Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Valentija Liholaja. Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā

Raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu. Piesakot šo tematu referātam konferencē, biju domājusi runāt par tiesu lomu šajā procesā. Taču, vēlreiz pārlūkojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojumus un atsevišķus pēdējo gadu nolēmumus, kļuva skaidrs, ka jārunā ne tikai par tiesas, bet par ikviena procesa virzītāja pienākumu konkrētā kriminālprocesa stadijā vienādi tulkot likuma normas un veidot vienveidīgu tiesu praksi vienu un to pašu likuma normu piemērošanā, lai arī nenoliedzami īpaši uzsverama tiesas, bet likumā noteiktajos gadījumos arī prokurora loma, atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzliekot (nosakot) tai sodu.

• Māris Vainovskis, Edijs Poga. Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu

Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.gada līdz 1940.gadam, kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam piekrita svarīga loma Latvijas tiesību izveidošanā, un tā pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Latvijas Senāta sēdeklis bija Rīgā. Uz tad jaunuzcelto Tiesu pili Rīgā, Brīvības bulvārī, Latvijas Senāts pārcēlās 1938.gadā. Latvijas Senāts sastāvēja no trīs departamentiem: Civilā kasācijas departamenta, Kriminālā kasācijas departamenta un Administratīvā departamenta, kā arī Apvienotās sapulces, kas izšķīra svarīgākās, likumos paredzētās lietas. Tā pastāvēšanas laikā Latvijas Senāta darbojušies 30 senatori. Pie Senāta pastāvēja virsprokuratūra. 1995.gadā izveidotais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts tiek uzskatīts par Latvijas Senāta tradīciju turpinātāju.

• Jānis Pleps. Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām

Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un tiesas spriešanu augstākajā instancē. Suverenitātes teorijas pamatlicējs Žans Bodēns suverenitāti definēja kā noteiktu pilnvaru kopumu, kas raksturo suverēnu. Viena no tām ir tiesas spriešana augstākajā instancē. Atbilstoši Ž.Bodēna mācībai suverēnam jābūt galavārdam savu pavalstnieku strīdu izšķiršanā. Ja suverēna lēmumus tiesas spriešanas jomā iespējams pārsūdzēt, tad tā augstākā vara ir apšaubāma. Valsts suverenitātes kontekstā tas nozīmē, ka valstij ir autonoma tiesu sistēma, kurā lietas tiek galīgi izlemtas. Savukārt tas attiecīgi uzliek pienākumu katrai valstij izveidot savu tiesu sistēmu un arī augstāko instanču tiesas, kuras pieņem galīgos lēmumus lietās. Balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Satversmes tiesa secinājusi, ka valstis bauda plašu rīcības brīvību savu tiesu sistēmu institucionālajā izveidošanā.

“Jurista Vārda” redakcija