• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas mežu un likumdošanu.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1999., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22038

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grūts ceļš uz mājām Igaunijas kultūrvēsturiskajām vērtībām

Vēl šajā numurā

24.02.1999., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas mežu un likumdošanu

Latvijas un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) kopprojekta "Latvijas meža pārvaldes pilnveidošana" direktors Roberts Strīpnieks "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka, projekta ietvaros ir izanalizēta Latvijas meža likumdošana, salīdzinot to ar daudzām citām paralēli eksistējošām likumdošanas normām Latvijā, piemēram, Civillikumu, vides aizsardzības likumdošanu, zemes likumdošanu, valsts pārvaldi reglamentējošo likumdošanu u. c. Ir atklājušās daudzas neatbilstības gan terminoloģijā, gan kompetenču pārklājumi.

Pašreizējais likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" tika rakstīts, pamatojoties un LPSR tiesību izpratni, un faktiski ne likuma objekts, ne subjekts, nedz arī likumā reglamentētās darbības neatbilst demokrātiskas valsts izpratnei (un arī Civillikumam). Piemēram, termins "meža fonds", kas viena īpašnieka (valsts) apstākļos bija pieņemams, šobrīd, situācijai radikāli mainoties, ir zaudējis jebkādu piepildījumu. Turklāt likums arī neformulē, kas reāli ir meža fonds — bioloģiska vai administratīva kategorija, kustama vai nekustama manta.

Tieši tas pats sakāms arī par likuma subjektiem. Ja likumā tiek ietvertas Civillikumā iekļautās kategorijas un jēdzieni, tad ir jābūt meža īpašniekam kā subjektam, meža tiesiskajam valdītājam, meža lietotājam. Diemžēl pašreizējais likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" runā citādās kategorijās, piemēram, meža apsaimniekotājiem un meža izmantotājiem. Līdz ar to bieži vien nav saprotams, kur beidzas apsaimniekotāja kompetence un kur sākas izmantotāja kompetence. Vēl jo vairāk tādēļ, ka meža izmantošana ir ieguldītā darba — apsaimniekošanas — galarezultāts.

Jāsaprot, ka esošā likumdošana tika radīta beztirgus apstākļos ar mērķi nodrošināt tautsaimniecības vadīšanu ar normatīvo norādījumu plūsmas palīdzību. Un pašlaik šī likumdošana mehāniski tiek piemērota apstākļiem, kad līdztekus valstij ir ļoti daudz privāto meža īpašnieku. Līdz ar to valsts pārāk daudz un nepamatoti iejaucas jebkura īpašnieka ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Piemēram, meža apsaimniekošanas projektā. Meža apsaimniekošanas projekts ir pasākumu plāns tam, ko cilvēks vēlas darīt savā īpašumā. Tas ir bāzēts uz pastāvošajām mežsaimnieciskajām normām, bet tajā diemžēl nekas nav minēts par ekonomisko plānošanu, lai saskaņā ar likumdošanu gūtu maksimāli iespējamo peļņu.

Īpatnējs ir arī traktējums, ka Valsts meža dienestam (VMD) kā pārvaldes institūcijai ir jānodrošina visu mežu atjaunošana Latvijā, tajā skaitā privāto un pašvaldības. Ja privātais meža īpašnieks atsakās mežu atjaunot, tad VMD tas ir jāizdara, tiesas ceļā piedzenot radušos izdevumus no īpašnieka.

Paralēli tika apskatīta arī pašreizējā institucionālā sistēma no to normatīvo aktu viedokļa, kas reglamentē valsts pārvaldi Latvijā. Galvenie tiesību akti, ar kuriem tika salīdzināta esošā situācija, ir likums par Ministru kabineta iekārtu, likums par ministriju iekārtu, valsts pārvaldes reformu koncepcija un koncepcija par inspekcijām. Piemēram, Meža un medību valsts inspekcijai tagad ir pilnīgi nesaprotama pakļautība. Ir teikts, ka šī inspekcija tiek pakļauta Zemkopības ministrijai (ZM), taču ar zemkopības ministra rīkojumu Meža un medību valsts inspekcija tiek nodota pārraudzībā ZM Meža departamentam. Tajā pašā laikā inspekcijas nolikumā vēl joprojām rakstīts, ka meža un medību inspekcija ir pakļauta VMD. Savukārt koncepcijā par inspekcijām ir teikts, ka Finansu ministrijas sistēmā esošās inspekcijas var būt kā pakļautības, tā pārraudzības statusā, taču citu ministriju sistēmā esošajām inspekcijām ir jābūt pārraudzības, nevis pakļautības statusā, lai nodrošinātu šo inspekciju relatīvo neatkarību.

Vēl — jautājums par Gaujas nacionālo parku (GNP). GNP joprojām strādā uz 1973. gada Ministru padomes lēmuma pamata par GNP organizēšanu. Protams, šāda situācija ir bumba ar laika degli, jo esošais normatīvais akts kādu brīdi zaudēs savu spēku un GNP paliks bez jebkāda juridiskā un tiesiskā nodrošinājuma. Bez tam arī likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām teikts, ka nacionālos parkus dibina Saeima uz atbilstoša likuma pamata. Šobrīd, apzinoties situāciju, GNP tiek izstrādāts jauns likumprojekts.

Pašreizējā likumdošana nerespektē vienu no meža likumdošanas galvenajiem pamatprincipiem: īpašuma apsaimniekošanai, kas būtībā ir uzņēmējdarbība, ir jābūt nodalītai no valsts pārvaldes funkciju veikšanas. Šis princips ir minēts arī valsts pārvaldes reformu koncepcijā: uzņēmējdarbība vispār nav valsts pārvaldei raksturīga funkcija, un no tās reformu gaitā pakāpeniski jāatsakās.

Veiktajai analīzei, teica Roberts Strīpnieks, ir viens galvenais uzdevums — līdz 1. jūlijam izstrādāt meža nozares optimizācijas priekšlikumus institucionālajai uzbūvei. Paredzams, ka tajā lietas tiks reglamentētas nedaudz savādāk un valsts regulāciju sistēma veidota efektīvāka un liberālāka.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir minēti divi tiesību akti — likums par VMD un valsts uzņēmējsabiedrības statūti. Šai paketei vajadzētu pievienoties vēl trešajam likumam — jaunajam meža likumam, pie kura šobrīd noris darbs ZM Meža departamentā, uzskata Roberts Strīpnieks. Ja šie normatīvie akti tiks pieņemti atdalīti cits no cita, tad pastāv varbūtība, ka jaunajā meža likumdošanā būs tikpat lielas nekonsekvences kā spēkā esošajā.

Rūta Bierande

— "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!