Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 28. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien bija pēdējā 9.Saeimas sēde, faktiski četru gadu darbs šajā Saeimā ir noslēdzies. Mums ir gājis ārkārtīgi dažādi: mēs esam sākuši šīs Saeimas darbu apstākļos, kad bija visstraujākā ekonomikas izaugsme teju vai visā pasaulē, un sagaidījuši arī ļoti smagu kritienu, un esam pat paspējuši no visdziļākā kritiena tikt ārā un sākuši lēnām tomēr virzīties uz izaugsmi.

9.Saeima kopumā pa četriem gadiem ir pieņēmusi... ir iesniegti 1993 likumprojekti, pieņemts ir 1391 likums. Mēs esam pieņēmuši 36 pieprasījumus un tos izskatījuši, un esam izskatījuši arī deputātu iesniegtos 253 jautājumus. Darbs ir padarīts ļoti liels. Rezultāti ir jāvērtē jums. 10.Saeimas vēlēšanas bija tās, kas ielika atzīmi katrai no mūsu partijām – atzīmi par paveikto.

Kā viens klasiķis ir teicis, dzīvē viss būs labi. Un, ja vēl šobrīd nav labi, tas nozīmē, ka mums vēl nekas nav beidzies, ka vēl daudz kas ir darāms.

Paldies, ka sekojāt līdzi mūsu darbiem. Lai mums visiem kopā veicas! Uz redzēšanos!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Tiešām ir padarīts liels darbs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā Saeimas sasaukumā ir pieņēmusi ar savu darbu 241 likumu.

Es tomēr pakavēšos pie šīs sēdes, kas bija gana interesanta un arī gana raiba: tika skatīti trīs ļoti nozīmīgi likumprojekti – tieši tādi, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārziņā.

Pirmais ļoti nozīmīgais likumprojekts ir “Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums”, kas reglamentē visu, kas notiek jūras ekonomiskajā zonā. Un tam visam ir jānotiek konkursa kārtībā. Varu tikai paust nožēlu, ka diemžēl līdz likuma spēkā stāšanās brīdim jau divām kompānijām Ekonomikas ministrija ir ļāvusi rezervēt vairāk nekā 400 km² jūras teritorijas; tas nav pareizi. Nu jācer, ka vismaz turpmāk šis likums ļaus visus šos jautājumus ļoti precīzi reglamentēt un ievērot arī godīgus spēles principus.

Otrais ļoti nozīmīgais likumprojekts ir “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šie likuma grozījumi turpmāk liks licencēt arī mazos kredītdevējus, arī lombardus, jo bieži vien attiecībā pret patērētājiem bija ļoti neizdevīgi nosacījumi, ārkārtīgi augsti soda procenti. Nu, daļa lombardu faktiski ir tādas zagtu mantu uzpirkšanas vietas diemžēl, un tagad šie likuma grozījumi ļaus krietni stingrāk regulēt arī šo iedzīvotājiem svarīgo jomu.

Trešais ļoti nozīmīgais likumprojekts ir jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums, kas daudz skaidrāk un precīzāk reglamentēs šo sfēru. Jāteic, ka te bija arī diezgan karstas debates par to, kādas tiesības un kādi pienākumi ir poligoniem. Es paužu gandarījumu, ka beigu beigās Saeima izvēlējās saprātīgu risinājumu – tādu, kas ir nevis kādas atsevišķas privātas kompānijas interesēs, bet gan pašvaldību, valsts un sabiedrības interesēs.

Šodien bija vairākas ļoti interesantas debates un interesanti balsojumi, pārsteidzoši balsojumi, piemēram, par akcīzes lielumu cigarilliem. Vairākkārt “Vienotības” frakcija mēģināja torpedēt gan Einara Repšes priekšlikumu, gan deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas uzliktu papildu akcīzi cigarilliem; tas dotu valsts budžetā 2,5 miljonus latu. Acīm redzami te tika lobētas tikai vienas izpildītājkompānijas intereses, bet, paldies Dievam un veselajam saprātam, beigu beigās Saeima tomēr šos grozījumus atbalstīja.

Beigu beigās pēc vairākkārtējas pārbalsošanas tika atbalstīts tas, ka Rīgas brīvostā būs sava policija. Līdz ar to no visas sabiedrības pleciem tiek noņemta daļa izmaksu. Turpmāk tur kārtību ieviesīs par ostas līdzekļiem, un tas ir arī gana loģiski.

Mani pārsteidza tas, ka šodien netika pieņemts Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Jā, lēmuma projekts samērā skarbi vērtē valdības paveikto, bet tomēr jau nu vajadzēja būt godīgiem un beidzamajā Saeimas sēdē šo lēmuma projektu pieņemt. Diemžēl balsu tomēr pietrūka.

Paldies visiem kolēģiem par sadarbību. Es domāju, ka kopumā darbs bija konstruktīvs un ir pieņemti tiešām ļoti daudzi būtiski likumi.

Novēlu nākamajai Saeimai arī būt pragmatiskai un pieņemt saprātīgus, tautsaimniecību veicinošus likumus.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par diviem aktuāliem jautājumiem likumdošanas jomā.

Pozitīvi vērtējams tas, ka šonedēļ Saeimas deputāti, pārrunājot uzturlīdzekļu piedziņu, aicināja atbildīgās iestādes vienoties par papildu ierobežojumiem, kas uzlabotu parādu piedziņu no uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Saeimas deputāti pauda pārliecību, ka jānosaka stingrāki ierobežojumi personām, kuras, nemaksājot uzturlīdzekļus, nepilda pienākumu rūpēties par saviem bērniem.

Otrām kārtām. Latvijas valsts, iebilstot pret Eiropas Komisijas piedāvāto pārmērīgo samazinājumu, panākusi labvēlīgākas nozvejas kvotas 2011.gadam. Nozvejas kvotu samazinājumi visām zivju sugām panākti mazāki, nekā Eiropas Komisija sākotnēji piedāvājusi. Sākumā savus iebildumus pret šīm nelabvēlīgajām nozvejas kvotām izteica Saeimas Eiropas lietu komisijas locekļi, pēc tam – zemkopības ministrs. Prieks, ka nu izdevies panākt labvēlīgākas nozvejas kvotas.

Un nobeigumā frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā pateicos visiem, kuri atbalstīja apvienību “Saskaņas Centrs”, jo jūsu atbalsts ir milzīgs uzticības kredīts, kurš mums ir jāattaisno.

Tas ir augsts vēlētāju novērtējums mūsu padarītajam darbam. Priekšā ir četri gadi smaga darba, un mēs esam tam gatavi.

“Saskaņas Centra” principi paliek un paliks nemainīgi. Mums galvenais ir aizstāvēt savu vēlētāju intereses.

Paldies jums par atbalstu un uzticību.

A.Brigmanis (ZZS frakcija):

Tiešām liels paldies visiem mūsu atbalstītājiem Latvijas laukos un pilsētās. Mēs uzskatām, ka mums ir dots ļoti liels uzticības kredīts, jo mums ir jauna komplektā spēcīgāka frakcija. Mums ir 22 deputāti jaunajā Saeimā. Uzskatām, ka tās sfēras, kuras mums pašreiz tiks acīmredzot uzticēts vadīt, ir ļoti atbildīgas, ļoti smagas. Bet mēs nekad neesam baidījušies no šīs smagās atbildības nastas un centīsimies pilnā mērā attaisnot to uzticību, ko jūs, vēlētāji, mums esat dāvājuši.

Šodien, šajā pēdējā kopā sanākšanas reizē, gribu pateikt paldies visiem saviem kolēģiem, frakcijas deputātiem, kas ir godam strādājuši šajā aizvadītajā periodā, visiem mūsu valdības ministriem, kas arī smagajos brīžos bijuši kopā ar mums. Tāpat paldies mūsu kolēģiem Saeimā, gan tiem, kas šeit nestrādās vairs, gan tiem, ar ko mums iznāks kopā strādāt. Tātad būsim atkal darba ierindā nākamajā Saeimā, nākamajā ceturtdienā.

Paldies jums par uzticību! Uz redzēšanos!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

9.Saeimā PCTVL frakcija bija pati aktīvākā: frakcija ir iesniegusi 167 patstāvīgas likumdošanas iniciatīvas, 70 likumprojektus un 97 jautājumus. (Salīdzinājumam: partijas “Jaunais laiks” frakcija ir iesniegusi tikai 111 iniciatīvas, frakcija “Saskaņas Centrs” – 95, LPP/LC frakcija – 34 iniciatīvas.) PCTVL frakcijas deputāti iesniedza 855 likumdošanas priekšlikumus 267 likumprojektos; 78 priekšlikumus pilnībā vai daļēji atbalstīja Saeimas komisijas.

PCTVL frakcija ir līdere arī pēc tāda rādītāja kā uzstāšanās no Saeimas tribīnes. Frakcijas deputāti ir uzstājušies par 662 darba kārtības jautājumiem. Pēc slodzes uz vienu deputātu – 132 uzstāšanās – PCTVL pārspēj visas citas frakcijas: TB/LNNK un “Pilsonisko Savienību” – pusotras reizes, “Jauno laiku” – 3,7 reizes, “Saskaņas Centru” un LPP/LC – 5 reizes, un ZZS – 12 reizes.

Saeimas vairākums vai valsts institūcijas ir atbalstījušas 78 frakcijas priekšlikumus. Daži no šiem priekšlikumiem ir nopietni ietekmējuši valsts attīstību. Piemēri tam ir pulcēšanās brīvības atjaunošana Latvijā, vēlētāju tiesības uz priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, valodas prasmes masveida atestācijas privātajā sektorā atlikšana, uz valsts rēķina organizēta latviešu valodas apmācība krievvalodīgajiem bezdarbniekiem.

Frakcijas arhīvā ir fiksētas 283 likumdošanas iniciatīvas tā sauktajos krievu jautājumos: masveida bezpilsonības un tās seku likvidācija, izglītības sistēmas atjaunošana krievu valodā, dažādu formu valodas diskriminācijas likvidācija, pretdarbība tendenciozām vēstures interpretācijām, mazākumtautību kultūras attīstība.

Frakcija atrada līdzsvaru starp specifiskām krievvalodīgo vēlētāju interesēm un visas tautas interesēm un iesniedza 216 likumdošanas priekšlikumus sociāli ekonomiskajos jautājumos un 136 priekšlikumus vispārdemokrātiskos jautājumos.

Visu labu tiem, kas uzticējās mums pirms četriem gadiem! Mēs neesam jums parādā.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK frakcija):

Nacionālā apvienība ir gatava nopietnam darbam 10.Saeimā, un es vēlos jūs informēt par mūsu spēku sadalījumu turpmākajā četru gadu darba ciklā un minēt, kurās komisijās konkrēti kurš mūsu apvienības deputāts nākamajā sasaukumā strādās, kā arī darīt zināmu, kas vadīs mūsu frakciju.

Protams, liels paldies jāsaka vēlētājiem! No mūsu apvienības ir ievēlēti astoņi deputāti, un tagad teikšu, kurās komisijās tie strādās.

Ārlietu komisijā strādās Jānis Dombrava, jaunākais 10.Saeimas deputāts. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādās Imants Parādnieks, Juridiskajā komisijā – Gaidis Bērziņš, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – Dzintars Rasnačs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā – Raivis Dzintars, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā – Visvaldis Lācis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā – Einārs Cilinskis, Sociālo un darba lietu komisijā – Inese Laizāne, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā – Raivis Dzintars, Pieprasījumu komisijā – Inese Laizāne, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā – Einārs Cilinskis, Saimnieciskajā komisijā – Imants Parādnieks, Nacionālās drošības komisijā – Gaidis Bērziņš, Pilsonības likuma izpildes komisijā – Visvaldis Lācis, Eiropas lietu komisijā – Dzintars Rasnačs un Jānis Dombrava.

Darbam Saeimas Prezidijā, uz Saeimas sekretāra biedra amatu, frakcija ir nolēmusi virzīt Dzintaru Rasnaču. Savukārt frakciju vadīs Einārs Cilinskis, viņš būs frakcijas priekšsēdētājs. Viņa vietnieks būs Raivis Dzintars.

Īsumā tā ir visa informācija par mūsu spēku sadalījumu.

Uz tikšanos nākamreiz! Paldies.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien bija pēdējā 9.Saeimas sēde, bet 9.Saeima turpinās darbu vēl arī rīt un pirmdien. Protams, sanāks dažādas komisiju sēdes, būs dažādas apspriedes.

Sajūtas deputātiem šoreiz ir divējādas. Ir arī zināmā mērā atvieglojums, ka 9.Saeimas darbs beigsies. Jāteic, ka arī šodien pierādījās, ka faktiski 9.Saeima nevarēja vairs pieņemt vienprātīgus lēmumus, ko bija iecerējusi valdību atbalstošā koalīcija. Tā, piemēram, šodien, izskatot grozījumus likumā “Par policiju”, tika nobalsots, ka tiks radīts jauns policijas veids – ostas policija. Zināmā mērā tas var sagādāt liekus izdevumus un arī galvassāpes Valsts policijai, jo katrā ostā – Ventspilī, Liepājā, Rīgā – būs attiecīgi vai nu Šlesera, vai Lemberga, vai Seska policija, kas ostā darbosies. Tas var izraisīt ļoti daudzas pretrunas. Tas nebija atbalstīts no valdošās koalīcijas puses, tomēr dažas deputātu balsis, kopš Tautas partija ir izgājusi no valdošās koalīcijas sastāva, balsojuma rezultātu šajā jautājumā nosvēra par labu opozīcijai.

Līdzīgi bija arī ar deputāta Kraukļa priekšlikumu likumprojektam “Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Lēmums atbalstīt šo priekšlikumu var izraisīt gan atkritumu savākšanas sadārdzinājumu iedzīvotājiem, gan arī samazināt konkurences iespējas atkritumu apsaimniekotājiem.

Ja mēs runājam par 9.Saeimu vispār, tad jāteic, ka šī ir visdīvainākā Saeima, kādu es savā mūžā esmu pieredzējusi, jo parlamentā strādāju jau kopš Augstākās padomes un 5.Saeimas. Šī Saeima ir it kā kontrastu un ugunskristību Saeima. Mums ir bijuši treknie gadi; mūs ir pārmākusi šofera dēla ēna, strādājot dažādās padomēs; ir iestājusies globālā krīze un zināmā mērā arī varas krīze Latvijā. Jāteic, ka tāds kā trešais tēvadēls ir uzradies – “spurainais ezītis” Valdis Dombrovskis, kas zināmā mērā mācēja salāpīt budžetā izveidojušos caurumus, par kuru rašanos jāpateicas trekno gadu politikai. Visinteresantākais un visdīvainākais ir tas, ka tauta ir sapratusi Dombrovska valdības centienus un atbalstījusi “Vienotību”, ievēlēdama no šā saraksta 33 deputātus nākamajā –10.Saeimā. Tas dod cerību. Šajā 33 deputātu sastāvā vairākums – 15 deputāti – ir no “Pilsoniskās Savienības”. Tauta ir atbalstījusi šos cilvēkus; izvēle ir tik tiešām ļoti sakarīga un saprātīga bijusi, man jāteic. Man šķiet, ka 10.Saeima varētu būt darboties spējīga un kā tā centīsies pēc iespējas ātrāk izvilkt no krīzes mūsu valsti.

Šajā Saeimā ir bijis ļoti daudz īpatnēju notikumu: ir bijusi Lietussargu revolūcija, ir bijusi Abrenes uzdāvināšana Krievijai, ir bijušas partiju dalīšanās un šķiršanās, kas gan varbūt nav notikusi kaut kādu ambīciju dēļ, bet tikai tāpēc, ka atsevišķās partijās, kas runā par vispareizāko politiku, darbojas savējo klani; tad, protams, partija vairs neveic savu uzdevumu. Es biju spiesta izstāties no partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Protams, zināmā mērā tas man bija liels upuris, jo tā bija Berklava izveidota partija.

Gribētos pateikt vislabākos novēlējumus 10.Saeimai un paldies vēlētājiem par to izvēli. Vēl ir priekšā valdības veidošanas process, kurš varbūt arī nenoslēgsies pašā pirmajā vai otrajā jaunās Saeimas sanākšanas dienā. Šķiet, ka tā būs darboties spējīga Saeima. Vienīgi žēl, ka tomēr netika izveidota triju partiju koalīcija, kurā būtu darbojusies arī nacionāli konservatīvā partija, kas varētu atbalstīt arī nacionāli konservatīvās idejas “Vienotības” sastāvā. Tā būtu bijusi spēcīgāka un lielāka – vairāk nekā 60 cilvēku liela! – koalīcija, kura tiešām spētu pieņemt valstij ļoti labus un izdevīgus lēmumus.

Veiksmi 10.Saeimai! Paldies 9.Saeimai!