Eiropas Komisija: Par piena kvotas pārsniegšanu Dānijā, Nīderlandē un Kiprā

Saskaņā ar provizoriskajiem rādītājiem, ko 29.oktobrī publicējusi Eiropas Komisija, Dānija, Nīderlande un Kipra ir vienīgās dalībvalstis, kuras pārsniegušas piena kvotas 2009./2010.kvotas gadā, un tāpēc tām piemēroja soda naudu kopā 19 miljoni eiro. Pagājušajā gadā šī summa bija 99 miljoni eiro, bet aizpagājušajā gadā 340 miljoni eiro. Pēc kvotu palielinājuma, par ko panākta vienošanās 2008.gada KLP veselīguma pārbaudē, Itālija pirmo reizi ir ievērojusi tās ražošanas kvotu, bet ES kopējā ražošana bija par 7% mazāka par kopējo kvotu, salīdzinot ar 4,2% 2008./2009.kvotas gadā (marts–aprīlis).

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs teica: “Lai gan minētie rādītāji apstiprina, ka Itālija beidzot iekļāvusies savas kvotas robežās, 2009./2010.kvotas gadu atcerēsies tikai kā gadu ar īpaši sarežģītu tirgus situāciju, ko piedzīvoja tik daudzas dalībvalstis. Augsta līmeņa ekspertu grupā, kas tika izveidota, lai izvērtētu tirgus krīzi, mēs rūpīgi izanalizējām situāciju, un es esmu optimistiski noskaņots, ka priekšlikumi, kurus iesniegšu decembrī, ļaus piena ražotājiem labāk pielāgoties tirgus attīstībai un nodrošinās stabilāku vidi, jo kvotu režīms beigsies 2015.gadā.”

Kopā minētās trīs dalībvalstis pārsniegušas kvotas par 70 000 tonnām. Nīderlande un Dānija pārsniedza savu “piegādes” kvotu par 0,4% un Kipra par 0,3%, veidojot soda naudu attiecīgi 13,03 miljonu eiro, 5,68 miljonu eiro un 125 000 eiro apmērā. Nīderlande arī ir pārsniegusi kvotu tiešai tirdzniecībai par aptuveni 2268 tonnām, kas radīja papildu nodevu par tiešo tirdzniecību 631 000 eiro apmērā. Pamatojoties uz dalībvalstu gada deklarācijām, visas pārējās 24 dalībvalstis savas kvotas nav pārsniegušas. Lai gan ar lēmumiem 2008.gadā (kvotas palielinājums un izmaiņas tauku satura korekcijas sistēmā) ražošanas apjoms 2009./2010.gadā tika ievērojami palielināts, piegādes palielinājums tika reģistrēts tikai 10 dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā un Somijā). Faktiski kopējā piegāde samazinājās par 0,6%, atspoguļojot sarežģīto tirgus situāciju, un samazinājums par vairāk nekā 2% bija 11 dalībvalstīs (Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Zviedrijā). Pēc tauku satura korekcijas piegāde 15 dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) bija vismaz 10% mazāka nekā valsts kvota.

Sistēmas darbība

Eiropas Savienībā govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas – vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru – tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem (piešķir individuālās kvotas). 2009./2010.kvotas gadam (2009.gada aprīlis–2010.gada marts) kopējā kvota, kas noteikta piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bija 144,8 miljoni tonnu, kas sadalītas 836 000 individuālās kvotās. Tiešās tirdzniecības kvota – 3,5 miljoni tonnu – ir sadalīta gandrīz 370 000 individuālās kvotās.

Ja valsts kvota tiek pārsniegta, tad ražotājiem, kas šo pārprodukciju ir saražojuši, attiecīgajā dalībvalstī ir jāmaksā papildu nodeva ar likmi 27,83 eiro par 100 kg pārprodukcijas. Šī nodeva jāmaksā govs piena ražotājiem par visu 12 mēnešos no 1.aprīļa līdz 31.martam pārdoto piena vai piena ekvivalenta daudzumu, kas pārsniedz kvotu. Katru gadu līdz 1.septembrim dalībvalstīm jāiesniedz ziņojums Komisijai par piena kvotu sistēmas piemērošanas rezultātiem iepriekšējā laika posmā. Šo paziņojumu iesniedz, aizpildot anketu, kurā iekļautas visas papildu nodevas aprēķināšanai vajadzīgās ziņas.