Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 21. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

“Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz ieviest garantijas naudu kā jaunu piespiedu līdzekli gadījumos, kad ārzemnieki Latvijas teritorijā izdarījuši administratīvos pārkāpumus. Ja ārzemnieks nesamaksās uzlikto naudas sodu uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas, no viņa tiks iekasēta garantijas nauda uzliktā soda apmērā. Savukārt, ja sods netiks uzlikts uz vietas un administratīvā pārkāpuma lieta tiks nosūtīta izskatīšanai attiecīgajā institūcijā, garantijas naudas apmērs būs maksimāla naudas soda apmērā, kāds par attiecīgo pārkāpumu paredzēts kodeksā. Ja naudas sods netiks uzlikts vai būs mazāks nekā garantijas nauda, līdzekļi atgriezīsies pārkāpēja norādītajā bankas kontā. Garantijas naudas iekasēšana paredzēta par pārkāpumiem ceļu satiksmē (piemēram, ātruma pārsniegšana, braukšana bez tiesībām, braukšana reibumā un tā tālāk; arī autopārvadājumu jomā), par sīko huligānismu, narkotiku iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā, kā arī par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās. Patlaban ar katru gadu aizvien pieaug ārzemnieku nenomaksāto naudas sodu apjoms. Vidēji gadā valsts budžets nenomaksāto sodu dēļ neieņem 167 tūkstošus latu. Līdzīgs mehānisms sodu iekasēšanai noteikts Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un Austrijā.

Otrām kārtām pozitīvi vērtējams arī tas, ka turpmāk, ja valdībai būs nepieciešams uzņemties būtiskas finansiālas saistības, tam vajadzēs Saeimas atļauju. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību. Šādu atļauju vajadzēs, ja plānots aizņēmums, kura apjoms pārsniedz 20 procentus no gadskārtējā Valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta.

Tāpat Saeimas akceptu vajadzēs aizņēmumam, kas atzīstams par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kā arī skar nodokļu politikas īstenošanu un sociālās aizsardzības sistēmu.

Grozījumi noteic, ka finanšu ministrs aizņēmumu valsts vārdā varēs ņemt, pamatojoties uz spēkā stājušos likumu, kuru Saeima pieņems pēc attiecīga ziņojuma uzklausīšanas.

Savukārt Ministru prezidentam vai finanšu ministram ar ziņojumu Saeimas sēdē par aizņēmuma nepieciešamību būs īpaši jāpamato, kāpēc aizņēmums nepieciešams, jānorāda aizņēmuma apmērs, izmantošanas mērķi un termiņi, kā arī atmaksas grafiks un iecerētā valdības rīcība aizņēmuma nosacījumu un atmaksas izpildei.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”):

9.Saeimas darbs iet uz beigām, un tādēļ šodien pēdējos lasījumos tika pieņemti vairāki, tā teikt, praktiski likumi gan tautsaimniecības, gan lauksaimniecības, gan medicīnas, gan transporta, gan kultūras jomās, lai jaunievēlētā 10.Saeima varētu sākt strādāt pie tīra galda.

Bet tomēr bija viens jautājums, ko Saeima šodien sāka izskatīt, un tas ir jautājums par pilsonību un dubultpilsonību; tas ir jautājums, ko Saeima faktiski ir vairāk kā desmit gadus izvairījusies skart. Šodien šīs debates iesākās, un jākonstatē, ka dubultpilsonība nav nekas īpaši jauns un dubultpilsonība nav arī nekas īpaši ļauns. Katra valsts nosaka veidus, kā tās pilsonība tiek iegūta, un pamatā ir divi tādi principi: viens no tiem ir jus sanguinis princips, ka pilsonību bērniem piešķir pēc asinsradniecības, un otrs ir jus soli princips, ka bērniem piešķir pilsonību tajās zemēs, kurās viņi piedzimst. Pilsonības iegūšanas veidi ir arī naturalizācija un laulība ar pilsoni.

Šodien pasaule tā mainījusies, ka dubultpilsonību atļauj visās Eiropas Savienības valstīs; izņēmums ir vairs tikai četras valstis – Beļģija, Čehija, Dānija un Igaunija. Arī Lietuva, man liekas, šodien ir pieņēmusi pēdējā lasījumā iespēju visiem... Lietuvā arī ir pieņemta dubultpilsonība. Un arī Latvijai pie šā jautājuma ir jāatgriežas, jo mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu pats svarīgākais resurss ir cilvēks. It sevišķi šinī lielās mobilitātes laikā, kad cilvēki atstāj Latviju un meklē sev kaut kādus labākus dzīves standartus, mēs nedrīkstam viņiem aizvērt šīs durvis uz Latviju, un mums jādara viss iespējamais, lai, ja ne šiem cilvēkiem, tad tomēr viņu pēctečiem būtu iespēja atgriezties Latvijā. Jo pastāv šī psiholoģiskā un emocionālā saikne, kas rada cilvēkā lojalitātes un piederības sajūtu.

Un ir arī tāds tīri saimniecisks iemesls. Tā, piemēram, Īrijas parlaments veicis pētījumu, kurā konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi no Īrijas uz Latviju katru gadu atsūta apmēram 300 miljonus eiro.

Dubultpilsonība veidojas automātiski – vai nu piedzimstot ārpus Latvijas, vai laulājoties ar ārvalstu pilsoņiem. Un ir arī diezgan liela Latvijas diaspora ārpus Latvijas robežām – tie ir cilvēki, kas glābās no okupācijas, kura Latvijā eksistēja savus piecdesmit gadus.

Dubultpilsonība ir kaut kas tāds, ko Eiropa ir tagad pieņēmusi un ir atkāpusies no varbūt novecojušā pagājušo gadu principa.

Tā ka šīs debates ir iesāktas, un Saeima šodien šos Pilsonības likuma grozījumus nodeva gan Juridiskajai komisijai, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan Pilsonības likuma izpildes komisijai, un mēs tos turpināsim skatīt arī nākamās Saeimas sastāvā.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Jau kolēģis Gravas kungs teica, ka, pildot priekšvēlēšanu laikā vēlētājiem dotos solījumus, šodien, priekšpēdējā šīs Saeimas sēdē, tika nodots izskatīšanai nākamajai Saeimai likumprojekts, kas paredz dubultpilsonību.

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu dubultpilsonību varēja saņemt tikai tās personas, kas bija paspējušas pieteikties līdz 1995.gada 1.jūlijam. Un, kā zināms, Satversmes tiesa, izvērtējusi mūsu Pilsonības likuma atbilstību Satversmei, secināja, ka tikai Saeimas kompetencē ir lemt par dubultpilsonību tām personām, kurām ir citas valsts pilsonība un kuras nebija paspējušas līdz manis iepriekš minētajam datumam pieteikties dubultpilsonības saņemšanai.

Grozījumi paredz arī skaidrāku tiesisko regulējumu attiecībā uz bērniem, kas ir dzimuši ārpus Latvijas.

Tas ir viens jautājums, par kuru es gribēju runāt.

Otrs jautājums. Gribu nedaudz pieskarties jautājumam, kas saistīts ar valdības veidošanu. Es domāju, ka plašsaziņas līdzekļi un atsevišķas politiskās partijas, proti, “Saskaņas Centrs”, ir pārsteidzīgi paudušas viedokli par iespējamo “Vienotības” šķelšanos. Mēs (es domāju “Pilsonisko Savienību”) joprojām uzticamies Valdim Dombrovskim kā nākamajam premjerministram. Taču vienlaikus es uzskatu, ka leģitīmu lēmumu var pieņemt tikai tad, ja par šo lēmumu ir iepriekš pietiekami demokrātiski diskutēts.

Runājot par manu personīgo viedokli, es gribu teikt, ka “Vienotībai” bija jārīkojas tā, kā to solījām saviem potenciālajiem vēlētājiem pirms vēlēšanām, –proti, sākotnēji jāmēģina izveidot koalīciju no partijām, kas strādāja iepriekšējā koalīcijā. Es nebūt nenostājos pret ļoti godājamiem un cienījamiem kolēģiem no “Saskaņas Centra”, jo ar šiem kolēģiem mums Saeimā, arī šajā Saeimā, ir bijusi ārkārtīgi laba sadarbība, īpaši runājot, piemēram, par korupcijas jautājumiem un citām problēmām. Bet vienlaikus es uzskatu, ka ar “Saskaņas Centru” vēlama būtu sadarbība Saeimas līmenī, kā tas ir noticis līdz šim, kad opozīcijas deputāti ir gan Saeimas Prezidija (Prezidija loceklis), gan arī Saeimas komisiju amatpersonas.

Protams, viens no priekšnoteikumiem, lai politiskās partijas, apvienības varētu sekmīgi sadarboties, nenoliedzami, ir tas, lai sadarbības partneri savu sadarbību balstītu uz savstarpēju cieņu un uzticību un lai saskanētu arī viņu attiecīgās programmas. Sadarbības partneriem, manuprāt, ir jāvienojas, ka tie realizēs politiku, kas balstīta uz tādām pamatvērtībām kā Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, Latvijas valstiskuma nepārtrauktība, Latvijas okupācijas un aneksijas prettiesiskuma atzīšana, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas ietekmes palielināšana, mazākumtautību tiesību cienīšana.

Ja runājam par šīm pamatvērtībām un uzticību, tad jāpiemin šodien, piemēram, kaut vai viens balsojums par likumprojektu, ar kuru tika izdarīti grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Gan PCTVL, gan arī “Saskaņas Centra” atsevišķi deputāti joprojām uzstāj uz to, ka personai, kas vēlētos saņemt zemi īpašumā, nevis būtu jānaturalizējas, bet gan tai ir likumā jādod šādas tiesības. Tātad vairākās jomās mums patiešām ļoti būtiski atšķiras viedokļi. Bet, runājot savā starpā un mēģinot panākt labāko rezultātu, es domāju, Saeima varētu sekmīgi strādāt. Un, manuprāt, pilnīgi nepamatoti ir šeit jau vēl pirms nākamās Saeimas sanākšanas aicināt uz kādām aktivitātēm, kas paredzētu kaut kādas ārpuskārtas Saeimas vēlēšanas.

Es jums novēlu visu to labāko. Paldies par uzticību! Visu labu!

I.Līdaka (ZZS frakcija):

Paralēli kolīzijām ap valdības veidošanu Saeimā noris arī ikdienas darbs.

Man prieks, ka šodien tika sakārtots likums “Par zemes dzīlēm”, lai atvieglotu uzņēmējiem iespējas uzsākt vēja parku celtniecību jūrā Latvijas piekrastē. Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams attīstīt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā, šī perspektīva šķiet ļoti cerīga: ceram, ka arvien palielināsies zaļās enerģijas īpatsvars Latvijas enerģētikā.

Ceļu Saeimas komisijās šodien uzsāka Pilsonības likuma grozījumi, kuri paredz dubultpilsonību ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem. Tad nu atliks tikai viens – ieaudzināt viņos nevis naidu un aizvainojumu pret Latvijas valsti, kuru viņu vecāki pametuši, bet gan cieņu un bijību pret Tēvzemes vārdu. Tas, protams, būs lielā mērā atkarīgs arī no tā, kā strādās nākamā Saeima un tai sekojošās Saeimas un kāda būs šo Saeimu darba kvalitāte, kāda būs dzīve Latvijā.

Nākamceturtdien notiks 9.Saeimas pēdējā sēde, un tad darbu sāks nākamais sasaukums. Ceru, ka 10.Saeimas laikā šī zāle nebūs vieta, kur apmierināt savas ambīcijas un arī varaskāri un tribīne nekalpos kā pašapliecināšanās un pašreklāmas platforma. 10.Saeimai jau nebūs to 100 dienu, lai sāktu strādāt kvalitatīvi un ar pilnu sparu. Arī valdībai nebūs laika iešūpoties. Tāpēc žēl, ka jaunā valdība tomēr nesāks darbu jau 2.novembrī. Bet ko var darīt, ja ne visas 10.Saeimā iekļuvušās partijas vai to daļas tā īsti zina, ko tad nu īsti grib – strādāt vai tikai runāt par strādāšanu. Ļoti ceru, ka tomēr visi grib strādāt.

Paldies, protams, par uzmanību! Un uz sadzirdēšanos jau 10. Saeimas pilnvaru laikā! Paldies visiem tiem, kas man uzticējās! Vēlu jums krāšņu rudens lapu laiku!

J.Porietis (Tautas partijas frakcija):

Saeimas darbs šodien noritēja mierīgi un raiti. Acīmredzot tas ir izskaidrojams ar to, ka drīz darbu sāks jaunā – 10.Saeima.

Kā jau kolēģi minēja, diezgan būtisks ir deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. Tajā, protams, ir diskutējami jautājumi, bet varu izteikt tikai gandarījumu, ka šo likumprojektu nodeva trijām komisijām, lai tās rūpīgi varētu izvērtēt gan juridiskos, gan politiskos, gan atsevišķos gadījumos arī emocionālos aspektus šim likumprojektam.

Šodien trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodarbinājumu likumā”, kas precīzāk izteic atsevišķas šā likuma normas.

Man, Latvijas Komponistu savienības biedram, ir īpašs gandarījums, ka Saeimas deputāti neiebilda pret likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Komponistu savienībai”. Es ceru, ka šo likumprojektu atbalstīs arī Juridiskā komisija, kurai tas ir nodots, un ceru, ka šī Saeima savā pēdējā sēdē šo likumprojektu pieņems, lai jaunā Saeima šo likumprojektu varētu pieņemt pilnībā. Šis likums sakārtos jau diezgan ilgu laiku birokrātisku šķēršļu dēļ kavēto nekustamā īpašuma noformēšanu zemesgrāmatā. Visi dokumenti ir tikpat kā pilnībā sagatavoti; atliek tikai novēlēt, lai Saeima šo likumprojektu pieņemtu.

Noslēgumā es gribu novēlēt 10.Saeimai strādāt tautas labā ražīgi, atbildīgi – tā, lai vēlētājiem nebūtu jāviļas savā izvēlē!

Paldies par uzmanību.