Precizēts 11.11.2010., Latvijas Vēstnesis Nr.179 (4371)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.

2.pants. Nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.

3.pants. Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ierosina un veic valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšana (turpmāk — institūcija).

4.pants. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata.

5.pants. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot šajā likumā paredzētos nosacījumus.

6.pants. (1) Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī tā daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina visa nekustamā īpašuma atsavināšanu un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi.

(2) Strīdu par visa nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Institūcija atlīdzina zaudējumus, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas procesā, to skaitā zaudējumus, kas rodas, ja nekustamais īpašums netiek atsavināts.

II nodaļa
Nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība

8.pants. (1) Pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem. Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, institūcija papildus sagatavo grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas:

1) saņemt to dokumentu kopijas, kuri attiecas uz nekustamā īpašuma sastāvu un izmantošanu;

2) veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus. Par būvju projektēšanas uzsākšanu institūcija informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu.

9.pants. (1) Ministru kabinets vai pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, pieņem lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts noteiktajā termiņā, veicama atkārtota atlīdzības noteikšana šā likuma III nodaļā paredzētajā kārtībā.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nav izlietojama pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesība.

10.pants. (1) Pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz institūcijas paziņojumu, zemesgrāmatā ieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu ierakstītā atzīme zemesgrāmatā dzēšama uz institūcijas paziņojuma pamata. Ja valsts vai pašvaldība īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājusi 18 mēnešu laikā pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ierakstītā atzīme zemesgrāmatā dzēšama uz nekustamā īpašuma īpašnieka nostiprinājuma lūguma pamata.

(3) Ja par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu ir iesniegta konstitucionālā sūdzība, saskaņā ar šā panta pirmo daļu ierakstītā atzīme zemesgrāmatā dzēšama uz institūcijas paziņojuma vai nekustamā īpašuma īpašnieka nostiprinājuma lūguma pamata pēc tam, kad Satversmes tiesa atzinusi likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normām.

11.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts vai publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu.

(2) Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā norāda nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas apmēru un pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas. Paziņojumā, kuru nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam, papildus norāda institūcijas noteikto atlīdzību un piedāvāto atlīdzības kompensācijas veidu.

(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija šīs institūcijas noteiktajā termiņā noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību. Institūcijas noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam izsniegts līguma projekts.

12.pants. Līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu institūcija un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par:

1) atlīdzības kompensācijas veidu un kārtību;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un nastu (tai skaitā nomas un īres līgumi un hipotēkas) dzēšanas un izbeigšanas kārtību;

3) nekustamā īpašuma atbrīvošanas kārtību un termiņiem;

4) citiem jautājumiem, lai nodrošinātu efektīvu nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā.

13.pants. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesniedz atbildi šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajā termiņā vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, valsts pārvaldes iestāde sagatavo likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet pašvaldība — lēmumu ar lūgumu Ministru kabinetam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

14.pants. (1) Iesniedzot Saeimai likumprojektu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, pievienojama informācija par atsavināmo nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma atsavināšanas un atlīdzības noteikšanas pamatojums, kā arī šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējums, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa. Papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina minēto informāciju.

(2) Ja likumprojekta iesniedzējs nav Ministru kabinets, likumprojektu var virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā tikai pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta atzinums, kurā izvērtēta nepieciešamība attiecīgo nekustamo īpašumu atsavināt sabiedrības vajadzībām. Šo atzinumu Ministru kabinets sagatavo un iesniedz atbildīgās Saeimas komisijas noteiktajā termiņā.

15.pants. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, pāriet valstij vai pašvaldībai, un šīs tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā pēc tam, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un institūcija samaksājusi nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzību saskaņā ar šā likuma 29.panta pirmajā daļā minēto līgumu vai, ja tāds nav noslēgts, samaksājusi viņam institūcijas noteikto atlīdzību šā likuma 30.pantā noteiktajā apmērā, vai noguldījusi atlīdzību bankas kontā šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā.

16.pants. (1) Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī nomas, īres, uztura un mantojuma līgumi) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

(2) Institūcijai ir saistoši nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, par kuriem institūcija ir bijusi informēta nekustamā īpašuma novērtēšanas dienā.

(3) Nekustamajam īpašumam saglabājami apgrūtinājumi un nastas, kas izriet no šā īpašuma rakstura.

17.pants. (1) Nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks atbrīvo nekustamo īpašumu līgumā par šā īpašuma labprātīgu atsavināšanu noteiktajā termiņā, ja institūcija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar minēto līgumu, vai 10 dienu laikā no dienas, kad tā samaksājusi nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzību saskaņā ar šā likuma 29.panta pirmajā daļā minēto līgumu vai, ja tāds nav noslēgts, samaksājusi viņam tās noteikto atlīdzību šā likuma 30.pantā noteiktajā apmērā, vai noguldījusi atlīdzību bankas kontā šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā un nodrošinājusi nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

(2) Ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, institūcijai ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

III nodaļa
Atlīdzības noteikšana un apstrīdēšana

18.pants. (1) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta paziņojumu par šā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību (turpmāk — paziņojums) nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un, ja tiek atsavināta dzīvojamā māja, izvieto pie atsavināmās dzīvojamās mājas.

(2) Paziņojumā ietver:

1) informāciju par tām sabiedrības vajadzībām, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams;

2) informāciju par dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai paredzēta projekta īstenošanai;

3) informāciju par nepieciešamo nekustamā īpašuma daļas apmēru;

4) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā;

5) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem;

6) citu informāciju, kuru institūcija uzskata par nepieciešamu norādīt.

(3) Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā papildus ietver šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējumu, pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas, un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par to, vai viņš piekrīt nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai.

(4) Paziņojumā institūcija norāda termiņu, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks sniedz šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā un trešajā daļā minēto informāciju. Informācijas sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu veicama atkārtota atlīdzības noteikšana, institūcijai ir tiesības paziņojumā ietvert tikai atkārtotas atlīdzības noteikšanas tiesisko pamatojumu un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā, kā arī 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem.

19.pants. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks šā likuma 18.panta otrajā daļā minēto informāciju norādītajā termiņā nesniedz vai paziņo, ka atlīdzības noteikšanā nepiedalīsies, nekustamo īpašumu novērtē, ņemot vērā to informāciju, kuru institūcija var iegūt bez nekustamā īpašuma īpašnieka piedalīšanās un kura raksturo šo īpašumu tā apsekošanas dienā.

20.pants. (1) Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē taisnīgas atlīdzības noteikšanas kārtību.

21.pants. Nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim.

22.pants. (1) Atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība vai atlikusī aizvietošanas vērtība, izvēloties no tām augstāko vērtību, un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu.

(2) Nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23.panta otrās daļas 5.punktā minēto.

(3) Atlikušo aizvietošanas vērtību veido atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības tirgus vērtība atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā un būvju un citu uzlabojumu atlikusī aizvietošanas vērtība.

23.pants. (1) Novērtējot nekustamo īpašumu, tā vērtējumā norādāma un analizējama visa informācija, kas raksturo nekustamo īpašumu, tai skaitā nekustamā īpašuma īpašnieka sniegtā informācija.

(2) Nekustamais īpašums novērtējams, izvērtējot tā:

1) sastāvu, komunikācijas, labiekārtojumu, tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi;

2) atrašanās vietu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu;

3) apgrūtinājumus un nastas, kas tiks saglabātas saskaņā ar šā likuma 16.pantu;

4) ienesīgumu;

5) apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.

24.pants. (1) Gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(2) Zaudējumus, kurus institūcija paredzējusi novērst un novērš saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atlīdzības apmērā neiekļauj.

25.pants. (1) Nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu.

(2) Par zaudējumiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti:

1) izdevumi, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas rezultātā (pārcelšanās izdevumi, ar cita nekustamā īpašuma iegādi, nostiprināšanu zemesgrāmatā un atsavinātā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un nastu pārreģistrēšanu saistītie notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas un citi izdevumi), to faktiskajā apmērā, bet nepārsniedzot apvidus vidējās cenas;

2) atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par izmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi, kas saistīti ar jaunas piekļuves izveidošanu, izmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa.

26.pants. Institūcija atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā vai, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, izmanto citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu:

1) piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu;

2) daļu no atlīdzības izmaksājot naudā un daļu kompensējot ar citu nekustamo īpašumu;

3) izmantojot citu abām pusēm izdevīgu atlīdzības kompensācijas veidu.

27.pants. (1) Institūcijas noteikto atlīdzības apmēru nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā pēc tam, kad pieņemts šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētais lēmums, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā no dienas, kad:

1) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība nav iesniegta;

2) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība ir iesniegta, bet Satversmes tiesa šajā termiņā ir atteikusi ierosināt lietu vai pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu;

3) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

4) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

5) stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ir atzīta likuma par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām.

(2) Strīdu par institūcijas noteikto atlīdzību un izmaksājamās atlīdzības apmēru izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nosakot atlīdzību, tiesa ņem vērā nekustamā īpašuma stāvokli tā apsekošanas dienā. Tiesa nosaka atlīdzību uz to dienu, kad atlīdzību noteikusi institūcija.

28.pants. (1) Ja institūcija ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi vai ja kā atlīdzība par nekustamā īpašuma atsavināšanu nav piešķirta cita dzīvojamā telpa, institūcijai ir pienākums nodrošināt nekustamā īpašuma īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja atsavinātajā dzīvojamā telpā:

1) atsavināšanas dienā un šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks;

2) atsavināšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks un ja atsavināšanas dienā viņam nepiederēja cita dzīvojamā telpa.

(2) Tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saglabājas līdz dienai, kad nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks ir iegādājies citu dzīvojamo telpu, bet ne ilgāk kā gadu pēc atlīdzības izmaksas. Īres maksu par nodrošināto dzīvojamo telpu, ja tāda maksājama, minētajā termiņā sedz institūcija.

(3) Nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks zaudē tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja viņam ir piedāvātas ne mazāk kā trīs dažādas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas, bet viņš no šiem piedāvājumiem atteicies vai institūcijas noteiktajā termiņā nav sniedzis atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem.

IV nodaļa
Atlīdzības izmaksāšana

29.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam piedāvājumu sešu mēnešu laikā no minētā likuma spēkā stāšanās dienas noslēgt līgumu par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu.

(2) Institūcija izmaksā atlīdzību atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta līgumā par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu, bet ne agrāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad:

1) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība nav iesniegta;

2) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība ir iesniegta, bet Satversmes tiesa šajā termiņā ir atteikusi ierosināt lietu vai pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu;

3) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

4) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

5) stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ir atzīta likuma par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām.

30.pants. (1) Ja šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētais līgums noteiktajā termiņā netiek noslēgts, institūcija izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam noteiktās atlīdzības daļu 90 procentu apmērā 10 dienu laikā no dienas, kad:

1) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība nav iesniegta;

2) beidzies termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par likumu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja konstitucionālā sūdzība ir iesniegta, bet Satversmes tiesa šajā termiņā ir atteikusi ierosināt lietu vai pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu;

3) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

4) Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ja šāds lēmums tiek pieņemts pēc konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa beigām;

5) stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ir atzīta likuma par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām.

(2) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņā ar šā likuma 27.panta pirmo daļu ir apstrīdējis institūcijas noteikto atlīdzību un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, institūcija nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā tiesas spriedumā noteikto atlīdzību pilnā apmērā.

31.pants. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav apstrīdējis institūcijas noteiktās atlīdzības apmēru šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, institūcija 10 dienu laikā no dienas, kad beidzies šā likuma 27.panta pirmajā daļā minētais atlīdzības apstrīdēšanas termiņš, izmaksā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam atlikušo atlīdzības daļu 10 procentu apmērā.

32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņā ar šā likuma 27.panta pirmo daļu ir apstrīdējis institūcijas noteiktās atlīdzības apmēru, institūcija pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par atlīdzību par atsavināto nekustamo īpašumu, izmaksā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam neizmaksāto atlīdzības daļu un likumiskos procentus par šo summu no dienas, kad institūcijai saskaņā ar šā likuma 30.panta pirmo daļu bija pienākums izmaksāt tās noteiktās atlīdzības daļu 90 procentu apmērā, līdz atlīdzības samaksas dienai.

(2) Ja tiesas spriedumā noteiktā taisnīgā atlīdzība nepārsniedz institūcijas noteikto atlīdzību, likumiskie procenti par neizmaksāto atlīdzības daļu institūcijai nav jāmaksā.

33.pants. Ja nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņš nav sniedzis informāciju par savu bankas kontu, atlīdzību ieskaita šim nolūkam atvērtā bankas kontā un pēc pieprasījuma izmaksā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam, viņa mantiniekiem vai saistību un tiesību pārņēmējiem. Ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks, viņa mantinieki vai saistību un tiesību pārņēmēji 10 gadu laikā no atlīdzības noguldīšanas dienas nav lūguši to izmaksāt, atlīdzību ieskaita valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā.

V nodaļa
Atsavinātā nekustamā īpašuma nodošana atpakaļ

34.pants. (1) Ja institūcija gada laikā no dienas, kad valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, atzīst minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu par nevajadzīgu, bijušais īpašnieks, atmaksājot saņemto atlīdzību, var atsavināto nekustamo īpašumu atgūt atpakaļ.

(2) Ja atsavinātajam nekustamajam īpašumam ir veikti uzlabojumi, nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks var izmantot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, atlīdzinot institūcijai izdevumus par uzlabojumiem, ar kuriem nekustamais īpašums tiek nodots atpakaļ.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa notecējuma bijušajam īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu.

35.pants. Paziņojumu par iespēju atgūt atpakaļ nekustamo īpašumu institūcija nosūta nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā norāda nekustamā īpašuma sastāvu, izdevumus par nekustamajam īpašumam veiktajiem uzlabojumiem, kuri tiks saglabāti, apgrūtinājumus un nastas, kā arī nosaka 30 dienu termiņu atbildes sniegšanai, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

36.pants. Ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks šā likuma 35.pantā noteiktajā termiņā atbildi nesniedz vai nevēlas atgūt nekustamo īpašumu, šis īpašums paliek valsts vai pašvaldības īpašumā.

37.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks izmanto šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās tiesības, institūcijai triju mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma nodošanu atpakaļ tā bijušajam īpašniekam (ja puses līgumā nevienojas citādi), ir pienākums nodrošināt atpakaļ nododamā nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 35.pantā minētajā paziņojumā norādītajam nekustamā īpašuma sastāvam.

(2) Institūcija sedz izdevumus, kas saistīti ar īpašuma tiesību uz atpakaļ nododamo nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šā īpašuma bijušā īpašnieka vārda.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.).

2. Šo likumu nepiemēro nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūrām, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai panākta vienošanās par līguma par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām būtiskajām sastāvdaļām.

3. Tiesiskās attiecības, kas izriet no nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūrām, kuras uzsāktas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, apspriežamas saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

4. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieņemts un stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, attiecīgo nekustamo īpašumu piespiedu kārtā atsavina un strīdus, kas izriet no šā īpašuma atsavināšanas, risina saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 3.novembrī