Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 28.oktobrī

EM: Par rotaļlietu drošuma noteikumiem

28.oktobra valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kura mērķis ir paaugstināt patērētāju, jo īpaši bērnu, drošību un veselību, nodrošinot, ka tirgū tiek piedāvātas tikai drošas rotaļlietas.

MK noteikumu projekts paredz uzlabot un padarīt caurspīdīgāku regulējumu par drošuma prasībām rotaļlietām, nosakot skaidrus pienākumus ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem un izplatītājiem, kā arī uzlabot tirgus uzraudzības mehānismu, veicinot sadarbību starp komersantiem, tirgus uzraudzības iestādēm un atbilstības novērtēšanas iestādēm.

Cita starpā noteikumu projektā paredzēts:

• noteikt būtiskās prasības tirgū piedāvātajām rotaļlietām (īpašu uzmanību pievēršot bīstamu vielu (jo īpaši kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku (CMR) un alergēnu vielu, kā arī dažu metālu) izmantošanai un šo vielu īpašajām robežvērtībām rotaļlietās);

• noteikt ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, importētāja un izplatītāja pienākumus, ņemot vērā katra lomu rotaļlietu piegādes ķēdē;

• noteikt detalizētu rotaļlietu atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtību.

Ar MK noteikumu projektā “Rotaļlietu drošuma noteikumi” ietvertajām normām tiek pārņemta 2009.gada 20.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par rotaļlietu drošumu.

Saskaņā ar Rotaļlietu drošuma direktīvas nosacījumiem noteikumu projektam jāstājas spēkā līdz 2011.gada 20.janvārim. Savukārt jaunā regulējuma normas piemērojamas no 2011.gada 20.jūlija.

Lai rotaļlietu ražotājiem un citiem uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šajā projektā iekļautajām prasībām, pēc noteikumu stāšanās spēkā tiek paredzēts divu gadu pārejas periods rotaļlietām, kas atbilst 2000.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” ietvertajām prasībām un kuras laistas Eiropas Savienības tirgū līdz 2011.gada 20.jūlijam.

Savukārt attiecībā uz ķīmiskajām īpašībām izvirzāmajām prasībām tiek noteikts četru gadu pārejas periods, lai varētu izstrādāt piemērotus standartus, kas vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai jaunajām prasībām.

Kā jau iepriekš informējām, 2009.gada 20.jūlijā stājās spēkā direktīva par rotaļlietu drošumu, kura tika izstrādāta, lai uzlabotu un papildinātu esošo regulējumu, kas ietverts Padomes 1988.gada 3.maija direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošumu.

1988.gada direktīvas normas ir iekļautas Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas pašreizējā redakcijā nenodrošina jaunās direktīvas prasību izpildi, līdz ar to tika izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Rotaļlietu drošuma noteikumi”.

Projekta izstrādē piedalījās pārstāvji no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Veselības inspekcijas, privatizējamās valsts SIA “Latvijas sertifikācijas centrs”, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes, SIA “Baltsert”, SIA “Troja”, SIA “Palink” un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par jauniem muitas noliktavu darbības noteikumiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un 28.oktobrī izsludinājusi valsts sekretāru sanāksmē Muitas noliktavu darbības noteikumu projektu, kurā paredzēts uzņēmējiem atvieglot administratīvo slogu, atcelt nodevas nomaksu par muitas noliktavas darbības atļaujas saņemšanu, kā arī veikti citi nozīmīgi labojumi, salīdzot ar pašreiz spēkā esošo regulējumu.

Paredzēts, ka jaunie muitas noliktavu darbības noteikumi aizstās pašreizējos Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikums Nr.16 “Muitas noliktavu darbības noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz atvieglot uzņēmējiem administratīvo slogu: komersantiem vairs nebūs Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dažādas izziņas un informācija, par ko VID var pārliecināties pats. Piemēram, dokumenti, kas apliecina iesnieguma iesniedzēja īpašuma vai nomas tiesības uz muitas noliktavas teritoriju. Tāpat iesniegumam par atļaujas saņemšanu vairs nebūs jāpievieno Valsts robežsardzes struktūrvienības saskaņojums. Noteikumu projekts vairs neparedz pienākumu maksāt valsts nodevu par atļaujas muitas noliktavas darbībai saņemšanu. Ar noteikumu projektu tiek precizētas ziņas, ko iesnieguma iesniedzējs norāda iesniegumā atļaujas muitas noliktavas darbības saņemšanai, kā arī iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts.

Jaunajā noteikumu projektā iekļautas arī normas, kas nosaka kārtību, kādā izsniedz vai saskaņo vienoto atļauju muitas procedūrai – glabāšana muitas noliktavā.

Noteikumu projekts nosaka, ka par muitas noliktavu atļauts izmantot bunkurētājkuģi, kā arī nosaka, kādi dokumenti šajā gadījumā ir jāpievieno iesniegumam atļaujas muitas noliktavas darbībai saņemšanai. Bunkurētājkuģis kā muitas noliktava tiek izmantots, lai uz tā glabātu degvielu, ko vēlāk piegādā kuģiem.

Lai VID nepildītu vairākas analoģiskas darbības atkārtoti, noteikumu projekts neparedz atļaujas apturēšanu. Pirms atļaujas anulēšanas komersantam tiek lūgts sniegt skaidrojumu par apstākļiem, kas komersantu kavē izmantot atļauju, pēc tam komersantam tiek dots laiks novērst radušās nepilnības, un, ja komersants tam norādītajā termiņš nepilnības nenovērš, atļauja tiek anulēta.

Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka, ja atļaujas vai vienotās atļaujas turētājs nevar nokārtot savas saistības ar valsti attiecībā uz muitas noliktavā novietotajām ārpus kopienas precēm 90 dienu laikā, atļaujas vai vienotās atļaujas turētājs rakstiski par radušos situāciju informē VID un VID pieņem attiecīgus lēmumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumu Ceļu satiksmes likumā

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz noteikt pienākumu mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt dokumentus pēc robežsarga pieprasījuma ne tikai pierobežā, bet arī visā pārējā valsts teritorijā, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā. 

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.pantu un Ceļu satiksmes noteikumiem mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jāuzrāda dokumenti (vadītāja apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti u.c.) arī pēc robežsargu pieprasījuma. Ceļu satiksmes noteikumi paredz pienākumu transportlīdzekļa vadītajam arī apturēt transportlīdzekli pēc robežsarga norādījuma.

Minētie pienākumi šobrīd attiecas uz ierobežotu valsts teritoriju – pierobežu, kas atbilstoši Valsts robežas likumam gar ārējo sauszemes robežu ir nosakāma ne šaurāka par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu – ne šaurāka par 15 kilometriem.

Ņemot vērā, ka Valsts robežsardzei nelikumīgo imigrāciju jāapkaro visas valsts teritorijā, tad pienākums vadītājam apturēt transportlīdzekli, kā arī uzrādīt attiecīgos dokumentus tikai pierobežā, nenodrošina iespēju vienlīdz efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju valstī kopumā.

IeM: Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kas paredz izslēgt prasību pēc pierobežas un pierobežas režīma noteikšanas gar Eiropas Savienības (ES) iekšējām sauszemes robežām, kur ir atcelta robežkontrole.

Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt valsts robežas likuma normas, kā arī to precīzāku saskaņotību ar ES prasībām un, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi ES pilsoņu starpā, kā arī to personu starpā, kas bauda brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības ES.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem personām Latvijā netiek paredzēts vispārējs pienākums nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus un uzrādīt tos pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma. Savukārt ārvalstniekiem pierobežā pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma ir pienākums uzrādīt derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī citus dokumentus, kas apliecina personas uzturēšanās Latvijā statusu un likumību. Šādas likuma prasības var raisīt šaubas par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kuras bauda brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības ES.

Likumprojekts nosaka arī ierobežojumus komercdarbības veikšanai pierobežas joslā, kā arī paredz precizēt speciālo caurlaižu izsniegšanas un anulēšanas nosacījumus un citus jautājumus.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par tiesisko pamatu vienotu izdienas pensiju piešķiršanai un izmaksai

Lai no 2011.gada 1.janvāra nodrošinātu visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi sešus Ministru kabineta noteikumus, tādējādi sagatavojot tiesisko pamatu vienotai minēto pensiju piešķiršanai un izmaksai.

LM sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā diplomātu izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā prokuroru izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā tiesnešu izdienas pensijas” 28.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projekti nosaka kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2011.gada 1.janvāra piešķirs un izmaksās iepriekšminēto struktūru izdienas pensijas.

Pašreiz izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā deviņas institūcijas: Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu, Ārlietu ministrija, Tiesu administrācija, Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, VSAA.

LM: Par ES nelegālās nodarbinātības un pagaidu darba aģentūru direktīvu pārņemšanu

Lai pārņemtu divu Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvu prasības par pagaidu darba aģentūrām, kā arī par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina valstī nelegāli iebraukušos trešo valstu pilsoņus, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas Darba likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā.

Lai nodrošinātu direktīvas par pagaidu darba aģentūrām prasību pārņemšanu, plānots papildināt Darba likumu, nosakot to darbinieku tiesisko aizsardzību, kurus nodarbina ar pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Papildus tam likumā paredzēts noteikt tiesības un pienākumus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā darbiniekiem un darba devējiem, kuri ir minētā pakalpojuma saņēmēji.

Likumprojektā ietverti arī noteikumi par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem. Atbilstoši tiem, ja darbinieks ir norīkots strādāt citā uzņēmumā, viņam ir jānodrošina tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi kā pastāvīgajam darbiniekam.

Pārņemot direktīvas par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina valstī nelegāli iebraukušos trešo valstu pilsoņus, prasības, Darba likumu ierosināts papildināt ar pienākumu darba devējam. Proti, pieprasīt ārzemniekam pirms darba uzsākšanas uzrādīt vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja tāda ir nepieciešama. Darba devējam būs arī jānodrošina šo dokumentu uzglabāšana visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā, kā arī to uzrādīšana pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka par nelegāli iebraukušā trešās valsts pilsoņa neizmaksātās darba samaksas izmaksāšanu ir atbildīgs ne tikai viņa tiešais darba devējs, bet arī ģenerāluzņēmējs, ja tas ir pilnīgi vai daļēji nodevis darba devējam sākotnējo līgumsaistību izpildi. Vienlaikus atbildīgi būs arī citi iesaistītie apakšuzņēmēji, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbinātību būs zinājuši.

Minētās izmaiņas Darba likumā ir saskaņotas ar sociālajiem partneriem Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Saistībā ar grozījumiem Darba likumā plānotas izmaiņas arī citos likumos. Sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt administratīvo sodu darba devējiem par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. Fiziskām personām sods plānots no 150 līdz 350 latiem, juridiskām personām – no 750 līdz 3000 latiem. Par vairāk nekā piecu šādu cilvēku nodarbināšanu paredzēts naudas sods fiziskām personām no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 3000 latiem līdz 10 000 latiem.

Vienlaikus plānots noteikt administratīvo sodu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs). Tāpat paredzēts samazināt sankciju apmēru par mazāk nozīmīgiem darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Grozījumi Krimināllikumā paredz atsevišķos gadījumos darba devējam noteikt kriminālatbildību par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. To plānots piemērot, ja nodarbināts nepilngadīgais, ja cilvēki nodarbināti īpaši ekspluatējošos darba apstākļos vai ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris. Par šādiem pārkāpumiem darba devēju plānots sodīt ar arestu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā paredz, ka biedrības un nodibinājumi ar tā cilvēka, kurš nav tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, piekrišanu varēs vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt viņa tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar viņa nodarbināšanu.

Iepriekšminētās izmaiņas četros likumos 28.oktobrī izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz ieviest vairākus jaunus pakalpojumus un uzlabot pieejamību jau esošajiem.

Ar grozījumiem plāno mainīt koeficientu sistēmu pakalpojumiem, kurus izpilda paātrinātā kārtībā. Turpmāk pakalpojumus varēs saņemt tikai divas un piecas reizes īsākā termiņā. Tādējādi pakalpojumu saņemšana paātrinātā kārtībā tiks padarīta klientiem pieejamāka. Plāno ieviest arī jaunu pakalpojumu “Telpu grupas plāna elektroniska sagatavošana pēc arhīva materiāliem”, piedāvājot klientiem plašāku pakalpojumu klāstu.

Kā teikts anotācijā, tiks precizēti vairāki pakalpojumi, piemēram, pakalpojumu “Būves fiziskā stāvokļa datu atkārtota noteikšana” klientiem par mazām ēkām būs iespējams saņemt lētāk nekā līdz šim. Savukārt pakalpojumam “Inženierbūves fiziskā stāvokļa datu noteikšana” samazināta cena.

Tiks ieviests jauns pakalpojums, kas ērtākā un ātrākā veidā ļaus zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem saņemt nepieciešamos kadastra teksta un telpiskos datus zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes topogrāfiskās uzmērīšanas veikšanai VZD datu izplatīšanas portālā. Šā pakalpojuma cenas paredzētas zemākas nekā līdz šim, tādējādi šā pakalpojuma izmantošana klientiem ļaus ietaupīt laiku un izmaksas.

Lai veicinātu lielāku pieprasījumu pēc VZD datu izplatīšanas portālā saņemamiem kadastra teksta un telpiskiem datiem zemes kadastrālajai uzmērīšanai, zemes topogrāfiskajai uzmērīšanai vai zemes ierīcības projekta izstrādei, kā arī sakarā ar izmaiņām procedūrās, lai minēto informāciju izsniegtu papīra formā, paredzēts palielināt maksu par standartizēta veida kadastra datu sagatavošanu un izsniegšanu, ja pakalpojums tiek pieprasīts un saņemts Valsts zemes dienesta birojā papīra formā.

Ar grozījumiem plānots samazināt ar citu VZD sniegto pakalpojumu cenas un novērst citas neskaidrības pakalpojumu jēdzienu izpratnē, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un klientu servisu.

28.oktobrī izsludināja arī grozījumus VZD sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtībā, lai novērstu vairākas praksē konstatētas problēmas.

Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par jaunu kārtību ietekmes uz “Natura 2000” teritorijām novērtējumam

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (“Natura 2000”)”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Noteikumu projektā precizēta novērtējuma līdzšinējā veikšanas kārtība, precizētas un papildinātas normas, kas nosaka novērtējuma ziņojumā iekļaujamo informāciju un novērtējuma veikšanai izmantojamos kritērijus, precizēta kārtība, kādā Vides pārraudzības valsts birojs sniedz atzinumu par novērtējuma ziņojumu, un no jauna iekļauts nosacījums par atzinumā iekļaujamo informāciju. Noteikumu projekts precizē jau atbilstoši esošajiem noteikumiem spēkā esošo kārtību, kādā sagatavo informatīvo ziņojumu par paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu un iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai, kā arī precizē informatīvajā ziņojumā iekļaujamo informāciju.

Ietekme uz “Natura 2000” teritoriju tiks novērtēta, ņemot vērā to, kā paredzētā darbība ietekmēs teritoriju, tās ekoloģiskās funkcijas, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķus. “Natura 2000” teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķis ir to īpaši aizsargājamo sugu un biotopu un Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu aizsardzība.

VidM: Par grozījumiem Austrumlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par grozījumiem Austrumlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.–2013.gadam”.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicinātu Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē.

Rīkojuma projekts paredz šādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību pēc projekta realizācijas – tiks izveidota infrastruktūra dalītās savākšanas sistēmas izveidei, lai nodrošinātu bioloģiski sadalāmo, šķiroto un speciālo atkritumu veidu savākšanu un apsaimniekošanu; tiks ierīkots kompostēšanas laukums, tiks izveidota bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēma, kā arī pilnveidota poligona “Križevnieki” infrastruktūra.

Ar rīkojuma projektu tiek precizēti pasākumi, kuri ir veicami sadzīves atkritumu poligona “Križevnieki” darbības uzlabošanai. Tiek noteikts, ka poligona infrastruktūras pilnveidošana ietver trīs galvenās komponentes, kas nepieciešamas poligona darbības nodrošināšanai, un tās ir šādas: infrastruktūras izveide atkritumu priekšapstrādes veikšanai un šķirošanai, infiltrāta attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšana, kā arī poligona gāzes savākšanas un utilizācijas sistēmas izveide.

VidM: Par grozījumiem Dienvidlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par grozījumiem Dienvidlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.– 2013.gadam”.

Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicinātu Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē.

Tā kā kopš plāna sagatavošanas un apstiprināšanas ir pagājuši vairāki gadi, ir mainījušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi Dienvidlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā, lai mainītu investīciju sadalījumu poligonā “Cinīši” un paredzētu papildus infrastruktūras izveidi, veicinot atkritumu šķirošanu un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu. Minēto grozījumu rezultātā būs iespējams paildzināt poligona darbības termiņu.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par kārtību, kādā izsniedz veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu un reģistrē prakses vietu

28.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā izsniedz, pagarina un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu un reģistrē sertificēto personu un veterinārmedicīnisko prakses vietu” projektu.

Noteikumu projekta sagatavošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu, prasības sertifikāta pretendentiem, iesniedzamo dokumentu veidlapas, kā arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) sertifikācijas komisijas sastāvu un to pienākumus. Noteikumu projekts nosaka prasības sertificēto personu reģistram, ko izveidos un uzturēs LVB. Savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv LVB ievietos kvalifikācijas pārbaudes programmu (kvalifikācijas pārbaudes eksāmena tēmas). Sertifikātu izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc šā termiņa beigām sertifikāta derīguma termiņš būs jāatjauno.

Jāņem vērā, ka pastāv nosacījumi, kuros gadījumos, lai saņemtu sertifikātu, ir jākārto kvalifikācijas pārbaude. Sertifikācijas procesā kvalifikācijas pārbaude ir ļoti būtiska, jo pēc sertifikāta saņemšanas persona būs atbildīga par dzīvnieku ārstēšanu un arī par dzīvības glābšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai sertificētajai personai būtu atbilstošas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Sertifikācijas komisija pieņem lēmumu par to, vai piešķirt vai nepiešķirt sertifikātu, un sertifikāts ir vienīgais dokuments, kas apliecina personas tiesības darboties veterinārmedicīnas jomā.

Jaunie MK noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2010.gada 3.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas valdībai deleģē noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta pretendentam, veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanas, derīguma termiņa pagarināšanas un anulēšanas, kā arī sertificēto personu un veterinārmedicīniskās prakses vietas reģistrācijas kārtību.

Pēc stāšanās spēkā jaunie MK noteikumi attieksies uz privātpersonām, kuras ieguvušas augstāko veterinārmedicīnisko izglītību un vēlēsies saņemt vai atjaunot veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta derīguma termiņu. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 800 sertificētu veterinārārstu.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumos Nr.617 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību””, ko 28.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumos plānots veikt grozījumus, lai precizētu kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu biškopībai saskaņā ar attiecīgo Padomes regulu. Normatīvajā aktā arī paredzēts veikt grozījumus, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību.

Savukārt, lai samazinātu Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaitu, paredzēts, ka turpmāk biškopjiem katru gadu līdz 15.jūlijam Lauku atbalsta dienestā atbalsta saņemšanai būs jāiesniedz tikai pasākumu īstenošanas plāns un izdevumu tāme. Savukārt biškopju organizācijas reģistrācijas apliecības kopija un pēdējā noslēgtā gada pārskats un pasākumu īstenošanā iesaistīto personu izglītību apliecinošu dokumentu kopijas nebūs jāiesniedz, kā bija paredzēts līdz šim. Lai mazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu, paredzēts, ka lēmumu pieņemšanai LAD nepieciešamo informāciju, kas ir citas iestādes rīcībā, iegūst pats, nevis to pieprasīs no privātpersonas.

Lai nepamatoti nepalielinātu nodokļu slogu lauksaimniekiem, noteikumu projektā arī noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pasākumu īstenošanai tiks segts no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām. Līdz ar to turpmāk PVN papildu programmas pasākumu izmaksām tiks segts no valsts budžeta tām biedrībām, kuras ir PVN maksātājas, bet kuras PVN nevar atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā. Tādējādi plānots, ka pasākumu iesniedzējam no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām tiek segtas pasākumu īstenošanā radušās PVN izmaksas, kas saistītas ar pasākuma attaisnotajiem izdevumiem. Attaisnotos izdevumus nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, tāpēc noteikumos nav uzskaitītas attaisnoto izdevumu pozīcijas. Tomēr, tā kā PVN būs papildu attaisnotie izdevumi, tie tiek iekļauti noteikumu projektā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa