Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.159

Rīgā 2000.gada 28.februārī

Par grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 27.aprīļa metodiskajos norādījumos "Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā"

1. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" apstiprinu "Grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 27.aprīļa metodiskajos norādījumos "Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā"".

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos "Grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 27.aprīļa metodiskajos norādījumos "Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā"" publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 27.aprīļa metodiskajos norādījumos "Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.pantu
un likumu "Par pievienotās vērtības nodokli"

 

1. Norādījumu II daļu "Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un ar to saistīto darbību uzrādīšanas grāmatvedībā metodika" līdz nodaļai "Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites metodika" izteikt šādā redakcijā:

"II daļa. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un ar to saistīto darbību uzrādīšanas grāmatvedībā metodika

14. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi

1) Ar pievienotās vērtības nodokli apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē ir veikusi persona, kura likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā ir reģistrējusies vai kurai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā ar nodokli apliekamai personai. Par apliekamiem darījumiem likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē ir uzskatāma arī zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru sniegtie pakalpojumi un šķīrējtiesas darbība.

2) Personas, kuras nav pakļautas reģistrācijai kā apliekamās personas, par to veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli neaprēķina un nemaksā budžetā. Nodokli, kas ir samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai, neapliekamās personas ieskaita preču piegāžu un pakalpojumu pašizmaksā.

15. Pievienotās vērtības nodokļa likmes

1) Pievienotās vērtības nodokļa likme ir noteikta 18 procentu apmērā no preču (arī importēto) piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas noteikta saskaņā ar likuma 2.pantu.

2) Saskaņā ar likuma 5. un 7.pantu nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota preču eksportam, preču piegādēm uz Latvijas Republikas teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē, pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi.

3) Likums nosaka ar pievienotās vērtības nodokļa 18% un 0% likmēm apliekamos darījumus un ar nodokli neapliekamos darījumus.

4) Ar nodokli neapliekamie darījumi ir noteikti likuma 6.pantā.

16. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā vērtība

1) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Precu tirgus vertiba nosakama, piemerojot (secigi izmantojot vai kombinejot) tirgus vertibas noteikšanas metodes (1998.gada 19.maija MK noteikumu Nr.187 "Likuma "Par pievienotas vertibas nodokli" normu piemerošanas kartiba" 5.punkts). Tadejadi apliekama persona pati izvelas attiecigajam darijumam piemeroto tirgus vertibas noteikšanas metodi, ieverojot likuma "Par pievienotas vertibas nodokli" 1.panta 12.punkta noteikto principu.

Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas stājās spēkā ar 1998.gada 1.janvāri) nenosaka, ka preču piegādes vērtība, preces realizējot, nedrīkst būt zemāka par preču iegādes (ražošanas vai importa) vērtību, tāpat netiek noteikts arī, ka šādos gadījumos budžetā ir jāatmaksā atskaitītā priekšnodokļa daļa, kas pārsniedz par preču piegādi maksājamo nodokli.

2) Aprēķinot budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apjomu par preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem, jāņem vērā preču vai pakalpojumu vērtība neatkarīgi no finansēšanas avota. Ar nodokli apliekamo darījuma vērtību nedrīkst samazināt par piešķirtās valsts un pašvaldību mērķsubsīdijas vai mērķdotācijas lielumu.

1.piemērs

Ar nodokli apliekama persona A ir piegādājusi apliekamai personai B preces Ls 2000 vērtībā. Apliekamā persona A atbilstoši šī likuma 8.panta prasībām apliekamajai personai B izraksta nodokļa rēķinu (preču pavadzīmi—rēķinu), kurā uzrāda preces vērtību Ls 2000, pievienotās vērtības nodokļa likmi — 18% un aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 360 (Ls 2000 x 18%) atsevišķā rindā. Analoģiski tiek izrakstīti nodokļa rēķini (faktūrrēķini) par sniegtajiem pakalpojumiem.

3) Minētajā kārtībā ir izrakstāms arī pievienotās vērtības nodokļa rēķins (faktūrrēķins) par priekšapmaksu (avansu).

4) Pievienotās vērtības nodokļa rēķini ir jāizraksta latos un santīmos.

5) Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

2.piemērs

Noslēgts līgums par starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kurā noteikts, ka atlīdzība par starpniecības pakalpojumiem ir 5% no preču piegādes vērtības. Preces piegādātas par Ls 1000, starpniecības pakalpojumi 5% apmērā no šīs summas — Ls 50 (Ls 1000 x 5%). Starpniekam budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms šādi: Ls 50 x 18% = Ls 9.

Lai saņemtu starpniecības atlīdzību, apliekamajai personai atbilstoši šī likuma 8.panta prasībām ir jāizraksta nodokļa rēķins, kurā jāuzrāda pakalpojuma vērtība — Ls 50 un atsevišķā rindā pievienotās vērtības nodokļa likme — 18% un aprēķinātais nodoklis — Ls 9.

6) Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, kas tiek veikta komisijas veikalos, lietoto preču vērtība ar nodokli netiek aplikta, bet ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība.

3.piemērs

Komisijas veikalā, saskaņā ar komisijas līgumu, no fiziskās personas pieņemta lietota prece par Ls 100. Saskaņā ar komisijas līgumu atlīdzība ir Ls 20, kuri ir veikala komisijas ieņēmumi. Pievienotās vērtības nodoklis no komisijas atlīdzības ir Ls 3,60 (Ls 20 x 18%), ko komisijas veikals likumā noteiktajā kārtībā iemaksā budžetā.

7) Šādi pievienotās vērtības nodoklis piemērojams arī lombardu darbībai, jo lombardu sniegtie pakalpojumi, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē, uzskatāmi par starpniecības pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti fiziskajām ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamajām personām. Līdz ar to arī starpniecības atlīdzība par lombardu ķīlu izpārdošanu, kas ir viens no lombardu sniegto pakalpojumu veidiem, apliekama ar pievienotās vērtības nodokļa 18% likmi.

8) Pakalpojuma vērtībā, kas ir apliekama ar nodokli, ir iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šī pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli. Piemēram, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegto celtniecības pakalpojumu, apliekamajā vērtībā iekļauj visas ar šo pakalpojumu saistītās izmaksas, proti, materiālu, instrumentu iegādes izmaksas, citu uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksas, izdevumus darba samaksai, nodokļus (algas nodoklis, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas utt.), kā arī uzņēmuma peļņu. Ēku, zemes vai telpu nomas pakalpojumu vērtībā iekļaujamas visas šo ēku, zemes vai telpu uzturēšanas izmaksas, nodokļi (arī nekustamā īpašuma nodoklis) un paredzamā iznomātāja peļņa.

9) Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.pantu preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Muitas vērtība precēm, kuras tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, muitas iestādēs tiek novērtēta saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumiem Nr.428 "Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība".

Jebkura iegādātā prece grāmatvedības reģistros (grāmatvedībā) jāuzrāda iegādes vērtībā.

4.piemērs

Uzņēmums iepircis preces ārzemēs (importējis) saskaņā ar rēķinu par Ls 2200. Ar pirkumu saistītie izdevumi par šo preču transportēšanu līdz Latvijas Republikas robežai (iekraušana, izkraušana, pārkraušana un novietošana noliktavā un citi izdevumi) ir Ls 500.

Muitas iestādē aprēķināts muitas nodoklis Ls 80.

Lai noteiktu preču piegādes vērtību, kas ir apliekama ar PVN, iegādāto preču vērtībai jāpieskaita ar pirkumu saistītie izdevumi (līdz LR robežai) un aprēķinātais muitas nodoklis. Bez tam preču piegādes vērtībā tiek iekļauts arī akcīzes un dabas resursu nodoklis, ja tādi konkrētajai precei ir paredzēti (piemērā nav paredzēts).

Preču iegādes vērtība ir Ls 2780 (Ls 2200 + Ls 500 + Ls 80).

Pievienotās vērtības nodoklis ir Ls 500.40 (Ls 2780 x 18%).

Aprēķinātais un nomaksātais pievienotās vērtības nodoklis par importētajām precēm grāmatvedības reģistros (grāmatvedībā) jāuzrāda:

D 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 500.40,

K 2.6. "Naudas līdzekļi" Ls 500.40.

10) Preču piegāde, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē, ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību nodošana par atlīdzību citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Savukārt atlīdzība ir preču vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa (ieskaitot akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas) par preču piegādi neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji. Tādējādi par preču piegādi ir uzskatāma arī īpašuma nodošana bez atlīdzības no uzņēmuma bilances uz cita uzņēmuma bilanci.

5.piemērs

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dibinātāja (dalībnieka) ieguldījums pamatkapitālā ir Ls 1000 mantiskā veidā (pamatlīdzeklis). Izstājoties no SIA, kas ir apliekama persona, dalībnieks izņem, sabiedrību dibinot, tajā ieguldīto kapitāla daļu un pēc vienošanās ar dibinātājiem šī kapitāla daļas vērtība tiek atmaksāta mantiskā veidā (pamatlīdzeklis).

Saskaņā ar likumu "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību", iegādājoties sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu, dibinātājs (dalībnieks) kļūst par šīs daļas īpašnieku un līdz ar to iegūst tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt sabiedrības peļņas daļu dividenžu veidā, kā arī likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā. Savukārt sabiedrība kļūst par ieguldījuma (naudas, pamatlīdzekļu utt.) īpašnieku. Tas nozīmē, ka, ieguldot sabiedrībā savu īpašumu, dibinātājs (dalībnieks) zaudē uz to īpašuma tiesības, bet iegūst savā īpašumā kapitāla daļu. Uzņēmums, pieņemot no dalībnieka mantisko ieguldījumu, izraksta grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, kurā ir noteikta arī ieguldījuma vērtība. Ja pēc kāda laika pamatlīdzeklis tiek pārdots, tad uzņēmumam, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, pamatlīdzeklis ir jāizslēdz no grāmatvedības reģistriem.

Pamatojoties uz minēto, aprakstītais darījums, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē, ir preču piegāde un apliekams ar PVN minētā likuma noteiktajā kārtībā. Tātad, ja viens no SIA dibinātājiem, izstājoties izņem savu ieguldīto kapitāla daļas vērtību mantiskā veidā, tad sabiedrība fiziskajai personai, saskaņā ar šī likuma 8.panta prasībām, izraksta preču pavadzīmi—rēķinu par kopējo summu Ls 1000 (Ls 847.46 + Ls 152.54), kurā uzrāda pamatlīdzekļa vērtību — Ls 847.46, pievienotās vērtības nodokļa likmi — 18% un aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu — Ls 152,54 (Ls 847.46 x 18%).

11) Apliekamā vērtība transporta pakalpojumam, kurš saistīts ar importa preču piegādēm, ir visa pakalpojuma vērtība, kurai jāpiemēro PVN 18% likme (arī veicot ceļu tukšgaitā līdz kravas iekraušanas punktam), izņemot to transporta pakalpojuma vērtības daļu, kas saskaņā ar Muitas likumu iekļauta preču muitas vērtībā un kurai piemērojama PVN 0 procentu likme.

6.piemērs

Ar nodokli apliekama persona A ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz transporta pakalpojumus, — apliekamo personu B par preču transportēšanu no Vācijas uz Cēsīm. Šķērsojot Latvijas robežu Grenctālē, muitā tiek noformēta tranzīta procedūra preču pārvietošanai uz muitas noliktavu Rīgā. Preces tiek ievestas muitas noliktavā, kura atrodas Rīgā un kur saskaņā ar Muitas likumu tiek noformēta muitas procedūra "preču izlaišana brīvam apgrozījumam". Par veikto transporta pakalpojumu uzņēmums B izraksta uzņēmumam A nodokļa rēķinu, kurā uzrāda transporta pakalpojuma vērtības daļu, kas tiek iekļauta preču muitas vērtībā (Vācija – muitas noliktava Rīgā), un transporta pakalpojuma vērtību iekšzemē (muitas noliktava Rīgā — Cēsis). Tai pakalpojuma vērtības daļai, kas tiek iekļauta preču muitas vērtībā, izrakstot nodokļa rēķinu, ir piemērojama pievienotās vērtības nodokļa 0% likme. Par šo pakalpojumu transporta firma (apliekamā persona B) drīkst izrakstīt vienu nodokļa rēķinu, atsevišķi uzrādot pakalpojuma vērtību, kas apliekama ar PVN 18 procentu likmi un ar 0 procentu likmi.

Vācija – Grenctāle – muitas noliktava Rīgā Ls 1200,

PVN 0% likme Ls — .

Rīga – Cēsis Ls 100,

PVN 18% likme Ls 18.

Kopā: Ls 1318.

12) Ja apliekamā persona veic preču piegādes, kuras sākas un beidzas ārvalstīs, nešķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, tad tām PVN netiek piemērots un nodokļa deklarācijā šo darījumu vērtība nav jāuzrāda.

13) Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē, ja par taru netiek ņemta samaksa (tā saskaņā ar līguma nosacījumiem tiek izsniegta bez maksas un ir atdodama), tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

Ja apliekamā persona nosūta preces, kas ir iesaiņotas vai iepildītas tarā, tad pievienotās vērtības nodokli par taru var neaprēķināt tikai tad, ja uz līguma pamata tā tiek izsniegta bez maksas un ir atdodama.

Ja preču piegādātājs, izrakstot nodokļa rēķinu, tajā uzrāda arī taras vērtību, un saskaņā ar vienošanās nosacījumiem preču saņēmējs taru neatdod atpakaļ piegādātājam, tad pievienotās vērtības nodoklis, kas aprēķināts no kopējās saņemto preču vērtības (ieskaitot taras vērtību), saņēmējam jāuzskaita konta 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem" debetā. Samaksāto nodokļa summu pārgrāmato konta 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" debetā.

Ja taru, kuras vērtība bija iekļauta preču piegādes vērtībā, nosūta atpakaļ preču piegādātājam, tad par taras vērtību nosūtītājs izraksta nodokļa rēķinu, kurā uzrādīto nodokli iegrāmato konta 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" kredītā.

14) Ja apliekamai personai, realizējot iepirktās preces, zudumi pārsniedz plānotos, tad tai jāatmaksā budžetā pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta iegādājoties minētās preces un atskaitīta kā priekšnodoklis no pārsniegtās plānoto zudumu vērtības. Tādā pašā kārtībā ir jāatmaksā PVN summa par preču ražošanai iegādātajām izejvielām un materiāliem, ja tiek norakstītas pašu ražotas preces virs uzņēmuma noteiktajām plānotajām zudumu normām. Budžetā atmaksājamais PVN deklarācijas 8.ailē jāiekļauj tajā taksācijas periodā, kurā tiek sastādīts norakstīšanas akts.

7.piemērs

Uzņēmums nodarbojas ar augļu iepirkšanu un realizāciju. Iepirktas zemenes 1000 kg par Ls 1 kilogramā un samaksāts PVN — Ls 180. Saskaņā ar plānotajām normām, paredzamais preču nobirums — 1% no 1000 kg, tas ir 10 kg (1000 kg x 1%). Pārdodot zemenes, faktiskais zudums — 15 kg jeb 1,5% (1000 kg x 1,5%). Preču nobiruma pārsniegums virs plānotajām normām — 5 kg (15 kg — 10 kg), zudumu vērtība, kura pārsniedz plānoto — Ls 5 (5 kg x Ls 1). Pievienotās vērtības nodoklis no preču nobiruma summas, kas pārsniedz plānoto — Ls 0.90 (Ls 5 x 18%). Budžetā atmaksājamā PVN summa — Ls 0.90.

15) Ja preces tiek nocenotas, tad, realizējot šīs preces, pievienotās vērtības nodoklis jāaprēķina no nocenoto preču tirgus vērtības, kas nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumu Nr.187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 5.punktu.

Preču nocenošana saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 7.pantu jāpamato ar attaisnojuma dokumentu. Šajā gadījumā uzņēmumam, ievērojot Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra noteikumus Nr.339 "Par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", jāsastāda iekšējais attaisnojuma dokuments.

17. Priekšnodokļa atskaitīšana

1) Saskaņā ar minētā likuma 10.pantu tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības no budžetā maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli to nodokļa summu, kas ir samaksāta par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Ja nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summa tiek samaksāta daļēji, nodokļa deklarācijā kā priekšnodoklis atskaitāma samaksātā nodokļa daļa.

2) Priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nedrīkst, ja ir iegādātas, importētas preces vai saņemti pakalpojumi, kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai izmantoti neapliekamu darījumu veikšanai. Nedrīkst arī atskaitīt priekšnodokli, ja nodoklis samaksāts saistītai personai (likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" izpratnē), kurai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam, kā arī personai, kurai nav bijušas tiesības to iekasēt (nereģistrētai personai). Ja apliekamai personai nav zināms, vai darījuma partneris ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, tā nodokļa rēķina iesniedzējam var pieprasīt uzrādīt PVN maksātāja reģistrācijas apliecību un noskaidrot attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, vai darījuma partneris ir vai nav reģistrējies kā apliekamā persona.

3) Gadījumos, kad apliekamā persona veic darījumus ārpus Latvijas muitas teritorijas, kuri PVN deklarācijā nav uzrādāmi, tad kā priekšnodoklis nav atskaitāmas tās pievienotās vērtības nodokļa summas, kuras uzrādītas nodokļu rēķinos par tādām precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tikai šo darījumu nodrošināšanai. Piemēram, apliekamā persona taksācijas periodā ir veikusi preču piegādes tikai ārpus Latvijas muitas teritorijas. Tātad šajā taksācijas periodā visas PVN summas, ko tā ir samaksājusi citām apliekamām personām par precēm un pakalpojumiem minēto darījumu nodrošināšanai, nav atskaitāmas kā priekšnodoklis, jo nav veikti ar nodokli apliekamie darījumi.

Ja apliekamā persona taksācijas periodā ir sniegusi iekšzemē ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kā arī ir pārdevusi muitas noliktavā ārvalstīs iepirktās un šajā muitas noliktavā ievestās preces, tad šajā gadījumā PVN deklarācijā kā priekšnodokli nedrīkst atskaitīt to nodokļa summu, kura ir uzrādīta nodokļa rēķinos un samaksāta par precēm un pakalpojumiem tikai šo muitas noliktavā veikto darījumu nodrošināšanai. Piemēram, tas varētu būt nodokļa rēķins par apsardzes pakalpojumiem muitas noliktavā. Pārējās samaksātās nodokļa summas, piemēram, par biroja telpu nomu, par komunālajiem pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem utt. ir atskaitāmas pilnā apmērā. Proporcija šādos gadījumos nav piemērojama.

4) Samaksātās PVN summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitāmas nodokļa deklarācijā kā priekšnodoklis likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā vispārējā kārtībā arī gadījumos, kad nodokļa rēķinu saskaņā ar vienošanos apliekamās personas vietā samaksā cita persona, piemēram, uzņēmums uz aizdevuma līguma vai banka uz kredītlīguma pamata. Šajā gadījumā, lai samaksāto nodokļa summu varētu atskaitīt PVN deklarācijā kā priekšnodokli, apliekamās personas rīcībā jābūt nodokļa rēķinam, nodokļa samaksu apliecinošā dokumenta kopijai ar identifikācijas datiem un atzīmi, ka nodoklis tiek samaksāts konkrētās apliekamās personas vārdā un šim parādam jābūt uzrādītam abu minēto personu grāmatvedības uzskaitē.

5) Lai apliekamā persona, kura izmanto muitas brokera sniegtos pakalpojumus, varētu veikt priekšnodokļa atskaitījumus, tās rīcībā ir jābūt nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona (uzņēmums – brokera klients). Par šādiem dokumentiem var uzskatīt muitas deklarāciju un saņemto no muitas brokera maksājuma uzdevuma (ar VAD identifikācijas datiem) kopiju.

6) Atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"12.panta septītajai daļai, ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā atmaksājama tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Šī likuma norma ir piemērojama arī norakstot bojā gājušās pašu ražotās preces. Piemēram, ja apliekamā persona noraksta pašu ražotus un nozagtus kokmateriālus vai izaudzētās, bet nerealizētās (no lauka nenovāktās) cukurbietes, tad priekšnodoklis, kas ir atskaitīts no budžetā maksājamās PVN summas par iepirkto degvielu, sēklu, minerālmēsliem utt. minēto preču ražošanai, tai jāatmaksā atpakaļ budžetā.

Arī citos gadījumos, kad tiek norakstītas preces vai pilnībā neamortizētie pamatlīdzekļi (piemēram, precēm beidzies realizācijas termiņš, morāli novecojuši pamatlīdzekļi utt.) budžetā jāatmaksā iepriekš atskaitītais priekšnodoklis (pamatlīdzekļiem – no atlikušās vērtības). Šajos gadījumos jāaprēķina nomaksai budžetā nodokļa summa, kas atbilst atmaksājamā priekšnodokļa summai. Minētā nodokļa summa jāiekļauj PVN deklarācijas 8.koda ailē tajā taksācijas periodā, kad reģistrēta kokmateriālu zādzība un sastādīts norakstīšanas akts vai sastādīts norakstīšanas akts par bojā gājušām (nerealizētām) cukurbietēm vai citām norakstāmām precēm un pamatlīdzekļiem.

7) Ja ar nodokli apliekamā persona ieved Latvijas Republikā pamatlīdzekļus ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.96 "Noteikumi par kārtību, kādā maksājams pievienotās vērtības nodoklis par ievedamajiem pamatlīdzekļiem" noteiktajā kārtībā un gada laikā no ievešanas brīža tos pārdod vai iznomā, tad muitas deklarācijā aprēķinātais nodoklis maksājams pilnā apmērā, aprēķinot arī nokavējuma naudu no pamatlīdzekļa ievešanas brīža. Pievienotās vērtības nodoklis, ko apliekama persona samaksājusi par minētajā kārtībā ievestajiem un gada laikā pārdotajiem vai iznomātajiem pamatlīdzekļiem, atskaitāms kā priekšnodoklis likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.pantā noteiktajā kārtībā. Savukārt aprēķinātā un samaksātā nokavējuma nauda PVN deklarācijā nav jāuzrāda, jo minētā likuma izpratnē soda naudas, līgumsodi nav ar nodokli apliekamie darījumi un tiem šī likuma normas nav piemērojamas. Šī norma nav piemērojama līzinga kompānijām un citām apliekamām personām, kurām pamatlīdzekļu iznomāšana ir pamatdarbība.

8) Citām apliekamām personām samaksātās nodokļa summas, kuras, saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.pantu, nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes un sniegto pakalpojumu pašizmaksā".

2. Norādījumu II daļas nodaļu "Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites metodika" numurēt ar kārtas skaitli "18" un šīs nodaļas 10.–12.rindkopu izteikt šādā redakcijā:

"Pievienotās vērtības nodokli par iegādātajiem preču un citiem materiālajiem resursiem, kā arī par darbiem (pakalpojumiem) pircējs drīkst norakstīt no konta 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem" kredīta konta 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" debetā tikai pēc nodokļu rēķinā uzrādītas nodokļa summas samaksas. Ja nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summa tiek samaksāta daļēji, no konta 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem" kredīta konta 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" debetā noraksta nodokļa samaksāto daļu.

Lai varētu identificēt, kāda daļa no preču vērtības un PVN kārtējā maksājumā ir samaksāta, preču pārdevējs, saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar norēķinu kartēm (debeta vai kredīta), noformē attaisnojuma dokumentu (kvīti) kurā uzrāda samaksātās summas sadalījumu, norādot kāda daļa preču vērtības un kāda daļa PVN samaksāta.

Ja pircējs par precēm ar pēcmaksu norēķinās bezskaidras naudas norēķinu veidā, tad uz bankas maksājuma dokumenta bez identifikācijas datiem norāda arī maksājamās summas sadalījumu: kāda daļa preču vērtības un kāda daļa PVN tiek samaksāta".

3 . Papildināt norādījumu II daļu ar 8.1 piemēru šādā redakcijā:

"Saskaņā ar līguma nosacījumiem ar nodokli apliekamā persona "B", izrakstot preču pavadzīmi–rēķinu — PVN rēķinu, kurā ir uzrādīta preču vērtība Ls 1000 un PVN Ls 180 (kopējā summa Ls 1180), pārdod preces ar pēcmaksu ar nodokli apliekamai personai "B". Ar nodokli apliekamā persona "B" rēķinu apmaksā ar norēķinu karti (debeta vai kredīta), pirmajā iemaksas reizē samaksājot preču piegādātājam daļu no rēķinā uzrādītā PVN — Ls 72 un daļu no rēķinā uzrādītās preču vērtības — Ls 400, otrajā samaksas reizē — rēķinā uzrādītā PVN atlikušo daļu — Ls 108 un atlikušo preču vērtību — Ls 600.

Ja pircējs par precēm ar pēcmaksu norēķinās ar norēķinu kartēm (debeta vai kredīta), pārdevējs saistību dzēšanas maksājumus reģistrē atsevišķā elektroniskā kases aparāta departamentā, jo šī summa jau ir iegrāmatota ieņēmumos un aplikta ar PVN, nosūtot preces pircējam un izrakstot PVN rēķinu. Preču pārdevējs papildus kases aparāta čekam noformē kvīti, kurā uzrāda kāda daļa preču vērtības un PVN samaksāta.

Preču piegādātājs (pārdevējs) grāmatvedības uzskaitē minēto darījumu uzrāda šādi:

1) Nosūtot preces un izrakstot nodokļu rēķinu (preču pavadzīmi—rēķinu) par pilnu piegādes summu:

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 1180,-

K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas

un pakalpojumu pārdošanas" Ls 1000,-

K 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 180,-

2) Saņemot no pircēja pirmo maksājumu:

D 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 472,-

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 472,-

3) Saņemot no pircēja otro maksājumu:

D 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 708,-

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 708,-

Grāmatvedības ierakstu shēma kontos

Norēķini ar pircējiem Ieņēmumi no pamatdarbības

un pasūtītājiem produkcijas un pakalpojumu pārdošanas

(2310) (6110)

D ............................................ K D .......................................... K

1) 1180 1) 1000

2) 472

3) 708

apgr .1180 1180 apgr. 1000

 

Norēķini par pievienotās Norēķinu konti bankās

vērtības nodokli

(5721) (2620)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 180 2) 472

3) 708

apgr. 180 apgr.1180

 

 

Preču saņēmējs (pircējs) darījumu uzrāda šādi:

1) iegrāmatojot saņemtās preces iegādes vērtībā, uzskaitot kreditora saistības un PVN:

lietojot krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D 2110 "Izejvielas un materiāli" Ls 1000,-

vai

lietojot krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metodi:

D 7110 "Izejvielu un materiālu iepirkšanas un

piegādes izdevumi" Ls 1000,-

D 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtām

precēm un pakalpojumiem" Ls 180,-

K 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 1180,-

2) iegrāmatojot pirmo maksājumu, saskaņā ar attaisnojuma dokumentu, kurā ir uzrādīts, kāda daļa PVN un kāda daļa preču vērtības ir samaksāta:

D 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 472,-

K 2620 "Norēķini konti bankās" Ls 472,-

3) pēc nodokļa rēķinā uzrādītā PVN daļējās samaksas iegrāmato samaksāto priekšnodokli, saskaņā ar attaisnojuma dokumentu, kurā ir uzrādīts, kāda daļa PVN un kāda daļa preču vērtības ir samaksāta:

D 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 72,-

K 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem" Ls 72,-

4) iegrāmatojot otro maksājumu, saskaņā ar attaisnojuma dokumentu, kurā ir uzrādīts, kāda daļa PVN un kāda daļa preču vērtības ir samaksāta:

D 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 708,-

K 2620 "Norēķini konti bankās" Ls 708,-

5) pēc nodokļa rēķinā uzrādītā PVN atlikušās summas samaksas iegrāmato priekšnodokli:

D 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 108,-

K 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem" Ls 108,-

Grāmatvedības ierakstu shēma kontos

Izejvielas un materiāli

(2110)

vai Norēķini ar piegādātājiem

vai darbuzņēmējiem

Izejvielu un materiālu (5310)

iepirkšanas un piegādes izdevumi

(7110)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 1000 1) 1180

2) 472

4) 708

apgr. 1000 apgr. 1180 1180

Pievienotās vērtības nodoklis Norēķini par pievienotās vērtības

par saņemtām precēm un pakalpojumiem nodokli

(2311) (5721)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 180

3) 72 3) 72

5) 108 5) 108

apgr. 180 180 apgr. 180

Norēķinu konti bankās

(2620)

D .......................................................... K

2) 472

4) 708

apgr. 1180

4 . Norādījumu II daļas nodaļu "Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība, saņemot pircēju pretenzijas un atpakaļ nosūtītās preces" numurēt ar kārtas skaitli "19" un papildināt pirms 15.piemēra ar rindkopu šādā redakcijā:

"Šajā piemērā aprakstītā kārtība ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai preču pārdošana un šo preču atdošana atpakaļ ir notikusi vienā vai dažādos pārskata periodos".

5. Norādījumu II daļas nodaļu "Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība darījumos ar Latvijas Republikas nerezidentiem" numurēt ar kārtas skaitli "20", nodaļu "Maiņas (arī eksporta un importa) darījumiem pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība grāmatvedībā" numurēt ar kārtas skaitli "21", nodaļu "Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtība, piemērojot ieņēmumus samazinošas atlaides" numurēt ar kārtas skaitli "22".

6. Papildināt metodisko norādījumu II daļu ar jaunu nodaļu "Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites metodika muitas brokeriem" ar kārtas skaitli "23" šādā redakcijā:

"Lai muitas brokeris varētu sniegt muitas brokera pakalpojumus, tam saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.272 "Noteikumi par muitas brokeriem" 14.punktu, ir jānoslēdz rakstisks līgums ar preču īpašnieku vai tā pilnvarotu personu.

Muitas brokeris saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, nodrošina visas Muitas likumā paredzētās muitošanas darbības un veic normatīvajos aktos noteiktos muitas un citus maksājumus, kā tas ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta 1998.gada 17.novembra rīkojuma Nr.643 "Par atļaujas izsniegšanas kārtību muitas brokeru darbībai, to uzskaiti un kontroli" II daļas 1.punktā.

Saskaņā ar Muitas likuma 1.panta divpadsmito daļu muitas maksājumi ir nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes. Ievērojot šī panta trīspadsmito daļu , muitas parāds ir personas saistības samaksāt muitas maksājumus.

Izlaižot preces brīvam apgrozījumam vai arī tās izvedot, ievērojot šī rīkojuma 22.punktu, muitas parāds rodas vienotā administratīvā dokumenta (turpmāk — VAD) pieņemšanas brīdī.

Tā kā muitas brokeris veic muitas maksājumus, tad , saskaņā ar minētā rīkojuma 24.punktu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam vai arī tās izvedot, muitas brokerim jānomaksā muitas parāds 10 dienu laikā no VAD pieņemšanas brīža. Par VAD pieņemšanas brīdi uzskata brīdi, kad VAD tiek piešķirts numurs un muitas amatpersona to apstiprina ar savu personīgo zīmogu un parakstu.

Ievērojot Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.114 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā" 13.punktu, piemērojot precēm muitas procedūru — izlaišanu brīvam apgrozījumam, muitas maksājumus aprēķina no preču muitas vērtības brīdī, kad tās tiek izvestas no muitas noliktavas.

Par preču importu pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā (nevis citām apliekamām personām). Tātad muitas brokera klients drīkst atskaitīt priekšnodokli par iekšzemē ievestajām precēm tad, kad muitas brokeris ir nodokli samaksājis budžetā (nevis samaksājot parādu brokerim).

Tā kā muitas brokeris maksā nodokli klienta vietā, lai muitas brokera klienta grāmatvedībā būtu likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta trešajā daļā noteiktie dokumenti, kas apliecina nodokļa samaksu, muitas brokerim jānosūta klientam maksājuma uzdevuma, kurā norādīti visi identifikācijas dati, kopija.

Muitas maksājumu uzskaitei uzņēmumiem — muitas brokeru klientiem, kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji un kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības kontu plānā pievienotās vērtības nodokļa uzskaitei ir jāatver konta 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem" detalizētais konts 23112 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām precēm un pakalpojumiem darījumos ar muitas brokeriem" .

Muitas brokeris klientu muitas maksājumu uzskaitei 5.7. kontu grupā atver kontu 57… "Norēķini par muitas parādu" , to sadalot detalizētāk pa nodokļu veidiem.

24.piemērs

Muitas brokeris noslēdz līgumu ar klientu par nodokļu samaksu klienta vietā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Brokeris deklarē preces, noformē VAD, uzskaita muitas parādu un nosūta klientam rēķinu par muitas parādu kopējā vērtībā Ls 1000, kur PVN Ls 700 un muitas nodoklis Ls 300. Brokeris nosūta klientam rēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem kopējā vērtībā Ls 118, kur pakalpojuma vērtība Ls 100 un PVN 18. Brokeris 10 dienu laikā samaksā budžetā muitas parādu un nosūta klientam paziņojumu, ka saskaņā ar līgumu samaksāti nodokļi par VAD un maksājuma uzdevuma, kurā norādīti visi identifikācijas dati, kopiju.

 

Muitas brokeris savā grāmatvedības uzskaitē veic šādus grāmatojumus:

1) deklarējot preces, noformējot VAD, uzskaitot muitas parādu un nosūtot klientam rēķinu par muitas parādu:

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 1000

K 57… "Norēķini par muitas parādu" t.sk. Ls 1000

PVN Ls 700

muitas nodoklis Ls 300

2) nosūtot klientam un iegrāmatojot rēķinu par saviem pakalpojumiem:

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 118

K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un

pakalpojumu pārdošanas" Ls 100

K 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls  18

3) samaksājot budžetā muitas parādu un nosūtot klientam paziņojumu, ka saskaņā ar līgumu samaksāti nodokļi par VAD un maksājuma uzdevuma kopiju:

D 57… "Norēķini par muitas parādu" Ls 1000

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 1000

4) saņemot no klienta samaksu par abiem rēķiniem (par muitas parādu un pakalpojumu):

D 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 1118

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 1118

Grāmatvedības ierakstu shēma kontos

Norēķini ar pircējiem Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas

un pasūtītājiem un pakalpojumu pārdošanas

(2310) (6110)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 1000 2) 100

2) 118

4) 1118

apgr .1118 1118 apgr. 100

Norēķini par muitas parādu Norēķinu konti bankās

(57…) (2620)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 1000 3) 1000

3) 1000 4) 1118

apgr. 1000 1000 apgr. 1118 1000

 

Norēķini par pievienotās

vērtības nodokli

(5721)

D .......................................................... K

2) 18

apgr. 18

 

Muitas brokera klients minēto darījumu iegrāmato šādi:

1) saņemot un iegrāmatojot rēķinu no muitas brokera par muitas parādu:

D 23112 "Pievienotās vērtības nodoklis par

saņemtajām precēm un pakalpojumiem" Ls 700

D 7150 "Muitas nodoklis" Ls 300

K 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 1000

2) saņemot rēķinu par muitas brokera pakalpojumiem:

D 7170 "Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes" Ls 100

D 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem" Ls 18

K 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 118

3) samaksājot muitas brokerim muitas maksājumus un brokera pakalpojumus:

D 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" Ls 1118

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 1118

4) saņemot paziņojumu no muitas brokera par to, ka deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa samaksāta, un maksājuma uzdevuma ar identifikācijas datiem kopiju, atskaita brokera samaksāto PVN kā priekšnodokli:

D 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 700

K 23112 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem" Ls 700

5) atskaitot PVN, kas samaksāts par brokera sniegtajiem pakalpojumiem, kā priekšnodokli:

D 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" Ls 18

K 2311 "Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajām

precēm un pakalpojumiem" Ls  18

Grāmatvedības ierakstu shēma kontos

Pievienotās vērtības nodoklis par Muitas nodoklis

saņemtajām precēm un pakalpojumiem

darījumos ar muitas brokeriem

(23112) (7150)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 700 1) 300

4) 700

apgr . 700 700 apgr. 300

 

Norēķini ar piegādātājiem Samaksa par darbiem un

un darbuzņēmējiem pakalpojumiem no ārienes

(5310) (7170)

D .......................................................... K D .......................................................... K

1) 1000 2) 100

2) 118

3) 1118

apgr. 1118 1118 apgr. 100

 

Pievienotās vērtības nodoklis par Norēķini par pievienotās vērtības

saņemtajām precēm un pakalpojumiem nodokli

(2311) (5721)

D .......................................................... K D .......................................................... K

2) 18 4) 700

5) 18

5) 18

apgr. 18 18 apgr. 718

 

 

Norēķinu konti bankās

(2620)

D .......................................................... K

3) 1118

apgr. 1118