Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs I.V.Lieģis – Ministru prezidenta uzdevumā

Uz jaut. nr.252/J9 – dok. nr.6526

Par emigrāciju

Atbildot uz Jūsu vēstuli par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.252/J9 "Par emigrāciju", sniedzu šādu informāciju.

1.jautājums. Vai Jūs piekrītat, ka tieši straujš dzīves kvalitātes samazinājums un liels strukturālais bezdarbs palielina emigrāciju no valsts?

Lai arī saglabājoties augstam bezdarba līmenim Latvijā, ir pieaudzis arī strukturālā bezdarba risks, tomēr tas tikai daļēji ietekmē kopējās emigrācijas tendences, jo bezdarbniekiem un darba meklētājiem ar prasmju neatbilstību darba tirgus pieprasījumam tiek nodrošinātas iespējas pārkvalifikācijai vai jaunas profesijas apguvei kā bezdarbnieku apmācību pasākumu, tā arī mūžizglītības pasākumu ietvaros.

2.jautājums. Vai valdība seko emigrācijas tempiem? Ja seko, tad kādi pasākumi ir veikti emigrācijas procesa ievērošanai un analīzei?

Apzinot Eiropas Savienības migrācijas politiku, t.sk. Latvijas iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi citās valstīs, kā arī centienus atgriezt izbraukušos cilvēkus Latvijā, jau 2008.gada 10.jūnijā (prot. Nr.38, 38.§) valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos (turpmāk – Informatīvais ziņojums). Informatīvā ziņojuma izstrādi tobrīd koordinēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk – ĪUMSILS), kura funkcijas ir pārņēmusi Tieslietu ministrija (turpmāk – TM). Kaut ari minētajā valdības sēdē ĪUMSILS tika uzdots līdz 2008.gada 1.oktobrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu 2008.–2012.gadam par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu no valsts darba meklējumos un veicinātu viņu atgriešanos, sakarā ar ĪUMSILS reorganizāciju un darba vietu skaita samazinājumu plāns netika izstrādāts. Tomēr saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.32, 3.§) TM, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros ir jānodrošina Informatīvajā ziņojumā minēto prioritāšu ievērošana, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus. Tā kā risināmais jautājums ir izteikti horizontāls un atbilst vairāku nozares ministriju kompetencēm, Informatīvajā ziņojumā noteiktās prioritātes, kas ievērojamas turpmākajos gados, ir:

– mājokļu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, jo īpaši – ģimenēm ar bērniem;

– reģionu attīstība, nodrošinot infrastruktūru, kas nepieciešama iedzīvotāju nodarbinātībai un bērnu, ģimenes vajadzībām;

– darba tiesisko attiecību kultūras pilnveidošana;

– nodokļu un pabalstu sistēmas pārskatīšana nolūkā stiprināt ģimeņu ar bērniem labklājības līmeni;

– birokrātisku šķēršļu mazināšana pozitīvām komercdarbības, lauksaimniecības, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kā arī indivīdu un to ģimenes locekļu sociālo problēmu risināšanā.

Pārņemot ĪUMSILS funkcijas, tieslietu ministram, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokollēmumam (prot. Nr.32, 3.§) katru gadu līdz 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Īstenojot šo uzdevumu un informējot par pārskata periodā paveikto, 2010.gada maijā Ministru kabinetā ir iesniegts informatīvais ziņojums. Papildus ziņojumā apkopotajai informācijai, kas ir publiski pieejama, vēlos akcentēt, ka katra no atbildīgajām nozares ministrijām veic virkni netiešu pasākumu, lai iespēju robežās nodrošinātu Latvijas valstij vēlamu iedzīvotāju migrācijas procesu, t.sk. piesaistot ārvalstu finansējumu.

Ievērojot saspringto valsts budžeta situāciju, 2009.gadā, TM savas kompetences ietvaros uzsāka darbu pie iniciatīvām, kuras neprasa būtiskus papildu finanšu resursus, tomēr gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības attīstību Latvijā. Kā būtiskākā minama brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma sakārtošana. Šī regulējuma mērķis būs veicināt brīvprātīgā darba attīstību, nosakot brīvprātīgā darba organizatoru un veicēju savstarpējo pienākumu un tiesību atzīšanu. Brīvprātīgajam darbam kā sabiedrības iniciatīvai indivīda problēmu risināšanā ir sava loma pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Piemēram, jaunieši, kas zaudējuši darbu vai arī nesen pabeiguši vidusskolu vai augstskolu, nespējot atrast apmierinošu darbu, var izmantot brīvprātīgā darbu kā pieredzes gūšanas un kontaktu nodibināšanas iespējas. Iedzīvotāji, kuri zaudējuši darbu, šo iespēju varētu izmantot, lai bezdarba periodā nezaudētu iepriekš iegūto kvalifikāciju un spētu vieglāk iekļauties darba tirgū, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties. Tāpat nozīmīgas ir citas iniciatīvas, kas tiek atbalstītas Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas 2008.–2012.gadam ietvaros un ir vērstas uz pilsoniskās sabiedrības aktivizāciju un iedzīvotāju resursu mobilizāciju it īpaši Latvijas reģionos, tādējādi paaugstinot līdzdalību un ieinteresētību vietējo kopienu attīstībā.

Līdztekus tam saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu un 2008.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai un bezdarba līmeņa samazināšanai valstī tiek īstenoti aktīvās nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi. Šo pasākumu mērķis ir paaugstināt personu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi arī veicinot atgriešanos Latvijas darba tirgū.

Lai mazinātu jauniešu emigrāciju uz citām valstīm, Nodarbinātības valsts aģentūra ES struktūrfondu projektu ietvaros organizē jauniešu darba prakses, kuru mērķis ir nodrošināt praktisku apmācību jauniešiem, iesaistot viņus darba praktizēšanas pasākumā. Tas veicina jauniešu iekļaušanos darba tirgū un atbalsta to motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū.

Lai bezdarba riskam pakļautās personas varētu papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, tiek nodrošināta iespēja pieaugušo iesaistei mūžizglītībā. Šim nodarbinātības pasākumam ir preventīvs mērķis, lai darba ņēmēji varētu papildināt zināšanas attiecīgā jomā, saglabājot darba vietas, un ilgtermiņā mazinātu bezdarba situāciju valstī un kvalificētu speciālistu emigrāciju uz citu valsti.

3. jautājums. Cik daudz iedzīvotāju izbrauca no Latvijas 2006., 2007., 2008., 2009.gadā un cik daudz iedzīvotāju izbrauca no Latvijas 2010.gada pirmajos mēnešos?

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem pašlaik nenotiek Eiropas Savienības (tai skaitā Latvijas) pilsoņu, kuri šķērso Latvijas robežu, uzskaite. Šāda uzskaite ierobežotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. un 45.pantā ietvertās tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem noteiktās valstīs brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī un tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc darba perioda beigšanās. Papildus vēlos norādīt, ka pēc Latvijas pievienošanās Šengenas telpai robežkontrole uz iekšējām sauszemes un jūras robežām tika atcelta no 2007.gada 21.decembra, bet uz gaisa robežām no 2008.gada 30.marta.

Turklāt atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 98.pantam ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Iedzīvotāju reģistra likums paredz, ka gadījumā kad persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Tādējādi šobrīd analīzei pieejama ir tikai tā informācija par Latvijas valsts piederīgo izceļošanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kuru brīvprātīgi sniegušas pašas personas (skat. tabulu). Tādējādi nav iespējams apgalvot, ka valdības rīcībā esošie dati par personu izceļošanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs sniedz pilnvērtīgu pašreizējās situācijas atspoguļojumu.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaits, kuri norādījuši dzīvesvietu ārvalstīs 2006.–2010.gadam

Statistikā iekļautas tikai tās personas, par kurām Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas par vismaz vienu dzīvesvietas adresi Latvijā un nav ziņu par miršanu un statusa Iedzīvotāju reģistrā zaudēšanu.

Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību, ka samērā ticamu datu ieguve turpmāk būtu iespējama, īstenojot kārtējo tautas skaitīšanu, kas plānota no 2011.gada 1.marta līdz 2011.gada 31.maijam.

Ar cieņu, tieslietu ministra p.i. I.V.Lieģis

Rīgā 2010.gada 29.septembrī