēt vai uzlabot 4000 km dzelzceļu un nodrošināta ūdensapgāde 14 miljoniem cilvēku. Daudzo 2009.gadā finansēto projektu vidū projekta “Baltic Master II” centrā ir uzlabot reaģēšanas spēju Baltijas jūras apgabalā naftas noplūdes gadījumā un veicināt jūras transporta radītā piesārņojuma novēršanu.

Vairāk nekā 30% no 2009.gada budžeta tika atvēlēti ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei, informē par budžetu atbildīgais Eiropas Savienības komisārs Janušs Levandovskis. Katrs eiro, ko mēs ieguldām savos reģionos, var radīt divas vai trīs reizes vairāk ar “sviras efektu”. Šeit ES budžetam ir patiesa nozīme.

Pēc gadiem ilgas ienākumu palielināšanās ES lauksaimnieku ieņēmumi samazinājās mainīgu tirgus apstākļu dēļ. ES budžets viņiem palīdz tieša atbalsta un tirgus intervences veidā ar vairāk nekā 40 miljardiem eiro, kas veido gandrīz pusi no lauksaimnieku ienākumiem.

ES pilsoņu tiesību un iespēju attīstība un aizsardzība arvien vairāk ir ES budžeta centrā. 2009.gadā 110 000 jauniešu piedalījās projektos un apmaiņas programmās. ES palīdzēja arī piecām dalībvalstīm, kurām bija nepieciešams ugunsdzēsības inventārs, un nodrošināja pretvīrusu zāles Bulgārijai. Solidaritātes fonds piešķīra 623 miljonus eiro, lai mazinātu dabas katastrofu ietekmi, jo īpaši pēc zemestrīces Itālijas dienvidos.

ES 2009.gadā bija otra lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē, saistībām veidojot 12 miljardus eiro un sasniedzot aptuveni 140 jaunattīstības valstis. Tika izveidoti īpaši instrumenti, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajām valstīm pārvarēt trīskāršu – ekonomikas, pārtikas un vides – krīzi.

ES humāno un pārtikas palīdzību 2009.gadā saņēma vairāk nekā 150 miljoni cilvēku 70 valstīs. Turklāt kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES vadīja desmit misijas pasaules karstajos punktos, piemēram, Kosovā, Dienvidkaukāzā, Afganistānā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Īpašs finansējums ir paredzēts kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanai nosacījumu izpildei, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

Viena no lielākajām ārējā atbalsta saņēmējām ir Sudāna (115 miljoni eiro). 3,6 miljoni cilvēku saņēma pārtikas palīdzību Darfūrā un 436 000 – Dienvidsudānā, bet vairāk nekā 5 miljoniem cilvēku tika nodrošināta veselības aprūpe, un 1,3 miljoniem cilvēku bija paredzēti ūdens, sanitārijas un higiēnas nodrošināšanas pasākumi.

ES arvien vairāk tiek aicināta iesaistīties ārpus tās robežām – konfliktu vai dabas katastrofu gadījumā, informē J.Levandovskis. Pēdējos gados mums četras reizes bija jāveic finanšu shēmas pielāgojumi, kas iepriekšējo divdesmit gadu laikā nekad netika darīts. Tas liecina, ka ES budžetam nākotnē ir jābūt elastīgākam.

Administrācijas izmaksas visām iestādēm bija 7,4 miljardi eiro, 6,5% no kopējiem izdevumiem – līdzīga procentuālā daļa kā 2008.gadā (6,2%). 2009.gadā tāpat kā 2010.gadā Komisija ievēroja savu solījumu nepieprasīt jaunas amata vietas nākamajos gados, izņemot jaunu dalībvalstu pievienošanās gadījumā, apgalvo komisārs I.Levandovskis.

Gandrīz 70% ES budžeta tiek finansēti no dalībvalstu budžetiem atbilstīgi to attiecīgajam nacionālajam kopienākumam (NKI). Gadu gaitā finansējums no PVN turpina samazināties – 2009.gadā tas veidoja mazāk nekā 11%, un tradicionālie pašu resursi (galvenokārt muitas nodokļi) veidoja mazliet vairāk par 12%. Pārpalikums no iepriekšējā gada un citi ieņēmumi veido 7,5%.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa