Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā

Vēloties dot iespēju visiem Baltijas reģiona iedzīvotājiem pilnībā izmantot studiju iespējas jebkurā no reģiona valstīm,

ņemot vērā, ka 1997. gada 11. aprīlī Lisabonā pieņemtajai Eiropas reģiona konvencijai par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību, turpmāk "Lisabonas konvencija", jātiek pilnībā ieviestai nolūkā stiprināt Baltijas kopējo izglītības telpu un stimulēt akadēmisko atzīšanu, kā arī studentu un mācībspēku mobilitāti starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku,

ņemot vērā, ka pēc Lisabonas konvencijas ratifikācijas Baltijas valstīs ir vēlami turpmāki pasākumi starpvaldību līguma formā, kas regulē konkrētu izglītības kvalifikāciju atzīšanu Baltijas valstu starpā,

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā "Puses", vienojas par sekojošo:

1. pants. DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā termini lietoti šādā nozīmē:

(Individuālu kvalifikāciju) vērtējums — ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju vērtējums, ko kādai personai rakstveidā sniedz kompetenta iestāde.

Tiesības stāties (augstskolā) — kvalificētu pretendentu tiesības pieteikties un pretendēt uz uzņemšanu augstskolā.

Uzņemšana (augstākās izglītības iestādēs un programmās) — lēmums vai sistēma, kas ļauj kvalificētiem pretendentiem studēt attiecīgā konkrētā augstākās izglītības iestādē un/vai attiecīgā programmā.

Augstākā izglītība — visu veidu pēcvidusskolas līmeņa studiju kursi vai studiju kursu kopums, mācības vai gatavošana pētniecības darbam, ko Puses attiecīgās varas iestādes atzīst par piederīgiem pie savas augstākās izglītības sistēmas.

Augstākās izglītības iestāde — iestāde, kas sniedz augstāko izglītību un ko Puses kompetentās iestādes atzīst par piederīgu pie savas augstākās izglītības sistēmas.

Augstākās izglītības programma — studiju kurss, ko Puses kompetentās iestādes atzīst par piederīgu savai augstākās izglītības sistēmai un kura pabeigšana studentam sniedz augstākās izglītības kvalifikāciju.

Studiju periods — jebkura kādas augstākās izglītības programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un, nebūdama pilna studiju programma, tomēr ir zināšanu un iemaņu nozīmīga apguve.

Kvalifikācija:

A. Augstākās izglītības kvalifikācija — jebkurš grāds, diploms vai cits dokuments, ko piešķir kompetenta iestāde, apliecinot augstākās izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu.

B. Kvalifikācija, kas dod tiesības stāties augstskolā — jebkurš kompetentas iestādes izsniegts diploms vai cita apliecība, kas apliecina izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu un piešķir īpašniekam tiesības pretendēt uz uzņemšanu augstskolā (sal. ar definīciju tiesībām stāties augstskolā).

Atzīšana — kompetentas iestādes veikta ārzemēs iegūtas izglītības kvalifikācijas vērtības formāla atzīšana attiecībā uz tiesībām veikt izglītības un/vai profesionālu darbību.

2. pants. PAMATPRINCIPI

1) Baltijas valstis — Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā Valstis) — vienojas atzīt cita citas augstākās izglītības kvalifikācijas un kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā, izņemot gadījumus, kad ir skaidri saskatāmas būtiskas atšķirības.

2) Šis Līgums attiecas uz kvalifikācijām, kas piešķirtas pēc attiecīgajā valstī atzītu studiju programmu sekmīgas pabeigšanas.

3) Augstākās izglītības kvalifikācija vai kvalifikācija, kas dod tiesības stāties augstskolā, tās īpašniekam pārējās Valstīs dod tādas pašas tiesības kā Valstī, kurā tā ir piešķirta.

3. pants. VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS KVALIFIKĀCIJAS, KAS DOD TIESĪBAS STĀTIES AUGSTSKOLĀS BALTIJAS KOPĒJĀ IZGLĪTĪBAS TELPĀ

Valstis atzīst sekojošas kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā kādā no Valstīm.

Latvijas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Atestāts par vispārējo vidējo izglītību.

2) Diploms par vidējo speciālo izglītību.

3) Diploms par arodizglītību, ja programmas ilgums ir 4 gadi.

4) Diploms par vidējo profesionālo izglītību (sākot no 2000. gada).

Igaunijas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Gūmnaasiumi lõputunnistus (atestāts par vidējo izglītību).

2) Lõputunnistus kutse- ja keskhariduse omandamise kohta (vidējās profesionālās izglītības atestāts).

3) Lõputunnistus keskerihariduse omandamise kohta (pēcvidusskolas profesionālās izglītības atestāts).

1)-3). punktā minētās kvalifikācijas apliecina tiesības stāties augstskolā tikai kopā ar Riigieksamitunnistus (apliecību par valsts eksāmenu nokārtošanu).

Lietuvas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Brandos atestatas (gatavības apliecība).

4. pants. SPECIFISKĀS UZŅEMŠANAS PRASĪBAS UN UZŅEMŠANA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJĀS

Uzņemšana noteiktā augstākās izglītības programmā var būt saistīta ar specifisku prasību izpildi:

— var tikt pieprasīta noteiktu mācību priekšmetu sekmīga apguve vidējās izglītības līmenī,

— var tikt pieprasīta noteikta iepriekšēja izglītība vai spējas.

Ja šādu specifisku prasību izpilde ir priekšnoteikums pretendentu uzņemšanai no savas valsts, tādas pašas prasības var izvirzīt arī pretendentiem no pārējām Valstīm.

5. pants. PIRMO AKADĒMISKO GRĀDU ATZĪŠANA UZŅEMŠANAI TĀLĀKĀS STUDIJĀS

Latvijas bakalaura grāds, Igaunijas bakalaureusekraad un Lietuvas bakalauro laipsnis dod vienādas tiesības stāties tālākās studijās maģistra grāda iegūšanai Latvijā, magistrikraad iegūšanai Igaunijā un magistro laipsnis iegūšanai Lietuvā.

Šie paši nosacījumi attiecas uz tiesībām stāties tādās profesionālās programmās, kuru uzņemšanas priekšnoteikums ir pirmais akadēmiskais grāds.

Gadījumos, kad pirmais akadēmiskais grāds kādā no Valstīm var tikt iegūts pēc triju gadu studijām, turklāt tā iegūšanai nav nepieciešams noslēguma darbs, augstākās izglītības iestādes pārējās Valstīs var izvirzīt papildus prasības, kas izpildāmas pirms uzņemšanas tālākās studijās.

6. pants. ATZĪŠANA UZŅEMŠANAI DOKTORANTŪRĀ

Latvijas maģistra grāds, Igaunijas magistrikraad, Lietuvas magistro laipsnis vai līdzvērtīgas augstākās izglītības kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties doktorantūrā tajā Valstī, kurā tās ir piešķirtas, dod vienādas tiesības stāties studijās doktora grāda iegūšanai Latvijā, doktorikraad iegūšanai Igaunijā un daktaro laipsnis iegūšanai Lietuvā.

7. pants. DOKTORA GRĀDU ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst citās valstīs piešķirtos doktora grādus. Valstis veiks pasākumus, lai citās Valstīs piešķirto doktora grādu īpašniekiem dotu tādas pašas tiesības veikt akadēmisku un pētniecisku darbību, kādas tiem ir Valstī, kurā doktora grāds ir piešķirts.

8. pants. PROFESIONĀLO STUDIJU SEKMĪGAS PABEIGŠANAS REZULTĀTĀ PIEŠĶIRTO KVALIFIKĀCIJU AKADĒMISKĀ ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst kvalifikācijas, kas piešķirtas profesionālo studiju sekmīgas pabeigšanas rezultātā citās Valstīs.

Profesionālo augstskolas studiju rezultātā piešķirta kvalifikācija dos tiesības stāties turpmākās studijās maģistra grāda iegūšanai Latvijā, magistrikraad iegūšanai Igaunijā un magistro laipsnis iegūšanai Lietuvā, ja tā dod šādas tiesības Valstī, kurā tā iešķirta.

Ja kvalifikācija, kas piešķirta profesionālo studiju rezultātā, dod tiesības stāties turpmākās studijās maģistra grāda, magistrikraad vai magistro laipsnis iegūšanai Valstī, kurā tā piešķirta, Valstis centīsies rast iespēju atzīt tās par studiju periodiem pretendenta tālākās akadēmiskās studijās.

9. pants. STUDIJU PERIODU ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst studiju periodus, kas nobeigti augstākās izglītības studiju ietvaros citās Valstīs.

Gadījumos, kad studiju periodi ir nobeigti saskaņā ar augstākās izglītības iestāžu iepriekšēju vienošanos, iegūtie kredīti tiek ieskaitīti pilnībā.

Visos pārējos gadījumos Valstis centīsies atbilstoši programmai ieskaitīt maksimāli daudz kredītu.

10. pants. ŠĀ LĪGUMA SEKAS ATTIECĪBĀ UZ ATZĪŠANU PROFESIONĀLIEM NOLŪKIEM

Citās Valstīs piešķirto kvalifikāciju atzīšanai jāatvieglo arī šo kvalifikāciju atzīšana profesionāliem nolūkiem..

Gadījumos, kad darbību profesijā regulē attiecīgajā Valstī spēkā esošie normatīvie akti vai attiecīgajai Valstij saistoši starptautiski tiesību akti, kvalifikāciju profesionālā atzīšana notiek atbilstoši šiem tiesību aktiem.

11. pants. TĀDU KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANA, KAS VAIRS NETIEK PIEŠĶIRTAS

Tādas augstākās izglītības kvalifikācijas un kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā, kuras tika piešķirtas citās Valstīs pārejas periodā pēc neatkarības atgūšanas un kuras vairs netiek piešķirtas, katra no Valstīm atzīst sekojošā veidā:

— kvalifikācijas, kas to īpašniekam deva tiesības stāties augstskolā un kuras joprojām dod šādas tiesības vienā no Valstīm, dod tiesības stāties augstskolā arī pārējās Valstīs;

— augstākās izglītības kvalifikācijas, kas atbilst noteiktai augstākās izglītības kvalifikācijai pašreizējā izglītības sistēmā vienā no Valstīm, tiek atzītas arī pārējās Valstīs.

12. pants. PUŠU NACIONĀLO AKADĒMISKĀS ATZĪŠANAS INFORMĀCIJAS CENTRU LOMA ŠĀ LĪGUMA DARBĪBAS NODROŠINĀŠANĀ

Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (ENIC/NARIC centri) veic sekojošas funkcijas šā Līguma darbības nodrošināšanā:

— sniedz atbilstošās Valsts augstskolām un/vai darba devējiem atbilstošu informāciju par izglītības sistēmām un kvalifikācijām, kas piešķirtas pārējās Valstīs;

— sniedz pārējo Pušu ENIC/NARIC centriem informāciju par attiecīgās Valsts izglītības sistēmu un kvalifikācijām;

— izvērtē citās Valstīs piešķirtās kvalifikācijas;

— sniedz un regulāri atjauno informāciju par atzītām augstākās izglītības iestādēm un studiju programmām savā Valstī.

13. pants. LĪGUMA ĪSTENOŠANAS PĀRRAUDZĪBA

Līguma īstenošanas pārraudzību veic Baltijas Augstākās Izglītības Koordinācijas Komiteja (BAIKK). Katru gadu vismaz viena no BAIKK sēdēm ir veltīta jautājumiem, kas saistīti ar šā Līguma īstenošanu.

BAIKK stimulē Lisabonas konvencijas starpvaldību Komitejas lēmumu/rekomendāciju ieviešanu Baltijas reģionā un, ja nepieciešams, ierosina atbilstošus šā Līguma grozījumus.

14. pants. LĪGUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS

Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad tā Puses diplomātiskā ceļā paziņojušas cita citai, ka ir izpildījušas savas iekšējās likumdošanas aktos paredzētās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

15. pants. LĪGUMA DARBĪBAS TERMIŅŠ

Šis Līgums ir spēkā nenoteiktu laika posmu. Jebkura Puse var denonsēt Līgumu, par to pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informējot pārējās Puses, un Līgums zaudē spēku vienu gadu pēc šāda paziņojuma.

Līgums parakstīts Tallinā, 2000. gada 18. februārī trijos oriģināla eksemplāros latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā, turklāt visu četru valodu teksti ir vienādi autentiski. Ja rodas domstarpības par Līguma interpretāciju, noteicošais ir teksts angļu valodā.