• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par finansējumu Transporta tīklu infrastruktūras projektiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2010., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/220498

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vēja enerģijas ražošanu aizsargātās dabas teritorijās

Vēl šajā numurā

02.11.2010., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par finansējumu Transporta tīklu infrastruktūras projektiem

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass 27.oktobrī nāca klajā ar pirmo vidusposma pārskatu par 92 prioritārajiem Eiropas Transporta tīklu infrastruktūras projektiem, kuriem Komisija nodrošina līdzfinansējumu saskaņā ar TEN-T programmu 2007.–2013.gadam. Šajā pārskatā sniegts detalizēts ieskats tajā, kā noris katrs no šiem projektiem gan finansēšanas ziņā, gan ciktāl tā īstenošana pavirzījusies uz priekšu.

Pārskats sagatavots, lai uzlabotu finansēšanas uzskaiti un pārliecinātos par to, ka ES līdzekļi tiek izlietoti pareizi. Vairāk nekā puse (52,5%) no šiem 92 lielajiem Eiropas mēroga infrastruktūras projektiem joprojām ir izpildes stadijā, un tie jāpabeidz līdz 2013.gada decembrim, neraugoties uz sarežģīto finansiālo situāciju. Attiecībā uz pārējiem projektiem šajā vidusposma pārskatā strikti piemēro “izmanto vai zaudē” principu. Termiņš par diviem gadiem pagarināts īpaši daudzsološiem projektiem, kas nonākuši grūtībās ekonomiskās krīzes dēļ, lai tādējādi dotu iespēju tos pabeigt. Savukārt projektiem, kas šajā vidusposma stadijā vairs nešķiet piemēroti, ES finansējums tiks atteikts un pārdalīts citiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos S.Kallass sacīja: “Šis vidusposma pārskats tiek veikts, lai atbalstītu svarīgākos ieguldījumus infrastruktūrā un lai optimāli izmantotu nodokļu maksātāju līdzekļus. Kaut arī stāvoklis ekonomikā ir kritisks, esmu drošs par to, ka daudzās dalībvalstīs tiek pieņemti pareizi lēmumi par līdzekļu ieguldīšanu tādā ekonomikas infrastruktūrā, kam ir izšķiroša nozīme, lai Eiropa varētu atgūties no krīzes. Mēs veicam šo pārskatu, lai būtu droši, ka mūsu rīcībā esošie ierobežotie līdzekļi tiek stingri apsaimniekoti. Bet, ja projekti vairs sevi neattaisno, ES finansējuma sniegšana tiem ir jāpārtrauc un attiecīgie līdzekļi, kas jau tā ir ierobežoti, jāpārdala citiem, lai šie finanšu resursi tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā.”

Galvenie vidusposma pārskata rezultāti

Šajā pārskatā izvērtēti 92 atsevišķie lēmumi par finansējumu, kas atbilst aptuveni trīs ceturtdaļām (5,3 miljardiem eiro) no TEN-T budžetam atvēlētā ES 8 miljardu finansējuma (2007.–2013.gadam).

No pārskata izriet, ka 48 no 92 projektiem (52,2%) tiks pabeigti līdz noteiktajam termiņam – 2013.gada 31.decembrim.

Savukārt 29 projekti (31,5%) ir piemēroti to struktūras un finansējuma ziņā, un varētu būt iespējams tos pabeigt līdz 2015.gadam. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā ārkārtējo situāciju finanšu krīzes apstākļos, Komisija piešķirs divu gadu termiņa pagarinājumu un ļaus ES finansējumu izmantot līdz 2015.gadam. Šis termiņa pagarinājums tiks piešķirs, ievērojot konkrētus politiskus, tehniskus un finansiālus nosacījumus, kas optimāli uzlabos TEN-T programmu efektivitāti. Līdzīgu budžeta izpildes disciplīnu piemēros jebkādiem iespējamiem kavējumiem nākotnē; to projektu darbība, kas netiks pabeigti līdz 2015.gadam, tiks apturēta.

Ar zināmiem nosacījumiem līdz 2015.gadam ir pagarināts termiņš 10 projektiem (10,9%), bet tiem piešķirtais ES finansējums ir daļēji samazināts.

Ir 5 projekti (5,4%), kas pašreizējā posmā šķiet nepiemēroti; šiem projektiem ES finansējums tiek atteikts un pārdalīts citiem.

Turklāt visi projekti, kas ietilpst kādā no četrām iepriekš minētajām kategorijām, ir sīki izanalizēti, lai pārliecinātos par to atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Ja, īstenojot projektu, mērķi vairs netiek sasniegti, tiem piešķirtais finansējums tiks atteikts.

No iepriekš minētās analīzes izriet, ka tādējādi izdosies atbrīvot aptuveni 311 miljonus eiro, kurus varēs novirzīt uz jauniem priekšlikumu uzaicinājumiem atbilstīgi pašreizējai TEN-T programmai.

Kas ir Eiropas Transporta tīkli?

TEN-T programmu Eiropas Savienība izveidoja, lai palīdzētu izbūvēt trūkstošos transporta tīklu savienojumus un lai novērstu transporta sastrēguma posmus, tādējādi izveidojot vienotu multimodālā transporta koridoru tīklu, kas caurvītu visu Eiropu.

Projektus finansē dalībvalstis un Eiropas Komisija. No Eiropas TEN-T budžeta infrastruktūras darbus var finansēt apjomā līdz 30% vienam projektam, bet ar to saistītos pētījumus – 50% apmērā.

Komisijas pārlūkotie 92 projekti atbilst aptuvenai ieguldījumu summai 32,648 miljardiem eiro un TEN-T (Eiropas) ieguldījuma summai 5,3 miljardiem eiro.

Šajos 92 projektos ietilpst 30 prioritārie TEN-T tīklu projekti un ES lielākie intermodālo savienojumu koridori.

30 TEN-T prioritārie tīkli ir lielākie infrastruktūras projekti, kuros nereti iesaistītas vairākas valstis, piemēram: ātrgaitas dzelzceļa savienojums Parīze–Brisele–Ķelne–Amsterdama–Londona, PBKAL, vai dzelzceļa ass Gdaņska–Varšava–Brno/Bratislava–Vīne.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!