Eiropas Komisija: Par kuģošanas uzraudzības ceļvedi

Eiropas Komisija 21.oktobrī izklāstīja konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Eiropas jūru uzraudzības efektivitāti un rentabilitāti. Komisija izveidojusi ceļvedi, kurā parāda, kā tuvināt attiecīgās dalībvalstu iestādes visās jūrniecības nozarēs, lai varētu apmainīties ar kuģošanas uzraudzības datiem, kas ir tādu iestāžu rīcībā kā, piemēram, krasta apsardze, satiksmes uzraudzības, vides uzraudzības, piesārņojuma novēršanas, zvejniecības, robežkontroles, nodokļu un vispārēju tiesību aizsardzības iestādes, kā arī jūras kara flote. Šāda ciešāka sadarbība palīdzētu arī efektīvāk uzraudzīt reālā laika notikumus jūrā. “Ceļvedis vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) izveidošanai attiecībā uz ES jūrniecības jomas uzraudzību” ir iniciatīva saskaņā ar ES integrēto jūrniecības politiku, kas atbalsta integrētu pieeju okeānu, jūru un piekrastes pārvaldībai un vadībai, kā arī veicina sadarbību starp visiem ar jūru saistītajiem politikas virzieniem ES.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki piebilda: “Kuģošanas uzraudzības integrācija sniegs atbilstošu instrumentu mūsu jūrniecības jomas interešu aizsardzībai pret visa veida draudiem efektīvi uzraudzīt reālā laika notikumus jūrā, piemēram, negadījumus un naftas izplūdi, un uzlabot profilaksi un reaģēšanas jaudas.”

Eiropas Savienības valstis veic kuģošanas uzraudzību un turpinās to darīt. Tomēr dažādām uzraudzības iestādēm visā Eiropā nav pietiekama piekļuve pārējo sniegtajai informācijai. Kuģošanas uzraudzības integrācija sniegtu vairākas priekšrocības visā ES. Meklēšanas un glābšanas iestādes ātri varētu izmantot labāku informāciju, kad cilvēku dzīvība jūrā ir briesmās. Krasta apsardzes, policijas un jūras kara flotes var dalīties informācijā, lai labāk novērstu un apkarotu visa veida nelikumīgu darbību jūrā vai lai aizsargātu tirdzniecības un zvejas kuģus pret uzbrukumiem un citām briesmām. Vides un piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas iestādes var apmainīties ar informāciju ar jūras satiksmes iestādēm vai krasta apsardzēm, kas ļauj labāk novērst un pārtvert dažādus piesārņojuma veidus vai attīrīt jūras no tiem.

Starpnozaru un starpvalstu kuģošanas elektroniskās informācijas apmaiņas pamatā būs digitāla datu apmaiņas sistēma, kas balstīta uz moderniem un drošiem telesakaru līdzekļiem.

Lielāka efektivitāte un ekonomiskais izdevīgums, nodrošinot pamatnosacījumus drošām, aizsargātām un ilgtspējīgām darbībām jūrā, ir būtiska, lai atbalstītu stabilu ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā, ka 90% no Eiropas ārējās tirdzniecības notiek pa jūras ceļiem, ES zvejas flotes sastāvā ir apmēram 84 000 kuģu un ES piejūras reģionos iegūst aptuveni 40% no IKP un dzīvo aptuveni 40% iedzīvotāju.

Ceļvedī ieteikts veidot CISE tīklu šādos sešos posmos: visu lietotāju grupu identificēšana, datu kopu kartēšana un atšķirību analīze datu apmaiņas nolūkos, vienotu datu klasifikācijas līmeņu definēšana, CISE atbalsta sistēmas attīstība, piekļuves tiesību noteikšana, saskanīgas juridiskās sistēmas nodrošināšana.

Šie seši posmi ir pamats turpmākai darbībai. Sadarbības izmēģinājuma projekti jau notiek, un pilnīgu informācijas apmaiņas sistēmu starp dažādām kuģošanas uzraudzības sistēmām varētu ieviest līdz 2014.gadam.

ES dalībvalstis pēc plašām apspriedēm ir ceļvedi apstiprinājušas. Tas ir turpinājums pirmajam Komisijas paziņojumam par šo tēmu 2009.gada oktobrī, kā 2009.gada novembrī pieprasīja Padome. Līdz 2011.gadam pēc Padomes pieprasījuma to precizēs.