Grūts ceļš uz mājām

Igaunijas kultūrvēsturiskajām vērtībām

Igaunijas prezidents Konstantīns Petss 1939. gadā ar apbal-vojumiem, tostarp Valsts Ģerboņu Nopelnu zīmi ar ķēdi

Viena no tām ir valsts Ģerboņa Nopelnu zīme, ko kopā ar ķēdi piešķīra valsts prezidentam kā amata zīmi.

Igaunijas apbalvojumu speciālists Hanness Valters savā grāmatā "Igaunijas goda zīmes" raksta, ka Valsts Ģerboņa Nopelnu zīme tika nodibināta ar 1936.gada 7.oktobra likumu kā augstākā atzinības zīme, pieminot neatkarīgās Igaunijas proklamēšanu 1918.gada 24.februārī.

Valsts Ģerboņa Nopelnu zīmes ķēde ir valsts prezidenta amata atribūts, tā ir tikai vienā eksemplārā un tiek nodota tālāk nākamajam prezidentam. Nopelnu zīmes un ķēdes veidolu ir radījis Pauls Luhteins, un to no augstas raudzes zelta, izrotātu ar vienu sarkanu rubīnu un trim gaišiem safīriem, izgatavoja Jozefa Kopfa zeltkaļu darbnīcā Tallinā. Likumā paustais princips, ka valsts augstākā ordeņa augstākā šķira ir arī prezidenta amata regālija, nav tikai Igaunijas savdabība, bet gan visas Eiropas kultūras telpas valstīs izplatījusies tradīcija.

Kad Padomju savienība 1940.gadā okupēja Igauniju un padomju okupācijas spēki apcietināja prezidentu Konstantīnu Petsu, citu vērtību vidū tika nolaupīta arī prezidenta amata zīme. Līdz 1963.gadam tā tika glabāta Padomju savienības Finansu ministrijas dārgmetālu glabātavā, pēc tam ķēdi ievietoja Ieroču palātā.

Ir zināms, ka prezidenta amata ķēdi izgatavoja Kopfa zeltkaļu darbnīcā juvelieris Voldemārs Lustverks. Viņa meita Vīve Lehte atceras, ka tēvs amata ķēdes izgatavošanu turējis lielā slepenībā un stāstījis par to tikai pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Viņa gan nevarēja pateikt, vai tēvs ķēdi izgatavojis viens pats vai arī tā gatavota kolektīvi. Meita atcerējās, ka vairākkārt Petss atsūtījis pie tēva automašīnu, un tēvs braucis ķēdi piemērīt. Tēvs esot stāstījis, ka Petss bijis ļoti vienkāršs cilvēks un uzņēmis viņu kā sev līdzīgu.

Valsts Ģerboņa Nopelnu zīmei jeb prezidenta amata zīmei attiecībā uz Igaunijas valsti ir simboliska nozīme, tās vērtība nav aprēķināma naudā, tā ir vienīgā, un tai nav kopiju.

Sarunas par šīs amata zīmes un arī Tartu universitātes vērtību atgūšanu turpinās kopš 1990.gada. Pirmās vēstules tika nosūtītas jau deviņdesmito gadu sākumā, skaidro Kultūras ministrijas padomnieks Madiss Jervs. Tad 1993.gadā tika noslēgts kultūras līgums, kurā bija arī punkts par to vērtību atgūšanu, kuras izvestas uz Krieviju. Bet līdz šim tas nav izpildīts.

Tartu universitātes mākslas priekšmetu krājums sastāv no 228 antīkas keramikas priekšmetiem, 23 antīkām skulptūrām, 126 Ēģiptes mūmijām, apmēram 6000 monētu lielas numismātikas kolekcijas, 128 gleznām un citiem priekšmetiem. Šīs vērtības atrodas Voroņežā, bet Igaunijas delegācija, ko vadīja ārpus Igaunijas atrodošos kultūras vērtību komisijas priekšsēdētājs Pēps Pillaks, krājuma glabātavās netika ielaisti. Viņš teica, ka telpas netiekot apkurinātas, un tas diezin vai veicina mākslas darbu saglabāšanu. Mākslas darbi no Tartu uz Voroņežu tika izvesti 1915. gadā, kad uz turieni evakuēta visa Tartu universitāte. Pamatojoties uz 1920. gada Tartu miera līgumu, jo Igaunijas valsij piederošo kolekciju vajadzēja atdot atpakaļ, bet pārrunas par šo tematu turpinājās līdz pat trīsdemito gadu sākumam. Tad tās pārtrūka un no jauna turpinās kopš 1988. gada.

Krievijas prezidents Boriss Jeļcins gan it kā esot parakstījis lēmumu par kultūrvērtību atdošanu Igaunijai. Bet Krievijas ierēdņi to grib saistīt ar Igaunijas pareizticīgo baznīcu, galvenokārt Aleksandra Ņevska katedrāles, nodošanu krievu pareizticīgajai baznīcai. Līdz ar to dancis ap kultūras vērtībām turpinās, kā rakstīts igauņu presē.

Kristīne Ducmane,

"LV" korespondente