Par Baltijas asamblejas 29.sesiju Rīgā

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere:

Baltijas asamblejas prezidentes Ērikas Zommeres runa Baltijas asamblejas 29.sesijā Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

Ekselences! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Ļaujiet man sākt savu ziņojumu ar vairākiem pateicības apliecinājumiem.

Pirmkārt, vēlos izteikt dziļu pateicību Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un visam Latvijas parlamentam par sniegto atbalstu Baltijas asamblejas Latvijas prezidentūras prioritāšu īstenošanā. Otrkārt, vēlos pateikties par aktīvu darbību Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālo delegāciju locekļiem. Treškārt, vēlos izteikt pateicību Latvijas prezidentūras laika Baltijas Ministru padomes līderiem Valdim Dombrovskim un Aivim Ronim par atvērtību un vēlmi sadarboties. Turklāt vēlos uzsvērt, ka Baltijas partnerības veidošana nav iespējama bez vienota likumdošanas varas un izpildvaras pīlāru koordinācijas mehānisma.

Kolēģi!

Mūsu valstis aktīvi cīnās ar problēmām, ko radījusi smagā ekonomikas un finanšu krīze. Pirms gada, uzrunājot jūs Baltijas asamblejas sesijas noslēgumā, uzsvēru, ka mūsu valstis piemeklējusi smaga ekonomiskā, sociālā un vērtību krīze. Mūsu ļaudis zaudē darbu, mājas, sociālo stāvokli, ticību. Daudzi devušies prom no mūsu valstīm, meklējot labākus dzīves apstākļus. Tieši tādēļ pirms gada mēs, plānojot Latvijas prezidentūru Baltijas asamblejā, ņēmām vērā sarežģīto ekonomisko un sociālo situāciju un koncentrējāmies uz konkrētiem mērķiem, kas mūsu valstīm ir kopīgi sasniedzami. Tieši tādēļ ekonomikas stabilizēšana, konkurētspējas atjaunošana, sabiedrības drošība un dzīves kvalitāte šogad ir galvenie Baltijas asamblejas darba kārtības jautājumi. Man ir patiess prieks, ka ciešā sadarbībā ar Baltijas Ministru padomi un jo īpaši Latvijas pārstāvniecību Baltijas Ministru padomē mums izdevies tikt pie vairākiem būtiskiem lēmumiem un pat taustāmiem rezultātiem, kuri ir jāīsteno un mērķtiecīgi jāattīsta nākamajos gados.

Uzskatu, ka zināmā mērā tieši krīze mums lika pārstartēt Baltijas valstu sadarbību, pārlūkojot tās līdzšinējo kārtību un uzliekot jaunus uzsvarus. Būtiski, ka mēs neesam ierobežojuši šīs pārmaiņas tikai ar Baltijas valstu reģionālo sadarbību, bet šā gada augustā nācis klajā NB8 viedo grupas ziņojums, kurā iekļautas rekomendācijas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu partnerības veidošanai. Manuprāt, svarīgas ir ne tikai tās, bet arī šā ziņojuma autoru viedais uzstādījums, kuru vēlos citēt, proti: “Ja Ziemeļu un Baltijas reģionam tiks izstrādāta pienācīga un aktīva darba kārtība, jautājums par struktūru skaitu un kvalitāti kļūs otršķirīgs. Turklāt, ja tiks izvirzīti kopēji un visām pusēm patiešām svarīgi uzdevumi, jebkuras šīs struktūras varēs izmantot lietderīgi.” Šis ir tieši tas pamatprincips, kuru pārstāv un aizstāv Baltijas asambleja, diskutējot par Baltijas valstu parlamentāro sadarbību, proti, prioritārais jautājums ir nevis par sadarbības formu vai struktūru, bet gan par Baltijas valstu politisko gribu sadarboties, sadarbības nepieciešamības apzināšanos un, protams, attiecīgu darba kārtību.

Kolēģi!

Mēs esam ieinteresēti, lai Baltijas reģions būtu ekonomiskajā ziņā spēcīgs un konkurētspējīgs. Mūsdienu pasaule dod skaidras norādes uz mūsu savstarpējo atkarību. Zināmā mērā šo domu varētu pārfrāzēt tā: vai nu mēs strādājam kopā, vai iznīkstam atsevišķi. Mēs nevaram atļauties darboties izolēti un individuāli, jo kompleksi un sarežģīti izaicinājumi prasa kompleksu un vienotu rīcību. Es aicinu mūsu valstu parlamentus un valdības politiskajā līmenī pieņemt solidāru lēmumu par Baltijas partnerības veidošanu ekonomikas stabilizācijai un reģiona konkurētspējas atjaunošanai, izvirzot konkrētas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības prioritātes. Ar gandarījumu varam atzīt, ka krīzes laikā nevis noliedzam sadarbības nepieciešamību, bet, tieši pretēji, nospraužam jaunas vadlīnijas mūsu reģiona attīstīšanai, uzsākot mērķtiecīgas diskusijas par vienotu monetāro un fiskālo telpu, vienotu pieeju ārvalstu investīciju piesaistei un vienotām uzņēmējdarbības atbalsta politikas nostādnēm. Vēlos uzsvērt, ka šajā globalizētajā un savstarpēji sasaistītajā vidē mēs nevaram atļauties veidot trīs neatkarīgas zinātnes, pētniecības un izglītības telpas, trīs izolētas biznesa vides, trīs nekoordinētas monetārās un fiskālās telpas. Mēs esam pārliecināti, ka resursu apvienošana, politikas koordinēšana, kopīga ES stratēģiju īstenošana palīdzēs padarīt Baltiju par ekonomiski un sociāli pārtikušu, drošu un atraktīvu reģionu. Šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešama starpvalstu sadarbība, lai stātos pretī globālajiem ikdienas izaicinājumiem. Mums tiek piedāvāti noteikti sadarbības ietvari, piemēram, jau pieminētais NB8 viedo ziņojums vai arī ES Baltijas jūras stratēģija. Tie jau ir gatavi instrumenti, tie ir mūsu rīcībā, un tos varam izmantot, lai paaugstinātu reģiona konkurētspēju un labklājību.

Kolēģi!

Lai Baltijas valstu reģions kļūtu konkurētspējīgs un ekonomiski spēcīgs, mums ir īpaši jākoordinē vairāki būtiski pīlāri.

Pirmkārt, infrastruktūras un enerģētikas pīlārs. Baltijas valstīm ir jāturpina aktīvi koordinēt kopīgos infrastruktūras un komunikāciju projektus, vienojoties par to attīstības redzējumu. Vēlos uzsvērt, ka “Rail Baltica” un “Via Baltica” ir tie projekti, kas mums obligāti jāattīsta tālāk, jo pienācīgas kvalitātes dzelzceļa un autoceļu savienojumi cels mūsu reģiona konkurētspēju. Baltijas valstīm ir jāturpina attīstīt enerģētikas starpsavienojumus, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jāvienojas par skaidru lielo enerģētikas projektu attīstības redzējumu. Vēlos uzsvērt, ka šajā gadā attiecīgā Baltijas asamblejas komiteja īpašu uzmanību pievērsa infrastruktūras projektu koordinēšanai un Visaginas atomelektrostacijas projektam. Par konkrētām rekomendācijām šajā kontekstā ziņos komitejas pārstāvji.

Otrkārt, cilvēkresursu, sabiedrības drošības un dzīves kvalitātes pīlārs. Šajā gadā mēs likām uzsvaru uz Baltijas valstu sadarbību sociālajā un veselības aprūpes sfērā. Mēs uzskatām, ka veselības aprūpes resursu apvienošana sekmēs veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu optimizāciju. Tieši tādēļ augsti vērtējam Baltijas valstu premjeru lēmumu izveidot starpvaldību darba grupu sociālajos un veselības aprūpes jautājumos. Atkal vēlos uzsvērt, ka par konkrētiem pasākumiem kopīgo veselības aprūpes projektu īstenošanas sakarā ziņos attiecīgās komitejas pārstāvji.

Treškārt, zinātnes, pētniecības un izglītības pīlārs. Saskaņā ar pasaules ekonomikas indeksiem tieši no zinātnes, pētniecības un izglītības attīstības ir atkarīga valstu un reģionu ekonomiskā attīstība un konkurētspēja. Baltijas asamblejas komiteja kopā ar zinātniekiem un pētniekiem šogad aktīvi strādājusi pie tā, lai novērstu administratīvos šķēršļus ES fondu apguvei zinātnes un pētniecības jomā. Par konkrētiem soļiem kopīgo inovācijas projektu īstenošanā ziņos komitejas pārstāvji. Patiesi ceru, ka jauniedibinātā Baltijas asamblejas inovācijas balva ir viens no tādiem, lai arī pagaidām vēl maziem pasākumiem, kas sekmēs vienotas inovāciju un tehnoloģiju telpas veidošanu reģionā.

Kolēģi!

Būtisks Baltijas asamblejas darbības virziens ir sadarbības projektu īstenošana kopā ar starptautiskajiem partneriem. Kopīgi ar Ziemeļu padomi esam aktīvi līdzdarbojušies kontaktu un sadarbības veidošanā ar ES kaimiņiem, pārstāvējuši mūsu reģiona intereses ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošanā, kā arī koncentrējušies uz ļoti konkrētiem jautājumiem – klimata pārmaiņu ierobežošana, vides aizsardzība un cīņa pret cilvēku tirdzniecību. Kopīgi ar Beniluksa parlamentu esam apsprieduši un uzsākuši aktīvu darbību tā saukto interešu koalīciju veidošanā Eiropas Savienības ietvaros, piesaistot arī Višegradas valstis. Būtiski ir turpināt aizsākto sadarbību ar GUAM reģiona valstīm, jo tām ir nepieciešama Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pieredze vides aizsardzības, darba tirgus, reģionālās politikas, pārrobežu sadarbības un citās jomās.

Dāmas un kungi!

Pārdomājot vēstījumu, ko gribēju ietvert šajā uzrunā, man prātā ienāca latīņu atziņa: Non progredi est regredi – neiet uz priekšu – tas nozīmē iet atpakaļ. Šī ir ļoti nozīmīga atziņa, kas attiecināma arī uz Baltijas valstu parlamentāro sadarbību. Esam aizsākuši svarīgu darbu, attīstot kopīgus veselības aprūpes projektus. Esam sākuši nopietnus enerģētikas un infrastruktūras projektus. Esam apzinājušies, ka sadarbības formāts ļauj mums mērķtiecīgāk īstenot mūsu valstu nacionālās intereses. Esam sapratuši, ka vienas valsts panākumi ir visu triju valstu panākumi, proti, Igaunijas pievienošanās eirozonai nevis rada jautājumu par Baltijas valstu vienotību, bet gan stiprina visu Baltijas reģionu. Esam vienojušies, ka kopējs, reģionāls skatījums uz zinātnes un tehnoloģiju attīstību sekmēs visu triju valstu konkurētspējas celšanu. Un tieši tādēļ es aicinu mūs visus raudzīties un iet uz priekšu, jo, tikai apvienojot resursus, mēs kļūsim stiprāki.

Paldies par uzmanību!

 

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2010.gada 21. un 22.oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā, savā 29.sesijā,

apspriedusi Baltijas valstu sadarbību ekonomiskās krīzes apstākļos un šo valstu turpmākos uzdevumus drošības, stabilitātes un izaugsmes veicināšanā, kā arī Baltijas valstu sadarbības institūciju darba kārtību, prioritātes un sadarbības attīstību ilgtermiņa perspektīvā,

pieņēma šādus dokumentus:

• Baltijas asamblejas 29.sesijas rezolūciju,

• paziņojumu par ciešāku un intensīvāku Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību,

• Baltijas balvas inovācijā nolikumu,

• lēmumu par Baltijas asamblejas ģenerālsekretāru;

pieņēma grozījumus Baltijas asamblejas Statūtos, Nolikumā par Baltijas asamblejas Sekretariātu un Baltijas asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2009.gada budžeta izpildes pārskatu;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2011.gada budžetu;

noteica Baltijas asamblejai 2011.gadā šādas prioritātes:

1) reģiona ilgtspējīga attīstība;

2) cilvēkkapitāls un uz zināšanām balstīta ekonomika;

3) sabiedrības drošība: iekšējā un ārējā drošība (cilvēkdrošība);

noteica Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2011.gadā šādas prioritātes:

1) reģionālā enerģijas tirgus attīstība un ar enerģijas drošību saistīti jautājumi;

2) uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība;

3) infrastruktūras attīstība – Rail Baltica, Via Baltica un citi ar transportu un tranzītu saistīti jautājumi

un nolēma, ka Baltijas asamblejas 30.sesija notiks 2011.gada 24. un 25.novembrī Tallinā, Igaunijas Republikā.

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Rezolūcija par Baltijas asamblejas 29.sesiju

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2010.gada 21. un 22.oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā, savā 29.sesijā;

apspriedusi Baltijas valstu sadarbību ekonomikas stabilizēšanā un konkurētspējas atjaunošanā, Baltijas valstu turpmākos uzdevumus drošības, izaugsmes un dzīves kvalitātes veicināšanā, Baltijas valstu kopīgos veselības aprūpes projektus;

apliecinādama, ka, tikai sadarbojoties un pieliekot kopīgus politiskus pūliņus, Baltijas valstis var stāties pretim globālajiem izaicinājumiem un veicināt reģiona izaugsmi, labklājību un stabilitāti;

uzsvērdama, ka Baltijas valstu parlamentiem un valdībām īpaša uzmanība jāpievērš ekonomikas stabilizācijai un sociālajai drošībai, izvirzot konkrētus vidēja un ilgtermiņa attīstības mērķus;

pauzdama atzinību Igaunijai par sasniegto mērķi – eiro ieviešanu 2011.gadā – un uzsvērdama, ka eiro ieviešana Igaunijā pozitīvi ietekmēs ekonomisko situāciju pārējās Baltijas valstīs, kuras īsteno reālu eiro ieviešanas stratēģiju;

attiecībā uz ekonomisko sadarbību

akcentēdama, ka Baltijas valstīm ir kopīgi jāmobilizē resursi konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšanai, koordinējot investīcijas izstrādnē un izpētē, mērķtiecīgi attīstot uz zināšanām balstītu un radošu reģiona industriju, koordinējot kopīgos infrastruktūras un komunikāciju projektus,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• ciešāk koordinēt Baltijas valstu nodokļu politiku un uzņēmējdarbības nosacījumus, piemēram, attīstot līdzīgas nodokļu sistēmas visās Baltijas valstīs,

• pieņemt lēmumus par kopīgiem infrastruktūras projektiem, īpašu uzmanību pievēršot lieliem enerģētikas projektiem un kopīgai atjaunojamo energoresursu attīstībai,

• savstarpēji koordinēt projektus un iniciatīvas ES Baltijas jūras stratēģijas ietvaros, neslēgt papildu vienošanās ar citām kaimiņvalstīm bez savstarpējas saskaņošanas, ja šādas vienošanās var ietekmēt stratēģiski svarīgus projektus, par kuru attīstību Baltijas valstis jau ir panākušas saprašanos. Īpaša uzmanība pievēršama tirgus administratīvo barjeru likvidēšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un transporta savienojumu attīstīšanai,

• vienoties par infrastruktūras projekta Rail Baltica attīstības redzējumu, kopīgi noteikt šā projekta īstenošanas termiņus un vienoties, ka Via Baltica maršruts TEN-T politikas pārskatīšanas rezultātā būtu iekļaujams Eiropas transporta pamattīklā;

attiecībā uz sociālo un veselības aprūpes sfēru

pauzdama pārliecību, ka veselības aprūpes resursu apvienošana veicinās kvalitatīvas, vienotas un izmaksu ziņā efektīvas veselības aprūpes sistēmas veidošanu reģionā, bet vienlaikus skaidri apzinādamās, ka kopīgo projektu attīstība ir ilgstošs process,

augsti novērtēdama Baltijas valstu premjerministru lēmumu izveidot Baltijas Ministru padomes darba grupu sociālajos un veselības aprūpes jautājumos,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• izstrādāt izpildvaras līmenī darbības plānu, kas kalpotu par pamatu Baltijas valstu savstarpēji izdevīgai un konstruktīvai sadarbībai veselības aprūpes jomā, nosakot nepieciešamos likumdošanas aktu grozījumus, izmaksas un izpildes termiņus,

• izstrādāt izvērtējumu vienotas Baltijas valstu kompensējamo medikamentu un medicīnas iekārtu iepirkumu sistēmas, starpvalstu spermas bankas un transplantējamo orgānu apmaiņas sistēmas, kā arī vienotu specializēto medicīnas centru izveidošanai reģionā,

• koordinēt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu robežpilsētās un apdzīvotās vietās robežu tuvumā;

attiecībā uz zinātni un pētniecību

akcentēdama, ka mērķtiecīga zinātnes un pētniecības attīstība ir viens no konkurences stiprināšanas galvenajiem faktoriem,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• panākt līdzdalību ES finansētajās programmās regulējošo noteikumu vienkāršošanu un harmonizēšanu atbilstoši jaunam modelim, kas balstīts uz uzticēšanos,

• uzlabot zinātnei un pētniecībai piešķirtā valsts finansējuma izmantošanu,

• nodrošināt ES līdzfinansētajiem projektiem no valsts budžeta veicamos pirmstermiņa un starpposmu maksājumus,

• atbrīvot valsts finansētās augstākās mācību iestādes no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas.

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Paziņojums par ciešāku un intensīvāku Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību

Baltijas asambleja

ar gandarījumu atzīmē panākto progresu un iedibinātās sadarbības tradīcijas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu partnerībā,

uzsver, ka globalizācijas apstākļos ciešāka sadarbība un resursu apvienošana Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu un izpildvaru sadarbības ietvaros ir stratēģiski nozīmīga, lai paaugstinātu reģiona konkurētspēju un attīstību,

atzinīgi vērtē NB8 viedo grupas ziņojumu, kas ietver praktiskus priekšlikumus ciešākai reģionālajai partnerībai, resursu apvienošanai un NB8 sadarbības atpazīstamības sekmēšanai Eiropas un globālā mērogā,

uzsver, ka Baltijas asamblejai un Baltijas Ministru padomei kopīgi ar Ziemeļu Padomi un Ziemeļu Ministru padomi ir jākoordinē šā ziņojuma rekomendāciju īstenošana, tādējādi nodrošinot iesaistīto reģiona valstu nacionālo interešu mērķorientētu un efektīvu pārstāvību.

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Nolikums par Baltijas balvu inovācijā

I. Vispārīgie noteikumi

1. Baltijas balva inovācijā (Balva) tika iedibināta saskaņā ar Baltijas asamblejas (BA) un Baltijas Zinātnes/tehnoloģiju parku un inovācijas centru asociācijas (BASTIC) 2010.gada 22.oktobrī noslēgto Saprašanās memorandu.

2. Baltijas balva inovācijā ir gadskārtēja balva, kas tiek piešķirta visinovatīvākajai Baltijas valstu sabiedrībai (uzņēmumam), apliecinot Baltijas valstu kopējo vēlmi atbalstīt izcilus sasniegumus inovācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanā, kā arī stiprināt Baltijas valstu sadarbību inovācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā.

3. Balvas mērķis ir atzīmēt un izvirzīt par paraugu tos Baltijas valstu uzņēmējus, kuri savu produktu, pakalpojumu vai uzņēmējdarbības modeļu izstrādē izmantojuši ekonomiski veiksmīgus jauninājumus.

II. Balvas piešķiršanas kārtība

4. Balva tiek piešķirta tikai privātām sabiedrībām, kurās ir Baltijas kapitāla daļa (vismaz 51%) un kuras ir reģistrētas kādā Baltijas valstī.

5. Balva tiek piešķirta par inovatīviem produktiem, pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības modeļiem, kas ieviesti tirgū pēdējo triju gadu laikā.

6. Inovatīvajiem produktiem, pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības modeļiem, kurus tirgū ieviesušas Balvai nominētās sabiedrības, jābūt vismaz daļēji izstrādātiem pašā sabiedrībā.

7. Lai izvērtētu pieteikumus Balvas saņemšanai, ir noteikti šādi pamatkritēriji:

• produkta/pakalpojuma/procesa konkurētspējīgās priekšrocības (unikalitāte, pievienotā vērtība, spēja konkurēt ar analogiem, cena, mazāka laikietilpība);

• tirgus potenciāls (mērķtirgu skaits un apjoms, potenciālā tirgus izaugsme un paredzamā tirgus daļa, eksporta potenciāls);

• finansiālā informācija (jauno produktu/pakalpojumu radītā apgrozījuma procentuālie un faktiskie rādītāji).

8. Inovatīvie produkti, pakalpojumi vai uzņēmējdarbības modeļi, kurus kopīgi izstrādājuši partneri no divām vai trim Baltijas valstīm, Balvas aspektā ir uzskatāmi par īpaši vērtīgiem.

III. Žūrija

9. Balvas kandidātus izraugās un pēc 7.punktā minētajiem kritērijiem novērtē BASTIC.

10. Žūrija pati nosaka sava darba iekšējo kārtību. Žūrijas locekļiem jābūt izciliem speciālistiem inovācijas jomā. Vienam Baltijas asamblejas pārstāvim, kuru ieceļ BA Prezidijs, ir novērotāja statuss (nav balsstiesību) žūrijas pēdējā sanāksmē.

11. Žūrija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ka Balva netiek piešķirta. Balva netiek piešķirta arī tad, ja žūrija nevar vienoties, tas ir, nevar pieņemt lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

12. BASTIC sedz žūrijas izdevumus un iesniedz pēdējās sanāksmes protokolu Baltijas asamblejai angļu valodā divu nedēļu laikā pēc sanāksmes.

IV. Kandidātu nominēšana un Balvas pasniegšana

13. Kandidāti tiek pieteikti BASTIC saskaņā ar konkursa noteikumiem divus mēnešus pirms Balvas pasniegšanas. Konkursa noteikumi tiek publicēti BA un BASTIC (TECHNOPOL Tallinas Zinātnes parka, Latvijas Tehnoloģiju centra, Kauņas Reģionālā zinātnes parka) mājaslapās.

14. Lēmums par Balvas piešķiršanu ir jāiesniedz Baltijas asamblejai ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms Balvas pasniegšanas.

15. Viena sabiedrība (uzņēmums) nevar saņemt Balvu vairāk kā vienu reizi.

16. Balva – statuete un Baltijas asamblejas un BASTIC prezidentu un viceprezidentu parakstīts sertifikāts – tiek pasniegta Baltijas asamblejas balvu pasniegšanas ceremonijā, un Balvas laureātu vārdus, kā arī informāciju par viņu sasniegumiem publisko visu triju Baltijas valstu plašsaziņas līdzekļos.

17. Baltijas asambleja piešķir statueti un sertifikātu, kā arī rīko balvu pasniegšanas ceremoniju BA sesijas ietvaros.

18. BASTIC sedz izmaksas, kas saistītas ar Balvas laureātu dalību balvu pasniegšanas ceremonijā.

19. Balvas administrēšanu kopīgi nodrošina Baltijas asamblejas Sekretariāts un BASTIC Sekretariāts.

20. Baltijas asambleja un BASTIC kopīgi izstrādā un īsteno Balvas sakarā nepieciešamās plašsaziņas līdzekļu iesaistes plānu.

21. Baltijas balvas inovācijā nolikumu pieņem, groza un, ja nepieciešams, Balvas pasniegšanu pārtrauc Baltijas asamblejas sesija un BASTIC augstākā lēmējinstitūcija.

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par Baltijas asamblejas ģenerālsekretāru

Baltijas asamblejas 29.sesija nolemj:

• Iecelt Mariku LAIZĀNI-JURKĀNI par Baltijas asamblejas ģenerālsekretāri ar 2010.gada 22.oktobri;

• uzlikt viņai visus Baltijas asamblejas ģenerālsekretāra pienākumus un piešķirt visas tiesības, tajā skaitā tiesības parakstīt Baltijas asamblejas finanšu dokumentus atbilstoši Baltijas asamblejas budžeta līdzekļiem.

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par grozījumu Baltijas asamblejas Statūtos

Baltijas asambleja nolemj izdarīt Baltijas asamblejas Statūtos šādu grozījumu:

• Aizstāt visā Statūtu tekstā vārdus “Sekretariāta vadītājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ģenerālsekretārs” (attiecīgā locījumā).

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par grozījumu Baltijas asamblejas Sekretariāta nolikumā

Baltijas asambleja nolemj izdarīt Baltijas asamblejas Sekretariāta nolikumā šādu grozījumu:

• Aizstāt visā nolikuma tekstā vārdus “Sekretariāta vadītājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ģenerālsekretārs” (attiecīgā locījumā).

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par grozījumu Baltijas asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā

Baltijas asambleja nolemj izdarīt Baltijas asamblejas finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā šādu grozījumu:

• Aizstāt visā nolikuma tekstā vārdus “Sekretariāta vadītājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ģenerālsekretārs” (attiecīgā locījumā).

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par Baltijas asamblejas 2009.gada budžeta izpildes pārskatu

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2009.gada budžeta izpildes pārskatu.

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī

 

Lēmums par Baltijas asamblejas 2011.gada budžetu

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2011.gada budžetu 274 140 eiro apmērā atbilstoši pievienotajiem Baltijas asamblejas budžeta asignējumiem. Baltijas asamblejas budžets 2011.gadam ietver visu triju Baltijas valstu dalības maksu: Igaunija – 91 380 eiro, Latvija – 91 380 eiro un Lietuva – 91 380 eiro.

Saskaņā ar Baltijas asamblejas Statūtu 44.panta ceturto daļu Baltijas asamblejas darbībai nepieciešamos izdevumus vienādās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

Baltijas asamblejas prezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Pauļus Saudargs Lietuvas Republika

Rīgā 2010.gada 22.oktobrī