DARBA GRUPAS PAR LATVIJAS IESTĀŠANOS PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJĀ ZIŅOJUMA PROJEKTS

IEVADS

1. 1993. gada novembrī Līgumslēdzējām Pusēm tika iesniegts Latvijas paziņojums par vēlēšanos pievienoties Vispārējam līgumam par tarifiem un tirdzniecību. Pārstāvju padome tikšanās reizē 1993. gada 17. decembrī izveidoja Darba grupu, lai iepazītos ar Latvijas valdības pieteikumu par pievienošanos Vispārējam līgumam saskaņā ar XXXIII pantu un arī nolūkā izstrādāt un iesniegt padomei rekomendācijas, kurās, iespējams, būtu iekļauts arī Pievienošanās protokola projekts. Visas Līgumslēdzējas puses pēc to vēlēšanās varēja brīvi kļūt par šīs Darba grupas dalībniekiem. Sekojot 14. aprīļa Ministru lēmumiem par pievienošanos un iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) pamatā esošajam Marakešas līgumam un 1994. gada 31. maija lēmumam par PTO Sagatavošanas komisiju, Darba grupa iepazinās ar Latvijas pieteikumu par iestāšanos PTO un piekrita uzsākt sarunas par tirgus pieejamību precēm, ieskaitot lauksaimniecības grafiku valstij, un par pakalpojumiem. Saskaņā ar lēmumu, ko 1995. gada 31. janvārī pieņēma PTO Vispārējā padome, eksistējošā Darba grupa par iestāšanos GATT 1947 tika pārveidota par iestāšanās Darba grupu PTO. Dalības nosacījumi Darba grupā un tās darba apraksts ir atspoguļotai dokumentā WT/ACC/LVA/6/Rev.2.

2. Darba grupa ir tikusies 1995. gadā no 28. līdz 29. martam un 13. novembrī; 1996. gadā 22. martā un 16. septembrī; 1997. gadā 27. februārī; 1998. gadā 29. septembrī, grupas priekšsēdētājs ir F.Theilgaard kungs (Dānija).

Dokumentācija

3. Par pamatu Darba grupas diskusijām kalpoja Memorands par Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu (L/7526 ar 1., 2., un 3. papildinājumiem) un Dalībvalstu jautājumi sakarā ar Latvijas noteikto režīmu tirdzniecībai ar ārvalstīm, kā arī attiecīgās atbildes (WT/L/49 un 1. labojums ar 1. papildinājumu; WT/ACC/LVA/3, WT/ACC/LVA/4, WT/ACC/LVA/8 un 1. labojums; WT/ACC/LVA/12, WT/ACC/LVA/16) un cita informācija, ko tika iesniegušas Latvijas varas institūcijas (WT/ACC/LVA/5, WT/ACC/LVA?20, WT/ACC/LVA?27, WT/ACC/LVA/28, WT/ACC/LVA/29, WT/Spec(95)6; WT/SPEC/26). Latvijas valdība nodeva Darba grupas rīcībā sekojošus dokumentus:

- Likums "Par tiesu varu"

- Likums "Par muitas nodokļiem" ar pielikumiem: 1. importa nodokļu tarifi un 2. eksporta nodokļu tarifi

- Latvijas Nacionālais tarifu grafiks

- Likums "Par Latvijas Banku"

- Likums "Par kredītiestādēm"

- Konkurences likums

- Likums "Par pusvadītāju produktu topogrāfiju aizsardzību"

- Likumprojekts "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādījumiem"

- Likums "Par rūpnieciskā dizaina aizsardzību"

- Patentu likums

- Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi attiecībā uz muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai"

- Personas datu aizsardzības likumprojekts

- Kriminālkodeksa izvilkums attiecībā uz TRIPS līguma III nodaļas 5. sadaļu (Kriminālprocess)

- Likums "Par radio un televīziju" ar grozījumiem

- Lēmums un likums "Par grāmatvedību"

- Komerclikuma projekts

- Rīkojums un likums "Par akciju sabiedrībām"

- Lēmums un likums "Par ienākumu nodokli"

- Lēmums un likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"

- Lēmums un likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"

- Lēmums un likums "Par akcīzes nodokli"

- Lēmums "Par akcīzes nodokli minerālu eļļām"

- Lēmums un likums "Par apgrozījuma nodokli"

- Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" ar grozījumiem (konsolidētais teksts)

- Lēmums un likums "Par uzņēmējdarbību"

- Likums "Par uzņēmumu reģistru"

- 1997. gada 7. oktobra Latvijas valdības noteikumi Nr. 348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības formu licencēšanu"

- 1997. Gada 7. Oktobra Latvijas valdības noteikumi Nr. 351 "Par tabakas un tabakas produktu cirkulāciju"

- Pārtikas noteikumi

- 1994. gada 1. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 208 "Par importa un eksporta tarifu kvotu izveidošanas un pārraudzīšanas kārtību"

- 1995. gada 17. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Par kārtību, kādā īpašās atļaujas (licences) jāizsniedz saskaņā ar muitas tarifu kvotām";

- 1995. gada 17. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 "Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem"

- 1997. Gada 11. Jūnija Muitas likums

- Muitas likuma G sadaļa muitas nodokļu piemērošanas nosacījumi

- Šīs likumdošanas atbilstības novērtējums PTO līgumu par GATT 1994 VII panta nosacījumu un Eiropas Kopienu likumdošanas nosacījumiem

- 1995. gada 31. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 27 "Par muitas vērtības noteikšanu importa un eksporta precēm, vai citām vienībām"

- 1997. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 "Par procedūru, kādā nosakāma preču muitas vērtība"

- 1994. gada 12. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 87 "Par obligātu pārtikas produktu, parfimērijas un rotaļlietu sertifikāciju"

- Latvijas nacionālā ekonomikas reformu programma "Latvija 2000"

- 1994. gada 25. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu"

- 1996. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 248 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu"

- Latvijas Bankas noteikumi "Par kredītiestāžu darbības licencēšanu"

- Latvijas Bankas noteikumi "Nolikums par izmaiņām statūtos, akcionāru maiņu, statūtkapitāla izmainīšanu, vadības, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses un kredītiestādes nosaukuma nomaiņu, par kredītiestāžu apvienošanos vai atdalīšanos"

- 1994. gada 23. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 "Par cenu un tarifu veidošanos precēm un pakalpojumiem"

- Latvijas Republikas likums "Par ārvalstu ieguldījumiem"

- Oficiālais sarakts ar karantīnas pesticīdiem

- Likums "Par Latvijas Pārtikas centra dibināšanu"

- Informācijas, konsultāciju un apmācību par pakalpojumiem un precēm centra statūti

- 1996 gada 26. septembra likums "Par produktu un pakalpojumu drošību, ražotāja un piegādātāja atbildību"

- 1997. gada 11. marta likums "Par mērījumu vienotību"

- 1996. gada 20. augusta likums "Par atbilstības izvērtēšanu"

- no 1997. gada 1. janvāra spēkā esošais Latvijas republikas likums "Par valsts pasūtījumu"

- 1993. gada 27. aprīļa Farmācijas likums

- 1997. gada 24. aprīļa likums "Par farmaceitisko darbību"

- 1995. gada 6. marta likums "Par veterināro medicīnu"

- 1998. gada 19. februāra likums "Par pārtikas aprites pārraudzību"

- 1992. gada 28. oktobra likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību"

- 1994. gada 20. oktobra likums "Par augu valsts aizsardzību"

- Noteikumi par iepakoto pārtikas produktu derīguma termiņa norādīšanu uz iepakojuma (1996. gada 25. jūnijs)

- Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti atbilstības apstiprinājumi obligātajās jomās, kas izdoti ārvalstīs

- Ministru kabineta noteikumi par atbilstības novērtēšanas kārtību celtniecības materiāliem un celtniecības produktiem obligātajās jomās

- 1996. gada 24. decembra noteikumi Nr.463 "Par testēšanas un kalibrācijas laboratoriju sertificēšanas un inspekcijas institūciju pilnvarošanu obligātajās jomās"

- Ministru kabineta noteikumi "Par elektrisko iekārtu drošību"

- 1997. gada 25. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.106 "Par muitas tarifu kvotām"

- Ministru kabineta noteikumi "Par ierīču elektromagnētisko savietojamību"

- Ministru kabineta noteikumi "Par pārtikas produktu, kosmētikas un rotaļlietu atbilstības novērtēšanu"

- Likums "Par lauksaimniecību"

- Koncepcija par lauksaimniecības subsīdiju pielietošanu un program rationales 1998. gadam un 2002. gadam

- Ministru kabineta noteikumu projekts par tekstila preču marķēšanu

- Latvijas importa statistika

- Latvijas importa dati 1994. gadam

Ievada ziņojumi

4. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija sasniegusi būtiskus panākumus centralizētās plānveida ekonomikas pārveidošanā par tirgus ekonomiku kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Latvija izstrādājusi vairākus jaunus tirdzniecības likumus un normatīvus, kas veidoti pamatojoties uz PTO principiem, ar nolūku izveidot vienotu un prognozējamu tirdzniecības vidi importētājiem, eksportētājiem un investoriem. Piecpadsmit Eiropas Kopienu valstis kā vienots veselums ir kļuvušas par galveno Latvijas tirdzniecības partneri. Ārējās tirdzniecības sakaru nozīme vēl vairāk palielinājusies, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko pozīciju starp Rietumiem un Austrumiem; noslēgti vairāki divpusēji tirdzniecības līgumi ar vislielākās labvēlības režīmu un vēl vairāk līdzīgu līgumu ir sagatavošanas stadijā. Latvija arī noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas Kopienām un citām Eiropas valstīm. Tomēr tikai un vienīgi divpusējās un reģionālās vienošanās nevar nodrošināt pietiekošu ārējās tirdzniecības stabilitāti. Tādēļ Latvija ir izteikusi stingru apņemšanos kļūt par PTO Dalībvalsti. PTO nacionālā režīma un vislielākās labvēlības (MFN) režīma principi tika iestrādāti nacionālajā likumdošanā, īpašu uzmanību pievēršot visu likumu, normatīvu un tarifu tirdzniecības nosacījumu atklātībai un publicēšanai. Minimālas tarifu likmes tika noteiktas izejvielām, rezerves daļām un kapitāla precēm, pamatā vidējais MFN importa tarifs bija 15% un eksporta tarifi tika piemēroti tikai dažām izejvielām. Nediskriminācijas princips starp importētajiem un iekšzemē saražotajiem produktiem tika piemērots apliekot ar akcīzes nodokli un apgrozījuma nodokli, kur pēdējais tika aizvietots ar pievienotās vērtības nodokli. Jebkura persona vai uzņēmums, ja tie ir reģistrēti Latvijā, var veikt jebkuras importa operācijas, kuras atļauj likums. Alkohola, dzelzs un citu metālu eksports pakļauts licenzēšanai, bet bez pamatkvotām. Visbeidzot viņš uzsvēra, ka Latvijas centienus kļūt par PTO Dalībvalsti atbalsta visas galvenās politiskās institūcijas un, ka pastāv nacionāla līmeņa pārliecība par PTO dalības nozīmīgumu un par liberālas tirdzniecības politikas principu turpināšanu.

5. Daudzas Darba grupas dalībvalstis apsveica Latvijas pieteikumu par pievienošanos PTO un izteica gatavību strādāt kopā ar Latviju, nolūkā sagatavot iestāšanās nosacījumus, kas atbalstītu pārejas perioda programmu un Latvijas integrāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. Dažas dalībvalstis izteica atbalstu iesniegtajai dokumentācijai un Latvijas pārstāvja paziņojumam. Tās arī teica, ka vēlētos visdrīzākā laikā uzsākt Latvijas politikas virzienu un dažu pasākumu, t.i. licencēšanas prasību iemeslu detalizētāku izpēti. Dažas Darba grupas dalībvalstis arī piezīmēja, ka Latvija ir palielinājusi tarifus un ieviesusi jaunus tirdzniecības ierobežojumus laika posmā pēc iestāšanās iesnieguma saņemšanas un, ka citi ierobežojumi vēl tiks piemēroti. Tā bija traucējoša pazīme, jo no kandidātvalstīm sagaida tādu pasākumu nepiemērošanu iestāšanās sarunu laikā, kas varētu tikt uzskatīti par neatbilstošiem PTO principiem, vai arī varētu izmainīt sarunu pamatus. Atbilstoši, Latvijai tika piedāvāts atcelt šos pasākumus un paziņot Darba grupai par jaunu pasākumu projektiem, kā arī izplatīt visām tās dalībvalstīm attiecīgos likumus un noteikumus.

6. Darba grupa tālāk uzsāka Latvijas ekonomiskās politikas un ārējās tirdzniecības režīma pārskatīšanu un iespējamo Pievienošanās protokola nosacījumu apsvēršanu. Darba grupas dalībvalstu viedokļi ir apkopoti turpmāk no 7. līdz 130. paragrāfam.

EKONOMISKĀ POLITIKA

Ārvalstu valūtas tirgus un maksājumi

7. Latvijas pārstāvis sacīja, ka šī valsts ir izveidojusi vienu no liberālākajiem ārvalstu valūtas tirgus režīmiem pasaulē. Latvija ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts kopš 1992. gada. Nacionālā valūta - lats, tiek brīvi konvertēta un tās stabilitāti nodrošina Latvijas Bankas monetārās rezerves. Ārvalstu valūta un vietējā valūta var tikt ievestas vai izvestas no Latvijas neierobežotos daudzumos. Ārvalstu uzņēmēji var brīvi repatriēt savu peļņu jebkādas valūtas izteiksmē, samaksājot attiecīgos nodokļus. Korporatīvais ienākuma nodoklis sasniedz 25 procentus, fizisko personu ienākuma nodoklis tika aprēķināts 25 līdz 35 procentu apmērā un nodoklis 0 procentu apmērā tika ieturēts no dividenžu izmaksām nerezidentiem. Dažas dalībvalstis apsveica to faktu, ka lats ir brīvi konvertējams un uzsvēra pašreizējās politikas turpināšanas nozīmīgumu.

8. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija paziņojusi Starptautiskajam valūtas fondam par tās akceptu attiecībā uz Līguma VIII pantu, SVF Pantu 2., 3. un 4. daļu, kas ir spēkā no 1994. gada 10. jūnija. Akceptējot VIII panta nosacījumus, Latvija apstiprināja starptautiskajā sabiedrībā, ka tā turpinās pamatotas ekonomiskās politikas īstenošanu, kuras gadījumā nebūs nepieciešams ierobežot maksājumu plūsmu un pārskaitījumus pašreizējām starptautiskajām transakcijām un, tātad, turpināt sniegt savu ieguldījumu no ierobežojumiem brīvā daudzpusējā maksājumu sistēmā.

Investīciju režīms

9. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju aprakstīt tās likumdošanas daļas, kas regulē investīcijas, pamatnosacījumus un īpaši detalizēti apskatīt jebkādus ierobežojumus vai reģistrācijas pasākumus, kas ietekmē ārvalstu investīcijas.

10. Latvijas pārstāvis atsaucās uz Likumu "Par uzņēmējdarbību", kurā pieļauti vairāki biznesa aktivitāšu licencēšanas veidi (skat. "Tirdzniecības tiesības", 31. līdz 40. paragrāfs). Šādas licences tiek izsniegtas Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem uz nediskriminējošiem pamatiem, neņemot vērā nacionālo piederību, jebkuram kandidātam, kurš atbilst noteiktām prasībām. Visi jautājumi, kas attiecas uz ārvalstu investīcijām - reģistrācija, investīciju aizsardzība, aplikšana ar nodokļiem, repatriācija, strīdu noregulēšana, investīciju ierobežošana, nodrošinājums un starptautisko vienošanos piemērošana, ir noregulēti likumā "Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā".

11. Latvijas pārstāvis papildināja, ka likumā par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā noteikts, ka ārvalstu investoriem tiek garantētas tiesības un pienākumi, ko paredz nacionālie likumi. Likumā par ārvalstu investīcijām nav paredzēti ārvalstu investīciju ierobežojumi kādā nacionālās ekonomikas sektorā. Valdība ir izdarījusi grozījumus likumā par ārvalstu investīcijām 1996. gada aprīlī, atsakoties no 3., 5., un 6. pantiem, un tādejādi praktiski visi ierobežojumi ārvalstu investīcijām ir atcelti. 1996. gada 4. septembrī parlaments apstiprināja šo grozījumu un uzdeva valdībai sagatavot precizējumus dažos citos likumos ar nolūku padarīt tos savietojamus ar jauno likumu par ārvalstu investīcijām. Šī pārskata rezultātā radio un televīzijas gadījumā likumā par ārvalstu investīcijām ārvalstu īpašuma daļas ierobežojums tika palielināts no 20 procentiem uz 49 procentiem. Ar 49 procentiem tika ierobežotas arī ārvalstu īpašuma daļas kokapstrādes uzņēmumos un azartspēļu biznesā, kā attiecīgi noteikts likumā par mežsaimniecību un likumā par loterijām un azartspēlēm.

Likumdošana, kas regulē zemes īpašumu, atļauj ārvalstu kompānijām iegūt īpašumā zemi, ja šādas ārvalstu kompānijas īpašnieki ir tādu valstu pārstāvji, ar kurām Latvija ir parakstījusi investīciju aizsardzību līgumus (patlaban - ar 31 valsti). Juridiskās vai privātpersonas no citām valstīm var iegūt īpašumā zemi, ja vismaz 51 procents no Latvijā reģistrētas kompānijas akcijām pieder Latvijas pilsoņiem vai arī ārvalstu pilsoņiem, ar kuru valstīm ir noslēgts investīciju aizsardzības līgums. 1996. gada 5. decembrī Saeima apstiprināja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku rajonos un 1997. gada maijā - grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kas ievērojami liberalizēja zemes tirgu Latvijā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ar likumu noteiktas statūtsabiedrības, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, var bez ierobežojumiem iegūt īpašumā zemi lauku rajonos un zemi, kas pieder valstij vai municipālajām varas iestādēm pilsētās pat tādā gadījumā, ja vairāk kā puse no to kapitāla daļām pieder ārvalstniekiem. Juridiskās personas ar nedaudziem ierobežojumiem var iegūt īpašumā zemi.

Valsts īpašums un privatizācija

12. Dažas darba grupas dalībvalstis pieprasīja detalizētāku informāciju par privatizācijas gaitu Latvijā, sākotnējā paziņojumā piezīmējot, ka lauksaimniecības privatizācija tika pabeigta 1995. gadā un ka 75 procenti no valstij piederošiem uzņēmumiem ir privatizēti līdz 1996. gadam. Latvija tika lūgta uzskaitīt tos sektorus vai uzņēmumus, kuru gadījumā valsts īpašums tiks saglabāts ilgā laika periodā, vai patstāvīgi. Tika uzdoti jautājumi sakarā ar ārzemju investoru dalību. Dažas dalībvalstis pieprasīja ziņojumu no Latvijas puses par to virzību, kāda privatizācijas jautājumā panākta līdz šim brīdim. Papildus Latvijai jābūt gatavai periodiski nodrošināt informāciju par tās privatizācijas centieniem, ekonomiskajām reformām un jebkuru pārejas posma sagatavošanas darbu gaitu, par kuriem ir notikusi vienošanās Iestāšanās protokola ietvaros.

13. Latvijas pārstāvis teica, ka neviens sektors netiks izslēgts no privatizācijas gaitas. Galvenie apsvērumi bija kompāniju darba uzlabošana un izvairīšanās no privātu monopolu radīšanas. "Saraksts ar pašreiz neprivatizējamiem specializētajiem valsts lauksaimniecības uzņēmumiem" tika saistīts ar īpašuma restitūciju bijušajiem īpašniekiem. Tie uzņēmumi, kuri strādā rūpniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā un būvuzņēmumi tiks privatizēti vispirms, kurpretī tādi sektori, kā medicīniskie pakalpojumi, sociālās labklājības pakalpojumi, zāļu vairumtirdzniecība un atsevišķi lauksaimniecības apakšsektori tiks privatizēti ilgākā laika posmā.

Valdība arī nolēma, ka infrastruktūras objektu pārdošana (ceļi, dzelzceļš, sabiedriskais transports, pasta pakalpojumi, u.c.) nebūtu pieļaujama pirmajos privatizācijas gados. Latvija iesniedza dokumentu (WT/L/49/Add.1) par lauksaimniecības privatizāciju.

1996. gada jūlijā no kopumā 613 lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kas izveidojušās no bijušajiem kolhoziem un sovhoziem, īpašuma daļas sadalot atbilstoši kapitāla un darba ieguldījumam, 207 tika pilnībā privatizētas pirmajā privatizācijas fāzē, 275 pieņēma brīvprātīgu lēmumu par pašlikvidāciju un 131 joprojām darbojas. To saimniecību privatizācija, kas tikušas izmantotas apmācību nolūkos un zinātniskiem pētījumiem, tiks izskatīta atsevišķi un individuāli. Ārvalstu kompānijas varēs piedalīties privatizācijā; Latvija ir paziņojusi par četriem starptautiskiem konkursiem. Ārvalstu privātpersonas un juridiskās personas varēs nopirkt privatizācijas sertifikātus tikai tad, ja tās uzvarējušas konkursā par kādas kompānijas privatizāciju. Šis ierobežojums neattiecas uz kopuzņēmumiem vai ārvalstu kompāniju filiālēm, kas reģistrētas Latvijā.

14. Attiecībā par ražošanas privatizāciju, Latvijas pārstāvis sacīja, ka kopš 1994. gada 1. maija, kad dibināta Latvijas privatizācijas aģentūra, līdz 1998. gada 1. maijam pavisam 855 valsts uzņēmumi (lietu kopības) tikuši nozīmēti privatizācijai, 75 valsts uzņēmumi nozīmēti likvidācijai, valstij piederošas īpašuma daļas 164 uzņēmumos nozīmētas privatizācijai un Ministru kabinets nozīmējis pārdošanai 48 nekustamos īpašumus un 89 zemes īpašumus. Privatizācijas aģentūra iesaistījās 323 restitūcijas gadījumu vērtēšanā. Privatizācijas noteikumi tikuši pieņemti 879 valsts uzņēmumu (lietu kopība) vai to daļu privatizācijas gadījumos, 11 valstij piederošu īpašuma daļu pārdošanas gadījumos un 29 nekustamo īpašumu gadījumos. Tikuši noslēgti pārdošanas līgumi 821 valsts uzņēmumam (lietu kopībai) vai to daļām, 66 valstij piederošām īpašuma daļām, 43 likvidējamiem uzņēmumiem un 21 privātīpašumam. Privatizācijas process kopumā tika pabeigts 1997. gada beigās, izņemot lielos valsts īpašumā esošos uzņēmumus, kas nedarbojas kā valsts tirdzniecības uzņēmumi XVII panta izpratnē, un kuru gadījumā privatizācija tiks pabeigta 1999. gadā. Privatizācijas pabeigšana nozīmēja masu privatizāciju, t.i. iesaistot visus Latvijas iedzīvotājus un 95 procentus no valstij piederošajiem uzņēmumiem.

15. Latvijas pārstāvis papildināja, ka privatizācija tiks pabeigta līdz 1998. gada beigām, izņemot 4 lielas valsts akciju sabiedrības: "Latvenergo", "Ventspils nafta", "Latvijas kuģniecība" un kompānija ar ierobežotu atbildību "Lattelekom".

Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ir enerģijas ražošanas kompānija un tai pieder enerģijas pārvades un sadales monopols. Šīs trīs funkcijas tika atdalītas kompāniju pārstrukturējot. Valdība paredzēja paziņot darbības plānu, pārstrukturēt un privatizēt "Latvenergo" un nodibināt konkurētspējīgu un labi pārvaldītu elektrības sektoru līdz 1998. gada beigām. Latvijas Privatizācijas aģentūra pārdos termoģenerācijas sistēmas mazāko daļu stratēģiskajiem investoriem līdz 1999. gada sākumam un palikusī valsts īpašuma daļa tiks nodota publiskajai privatizācijai 1999. gadā.

Valsts kopuzņēmums "Ventspils nafta" ir lielākais naftas un petrolejas produktu termināls Baltijas jūras krastā. Tas arī piedāvā tranzītpakalpojumus, piemēram naftas un naftas produktu handlingu un uzglabāšanu, kā arī petrolejas importēšanu. Mērķis ir "Ventspils naftas" un naftas vada īpašnieka, kompānijas "LaSaM" saplūšana. 1997. gada rudenī neliela valsts īpašuma daļa tika nodota publiskai privatizācijai pret privatizācijas sertifikātiem. 1998. gadā īpašuma daļu portfolio tiks izstādīts starptautiskajā kapitāla tirgū.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas kuģniecība" bija divdesmit pasaules lielāko kuģniecības kompāniju skaitā pēc tai piederošo kuģu skaita. Tās flotes darbojās tankeru, refrižeratorkuģu un sausās kravas pārvadājumu tirgū ar daudzām meitas firmām un investīcijām. Pirmajā privatizācijas fāzē stratēģiskajiem investoriem piedāvās līdz pat 35 procentiem akciju, pārsvarā jaunizlaistās kompānijas akcijas. Pastāv slēgts saraksts ar stratēģiskajiem un finansiālajiem investoriem (kopumā 14). Pēc vairākiem sarunu raundiem ar katru no tajā reģistrētajiem, Latvijas Privatizācijas aģentūra izvēlējās divus no tiem, kuriem tika atļauts pienācīgi darboties kompānijā ar mērķi saņemt nobeiguma piedāvājumus no investoriem līdz 1998. gada vidum.

Kompānija ar ierobežotu atbildību "Lattelekom", no kuras īpašuma daļām 51 procents pieder valstij, nodrošināja lokālos un tālsarunu fiksētos telekomunikāciju pakalpojumus ar monopola statusu līdz 2003. gadam. Valsts īpašuma daļu kontrole tika nodota Latvijas Privatizācijas aģentūras pārziņā, nolūkā sagatavot kompāniju privatizācijai. Kompānija tiks pārveidota par akciju sabiedrību un līdz pat 25 procentiem no tās akcijām tiks pārdotas pret privatizācijas sertifikātiem un skaidro naudu līdz 2000. gadam.

16. Saskaņā ar likuma par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju 4. pantu, jebkura persona vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegādāties likvīdos aktīvus un/vai fiksētos aktīvus Latvijā, var kļūt par privatizācijas subjektu. Termins "privatizācijas subjekts" tiek definēts saskaņā ar Likumu par valsts un pašvaldību īpašumu lietu kopību privatizāciju, un tas ietver jebkuru privātu vai juridisku personu, kurai ir tiesības iegūt īpašumā valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa laikā. Latvijas valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums, valsts vai pašvaldības kompānija, vai kompānija, kuras privātie fondi nepārsniedz 25 procentus no kopējā kapitāla, nevar būt privatizācijas subjekti.

Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka nacionālais režīms tiek piemērots ārzemnieku dalībai privatizācijas programmās. Nekādi ierobežojumi nepastāvēja privatizētā valsts vai pašvaldību īpašuma iegūšanai.

17. Kopš 1998. gada 1. maija kopā 1,157 valsts uzņēmumi tika nozīmēti privatizācijai (96.3 procenti no visiem valsts uzņēmumiem), no kuriem 302 tika privatizēti laika posmā no 1992. gada līdz 1994. gadam, un pārējais tika nozīmēts privatizācijai sekojošos apmēros: 232 uzņēmumi 1994. gadā, 216 - 1995. gadā, 376 - 1996. gadā un 31 uzņēmums 1997. gadā. Kopsummā 66 procenti no visiem Latvijā nodarbinātajiem līdz 1997. gada beigām strādāja privātajā sektorā. Ar nolūku piesaistīt ārvalstu investīcijas, Privatizācijas Aģentūra organizēja četrus starptautiskus konkursus, piedāvājot 153 vidējus un lielus uzņēmumus privatizācijai. Tika izveidota īpašā publisko piedāvājumu programma, lai veicinātu Latvijas sabiedrības līdzdalību. Vairāku publiskā piedāvājuma raundu gaitā 63 lieli uzņēmumi tika piedāvāti sabiedrībai līdz 1998. gada 1. janvārim. Latvijas pārstāvis iesniedza turpmāko, papildināto informāciju par attīstību privatizācijas jomā 1. tabulā.

 

1. tabula. Informācija par valsts uzņēmumu privatizācijas procesa attīstību

1994. gada 1. maijs-1998. gada 1. maijs

Aktivitātes	Kopā	Nelieli objekti	Vidēji objekti	Lieli objekti
		(mazāk par 50 darbiniekiem)	(50 līdz 100 darbinieki)	(vairāk kā 500 darbinieki)
Privatizācijai nozīmēti uzņēmumi	855	561	257	37
Uzņēmumi (pārņemti no Lauksaimniecības ministrijas)	40	39	1	0
Uzņēmumi pārņemti likvidācijai	75	75	0	0
Atkārtota privatizācija	15	13	2	0
Privatizācijas objekti pēc uzņēmumu sadalīšanās
	1,577	1,257	283	37
Atcelta privatizācija vai uzņēmumi, kas apvienojušies ar citiem uzņēmumiem
	187	182	5	1
Uz laiku apturēta privatizācija	6	4	2	0
Restitūcijas process uzsākts	62	53	5	0
Likvidācijas vai maksātnespējas procedūra uzsākta
	187	140	41
Privatizācijas noteikumi pieņemti	879	661	194	24
Pabeigtas transakcijas:
-parakstīts pirkšanas līgums	813	600	192	21
- investēts privātās kompānijās	4	2	2	0
- privatizēts bez lielākās daļas īpašnieka	4	0	2	2
- privatizējusi Lauksaimniecības ministrija	36	36	0	0
Pirkšanas pārdošanas kustība miljonos LVL:
- skaidrā naudā	46,2
-par privatizācijas sertifikātiem	60,6

18. Latvijas pārstāvis apstiprināja Latvijas gatavību nodrošināt tās turpinošās privatizācijas programmas atklātību un PTO Dalībvalstu informētību par tās sekmēm ekonomikas un tirdzniecības režīma pārveidē. Viņš paziņoja, ka valdība nodrošinās ikgadēju ziņojumu nosūtīšanu PTO Dalībvalstīm par privatizācijas programmas attīstību, kamēr turpinās privatizācijas procesi, tādā izpratnē, kā noteikts Darba grupai. Viņš arī paziņoja, ka viņa valdība nodrošinās ikgadēju atskaišu nosūtīšanu par citiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiskajām reformām, kā paredz saistības saskaņā ar PTO līdz 2003. gada janvārim. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Cenu politika

19. Atzīmējot to, ka Latvija ir atvieglojusi cenu kontroli pār daudziem produktiem un pakalpojumiem, dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza, lai Latvija nodrošina detalizētāku izklāstu par saglabātajiem ierobežojumiem, ieskaitot minimālās un maksimālās cenas, īpaši tajos sektoros, kas netiek uzskatīti par dabiskajiem monopoliem. Latvijai tika lūgts uzskaitīt importētos produktus, kuru cenas tiek kontrolētas Harmonizētās sistēmas tarifu līnijā. Dalībvalsts piezīmēja, ka Latvija veic cenu kontroli vairākos sektoros, ieskaitot dažus, kas tradicionāli netiek uzskatīti par dabiskajiem monopoliem, taču ar redzamu nolūku samazināt savu cenu kontroli līdz maksimāli iespējamam līmenim. Šī Dalībvalsts paziņoja, ka cenu kontrolei ir jābūt uzskaitītai atsevišķā pielikumā. Vēl vairāk, Latvijai jāīsteno savas darbības šajā jomā tādā veidā, lai nekaitētu importiem, vai citādi kavētu tirdzniecību. Šī dalībvalsts arī vēlējās, lai Latvija uzņemtos saistības par to, ka patreizējā un nākotnes cenu kontrole tiks pielietota tikai tādā veidā, kas savietojams ar PTO, un tā tiktu publicēta oficiālā žurnālā un, ka Latvija ņems vērā eksportējošo PTO Dalībvalstu intereses, kā noteikts GATT 1994 lll 9. pantā.

20. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka cenu kontrole un regulēšana tika veikta saskaņā ar atsevišķiem likumdošanas aktiem un ietekmētajiem produktiem saistībā ar enerģiju; mežrūpniecības sektors (celma nauda); skolas mācību līdzekļu publicēšana, kas finansēta no valsts budžeta; farmaceitiskie produkti; pasta pakalpojumi; ostu pakalpojumi; lidostu pakalpojumi; arhīvi; dzīvokļu īres; enerģijas piegāde un ar dzīvokļiem saistītie pakalpojumi. Minimuma un maksimuma cenas tika noteiktas sekojošiem iekšzemes un importētajiem pakalpojumiem: tranzītpakalpojumi naftai un naftas produktiem pa cauruļvadiem; naftas un naftas produktu pārkraušana ostās; naftas un naftas produktu pārvadāšana pa dzelzceļu; garo distanču pasažieru un bagāžas transportēšana ar motorizētiem transporta līdzekļiem; pasažieru un bagāžas transportēšana ar motorizētiem transporta līdzekļiem starptautiskajās līnijās; starptautiska pasažieru un bagāžas pārvadāšana pa dzelzceļu saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem; pasažieru un kravas transportēšana ar vietējo dzelzceļu; kuģu pakalpojumi ostās; un īres (maksimālais līmenis). Valsts nekontrolē cenas importētajām precēm. Tomēr tika noteikta peļņas robeža farmaceitiskajām precēm.

Beigu pārdošanas cena iekšzemes produktiem nedrīkst par vairāk kā 20 procentiem pārsniegt ex-factory rūpnīcas pārdošanas cenu un, attiecībā uz importiem - samaksāto nodokļa apjomu un preču vērtību, ieskaitot nodokļus importēšanas laikā. Latvija plāno noregulēt kontroli peļņas robežai attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem, ko neiekļauj veselības apdrošināšanas sistēma līdz 1998. gadam.

Visas preces un pakalpojumi, kas patlaban ir pakļauti valsts cenu kontrolei Latvijā, ir uzskaitīti 2. tabulā.

Latvijas pārstāvis paziņoja, ka katrā sektorā Latvijā cenas precēm un pakalpojumiem tiek brīvi noteiktas, vadoties pēc tirgus situācijas, izņemot tās pozīcijas, kas minētas 2. tabulā un, ka cenu kontrole un regulēšana tiek īstenota saskaņā ar attiecīgiem likumdošanas aktiem, kur visi šie akti ir publicēti oficiālā Latvijas Republikas izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Cenu kontroles tiek īstenotas saskaņā ar atsevišķiem likumdošanas aktiem, ko izstrādājis Latvijas parlaments (Saeima), un cenu līmeni nosaka attiecīgās iestādes, kam ir tiesības to darīt saskaņā ar likumu. Turpmākās cenu kontroles var tikt ieviestas, lai aizsargātu patērētājus.  

2. tabula. Preces un pakalpojumi, kam piemērota valsts cenu kontrole

Klasifikācija (Harmonizētā vispārējo produktu klasifikācijas sistēma)	Produkts vai sektors
HS 2711 11	Dabasgāze (iedzīvotājiem)
HS 2716 00	Elektrība
HS2716 00	Siltumenerģija
CPC ex 91131	Mežsaimniecības sektors (celma nauda)
CPC ex 88442	Skolas mācību līdzekļu publicēšana, kas tiek finansēta no valsts budžeta
HS 3002; 3004; 3005; 3006	Farmaceitiskie produkti
CPC 7511	Pasta pakalpojumi
CPC 74510; 74520; 74530; 74540	Ostu pakalpojumi
CPC 74610; 74620	Lidostu pakalpojumi
CPC 96312	Arhīvi
CPC 82101; 82102	Dzīvokļu īre un ar dzīvokļiem saistītie pakalpojumi
	Minimālās un maksimālās cenas ir noteiktas sekojošiem iekšzemes un importētajiem pakalpojumiem:
CPC 71310	tranzītpakalpojumi naftai un naftas produktiem pa cauruļvadu
CPC 74190	naftas un naftas produktu pārkraušanai ostās
CPC 71122	naftas un naftas produktu tranzīta pārvadājumi ar dzelzceļa transportu
CPC ex 71211	pasažieru un bagāžas pārvadājumi garās distancēs ar motorizētu transporta līdzekli
CPC ex 71211	pasažieru un bagāžas starptautiskie pārvadājumi ar motorizētu transporta līdzekli
CPC 7111; 7112	pasažieru un kravu starptautiskie pārvadājumi pa dzelzceļu saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem
CPC 7111; 7112	pasažieru un kravu pārvadājumi pa iekšzemes dzelzceļiem
CPC 72140; 72130	kuģu pakalpojumi ostās un īre (maksimālais līmenis)

  

21. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka cenu kontroles piemērošanā tagad un nākotnē Latvija pielietos šādus pasākumus tikai saskaņā ar PTO un ņems vērā eksportējošo PTO Dalībvalstu intereses, kā noteikts GATT 1994 lll 9. pantā. Latvija publicēs pakalpojumu un preču sarakstu, kas pakļauti valsts kontrolei un jebkuru citu, ar ko iepazīstina vai atkārtoti iepazīstina nākotnē tās oficiālajā izdevumā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Konkurences politika

22. Dažas Darba grupas dalībvalstis atzīmēja, ka Latvija vēlas harmonizēt tās likumdošanas aktus par konkurenci ar Eiropas Kopienu tāda paša veida likumdošanas aktiem četru gadu laikā. Latvijai lūdza nodrošināt informāciju par patreizējo likumdošanas aktu projektu stāvokli un norādīt uz eksistējošajiem nosacījumiem, kas attiecas uz apvienošanos, kā arī iesniegt sarakstu ar sektoriem, kas tiek uzskatīti par "dabiskajiem monopoliem".

23. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka 1991. gada likums "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" ir ticis pārskatīts. 1997. gada jūnijā Saeima (parlaments) pieņēma jaunu Konkurences likumu, kas stājās spēkā 1998. gada janvārī. Šis jaunais likums aizliedz ierobežojošas darbības un dominantas pozīcijas apdraudēšanu, kā arī satur nosacījumus par uzņēmumu apvienošanās kontroli un negodīgas konkurences aizliegšanu. Likums uzdeva Ministru kabinetam nodibināt Konkurences padomi, lai pārraudzītu Likuma īstenošanas gaitu. Konkurences padomei tika piešķirtas tiesības noskaidrot Konkurences likuma pārkāpumus un padomes lēmumi ir saistoši uzņēmumiem. Padomei ir tiesības arī noteikt sodus. Tādam uzņēmumam, kas apvienošanās vai partnerattiecību nodibināšanās rezultātā rezultātā ieguvis kontroli pār vairāk kā 25 procentiem no Latvijas tirgus, par to ir pienākums paziņot Monopoldarbības kontroles un konkurences attīstības institūcijai. Jaunais Konkurences likums nosaka, ka attiecīgi jāpaziņo, ja kopējais kādas apvienošanās rezultātā radušās vienības apgrozījums sasniedzis vismaz 25 miljonus latu finansu gadā, kam seko apvienošanās, un vismaz vienam no apvienošanās dalībniekiem ir bijusi noteicošā pozīcija attiecīgajā tirgū pirms apvienošanās. Dabiskie monopoli pastāv enerģētikas, sakaru pakalpojumu, transporta, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu jomās. Monopoluzņēmumu starpā ir "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Latvijas dzelzceļš"; "Lattelekom" - kompānija ar ierobežotu atbildību; siltuma piegādātāji un pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinātāji. Tomēr konkurences principi, ieskaitot ārvalstu piedalīšanos, ir spēkā dabas gāzes piegādē, kā arī enerģētikas un telekomunikāciju apakšsektoru darbā.

POLITIKAS VEIDOŠANAS UN ĪSTENOŠANAS STRUKTŪRA

24. Dalībvalsts pieprasīja, lai Latvija norādītu tās iestādes, kas ir atbildīgas par tirdzniecības politikas pārraudzīšanu, un norādīja, ka zemāku līmeņu pārvaldes iestādes nevar veidot politikas tendences, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību.

25. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka Latvijas Republikas likumdevēja vara ir Saeima (parlaments), kuras konstitucionālie pamati ir nostiprināti 2. Satversmes (Konstitūcijas) nodaļā. Saeimas iekšējās norises reglamentē Saeimas Kārtības rullis. Satversmē teikts, ka Saeima ir augstākā likumdevēja institūcija un tai piekrīt pastāvīgas pilnvaras. Saeima ir augstākās valsts varas izpausmes veids un, saskaņā ar Satversmes 5. daļu, tai piekrīt tiesības pieņemt likumus un paziņojumus ar augstāko likumdevēja spēku pēc Satversmes. Šī prerogatīva ietver arī tādu likumu pieņemšanu, kas attiecas uz tirdzniecību un monopoliem, kā arī Latvijas Republikas tirdzniecības politikas vadlīnijām. Šajā jomā Saeimas pilnvaras nav ierobežotas ar sakritību pret Satversmi.

26. Latvijas izpildvara piekrīt Ministru kabinetam. Kabineta darbības vispārējie principi ir nostiprināti Satversmes 4. daļā. Kabinets apspriež visus likumprojektus, ko sagatavo ministrijas un visus jautājumus, kas ir saistībā ar dažādu ministriju kompetenci, kuru skaitu un uzdevumus nosaka īpašu likumu kopums. Ministru kabineta funkcijas nosaka 1993. gada 15. jūlija likums "Par Ministru kabineta sastādīšanu" (kas izmainīts 1996. gada 23. maijā), Ministru kabineta noteikums Nr.5 un īpaši statūti vai vadoši norādījumi katrā no ministrijām, kas savukārt vienmēr ir apstiprināti ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabinetu veido tā persona, kam to uztic valsts prezidents. Lai sāktu savu pienākumu pildīšanu, gan premjerministram, gan ministriem ir jāsaņem Saeimas uzticības balsojums. Saeima balso par uzticību ar speciālas rezolūcijas palīdzību pēc premjerministra ziņojuma par kabineta sastādīšanu un tā plānotajām aktivitātēm apstiprināšanas gadījumā. Svarīga piezīme ir tā, ka saskaņā ar 1996. gada 1. jūnija noteikumiem Nr. 160 "Par Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību" katram likumdošanas akta projektam, kas tiek iesniegts Valsts kancelejā apstiprināšanai Ministru kabinetā, jāsaņem juridiskie atzinumi no ieinteresētajām ministrijām un citām institūcijām lai pārliecinātos, ka šis likumprojekts būs savietojams ar spēkā esošajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, ko Latvijas Republika ir parakstījusi un ratificējusi. Valsts kancelejas uzdevums ir pārbaudīt, vai likumprojekts ir savietojams ar Ministru kabineta attiecīgu deklarāciju, kurā tikušas izklāstītas tā aktivitāšu principiālās vadlīnijas. Deklarācija ir saistoša kabinetam.

27. Kabineta lēmumi tiek prezentēti noteikumu, instrukciju, pavēļu vai rekomendāciju veidā. Kabinetam jāizstrādā noteikumi, ja:

(i) likums īpaši uzdod kabinetam izstrādāt noteikumus;

(ii) attiecīgais jautājums nav likumā atrunāts; un

(iii) saskaņā ar Satversmes 81. pantu kabinetam bija pamatota nepieciešamība Saeimas sesiju starplaikā izstrādāt noteikumus, kam ir likuma spēks.

Tomēr 81. pants nosaka, ka šādi noteikumi nevar izmainīt likumus par procedūru un tiesiskajiem jautājumiem un Konstitūciju, budžetu, tādus likumus, ko Saeima jau apstiprinājusi un kas stājušies spēkā, kā arī nodokļus, muitu, valsts kases zīmju izlaišanu, u.t.t. .

28. Tiesu varas tiesības tika nostiprinātas Likumā "Par tiesu varu", Civilprocedūras un Kriminālprocedūras kodeksos, Civilkodeksā un speciālos likumos par dažādām tiesu varas institūcijām – "Likums par advokatūru", "Likums par prokuratūru", u.t.t. Starptautiskās tirdzniecības un monopolu jautājumu izskatīšana piekrīt tiesu varas iestādēm tāpat, kā līdzīgi gadījumi. Tieslietu iestādēm ir tiesības noregulēt strīdus, kas rodas par starptautiskās tirdzniecības un monopolu jautājumiem vadoties pēc likumiem un noteikumiem, kas spēkā Latvijas Republikā. Pastāv trīspakāpju tiesas. Pirmā instance ir rajona tiesa vai pilsētas tiesa, apelācijas instance ir apgabaltiesa un kasācijas instance ir Augstākā tiesa. Ir svarīgi atzīmēt, ka īpaši jautājumos, kas saistīti ar starptautiskajām tirdzniecības attiecībām, strīdu noregulēšana var tikt panākta ar arbitrāžas tiesas palīdzību.

29. Ekonomikas ministrija ir kompetentā iestāde tirdzniecības politikas jautājumos saskaņā ar 1997. gada 19. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 304 "Ekonomikas ministrijas vadošie noteikumi" 2.3 pantu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un citām attiecīgajām ministrijām formulē un īsteno valsts ārējās un iekšzemes tirdzniecības principus. Pašvaldību kompetence jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību, tiek noteikta likumā "Par pašvaldībām" 14., 15., un 21. pantos un attiecas uz lokāla rakstura nodokļiem un licenču izsniegšanu, kad kādas aktivitātes ir uzskatāmas par licencējamām vietējās un pašvaldībās saskaņā ar attiecīgo likumu normām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" (12. pantā) ir iekļauts to nodokļu saraksts, ko jānosaka pašvaldībām un likumā "Par uzņēmējdarbību" un 1996. gada 19. novembra noteikumos Nr. 434 norādīts, ka pašvaldības izsniedz licences pirmsskolas mācību iestādēm, šautuvēm, kremācijas darbībām un pasažieru vietējas nozīmes transportēšanai.

30. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka pakārtotas nozīmes administratīvās varas iestādēm nav tiesību ieviest nodokļus vai noteikumus pakalpojumiem un precēm Latvijā neatkarīgi no centrālās varas un, ka šādu pasākumu ieviešana ir tikai un vienīgi centrālās valsts varas izpildvaras un likumdevējas varas pienākums. Centrālā valsts vara atcels vai uzskatīs par spēkā neesošu to pasākumu, ko īstenojušas pakārtotas nozīmes varas iestādes Latvijā un kas ir pretrunā ar PTO nosacījumiem no pievienošanās datuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

POLITIKA, KAS IETEKMĒ PREČU TIRDZNIECĪBU

Tirdzniecības tiesības

31. Dažas Darba grupas dalībvalstis piezīmēja, ka likumi un noteikumi, kas saistās ar preču tirdzniecību (arī dažreiz saukti "reģistrācijas prasības" vai "darbības licencēšana") nedrīkst ierobežot preču importu tādā veidā, kas būtu pretrunā ar vispārējo kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu GATT, Xl:1 pantā, ne arī tie var diskriminēt importētās preces tā, ka tas būtu pretrunā ar nediskriminēšanas nosacījumiem GATT lll:4 pantā. Turpmāk iemaksas un nodevas, ko nosaka par tiesībām importēt, jāierobežo līdz aptuvenajam izmaksu līmenim par sniegto pakalpojumu (Vlll:1(a) pants), nodokļi un nodevas par tiesībām tirgot importētās preces nedrīkst diskriminēt šis preces attiecībā pret tādām pašām iekšzemē ražotām precēm (lll:2 pants)

32. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību", uzņēmumi un uzņēmējdarbības aktivitātes ir jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Prasība par reģistrāciju attiecas uz uzņēmējdarbības asociācijām un uzņēmumiem, ieskaitot filiāles un pārstāvniecības, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā. Visi reģistrētie uzņēmēji, t.i. uzņēmumi un uzņēmējdarbības asociācijas veic savas darbības uz vienlīdzīgiem pamatiem. Jebkura nereģistrētas uzņēmējdarbības vai uzņēmuma aktivitāte ir aizliegta. Reģistrācijas procedūra un iesniedzamā informācija ir likums "Par Uzņēmumu reģistru". Ārzemnieki arī var veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar likumu "Par ārvalstu investīcijām Latvijā". Saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" un Ministru kabineta noteikumiem "Par uzņēmējdarbības ierobežošanu", tikai valsts uzņēmumiem ir tiesības ražot un iespiest vērtspapīrus, banknotes, monētas, zīmogus un azartspēļu kārtis. Citiem uzņēmējdarbības veidiem tika noteikti ierobežojumi izsniedzot uzņēmējdarbības licenci vai sertifikātu. Tie uzņēmējdarbības veidi, kuru veikšanai nepieciešams sertifikāts vai uzņēmējdarbības licence, ir uzskaitīti augstākminētajos Ministru kabineta noteikumos.

33. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju norādīt uz tām biznesa aktivitātēm, kas būtu licencējamas. Latvijas pārstāvis sacīja, ka dažām uzņēmējdarbības formām nepieciešama īpaša atļauja, jeb licence. Uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek piemēroti vienīgi tad, ja šādi ierobežojumi bijuši noteikti starptautiskos līgumos, konvencijās vai jebkurās starptautisko tiesību normās, kas ir saistošas arī Latvijai, vai arī, ja Latvija uzskata šādus ierobežojumus par nepieciešamiem lai aizsargātu sabiedrības morāli, cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību, veselību vai sabiedrības drošību. Sekojoši uzņēmējdarbības ierobežojumi tika noteikti saskaņā ar Likuma "Par uzņēmējdarbību" 32. pantu:

(i) ierobežojumi, ko nosaka valsts valdība vai pašvaldība, vai noteikumi, ko izstrādā Ministru kabinets nolūkā aizsargāt būtiskas valsts drošības intereses;

(ii) ierobežojumi, kas tiek noteikti pašvaldību likuma kompetences robežās;

(iii) ierobežojumi atsevišķām personām, kas veic jebkādu uzņēmējdarbību vai intelektuālu darbu, kas saistīts ar īpašām zināšanām vai prasa īpašu kvalifikāciju un attiecīgu pārbaudi, kā nosaka īpaši likumi vai Ministru kabineta izstrādāti noteikumi; un

(iv) ierobežojumi, ko izstrādā Latvijas Banka saistībā ar finansiālajām un kredītu operācijām un banku darbību.

Uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek īstenoti ar speciālu licenču (atļauju) vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātu palīdzību, ko izsniedz Ministru kabinets, ministrijas vai valsts institūcijas, kas pakļaujas un atrodas ministriju pārraudzībā saskaņā ar likuma normām; Stratēģiskās nozīmes eksporta un importa kontroles padomes pilnvarots pārstāvis; pašvaldības (pilsētu, mazpilsētu, pagastu un pilsētu rajonu municipalitātes); profesionālās asociācijas; vai Latvijas Banka. Speciālās atļaujas (licences) maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi, minimālais derīguma termiņš - viens gads. Speciālā atļauja (licence) var tikt izsniegta arī individuālai transakcijai. Valsts kasē iemaksājamās licences nodevas tiek noteiktas ar likumu vai Ministru kabineta izstrādātiem noteikumiem. Atļaujas (licences) vai sertifikāta nodevas tiek noteiktas izsniedzējā iestādē saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem. Valsts paturēja sev tiesības veikt dažus uzņēmējdarbības veidus, kas saistīti ar valsts un tās pilsoņu drošību, pakļaujot to valsts monopolam.

34. Latvijas pārstāvis teica, ka jebkuri strīdi, kas rodas no uzņēmējdarbības ierobežojumu piemērošanas, piemēram atteikums izsniegt īpašo atļauju (licenci) vai anulēšanas, tiks izspriesti pārraudzītājā iestādē vai tiesu instancēs. Lēmums par uzņēmējdarbības pieteikuma atteikšanu ir jāpieņem 10 dienu laikā (līdz 1998. gada 1. janvārim tika noteikts 30 dienu laika ierobežojums) no brīža, kad attiecīgā iestāde saņēmusi šo pieteikumu. Izsniedzēja iestāde var anulēt speciālo atļauju (licenci) kas izsniegta pamatojoties uz nepareizu informāciju, vai ja licences saņēmējs ir pārkāpis jebkurus normatīvos aktus vai nosacījumus, kas norādīti īpašajā atļaujā (licencē.) Īpašās atļaujas (licences) saņēmējs ir atbildīgs par tās atbilstošu pielietojumu un viņš nedrīkst to nodot kādai citai personai.

35. Latvijas pārstāvis teica, ka licencēšanas sistēmas apjomi tikuši pakāpeniski samazināti; 1996. gadā tā ietvēra 47 ar preču tirdzniecību saistītas uzņēmējdarbības formas. Latvija turpina samazināt licenzējamo uzņēmējdarbības formu skaitu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības formu licencēšanu". Valdība ir pārskatījusi uzņēmējdarbības licencēšanas sistēmu un izstrādājusi īpašus noteikumus saskaņā ar PTO Līgumu par importa licencēšanas procedūrām. Jaunie noteikumi tika pieņemti 1997. gada 7. oktobrī un stājas spēkā 1998. gada 1. janvārī. Šie noteikumi nosaka automātisko licencēšanas kārtību bez licenču skaita ierobežojumiem. Importa licences netiek lietotas, lai ierobežotu tirdzniecību un prasības tika piemērotas nediskriminējošā veidā. Importa licence var tikt izsniegta 10 dienu laikā, pieteikuma formas ir tik vienkāršas, cik tas praktiski iespējams un licences nodevu veido tikai samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

36. Latvijas pārstāvis piezīmēja, ka Finansu ministrijas Alkohola monopola departaments izveidoja sarakstu ar oficiāli apstiprinātajiem alkoholisko dzērienu importētājiem un paredz šī saraksta regulāru publicēšanu. Tirgotāju un licencēto importētāju saraksts netika kādā administratīvā veidā kontrolēts vai ierobežots. Licencēšanas sistēma ir ieviesta tikai sabiedrības veselības un sociālās politikas iemeslu dēļ (lai samazinātu nelegālu ražošanu un importēšanu); šos mērķus nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem. Importētājiem un iekšzemē ražotajiem produktiem tiek noteiktas vienas un tās pašas prasības. Latvijas pārstāvis iesniedza arī papildus informāciju par licencēšanas režīmu Aptaujas par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu licencēšanu veidā (dokuments WT/ACC/LVA/27).

Līdz 1998. gada 1. maijam 92 uzņēmumi tika licencēti vairumtirdzniecībai, 27 uzņēmumi importēšanai un 22 uzņēmumi - alkoholisko dzērienu ražošanai.

37. Dalībvalsts bija sapratusi, ka Latvija licencē ar tabakas produktiem un to izplatīšanu saistītās aktivitātes, lai kontrolētu iekšējo tirgu un importa licencēšanu, kā arī lai īstenotu akcīzes nodokļa ievākšanu. Šīs dalībvalsts izteica satraukumu par to, ka kontrole iekšējā tirgū darbojas kā tirdzniecības barjera, un licencēšanas pielietojums, lai īstenotu akcīzes nodokļa ievākšanu, ir nevajadzīga novirze no normas. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka licencēšana kalpo tikai statistiskiem nolūkiem; akcīzes nodokļa ievākšanu no tabakas un citu produktu pārdošanas nosaka Likums "Par akcīzes nodokli". Uzņēmējdarbība saistībā ar tabakas produktiem bija licencējama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.351 "Par tabakas produktu izplatīšanu", kas izstrādāti 1997. gada 7. oktobrī, ar nolūku aizsargāt legālo iekšzemes tirgu pret nelegālu proukciju un aizsargāt patērētāju intereses pret zemas kvalitātes un bīstamu produktu pārdošanu. Viņš papildināja, ka uzņēmējdarbības licencēšana nav tiešas tirgus kontroles mehānisms, bet gan legālajam iekšzemes tirgum nepieciešams noregulējums, lai nodrošinātu to, ka ražošanai, importēšanai, eksportēšanai, pārdošanai, uzglabāšanai un transportēšanai tiek piemēroti vienādi apstākļi un arī lai valsts rīcībā būtu nepieciešamais statistiskais materiāls kārtības nodrošināšnai. Viņš uzsvēra, ka importēto tabakas produktu izplatīšana nav ierobežota.

Līdz 1998. gada 1. maijam 119 uzņēmumi ieguvuši licences vairumtirdzniecībai, 13 uzņēmumi - importēšanai, un 4 uzņēmumi - tabakas izstrādājumu ražošanai. .

38. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvijas Republikas Zāļu reģistrā un Veterināro zāļu reģistrā ietvertās procedūras, kas regulē farmaceitisko produktu ražošanu un izplatīšanu, ieskaitot īpašo farmaceitisko darbību licencēšanu, ir izklāstītas likumā "Par farmaceitu darbību". Likumā prasīts, lai tiktu licencēta tāda uzņēmējdarbība, kā, piemēram, darbošanās kā farmaceitam, farmaceitiska vai veterinārā vairumtirdzniecības kompānija, vai farmaceitisko un veterināro medicīnas produktu ražošana. Prasība par šādu licencēšanu ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt patērētāju aizsardzību un produktu kvalitāti.

39. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka valsts ir atteikusies no savām monopoltiesībām ārējā tirdzniecībā un, ka nepastāv nekādi ierobežojumi tam, lai personas un uzņēmumi importētu un eksportētu preces no Latvijas muitas teritorijas, izņemot tos, kas iekļauti PTO līgumos. Viņš apstiprināja, ka personu un kompāniju izdarītais imports vai eksports to reģistrētās darbības ietvaros netiek ierobežots, un tie kritēriji, pēc kuriem var reģistrēties Latvijas Uzņēmumu reģistrā, ir vispārpiemērojami un publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

40. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka no iestāšanās datuma Latvija nodrošinās tās likumu un noteikumu saistībā ar preču tirdzniecības tiesībām un visu iemaksu, nodevu vai nodokļu, kas tiek noteikti šādām tiesībām, pilnīgu atbilstību PTO saistībām, ieskaitot GATT 1994 Vlll:(a), Xl:1 un lll:2 un 4 pantus, un, ka tā īstenos šādus likumus un noteikumus pilnīgā atbilstībā šīm saistībām. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

IMPORTA REGULĒŠANA

Muitas tarifi

41. Darba grupas dalībvalsts piezīmēja, ka muitas nodokļu ievākšana Latvijā liekas visai neefektīva un jautāja par to, kādi ir Latvijas plāni muitas sistēmas uzlabošanā kā daļā no pievienošanās PTO procesa. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka pasaules Muitas organizācijā tiek apspriesti organizatoriski uzlabojumi, kas ietver likumu pārskatīšanu, izmaiņas muitas administrācijas struktūrās un funkcijās, muitas personāla turpmākās apmācības un papildus tehnisko aprīkojumu. Muitas sistēmas organizatoriskie uzlabojumi tikuši pabeigti līdz 1997. gada 1. jūlijam līdz ar jaunā Muitas likuma stāšanos spēkā. Viņš papildināja, ka Likums "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" ir bijis spēkā kopš 1994. gada 1. decembra.

42. [Latvijas pārstāvis paziņoja par savas valdības gatavību iesaistīties divpusējās tarifu sarunās 1995. gada martā (dokuments WT/L/57). Tarifu koncesijas, kas tiks noteiktas šo sarunu rezultātā ir iekļautas Koncesiju un saistību par precēm grafikā, kas pievienots Latvijas iestāšanās protokola projektam, kas atspoguļots šī ziņojuma Pielikumā (skat. 132. paragrāfu).]

Citi nodokļi un maksājumi

43. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija nav noteikusi importiem nekādus citus nodokļus un maksājumus, kas nav parastie muitas nodokļi. Jebkuri šādi maksājumi importiem pēc iestāšanās tiktu noteikti saskaņā ar PTO nosacījumiem. Viņš tālāk apstiprināja, ka Latvija nenorādīs nekādus citus maksājumus tās Preču tirgus pievienošanās grafikā GATT 1994 ll:1(b) panta ietvaros, šādus maksājumus fiksējot kā "nulli".

Tarifu likmju kvotas, tarifu izņēmumi

44. Dažas Darba grupas dalībvalstis piezīmēja, ka Latvijas likumu sistēma atļauj tarifu kvotu atvēršanu, lai īslaicīga piegādes deficīta apstākļos nodrošinātu preču importu, un pieprasīja paskaidrojumus par to. Dalībvalsts aicināja Latviju pielīdzināt šo sistēmu PTO nosacījumiem un apsvērt iespēju lietot tikai tarifu aizsardzību, atļaujot tirgu veidojošajiem spēkiem noteikt tirdzniecību.

45. Latvijas pārstāvis teica, ka tarifu kvotu atvēršanas likumiskais pamatojums jebkurai vienībai ir nostiprināts likumā "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" un noteikumos Nr.208 "Importa un eksporta tarifu kvotu noteikšana un administrācija" un Nr.24 "Licenču autorizācija". Izņēmuma kārtā Ministru kabinets apstiprināja tarifu kvotas augstas kvalitātes graudu importam 1995., 1996. un 1997. gadā sakarā ar iekžzemes piegāžu deficītu. Valsts Graudu birojs atvērs tarifu kvotas ar in-quota tarifu 0.5 procenti, kad tā gadskārtējās prognozes uzrādītu kritumu noteiktu graudaugu produktu ražošanā Latvijā. Ministru kabinets izstrādāja noteikumus Nr.85 "Par muitas tarifu kvotām graudiem", kur noteikts, ka 20 000 tonnas rudzu un 50 000 tonnas citu pārtikas graudaugu jāimportē par 0.5 procentu tarifu līdz 1997. gada 1. jūnijam. Tarifu kvotas tika piešķirtas publiska konkursa rezultātā, ko organizēja Valsts Graudu birojs ar importa licenču palīdzību, ko savukārt izsniedz Lauksaimniecības ministrija.

46. Latvijas pārstāvis piekrita, ka tarifu kvotu režīms graudu importam nav bijis saskaņots ar PTO prasībām un Latvija ir pārskatījusi savu likumdošanu tā, lai nodrošinātu atbilstību Līgumam par importa licencēšanas procedūrām. Noteikumi Nr. 208 un Nr. 24 tika atcelti un aizstāti ar noteikumiem Nr. 106 "Par muitas tarifu kvotām", kas stājās spēkā no 1997. gada 25. marta un tika izstrādāti saskaņā ar likumu "par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Latvijas pārstāvis sacīja, ka 1997. gada jūnijā Saeima (parlaments) pieņēmusi labojumus likumam "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" saskaņā ar kuru kvantitatīvie graudu ierobežojumi ir atcelti un licencēšanas sistēma tika aizstāta ar automātisko importa licencēšanu. 1997. gada jūnijā Saeima pieņēma labojumus likumam "Par muitas nodokļiem (tarifiem)", atsakoties no kārtības, kādā Ministru kabinets noteica tarifu kvotas. 1997. gada 25. marta noteikumi Nr.106 "Par muitas tarifu kvotām" noteica pocedurālo kārtību tarifu kvotu īstenošanai Latvijas teritorijā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un procedurālo kārtību īpašu atļauju (licenču) izsniegšanai, kas nodrošina šo tarifu kvotu administrēšanu. Tarifu kvotas, kas tiek noteiktas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ir ierobežoti preču daudzumi, ko importē ar samazinātu tarifu likmi vai bez tās. Preferenciālo tarifu likmju izpildīšana vai neizpildīšana neierobežo importus no vislielākās labvēlības režīma tirdzniecības partneriem par vislielākās labvēlības režīma tarifu likmēm. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka gadījumā, ja Latvija lietos vislielākās labvēlības režīma tarifu kvotas nākotnē, importi, uz kuriem attiecas šīs preferenciālās tarifu kvotas, netiks atskaitīti no vislielākās labvēlības režīma tarifu likmju kvotām.

Samaksa un nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem

47. Darba grupas dalībvalsts pieprasīja, lai Latvija izskaidro, kāda samaksa un nodevas, ja tādas vispār pastāv, tiek iekasēta par sniegtajiem ar importu un eksportu saistītajiem pakalpojumiem. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka nav noteikta nekāda samaksa vai nodevas par sniegtajiem ar importu un eksportu saistītajiem pakalpojumiem, izņemot samaksu par atsevišķu darbības licenču izsniegšanu un nodevas tiek iekasētas tikai ostu nodevu veidā un noliktavu nodevu veidā. Neviena no šīm samaksām vai nodevām neattiecas uz importiem vai eksportiem kā ad valorem.

48. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka no iestāšanās datuma Latvija noteiks jebkādas samaksas vai nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem tikai saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu. Informācija par jebkuru šādu samaksu iekasēšanu un apmēriem, kā arī par ienākumiem no tām, tiks izplatīta PTO Dalībvalstīm pēc attiecīga to pieprasījuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Iekšējo nodokļu iekasēšana

49. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja detaļas par akcīzes nodokļa sistēmu Latvijā un tā piemērošanu importiem un vietējas izcelsmes precēm. Latvijai pieprasīja norādīt HS tarifu sistēmā nodokļu piemērošanas importiem līmeni un vietas, kā arī aprakstīt ar nodokļiem apliekamās bāzes komponentus.

50. Atbildot Latvijas pārstāvis teica, ka akcīzes nodokli nosaka alkoholam, tabakai, motorizētiem transporta līdzekļiem, naftas produktiem un juvelierizstrādājumiem. Akcīzes nodokļa apjoms ir identisks importētajiem un iekšzemē saražotajiem produktiem. Latvijā ražotiem produktiem nodokļa bāze ir pārdošanas cena iekšzemes valūtā, importa gadījumā nodokļi tiek aprēķināti ar bāzi, kas ietver tarifus. Tikai tādus tabakas produktus un alkoholu, kuriem piestiprināta etiķete par akcīzes nodokļa samaksu, drīkst pārdot Latvijas teritorijā. Tādi uzņēmumi, kas ir licencēti importēt vai ražot tabakas izstrādājumus pārdošanai, pasūta šīs etiķetes no valsts finansu pārvaldes. Pieprasītais etiķešu daudzums tiek piegādāts 14 dienu laikā no brīža, kad samaksāts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Pašas etiķetes nav jāpērk par atsevišķu samaksu, tā kā šo etiķešu izgatavošanas cena ir iekļauta akcīzes nodokļa apjomā. No akcīzes nodokļa ir atbrīvoti eksporti, pāreksportēšana un tranzītpreces saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 4. pantu. Daži citi produkti, kas uzskaitīti 3. tabulā, arī ir izņēmums no akcīzes nodokļa.

3. tabula. Atbrīvojumi no akcīzes nodokļa  

No akcīzes nodokļa ir atbrīvoti:

Dārgmetāli, dārgakmeņi un minēto metālu un akmeņu izstrādājumi, ko iepērk un importē Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām;

Preces, ko izmanto ražojot (tehniskām vajadzībām) 3. pantā minētās preces;

Rektificēts alkohols

(i) medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām

(ii) pētnieciskām vajadzībām

(iii) farmaceitiskajai industrijai

Tabakas putekļi, ko lieto insekticīdu ražošanai

Dārgmetāli stomatoloģijas vajadzībām

Eksporta preces

Mašīnas ar iekšējās aizdedzes virzuļdzinējiem, kur dzinēja cilindru darba tilpums nepārsniedz 1,600 cm3

Mašīnas ar iekšējās aizdedzes kompresijas tipa dzinējiem (dīzeļi vai to paveidi), kur dzinēja cilindru darba tilpums nepārsniedz 1900 cm3;

Mašīnas, no kuru industriālās ražošanas datuma pagājuši 7 un vairāk gadi

Mašīnas ar elektriskajiem dzinējiem (elektrokāri)

Kabinets var noteikt maksimālo produktu daudzumu, kuriem nepiemēro akcīzes nodokli, kad tie tiek importēti patēriņam Latvijas Republikas muitas teritorijā.

Akcīzes nodokli nepiemēro tranzītkravu pārvadājumiem un pāreksportēšanai.

Akcīzes nodoklis neattiecas uz privātpersonām, kas importē alkoholiskos dzērienus līdz 1 litram, vai vienu vienību oriģināliepakojumā, kuras kopējais tilpums nepārsniedz 3 litrus, un arī cigaretes, līdz 200 cigaretēm vienai personai.

Akcīzes nodolis netiek noteikts personām, kas atkārtoti pārdod mašīnas, ja tas jau ir vienreiz ticis samaksāts.

Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) eksportē pašražotus produktus, par kuru izejmateriāliem akcīzes nodoklis jau ir ticis samaksāts, tad attiecīgo nodoļa apjomu atlīdzina šim uzņēmumam no valsts budžeta.

Akcīzes nodoklis par mašīnām, kas eksportētas no Latvijas Republikas, trīs nedēļu laikā pēc to importa ir jāatmaksā no valsts budžeta.

51. Atzīmējot, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir Latvijā aizvietojis apgrozījuma nodokli, dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja informāciju par PVN piemērošanu, ieskaitot izņēmumus ražotāju vai lietotāju starpā. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka PVN ir noteikts apgrozījuma nodokļa vietā 1995. gada 1. maijā. PVN apjoms tika noteikts 18 procentu apmērā. PVN apjomu nosaka iekļaujot tarifus un akcīzes nodoklis tiek pievienots importēto un iekšzemes produktu nodokļu bāzei. Izņēmumi no PVN tika noteikti saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6. un 7. pantiem. Kopumā 26 preču un pakalpojumu veidi tika atbrīvoti no PVN, kamēr deviņiem pakalpojumu veidiem saistībā ar eksportēšanu un starptautisko transportu tika piešķirts nulles statuss (2. pielikums). Pēdējie likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" labojumi stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī.

52. Atbildot uz dažu Darba grupas dalībvalstu specifiskiem jautājumiem par PVN atvieglojumiem grāmatu un masu saziņas līdzekļu produktu gadījumā, kas publicēti, vai (masu saziņas līdzekļi) reģistrēti Latvijā, atbilstību GATT 1994 lll pantam, viņš apliecināja Darba grupai, ka izņēmumi ir spēkā arī importētajām filmām. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka PVN izņēmumi publikācijām un masu saziņas līdzekļiem ir atcelti un, ka nacionālais režīms ir attiecināts gan uz iekšzemes, gan ārvalstu publikācijām un masu saziņas līdzekļu precēm kopš 1998. gada 1. janvāra.

53. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka no iestāšanās datuma Latvija piemēros savus iekšzemes nodokļus, ieskaitot nodokļus produktiem, kas uzskaitīti no 50. līdz 52. paragrāfam 3. tabulā 1. pielikumā, stingrā atbilstībā GATT 1994 lll pantam nediskriminējošā veidā gan importiem, neraugoties uz izcelsmes valsti, gan iekšzemes produktiem. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Kvantitatīvie importa ierobežojumi, ieskaitot izliegumus, kvotas un licencēšanas sistēmas

54. Latvijai pieprasīja iesniegt informāciju saskaņā ar aptauju par importa licencēšanu un īpaši tika uzsvērta visaptveroša, pēc HS tarifu sistēmas sastādīta saraksta nepieciešamību, kur dots pilns piemērotā pasākuma nosaukums (agrākās importa apstiprināšanas prasības, importa licences, importa kvotas, aizliegumi, u.t.t.), tā likumiskais pamatojums un tā saskaņotība ar PTO nosacījumiem. Turpmākie uzdotie jautājumi bija par specifiskiem jautājumiem, tādiem kā cukura importu kvantitatīvi ierobežojošie pasākumi un importa noteikumi, kas attiecas uz graudiem, etilalkoholu un spirtu, kā arī tabaku. Norūpējušās par kādu tirdzniecības barjeru pastāvēšanu, dažas dalībvalstis pieprasīja Latvijai sīkāku izklāstu par to, kā darbojas tās licencēšanas sistēma, ņemot vērā, ka dažu preču imports ir ierobežots, un vēlējās dzirdēt no Latvijas nepārprotamus apliecinājumus tam, ka visi piemērotie kvantitatīvo ierobežojumu pasākumi tiks atcelti līdz ar Latvijas iestāšanos.

55. Latvijas pārstāvis informēja par ne-tarifu pasākumiem, kuri ir apkopoti 4. tabulā. Viņš apstiprināja, ka importa izliegums baltajam cukuram ir bijis spēkā kopš 1993. gada maija, taču aizliegums neattiecas uz jēlcukuru. Importa licences tika izsniegtas nediskriminējot attiecībā pret izcelsmes valsti: cukurs ticis importēts no Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Apvienotās Karalistes. Viņš paziņoja, ka cukura importa ierobežojumi ir saglabāti, lai aizsargātu vietējos ražotājus, kamēr notiek rūpniecības pārstrukturēšanās. Viņš piekrita, ka pastāvošais režīms neatbilst PTO Līgumam par lauksaimniecību un Latvija ir gatava sagatavot nepieciešamo dokumentu pieņemšanu, lai cukura režīmu pielāgotu PTO prasībām. Latvija ir gatava atcelt importa aizliegumu baltajam cukuram un ierobežojošo importa licencēšanu līdz tās iestāšanās brīdim PTO.

4. tabula. Uzņēmējdarbības licencēšana atsevišķu produktu importiem

HS tarifu sistēma	Apraksts	Likumiskais pamats
10. nodaļa	Graudi	likums "Par Latvijas graudu
		tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)
11. nodaļa	Dzirnavu rūpniecības produkti	likums "Par Latvijas graudu
		tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)
12. nodaļa	eļļas ražošanai paredzētas	likums "Par Latvijas graudu
	sēklas un eļļu saturoši augļi,	tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)
	dažādi graudi, sēklas un augļi, salmi, lopbarība
1701. nodaļa	cukurniedru vai biešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze	likums "Par uzņēmējdarbību"
		(32. pants), likums "Par cukuru" ,
		1997. gada 3. oktobra noteikumi Nr.348 un 1998.gada 30. marta noteikumi Nr.69
22. nodaļa	alkoholiskie dzērieni, spirts un etiķis	likums "Par uzņēmējdarbību" un 1997. gada 7. oktobra Nr.348
23. nodaļa,	pārtikas rūpniecību pārpalikumi	likums "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)
izņemot 2301, 2303 un 2307	un atkritumi; sagatavota lopbarība
24. nodaļa	tabakas produkti	likums "Par uzņēmējdarbību" (32. pants) un 1997. gada noteikumi Nr.351

 56. Latvijas pārstāvis sacīja, ka kvantitatīvie ierobežojumi graudiem ir atcelti labojot likumu "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm", ko Saeima pieņēma 1997. gada jūnijā. Kvantitatīvie cukura ierobežojumi tika atcelti labojot likumu "par cukuru" (ko Saeima pieņēma 1996. gada novembrī) un noteikumus Nr.61, ko Ministru kabinets pieņēma 1997. gada martā. Visu produktu licencēšana ir automātiska saskaņā ar PTO Līgumu par importa licencēšanu.

57. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja, lai Latvija no iestāšanās brīža uzņemas atcelt visus pasākumus, kas piemēroti lai īstenotu kvantitatīvos ierobežojumus, ieskaitot ne-automātisko importa licencēšanu graudiem un aizliegumu cukura importam, un apņemas nenoteikt vai piemērot kvantitatīvos ierobežojumus importiem vai ne-tarifu pasākumiem tādiem kā licencēšana, kvotas, aizliegumi, un citiem ierobežojumiem ar līdzīgu efektu, kuru piemērošana nav savietojama ar PTO līgumiem par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, importa licencēšanas procedūrām un lauksaimniecību. Papildus tam, Latvijai lūdza apstiprināt to, ka importa licencēšana citām precēm, īpaši kviešu miltiem, graudaugu miltiem, graudaugu putraimiem, citādi apstrādātām graudaugu granulām, cukuram un dzīvnieku barībai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas produktiem, tiek izdarīta tikai statistikas nolūkā un tiek administrēta saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un saskaņā ar līgumu par importa licencēšanas procedūrām.

58. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka kopš 1997. gada jūlija Latvija ir atteikusies no kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem jebkuriem produktiem.

59. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija no tās iestāšanās datuma atcels un atkārtoti nepiemēros kvantitatīvos ierobežojumus importiem vai arī citus ne-tarifu pasākumus, tādus kā licencēšana, kvotas, aizliegumi, atļaujas, iepriekšējas autorizācijas prasības, licencēšanas prasības un citus ierobežojumus, kam ir līdzīgs efekts un kuru piemērošana nav savietojama ar PTO nosacījumiem. Tas ietver arī patreizējos licencēšanas ierobežojumus dažiem produktiem 10., 11. un 12. nodaļās un importa izliegumu cukura produktiem Latvijas tarifu grafika 1701 sekcijā. Viņš piebilda, ka īpašās importa licences, ko pieprasa alkoholisko dzērienu un tabakas importēšanai, tiek piešķirtas automātiski visiem pieprasītājiem un neierobežo šo produktu importēšanas tiesības Latvijā vai jebkādā veidā nediskriminē importētos produktus. Viņš turpmāk apstiprināja, ka Latvijas valdības likumiskās tiesības samazināt importus un eksportus vai kā citādi ierobežot tirdzniecības apjomus, no iestāšanās datuma tiks pielietotas tikai saskaņā ar PTO, īpaši ar GATT 1994 XI, XII, XIII, XVIII, XIX, XX pantiem un daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem lauksaimniecībā, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, importa licencēšanas procedūrām, aizsardzību un tehniskajām barjerām tirdzniecībā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Muitas vērtības noteikšana

60. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai nodrošināt papildus informāciju par tās muitas vērtēšanas metodēm, īpaši atzīmējot, ka tāda terminoloģija, kā "aptuvena vērtēšana" un vērtēšana "pēc tāda paša tipa precēm" nav atļauta PTO līgumā par GATT 1994 Vll panta īstenošanu (Līgums par vērtēšanu muitas nolūkiem). Šādas vērtēšanas prakses ir īpaši aizliegtas līguma par muitas vērtības noteikšanu 7.2. pantā un līgums nepieļauj nekādas atkāpes šī nosacījuma īstenošanā. Dalībvalsts vēlējās, lai Latvija apliecina tās gatavību pilnībā pakļauties PTO nosacījumiem saistībā ar muitas vērtības noteikšanu no iestāšanās datuma, ieskaitot, papildus līgumam par GATT 1994 Vll panta īstenošanu, nosacījumus par Mēdiju nesošo programmatisko nodrošinājumu datu apstrādes iekārtām vērtēšanu un nosacījumus par procentu nodevu režīmu importēto preču muitas vērtībai.

61. Latvijas pārstāvis teica, ka vērtēšanas prakse ir nostiprināta likumā "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" un noteikumos Nr.27 "Par muitas vērtības noteikšanu saistībā ar importētajām un eksportētajām precēm un citiem subjektiem" kurā, inter alia, pieļauta atsaukšanās uz cenām. Latvija atzīst nesakritību starp tās likumiem un PTO līgumu par VIIpanta īstenošanu. Tikuši izstrādāti attiecīgi labojumi pastāvošajiem noteikumiem un tie iesniegti parlamentā ratifikācijai. Likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" labojumi stājušies spēkā 1997. gada 1. jūlijā un tie panti, kas attiecas uz muitas vērtības noteikšanu, ir svītroti. Jaunais Muitas likums ("Muitas kodekss") ir apstiprināts parlamentā un stājies spēkā 1997. gada 1. jūlijā. Vērtēšanas metodes jaunajā likumā ir pamatotas ar darījuma vērtību; identisku preču vērtību; līdzīgu preču vērtību; vienas vienības cenas metodi un aprēķinātās vērtības metodi. Likuma kopija tika iesniegta Darba grupai. Tālāk šī likuma īstenošanai tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi "Par preču muitas vērtības noteikšanas procedūru", kas tika pieņemts 1997. gada 17. decembrī un stājies spēkā 1998. gada janvārī. Muitas likums ietver arī muitas vērtības noteikšanas metodes saskaņā ar GATT 1994 VII pantu un līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu. Viņš apstiprināja, ka atsaukšanās uz cenām ir tikusi novērsta līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos.

62. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija pilnībā piemēros PTO nosacījumus muitas vērtības noteikšanā no tās iestāšanās dienas, neatsaucoties uz pārejas posma nepieciešamību, ieskaitot līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu un tajā ietvertos nosacījumus par vērtēšanas metodēm un 1. pielikumu (Interpetējošās piezīmes) un līguma 13. pantu, kā arī nosacījumus par Mēdiju nesošo programmatisko nodrošinājumu datu apstrādes iekārtām (Lēmums 4.1.)

Citas muitas formalitātes

63. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir Pasaules muitas organizācijas dalībvalsts. Ministru kabinets ir akceptējis un nosūtījis apstiprināšanai Saeimā likumprojektu par pievienošanos Kioto konvencijai. Normas, kas inkorporētas Kioto konvencijā ir ņemtas vērā veidojot jauno Muitas likumu.

Antidempings, pretpasākumi un garantiju režīmi.

64. Dažas darba grupas dalībvalstis atsaucās uz nosacījumiem, kas attiecas uz antidempingu un pretpasākumiem likuma "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" II daļā un pieprasīja informāciju par Latvijas plāniem jaunas, plašākas likumu kopas sagatavošanā šajā jomā. Latvijas pārstāvis sacīja, ka šobrīd nav izstrādāti nekādi jauni likumprojekti saistībā ar šo jautājumu. Latvija ir antidempinga un pretpasākumu likumdošanas iespēju izvērtēšanas stadijā, ņemot vērā tās īpašo stāvokli, kā mazai valstij un tos fondus, kādi valsts budžetā ir pieejami iespējamo pētījumu veikšanai. Saskaņā ar pastāvošo laika grafiku, Ministru kabinetā tiks iesniegts antidempinga likumprojekts līdz 1998. gada beigām.

65. Daži darba grupas biedri pieprasīja, lai Latvija apraksta tās garantiju režīmu un uzdeva jautājumu par to, vai pastāvošā likumdošana būtu atbilstoša GATT XIX pantam un PTO līgumam par garantijām. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka pašreizējais garantiju režīms ir balstīts uz Nolikumu Nr. 20 "Nolikums par Latvijā ražotu pārtikas produktu tirgus aizsardzību". Nolikums attiecas tikai un vienīgi uz lauksaimniecības produktiem, īpaši dzīvniekiem, graudiem, pienu, gaļu, zivīm, kartupeļiem un produktiem, kas no tiem izgatavoti, un tas tika piemērots, jo nesenā ekonomikas pāreja sagrāva sektorus, kas normāli būtu ražojuši konkurētspējīgus produktus. Tomēr nosacījumi vēl joprojām ir jāpiemēro. Eksistējošais režīms bija īslaicīgs un tiks aizstāts ar jauniem likumiem.

66. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija nepiemēros nevienu antidempinga, garantiju pasākumu vai pretpasākumu kamēr tā neizstrādās tādus attiecīgos likumdošanas aktus, kas būtu atbilstoši PTO līgumiem par VI panta piemērošanu, subsīdijām un pretpasākumiem, un par garantijām. Izstrādājot jebkuru likumdošanas aktu, kas skar antidempinga nodokļus, pretpasākumu nodokļus un garantijas, Latvija nodrošinās pilnīgu atbilstību attiecīgajiem PTO nosacījumiem, ieskaitot GATT 1994 VI un XIX pantus un līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem, kā arī līgumu par garantijām. Pēc šādu likumdošanas aktu īstenošanas, Latvija piemēros tikai tādus antidempinga nodokļus, pretpasākumu nodokļus un garantiju pasākumus, kas būtu pilnībā atbilstoši attiecīgajām PTO normām. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

EKSPORTA REGULĒŠANA

Muitas tarifi, maksas un nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem, iekšējo nodokļu piemērošana eksportiem

67. Dažas darba grupas dalībvalstis pieprasīja detaļas par eksporta nodokļa likmēm un plāniem šādu nodokļu pakāpeniskā atcelšanā.

68. Atbildot Latvijas pārstāvis teica, ka visām precēm tiek piemērota nulles procentu likme izņemot dažus kokapstrādes produktus, metāla atkritumus un skaidas, kā arī antikvāras vērtības. Eksporta nodoklis dažiem minerālu produktiem kas iekļāvās HS 25. nodaļā tika atcelts no 1996. gada 17. jūlija. Latvija atteiksies no visiem eksporta nodokļiem līdz 2000. gadam, izņemot nodokļus atsevišķiem antikvāriem priekšmetiem. Saskaņā ar šiem labojumiem parlaments ir noteicis laika grafiku eksporta tarifu atcelšanai tām vienībām, kas iekļaujas HS 44. un 72. nodaļā. Produktu saraksts, kuri ir pakļauti eksporta nodokļiem HS tarifu grafikā un attiecīgās tarifu likmes ir atspoguļotas 3. pielikumā.

69. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka patreizējās eksporta tarifu likmes attiecas vienīgi uz tām precēm, kas uzskaitītas Eksporta nodokļu tarifu 3. pielikumā. Visas muitas tarifu izmaiņas ir publicētas oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Latvija attieksies no visiem eksporta nodokļiem, kas uzskaitīti 3. pielikumā līdz 2000. gada 1. janvārim, izņemot nodokli antikvārām vērtībām. Eksporta nodokļu atcelšanas grafiks varētu būt līdzīgs reģionālajiem tirdzniecības līgumu partneriem un partneriem, kuriem tika piemērots vislielākās labvēlības režīms, kā noteikts 3. pielikumā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Eksporta ierobežojumi

70. Daži darba grupas biedri pieprasīja detaļas par eksporta licencēšanas režīmu, atzīmējot tirdzniecību ar metāliem un pirotehniskajiem materiāliem. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka darbības licences tika izsniegtas reģistrētiem uzņēmumiem metāla skaidu iepirkšanai valstī un eksportam saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību". Stratēģisko preču, produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju licencēšana ir tikusi iedibināta iekšējas drošības nolūkos un lai izpildītu starptautiskos neizplatīšanas pienākumus. Latvija nodibināja eksporta kontroles sistēmu, kas ietver munīciju un divējādas pielietojamības preču eksportu, kura pamati izstrādāti pēc starptautiskiem standartiem, inkorporējot bijušo COCOM munīcijas sarastu un padomes noteikumus (EC) Nr. 3381/94. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka eksportēto materiālu licencēšana tiek lietota statistiskiem mērķiem un izsniegto eksporta licenču skaits nav ierobežots.

Eksporta subsīdijas

71. Darba grupas dalībvalsts lūdza Latvijai aprakstīt nodokļu atmaksāšanas sistēmu. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka nodokļu atmaksāšana ir pieejama preču īslaicīgai importēšanai apstrādes, labošanas vai brāķa aizvietošanas, kā arī pāreksportēšanas gadījumā saskaņā ar likuma "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" VII daļu un noteikumiem Nr.87 "Preču un citu pārstrādes objektu imports", kur nodrošinātas arī attiecīgās procedūras. Tiek pieprasīta papildus dokumentācija lai apliecinātu, ka preces netiks pārdotas iekšzemes tirgū un norādītu samaksāto importa nodokļu un PVN summu. Importa nodokļu atmaksāšana nodokļu atmaksāšanas programmā nepārsniedz nodokļu un tarifu vērtību, kas iekļauti importētajam produktam. Viņš apstiprināja, ka Latvija nesaglabās nekādus kvantitatīvos ierobežojumus, kas saistīti ar nodokļu atmaksāšanas shēmu.

72. Latvijas pārstāvis teica, ka viņa valdība paredz atbalstīt valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksporta kredīts" darbības paplašināšanos. Šī kompānija tika nodibināta 1995. gada 20. janvārī saskaņā ar Ministru kabineta pavēli Nr. 519-r "Par valsts akciju sabiedrību "Latvijas eksporta kredīts". Kompānijas galvenais mērķis ir Latvijas ražotāju saražoto preču, pakalpojumu un tehnoloģiju reklāma citām valstīm un palīdzība Latvijas ražotājiem eksporta un importa transakcijās, nodrošinot tos ar attiecīgo apdrošināšanu un garantiju sistēmu. Latvijas eksporta kredīts (LEK) piedāvā eksporta garantijas: eksporta apmaksas garantijas, eksporta finansu garantijas, pircēja kredīta garantijas un akreditīva garantijas, un importa garantijas: t.i. importa apmaksas garantijas un importa finansu garantijas. LEK tātad līdz šim brīdim nav nodarbojies ar klasiskajiem eksporta kredītiem, t.i. kredītiem, ko izsniedz eksportējošās valsts eksporta kredīta aģentūra vai tieši eksportētājs preču un pakalpojuma pircējiem ārvalstīs, bet gan ar īstermiņa kredītiem, kas pieejami ražotājiem un eksportētājiem lai nostabilizētu viņu naudas plūsmu, kamēr tiek saņemts atlīdzības maksājums no ārvalstu partneriem. Šie kredīti tiek izsniegti uz komerciālu principu bāzes un uz līdzīgiem noteikumiem, kā to piedāvā komercbankas. Viņš paziņoja, ka šie pakalpojumi neizjauc konkurenci, jo valsts nesubsidē eksporta kredīta aktivitātes un LEK strādā ar savu peļņu. LEK plānoja uzsākt "klasisko" eksporta kreditēšanu uz noteikumiem (procentu likmes, noilgums, u.t.t), kas pilnībā atbilstu OECD Vienošanās par oficiāli atbalstītu eksporta kredītu vadlīnijām.

Iekšējā politika, kas ietekmē ārvalstu preču tirdzniecību

Industriālā politika, ieskaitot subsīdijas

73. Darba grupas dalībvalsts piezīmēja, ka Latvijas valdība paziņojusi par ilgtermiņa investīcijām infrastruktūrā un jautāja par to, kādu iespaidu tas atstās uz Latvijas eksportējošajiem sektoriem. Viņš pieprasīja, lai par industrijas atbalsta programmām tiktu paziņots saskaņā ar līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka valdība vēlas uzlabot infrastruktūru kopumā un nekādā gadījumā nemērķē uz vienu no uzņēmumiem, vai īpašu nozari.

74. Latvijas pārstāvis piebilda, ka valdības strukturālā politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu konkurētspējīgas tirgus ekonomikas darbošanos, kur strādā dzīvotspējīgas rūpniecības nozares. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi "Valdības stratēģijas koncepciju rūpniecībā un mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajā programmā", kur apskatīti tādi jautājumi, kā piemēram, investīciju attīstība, industriālā sadarbība, industrijas pārstrukturēšana un jaunu darbavietu radīšana. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu un valdība ir veicinājusi un atbalstījusi uzņēmējdarbību ar apmācību un sazarotu programmu palīdzību. Tikuši nodibināti Biznesa konsultāciju centri; lai nodrošinātu menedžmenta apmācību un biznesa sakarus, uzņēmumu forumu, izglītojošas "darba rokasgrāmatas". Augstākās mācību iestādes piedāvā īpašus apmācību kursus uzņēmējiem. Valdība ir izstrādājusi arī reģionālās attīstības politiku, kuras ietvaros tiks nodrošināti aizdevumi un pabalsti mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai un enerģijas patēriņu samazinošu tehnoloģiju izveidošanai. Riska finansēšanu nodrošinās jauna institūcija - Reģionālās attīstības fonds. Cits svarīgs Latvijas industriālās politikas elements ir valsts uzņēmumu pārstrukturizācija un privatizācija ar uzsvaru uz ārvalstu investoru piesaistīšanu.

75. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka attiecībā uz nelauksaimnieciskām subsīdijām Latvija ir sagatavojusi paziņojumu projektus saskaņā ar līguma par subsīdijām un pretpasākumiem 25. pantu. Tomēr, neskaitot nelielas subsīdiju programmas saistībā ar enerģētiku, zivju konservēšanu un publisko transportu, īpaši nozīmīgas subsīdiju formas Latvijas republikā ir nodokļu samaksas atlikšana lai palīdzētu valsts uzņēmumu privatizācijai; speciālas kapitāla injekcijas banku problēmu gadījumā ekonomikas pārejas smagākajos posmos un aizņēmumu garantiju programmas. Mazie un nelielie uzņēmumi gūst peļņu uz samazinātā korporatīvā nodokļa rēķina.

76. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija nesaglabās subsīdijas, ieskaitot eksporta subsīdijas, kuras atbilst aizliegtas subsīdijas definīcijai līguma par subsīdijām un pretpasākumiem 3. panta izpratnē un, ka tā neieviesīs šādas subsīdijas nākotnē.

77. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka jebkuras subsīdiju programmas tiks administrētas saskaņā ar līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem un, ka visa nepieciešamā informācija par programmām, kuru pienākas paziņot, ja tāda pastāv, tiks nodota Subsīdiju un pretpasākumu komitejai saskaņā ar līguma 25. pantu brīdī, kad stāsies spēkā Latvijas Iestāšanās protokols. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Tehniskās barjeras tirdzniecībā, sanitārie un fitosanitārie pasākumi

78. Attiecībā uz tehniskajām barjerām tirdzniecībā, dažas Darba grupas dalībvalstis vaicāja par standartu sistēmu un produktu sertificēšanu Latvijā, ieskaitot dalību starptautiskajās standartu organizācijās, plānus par Labās prakses koda pieņemšanu un ieviešanu (PTO līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā 3. pielikums), ārvalstu institūciju izsniegto sertifikātu akceptēšanu un privāto sertifikācijas institūtu akreditāciju.

79. Latvijas pārstāvis iesniedza informāciju par tehniskajām barjerām tirdzniecībā dokumenta WT/ACC/LVA/4 veidā, 5. pielikums. Viņš piebilda, ka nolūkā izpildīt pienākumus, kas aprakstīti Līgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT līgums), un īpaši tā 2. pantā "Tehniskie noteikumi un standarti", Latvija ir izveidojusi Nacionālo standartizācijas sistēmu, ko Ministru kabinets apstiprinājis 1995. gada 8. augustā. Izveidots Nacionālās standartizācijas un mērījumu centrs, lai veiktu visas darbības saistībā ar standartu pieņemšanu. Centrs ir Eiropas standartizācijas komitejas biedrs un korespondējošais ISO biedrs. Centrs izmanto ISO 21, kurā noteikti starptautisko standartu pieņemšanas principi. Kopumā 21 tehniskā komiteja ir nodibināta Centra pārraudzībā, to galvenie uzdevumi ir ieviest un harmonizēt Latvijas standartu sistēmu ar starptautisko standartu sistēmu. Dalība tehniskajās komitejās atspoguļo visu ieinteresēto pušu intereses, t.i., visu attiecīgo ministriju pārstāvju, ražotāju un citu ekspertu viedokli.

Latvija gatavo starptautisko standartu masveida ieviešanu, lietojot "titullapas" metodi, kas atļauj pieņemt līdz 500 standartiem viena gada laikā. Īpaši Latvijas standarti tika ieviesti tikai ļoti šaurās nacionālas nozīmes jomās. TBT līguma 4. panta izpratnē Latvija vadījās pēc un pielietoja Labās prakses kodu standartu sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā. Latvijas Nacionālais standartizācijas un mērījumu centrs ir atbildīgs par Labās prakses koda īstenošanu. Jauns likums par standartizāciju tika sagatavots nolūkā definēt standartizācijas uzdevumus, galvenos principus un standartizācijas darba organizāciju.

80. Attiecībā uz TBT līguma 5. pantu, Parlaments ir pieņēmis sekojošus likumus: "Par atbilstības novērtēšanu" , "Par produktu drošību, ražotāja pakalpojumiem un atbildību, pakalpojumu piegādātājiem" 1996. gada laikā un likumu "Par vienotajiem mērījumiem" 1997. gadā. Kā nacionālos standartus Latvija ir pieņēmusi EN 45000, ISO 9000 un ISO 21, 22, 25 un 58, lai nodrošinātu harmonizētas atbilstības novērtēšanas procedūras (produktiem) un kvalitātes sistēmas (ražotājiem). Obligātā atbilstības novērtēšana saistībā ar cilvēku veselību, drošību un apkārtējo vidi, tika veikta kompetentas testēšanas rezultātā kalibrācijas laboratorijās un ar sertifikācijas un pārbaudes institūciju, kas apstiprinātas Ministru kabinetā, palīdzību. Pārbaužu un kalibrācijas laboratoriju un sertifikācijas un pārbaužu institūciju kompetence tika nodrošināta ar ekvivalentu procedūru akreditāciju saskaņā ar ISO/IEC 25 un 28. Latvijā saskaņā ar starptautiskajiem principiem un attiecīgajiem ISO nosacījumiem darbojas vienota akreditācijas sistēma. Akreditācija tiek veikta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LNAB), kas ir neatkarīga institūcija Ekonomikas ministrijas pakļautībā. LNAB nodrošina atbilstības noteikšanas institūciju kompetences noteikšanu. Patlaban LNAB ir apstiprinājis 72 pārbaužu laboratorijas un 4 sertifikācijas institūcijas. Kopš 1997. gada 16. augusta LNAB ir Eiropas Kooperācijas padomes laboratoriju apstiprināšanas un organizācijas jautājumus pilntiesīgs biedrs un tika veikti sagatavošanās pasākumi LNAB iestājoties Eiropas Sertifikācijas akreditācijas organizācijā.

81. Latvijas pārstāvis teica, ka preču atbilstības novērtēšanu pieprasa likums "Par patērētāju tiesībām", "Par produktu un pakalpojumu drošību, ražotāja un piegādātāja atbildību,", "Par atbilstības novērtēšanu" un likums "Par mērījumu vienotību". Trešās puses - sertifikācijas centri, līdz šim ir tikuši izveidoti ar Ministru kabineta iniciatīvu: Latvijas nacionālais pārtikas, kosmētikas un rotaļlietu centrs, Latvijas nacionālais mājas elektronikas preču standartizācijas centrs, Baltijas eksperimentālā mašinērijas bāze lauksaimniecības un mežrūpniecības tehnikai. Šie centri patlaban ir veidošanās stadijā. Atbilstības noteikšana ar likumu noteiktajā jomā, t.i. saistībā ar cilvēka veselības aizsardzību, drošību un apkārtējo vidi, tika veikta Ministru kabineta īpaši autorizētās pārbaudes un kalibrācijas laboratorijās un sertifikācijas un inspekcijas institūcijās. Nacionālajam akreditācijas centram jāpievienojas ISO CASCO. Ārvalstu institūciju izsniegtie sertifikāti jau tiek atzīti saskaņā ar divpusējiem līgumiem un tiem atbilstošajiem noteikumiem par vienpusēju atzīšanu. Drošības standarti un prasības bija identiski importētajiem un iekšzemes produktiem. Standartu projekti tika izplatīti visu ieinteresēto pušu starpā un bija iespējams diskutēt un tos komentēt.

82. Atsaucoties uz TBT 10. pantu, Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir izveidojusi pieprasījumu centru, lai tas attiecīgi rīkotos visu ieinteresēto pušu un citu PTO Dalībvalstu pamatotu pieprasījumu gadījumā sākot no 1998. gada 1. janvāra. Pieprasījumu centrs, kas izveidots Ekonomikas ministrijā, ir arī atbildīgs par attiecīgo dokumentu par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības noteikšanu procedūrām Latvijā, nosūtīšanu. Ministru kabineta noteikumi "Par kārtību, kādā Ekonomikas ministrija koordinē informācijas apmaiņu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem" (1997. gada 28. oktobris), uzdeva ministrijām un citām attiecīgajām organizācijām par pienākumu nodrošināt Ekonomikas ministriju ar informāciju par TBT un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem visātrākajā iespējamajā laikā. Nolikumā ir paredzēta iespēja ārvalstīm komentēt tehnisko normatīvo aktu projektus, piedāvātos atbilstības noteikšanas pasākumus un sanitāros un fitosanitāros pasākumus. Uzsākts praktisks darbs lai izveidotu attiecīgās datu bāzes un savāktu informāciju, par kuru jāpaziņo. Patlaban pieņemto tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu vispārpieejamība tiek nodrošināta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

83. Dažas Darba grupas dalībvalstis aicināja Latviju aprakstīt tās sanitāro un fitosanitāro pasākumu režīmu PTO prasību kontekstā un aprakstīt to, kādā veidā PTO līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu nosacījumi tiks īstenoti pēc iestāšanās. Dalībvalsts bija īpaši satraukta par atklātības jautājumiem, jo šķita, ka jaunie noteikumi ne vienmēr tiek publicēti pirms to īstenošanas uzsākšanas.

84. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir piedalījusies Codex Alimentarus komisijas darbā, IOE (Office International des Epizooties) un Eiropas Vidusjūras augu aizsardzības konvencijā, kā arī cer pievienoties Starptautiskajai augu aizsardzības organizācijai. Latvija pielīdzina savus sanitāros un fitosanitāros pasākumus šo organizāciju rekomendācijām un nosacījumiem, kas ir spēkā Ziemeļvalstīs. Latvija katru mēnesi atskaitās starptautiskajām organizācijām (FAO, WHO un IOE) par starptautisko normu īstenošanas sekmēm. Darba grupai tika iesniegta pabeigta aptauja par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (WT/ACC/LVA/12, Annex 2).

85. Latvijas pārstāvis papildināja, ka likums "Par augu aizsardzību" kalpo par pamatu fitosanitāro pasākumu administrēšanai. Sanitārie pasākumi tika apskatīti likumā "Par veterinārmedicīnu", Likumā "Par farmāciju" un 1995. gada "Pārtikas likumā". Importētajiem produktiem ir jābūt sertificētiem, ko veic eksportējošās valsts veterinārās autoritātes saskaņā ar Latvijas kvalitātes prasībām. Latvija akceptēs eksportētāja sertifikātus apstrādātiem pārtikas produktiem saskaņā ar Latvijā pastāvošajām kvalitātes prasībām. Darba grupas rīcībā tika iesniegts oficiāls saraksts ar karantīnas pesticīdiem (augu) un saslimšanām (dzīvnieku). Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, ko piemēro Latvijā un tam atbilstošais produktu apskats ir attēlots 5. tabulā.  

5. tabula. Produkti, kas pakļauti sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem

Preces kods (KN)	Preces apraksts	Pasākums
0100	Dzīvi dzīvnieki.	Veterinārie noteikumi
0200	Gaļa un pārtikas gaļas subprodukti.	Veterinārie noteikumi
0300	Zivis un vēžveidīgie, moluski un	Veterinārie noteikumi
	pārējie ūdens bezmugurkaulnieki.
0400	Piens un piena produkti; putnu olas;	Veterinārie noteikumi;
	dabīgais medus; citur neminēti dzīvnieku	Vides veselības noteikumi
	izcelsmes pārtikas produkti.
0500	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas,	Veterinārie noteikumi
	atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā,
	žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi, veseli vai to gabali.
0601 - 0603	Augoši koki un citi augi; bumbuļi,	Augu aizsardzības noteikumi
	saknes un līdzīgas augu daļas, griezti
	ziedi un dekoratīvie zaļumi.
0700	Pārtikas dārzeņi un daži sakņaugi un bumbuļaugi.	Augu aizsardzības noteikumi;
		Pārtikas uzraudzības noteikumi
0800	Pārtikas augļi un rieksti; citrusaugļu	Vides veselības noteikumi
	vai ķirbjaugu mizas.	Augu aizsardzības noteikumi
0900	Kafija, tēja, matē un garšvielas	Augu aizsardzības noteikumi
1000	Graudaugu kultūras	Augu aizsardzības noteikumi
1100	Miltrūpniecības produkcija; iesals,	Augu aizsardzības noteikumi
	ciete, inulīns
1200	Eļļas augu sēklas un augi, dažādi	Veterinārie noteikumi;
	graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības	Augu aizsardzības noteikumi
	vai medicīnas vajadzībām; salmi un lopbarība.
1201	Sojas pupiņas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas	Vides veselības noteikumi
1202	Zemesrieksti, negrauzdēti vai nekādā	Vides veselības noteikumi
	citā veidā nesagatavoti, lobīti vai
	nelobīti, sasmalcināti vai nesasmalcināti
1300	Šellaka; sveķi, sveķainas vielas un	Augu aizsardzības noteikumi
	pārējās augu izcelsmes sulas un ekstrakti	Pārtikas uzraudzības noteikumi
1400	Augu izcelsmes materiāli pīšanai,	Augu aizsardzības noteikumi
	augu izcelsmes produkti, kas citur nav minēti
1500	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas;	Veterinārie noteikumi;
	to sašķelšanas produkti; sagatavoti	Augu aizsardzības noteikumi
	pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski	Pārtikas uzraudzības noteikumi
1600	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, molusku	Veterinārie noteikumi;
	vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi.	Augu aizsardzības noteikumi
		Pārtikas uzraudzības noteikumi
1700	Cukurs un konditorejas izstrādājumi	Vides veselības noteikumi;
	no cukura	Pārtikas uzraudzības noteikumi
1800	Kakao un kakao izstrādājumi	Vides veselības noteikumi;
		Pārtikas uzraudzības noteikumi
1801	Kakao pupiņas, veselas vai maltas,	Vides veselības noteikumi;
	negrauzdētas vai grauzdētas.
1802	Kakao čaumalas, apvalki, miziņas	Augu aizsardzības noteikumi
	un pārējie kakao atkritumi.
2000	Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu	Augu aizsardzības noteikumi;
	daļu izstrādājumi	Pārtikas uzraudzības noteikumi
2100	Jaukti pārtikas produkti	Pārtikas uzraudzības noteikumi
		Veterinārie noteikumi
2200	Bezalkoholiskie un alkoholiskie	Vides veselības noteikumi
	dzērieni un etiķis
2300	Pārtikas rūpniecības atliekas un	Veterinārie noteikumi;
	atkritumi; gatavā dzīvnieku barība.	Augu aizsardzības noteikumi
2401	Neapstrādāta tabaka, tabakas atkritumi.	Augu aizsardzības noteikumi
2402	Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem,	Vides veselības noteikumi
	cigarilli un cigaretes no tabakas vai
	tabakas aizstājējiem
2403	Pārējā rūpnieciski apstrādāta tabaka	Vides veselības noteikumi
	un rūpnieciski tabakas aizstājēji;
	homogenizēta vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences
2703	Aglomerētā un neaglomerēta kūdra	Augu aizsardzības noteikumi
	(ieskaitot kūdras drupni)
3002	Cilvēku asinis; dzīvnieku asinis,	Veterinārie noteikumi;
	kas sagatavots terapeitiskām, profilakses	Vides veselības noteikumi
	vai diagnostikas vajadzībām
3101	Dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslojumi,	Veterinārie noteikumi;
	sajaukti vai nesajaukti, ķīmiski apstrādāti	Augu aizsardzības noteikumi
	vai neapstrādāti; mēslojumi, kas iegūti, sajaucot vai ķīmiski
	apstrādājot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus
3808	Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi,	Augu aizsardzības noteikumi
	herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori,
	dezinficējošie līdzekļi un līdzīgi produkti, iesaiņoti vai iepakoti pārdošanai
	mazumtirdzniecībā vai preparātu un izstrādājumu veidā
4403	Neapstrādāti, mizoti vai nemizoti, brusoti	Augu aizsardzības noteikumi
	vai nebrusoti kokmateriāli
4407	Garumā sazāģēti vai sašķelti kokmateriāli,	Augu aizsardzības noteikumi
	dēļos sazāģēti vai lobīti, ēvelēti vai neēvevēti,
	slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti
	ar zobveida tapu savienojumu, biezāki par 6 mm
4415	Kastes, redeļkastes, baļļas un līdzīga	Augu aizsardzības noteikumi
	koka tara; koka kabeļu spoles, paliktņi
	un pārējās kravas plates; koka paliktņu apmales
4501	Dabiskais korķis, neapstrādāts vai	Augu aizsardzības noteikumi
	vienkārši apstrādātā veidā; korķa
	atkritumi, sasmalcināts, granulēts vai malts korķis.
4600	Izstrādājumi no salmiem, esparto vai	Augu aizsardzības noteikumi
	pārējiem pīšanas materiāliem; grozi un pārējie pinumi
5001	Attīšanai derīgi zīdtārpiņa kokoni	Augu aizsardzības noteikumi
5003	Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi	Augu aizsardzības noteikumi
	kokoni, vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas)
5101	Vilna nekārsta vai neķemmēta	Augu aizsardzības noteikumi
5103	Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku	Augu aizsardzības noteikumi
	matu atlikas, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot reģenerēto vilnu
5201	Kokvilnas šķiedras, nekārstas vai neķemmētas	Augu aizsardzības noteikumi
5202	Kokvilnas atlikas (tai skaitā vērpšanas	Augu aizsardzības noteikumi
	atkritumi un uzirdinātās jēlšķiedras)
5301	Linu produkcija - nepārstrādāta,	Augu aizsardzības noteikumi
	pirmapstrādes un pārstrādāta produkcija
	(linu stiebriņi - tilikāti, netilikāti; linšķiedra - īsā, garā, pakulas)
5302	Kaņepāju šķiedra nepārstrādāta,	Augu aizsardzības noteikumi
	pirmapstrādes un pārstrādāta produkcija
5303	Džutas šķiedra un pārējās lūksnes	Augu aizsardzības noteikumi
	tekstilšķiedras, neapstrādātas vai
	apstrādātas, bet nevērptas; to atsukas un atlikas
5304	Sizals un pārējās agavju dzimtas augu	Augu aizsardzības noteikumi
	tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas
5305	Kokosšķiedras, abakas, rāmijas un pārējās	Augu aizsardzības noteikumi
	augu tekstilšķiedras, kas citur nav minētas, bet nevērptas

 

86. Apkopojot Latvijas centienus īstenojot līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu ieviešanu, Latvijas pārstāvis teica, ka pieci likumi - par patērētāju tiesībām, par veterinārmedicīnu, par farmāciju, par pārtikas aprites pārraudzību un par augu aizsardzību, tikuši pieņemti kopš 1992. gada. Šie likumi un labojumi tajos ir pamats Latvijas normatīvu atbilstībai sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem. Jaunais likums "Par pārtikas aprites pārraudzību" tika izstrādāts ņemot vērā ekspertu grupas sagatavotās rekomendācijas pie FAO projekta par pārtikas kvalitātes uzlabošanu Latvijā un projektu par Latvijas pārtikas likumdošanas aktu izstrādi, ko sponsorēja Dānija, un tas notika saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro pasākumu līguma prasībām. Tiks pārskatīti likumi, lai skaidrāk definētu dažādu iestāžu kompetences robežas un atbildību par noteikumu un prasību izstrādi un harmonizāciju, kā arī tirgus novērošanu, lai izvairītos no duplikācijas un nodrošinātu vēl efektīvāku pārtikas aprites kontroli. Veterinārā un fitosanitārā robežu administrācija tika reorganizēta 1997. gada sākumā, lai uzlabotu esošo stāvokli un strādātu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Likuma normu, kas attiecas uz pārtiku, harmonizācijas rezultātā 1997. gadā Latvija pieņēma jaunus noteikumus "Par maksimāli pieļaujamo veterināro medicīnas preparātu nogulšņu līmeni pārtikas produktos" un noteikumus "Par pārtikas piedevu lietošanu". Abi noteikumi ir pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem. Latvija ir ievērojusi atklātības principu, kura kontekstā tika pieprasīts, lai visi pieņemtie noteikumi par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem tiktu publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru kabinetam piekrīt tiesības pieņemt likumdošanas aktus par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Pirms to pieņemšanas, visi noteikumu projekti tiek apspriesti Valsts veterinārā dienesta konsultatīvajā padomē un publicēti veterināru profesionālos masu saziņas līdzekļos, lai dotu pamatu plašai diskusijai. Tāpat pirms apstiprināšanas likumdošanas akti par pārtikas produktu drošību un kvalitāti vispirms tiek izskatīti Pārtikas padomē (konsultatīva institūcija, kas sastāv no ministriju pārstāvjiem, ražotāju pārstāvjiem, tirdzniecības pārstāvjiem, izplatītājiem un citām iesaistītajām institūcijām), kas nesen sākusi darboties arī kā ekspertu kopums likumdošanas aktu un likumu papildinājumu projektu sagatavošanā. Likumdošanas akti par īstenošanu dažos atsevišķos sektoros, ko ietver sanitāro un fitosanitāro pasākumu līgums, tiek nosūtīti uz Ekonomikas ministriju, kura tālāk ir atbildīga par paziņošanas prasības izpildīšanu. Pieprasījumu centrs, kura eksistence nostiprināta TBT līguma 10. punktā un sanitāro un fitosanitāro pasākumu lūguma 7. punktā, darbojas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Latvija arī ir izstrādājusi apmācības sistēmu veterināriem - inspektoriem nolūkā uzlabot kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas standartus un procedūras saskaņā ar līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

87. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka valsts sanitārie un fitosanitārie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu īstenošanas jautājumi tiek atrisināti ar intensīvu apmācības programmu palīdzību un praktisko iemaņu uzkrāšanu. Latvijas TBT un sanitārie un fitosanitārie standarti patlaban ļoti strauji attīstās par jaunu sistēmu, kas atspoguļo starptautiskās prasības un ir nostiprināta īpašā valdības programmā.

87bis. Latvijas pārstāvis kā vispārīgu punktu minēja faktu, ka jebkurā likumā, kas attiecas uz tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām ir ietverts vispārējs pants, kas nosaka, ka pretrunu gadījumā starptautiskajos līgumos ietvertās normas prevalē pār nacionālo likumdošanu. Tādējādi jebkuru pretrunu gadījumā TBT un SPS līgumos ietvertās normas prevalēs pār iekšējiem likumiem, Latvijai pievienojoties PTO. Viņš arī paziņoja, ka visi likumi un noteikumi attiecībā uz tirdzniecības tehniskajām prasībām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām un visi nepieciešamie eksistējošo likumdošanas aktu labojumi, kas jāizdara, lai nodrošinātu to atbilstību PTO līgumiem par tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām stāsies spēkā pirms Latvijas pievienošanās PTO.

88. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija pakļausies līgumiem par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī līgumam par tehniskajām tirdzniecības barjerām no tās iestāšanās brīža, neatsaucoties uz pārejas perioda nepieciešamību. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Ar tirdzniecību saistītie investīciju pasākumi (TRIMs)

89. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja paskaidrot Latvijas nolūkus par notifikāciju tādu pasākumu gadījumā, kas nav atbilstoši PTO līgumam par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem (TRIMs), un tam sekojošu atcelšanu.

90. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija bez pārejas perioda atteiksies no tādiem pasākumiem, kas būtu neatbilstoši TRIMs līgumam no tās iestāšanās datuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

91. Atzīmējot, ka vairāk kā 500 valsts uzņēmumu bija iesaistījušies ārējā tirdzniecībā 1994. gadā, dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai sgatavot un iesniegt visu to firmu sarakstu, kuras daļēji vai pilnībā pieder valstij, uzrādot jebkādas speciālas vai ekskluzīvas tiesības, kas šīm firmām varētu būt piešķirtas.

Latvijai lūdza izpildīt aptauju par valsts sektoru tirdzniecībā. Dalībvalsts uzskatīja, ka Valsts graudu birojs varētu atbilst valsts tirdzniecības uzņēmuma kritērijiem GATT 1994 XVII panta izpratnē un, ka šī definīcija varētu aptvert arī citus uzņēmumus, kas darbojas lauksaimniecības produkcijas ražošanā un izplatīšanā, ieskaitot arī tirdzniecību ar cukuru, metāliem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dabiskajiem monopoliem, ko vada valsts. Latvijai arī lūdza iesniegt detaļas par tirdzniecības kompānijām "Interlabība" un "Latvijas labība".

92. Latvijas pārstāvis iesniedza Darba grupai paziņojumu par valsts tirdzniecības sektoru dokumentā WT/ACC/LVA/12 (3. pielikums), kurā aprakstīja Valsts graudu biroja darbību. Valsts graudu birojs ir institūcija, kas nav iesaistīta regulārā graudu tirdzniecībā; graudi tika atsevišķos gadījumos iepirkti, lai papildinātu pārtikas nodrošinājuma rezerves. Iekšzemes graudiem tika dota priekšroka valsts rezervju papildināšanā. Tādas iestādes, ka Valsts alkohola monopola valde un Tabakas departaments neiesaistās tirdzniecībā, bet gan izsniedz tirdzniecības licences citiem, kas darbojas attiecīgajās nozarēs. Tirdzniecības kompānijas "Interlatvija" un "Latvijas Labība" tika pilnībā privatizētas 1991. gadā un valdībai vairs nebija nekāda loma to darbībā. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka neviens uzņēmums izņemot Valsts graudu biroju, nav apveltīts ar kādām speciālām vai īpašām tiesībām. Latvija ir izveidojusi Akcīzes nodokļa valdi kas nodarbojas ar licencēšanu, tabakas un alkohola akcīzes marķējumiem, kā arī ar citu licencējamo preču licenču jautājumiem. Valsts alkohola monopola valde un Tabakas departaments ir Akcīzes nodokļa valdes sastāvdaļas un ir pārstājušas eksistēt kā atsevišķas institūcijas.

93. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka viņa valdība piemēros likumus un noteikumus, kas regulē valstij piederošo uzņēmumu un citu uzņēmumu ar īpašām vai ekskluzīvām privilēģijām, tirdzniecības aktivitātes un darbosies pilnīgā saskaņā ar PTO līguma nosacījumiem, īpaši GATT 1994 XVII pantu un skaidrojumu par šo pantu, kā arī GATS VIII pantu. Viņš tālāk apstiprināja, ka Latvija paziņos par katru uzņēmumu, kas tuvosies XVII panta izpratnei. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Brīvās zonas, īpašās ekonomiskās zonas

94. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvijā līdz 1997. gada oktobrim noteikti četri īpašie ekonomiskie režīmi saskaņā ar likumiem "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu" (1996. gada 6. novembris), "Par Ventspils brīvostu" (1996. gada 19. decembrī), "Par Liepājas īpašo ekonomisko zonu" (1997. gada 17. februārī) un "Par Rēzeknes īpašo ekonomisko zonu". Brīvās zonas Rīgas tirdzniecības ostā un Ventspils ostā tradicionāli bijušas brīvās muitas zonas, kas nodibinātas saskaņā ar īpašiem likumiem un jauno Muitas likumu. Īpašā ekonomiskā zona Liepājā, bijušajā padomju militārās ostas teritorijā, tikusi nodibināta ar atsevišķu likumu , lai sekmētu izpostītā reģiona atjaunošanos. Rēzeknes īpašā ekonomiskā zona tika nodibināta lai palīdzētu šī reģiona attīstībai. Latvijas valdības politika nav saistīta ar šādu īpašu ekonomisko zonu paplašināšanos, bet gan ar pieredzes uzkrāšanu no jau eksistējošajām un jaunu, detalizētāku noteikumu izstrādāšanu par šo zonu funkcionēšanu. Viņš papildināja, ka ne eksporta darbības, ne tirdzniecības balansēšana, ne iekšējo prasību apmierināšana nav saistīta ar tām kompānijām , kas sāka savu darbību zonā un to produktu iepirkšanai, kas saražoti zonā, tik piemēroti parastie nodokļi un tarifu prasības. Turpmāka informācija par brīvās ekonomikas zonām ir apkopota 6. tabulā.

6. tabula. Brīvās ekonomiskās zonas

	Rīgas Tirdzniecības brīvosta	Liepājas īpašā ekonomiskā zona	Ventspils brīvosta	Rēzeknes īpašā ekonomiskā zona
Teritorija	daļa no ostas	Liepājas osta, daļa no ostas, militārā osta	Ventspils osta	Rēzeknes industriālais reģions
		(bijusī militārā bāze un apdzīvojamais rajons.)
Platība	aptuveni 664 ha	aptuveni 3000 ha	aptuveni 2026 ha	aptuveni 1220 ha
Nodokļu  izņēmumi	brīvās muitas zonas režīms visā teritorijā	iespēja radīt brīvās muitas zonas režīmu (izpildot attiecīgos nosacījumus) dažās zonas daļās. PVN - nulle investīcijām infrastruktūrā kompānijas ienākuma nodoklis ir 20 procenti no normālās nodokļa likmes (iespējama samazināšana līdz pat nules līmenim, ja tā nolemj municipalitāte) Sociālais nodoklis - maks. 15 minimālās algas.	platības atsevišķās daļās nodibināts brīvās zonas režīms un ir iespēja radīt vēl citus	iespēja radīt brīvās muitas teritorijas zonas dažās zonas vietās. PVN - nulle investīcijām infrastruktūrā. Kompānijas ienākuma nodoklis - 20 procenti no parastās nodokļa likmes (iespējama samazināšana līdz pat nulles līmenim, ja tā nolemj unicipalitāte)
Zemes īpašumi	iespēja īrēt	iespēja pirkt, ja kopējās	iespēja īrēt	iespēja nopirkt
		ieguldūtās summas apjoms
		pārsniedz 100 000 latus par hektāru

95. Latvijas pārstāvis teica, ka ar likumu atļautās brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas, kas aprakstītas 94. paragrāfā, pilnībā atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies Iestāšanās protokolā PTO un, ka Latvija nodrošinās PTO saistību īstenošanu šajās zonās. Papildus iepriekš teiktajam, tās preces, kas saražotas šajās zonās saskaņā ar nodokļu un tarifu nosacījumiem, kuri neattiecas uz importu, un importētie ieguldījumi no tarifiem un atsevišķiem nodokļiem, tiek pakļautas parastām muitas formalitātēm pārējā Latvijas daļā, ieskaitot tarifu un nodokļu piemērošanu. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Valsts pasūtījums

96. Dažas Darba grupas dalībvalstis vēlējās uzzināt par Latvijas likumdošanas stāvokli attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu, ieskaitot izņēmumu noskaidrošanu saistībā ar "ekskluzīvajām tiesībām" un "ārkārtēju nepieciešamību" un Latvijas pozīciju saistībā ar iespējamo dalību Daudzpusējā tirdzniecības līgumā par valsts pasūtījumu. Pēc viņu domām Latvijai jānosaka īpašs datums, kurā tā pievienosies līgumam par valsts pasūtījumu, ja sarunu iznākums par par piegādātāju sarakstu būs visām pusēm apmierinošs.

97. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir pieņēmusi jaunu likumu "Par valsts un municipālo pasūtījumu", kas pamatojas uz līgumu par valsts pasūtījumu un UNCITRAL parauglikumu par valsts pasūtījumu. Likums atļauj piegādes kontraktu piešķiršanu saskaņā ar speciāliem Ministru kabineta lēmumiem bez cenu vai vispārējā konkursa gadījumos, ja nepieciešams radīt valsts rezerves, vai nacionālās drošības un aizsardzības vajadzībām, ja piegādes apjoms ir mazāks par 5 000 LVL. Viena kandidatūra tiks vērtēta gadījumā, ja kādiem piegādātājiem ir ekskluzīvas tiesības uz pakalpojumiem un precēm, ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, kad pagātnes iepirkumi pieprasa tā paša piegādātāja preces papildinājumu un pētniecības un attīstības kontraktu noslēgumā.

98. Likums "Par valsts un municipālo pasūtījumu" tika pieņemts parlamentā 1996. gada 24. oktobrī. Likuma kopija angļu valodā tika nosūtīta PTO Sekretariātam. Jaunais likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī un tajā noteikts, ka konkursa rīkošana ar ārvalstu piegādātāju piedalīšanos ir obligāta, ja paredzamais būvdarbu apjoms pārsniedz 4 miljoni LVL (5 miljonus SDR ) vai, ja citu darbu vai piegāžu paredzamais apjoms pārsniedz 104 000 (SDR 130 000). Arī valsts pasūtījumā tiek piemērots nacionālais režīms.

99. Latvijas pārstāvis atgādināja, ka Latvijai tika piešķirts novērotāja statuss Valsts pasūtījums komitejā 1996. gada 4. jūnijā (dokuments GPA/W/16). Latvija plāno iesākt sarunas par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu 1998. gada otrajā pusē un sākusi pievienošanās dokumentu sagatavošanu. Tomēr būtu nepieciešamas papildus konsultācijas ar PTO ekspertiem pirms šo sarunu uzsākšanas.

100. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija uzsāks sarunas par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu iesniedzot piegādātāju sarakstu uz to brīdi. Viņš arī apstiprināja, ka ja sarunu rezultāti būs apmierinoši Latvijai un citām līguma dalībvalstīm, Latvija varētu pabeigt sarunas par pievienošanos līdz 2000. gada 1. janvārim. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Tranzīts

101. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju aprakstīt tranzītpreču režīmu. Latvijas pārstāvis teica, ka tranzītpreces tiek pārbaudītas un fiksētas uz robežas. Muitas dienesta rīcībā ir kopijas no kravas pavadzīmēm un ievāktā informācija statistikas nolūkiem. Tās pašas procedūras attiecas uz precēm, arī uz metāliem. Latvija šobrīd neiekasē tranzīta nodevu, kaut gan tiek noteikta konvoja nodeva, ko maksā transportētājs, par bīstamām precēm, tabaku, pārtikas produktiem vai smaržām, ko transportē cauri Latvijai. Dažām precēm, kas nav bīstamas, nepieciešams veikt drošības depozītu par tādu summu, kas vienlīdzīga ar nodokļu summu šīs preces importējot Latvijā. Drošības depozīts tiek atmaksāts divu mēnešu laikā, ja tranzīta noteikumi ir tikuši ievēroti.

102. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka viņa valdība piemēros likumus un noteikumus, kas regulē tranzīta operācijas darbojoties atbilstoši PTO līguma nosacījumiem, īpaši GATT 1994 V panta nosacījumiem. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Lauksaimniecības politika

103. Dažas Darba grupas dalībvalstis aicināja Latviju sīkāk pakavēties pie tās lauksaimniecības režīma, ieskaitot tarifu aizsardzību, budžetā paredzēto atbalstu, koncesionālos kredītus, eksporta subsīdijas un valsts graudu pasūtījumu. Dažas dalībvalstis atzīmēja tarifu palielināšanos dažiem produktiem un nesen ieviestus atbalsta pasākumus, tās vēlējās, lai Latvija izteiktu stingru apņemšanos atcelt eksporta subsīdijas.

104. Latvijas pārstāvis izskaidroja, ka lauksaimniecības sektorā notiek lielas reformas, ieskaitot zemes restitūciju, dekolektiviāciju un pārtikas rūpniecības privatizāciju ar nolūku nodibināt konkurētspējīgu tirgus ekonomikas vidi. Viņš arī atzīmēja, ka reformu process bija sabalansēta pāreja no dažādiem nodokļu izņēmumiem lauksaimniecības sektorā uz atklātāku lauksaimniecības atbalsta veidu. Pēdējo dažu gadu laikā lauksaimniecības sektorā notikusi aramzemes kvalitātes pazemināšanās tādēļ, ka nav veikta augsnes drenāža un citi uzlabošanas darbi un arī tāpēc, ka netiek pietiekoši investēts lauksaimniecības tehnikā un tehnoloģijā. Tā rezultātā kopējā lauksaimniecības produkcija un ienākumi būtiski kritušies un prognozes rāda, ka pilnīgai atveseļošanai varētu būt nepieciešami pat vairāki gadi. Latvijas pārstāvis norādīja, ka viņa valdība ir nolēmusi enerģiski virzīt reformu procesu un uzskata iestāšanos PTO par svarīgu šī procesa sastāvdaļu.

105. Dažas dalībvalstis vēlējās, lai Latvija apliecina savu gatavību atteikties no cenu kontroles graudu produktiem. Latvijas pārstāvis teica, ka valdība ir garantējusi cenu pārtikas graudiem valsts rezervju mērķiem. Latvijas pārstāvis teica, ka labojumi likumā "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm", kurā tiek atcelta garantēto graudu cenu sistēma, ir stājušies spēkā 1997. gada 1. jūlijā. ā.

106. Attiecībā uz iekšējām subsīdijām Latvijas pārstāvis iesniedza detalizētu informāciju dokumentā WT/ACC/SPEC/LVA/2, kas pamatojās klasifikācijā, kuru piedāvāja WT/ACC/4 un līguma par lauksaimniecību metodoloģija, kur uzrādīta katra vidējā produkta īpašā subsīdija par pamatu ņemot 1994. līdz 1996. gada pārskata periodu graudaugiem, liellopiem, aitām, cukurbietēm, sēklu materiālam, liniem, un īpašās subsīdijas, kas neattiecas uz produktiem. Informācija tika iesniegta arī dažu programmu veidā, kas attiecas uz pētījumu finansēšanu lauksaimniecībā, pesticīdu un slimību kontroli, konsultāciju pakalpojumiem un infrastruktūru, ko Latvija uzskata par atļautajām subsīdijām (zaļās kastes pasākumiem).

107. Eksporta subsīdiju sakarā Latvijas pārstāvis teica, ka eksporta subsīdijas ir noteiktas piena pulverim, pienam kannās, sieram, sviestam un rudziem 1994., 1995. un 1996. gadā. Viņš arī izskaidroja, ka Latvijas nolūks aizvien bijis investēt lauksaimniecībā saskaņā ar programmām, kas uzlabo tās lauksaimniecības konkurētspēju un efektivitāti un nodrošinātu tās pielīdzināšanos pasaules tirgus prasībām. Šajā kontekstā Latvija ir gatava eksporta subsīdiju atcelšanai, kā tas atspoguļots tās saistību grafikā Latvijas Iestāšanās protokola pielikumā.

108. Latvijas saistības lauksaimniecības tarifu, iekšējo subsīdiju un eksporta subsīdiju lauksaimniecības produktiem jomā ir inkorporētas koncesiju un saistību grafikā, kas pievienots Latvijas Iestāšanās protokolam PTO.

109. Latvijas pārstāvis teica, ka pārejas periodam beidzoties 2003. gada 1. janvārī Latvija atcels 5 procentu de minimis atvieglojumu atsevišķu produktu iekšējo atbalstu un vispārējo iekšējo atbalstu aprēķinot tās pašreizējo AMS, kā tas noteikts līgumā par lauksaimniecību 6. Panta 4.(a) paragrāfā, ja vien atsevišķu produktu iekšējais atbalsts un vispārējais atbalsts nepārsniedz 24 miljonus SDR (aptuveni 8 procentus no vidējās kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības 1994 - 1996 gada posmā) un ka 24 miljoni SDR sastāda Latvijas de minimis atbrīvojumus saskaņā ar 6.4 (a) pantu katru gadu pārejas periodā. Attiecīgi pārejas perioda laikā Latvijai aprēķinot tās patreizējo kopējo AMS netiks pieprasīts iekļaut atsevišķu produktu iekšējo atbalstu vai vispārējo iekšējo atbalstu saskaņā ar Lauksaimniecības līguma 6. Panta 4. (a) daļu, kā arī tai nepieprasīs samazināt šādu iekšējo atbalstu saskaņā ar Lauksaimniecības līguma 1. līdz 6. pantam, kur atsevišķu produktu iekšējā atbalsta un vispārējā atbalsta summa nepārsniedz 24 miljonus SDR katrā attiecīgajā gadā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Tirdzniecība ar gaisa kuģiem

110. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija īstenos līgumu par tirdzniecību ar gaisa kuģiem bez izņēmumiem vai pārejas perioda, iestāšanās laikā. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija parakstīs līgumu par tirdzniecību ar civilās aviācijas pakalpojumiem tad, kad tā iestāsies PTO. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības (TRIPS)

111. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai salīdzināt tās pastāvošo režīmu ar PTO TRIPS līgumu. Tika uzdoti specifiski jautājumi par pilnu TRIPS līguma īstenošanas laika grafiku, intelektuālo īpašuma tiesību īstenošanu, autortiesību nodrošināšanu un Bernes konvencijas (1971. g.) un Romas konvencijas akceptēšanu.

112. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir strādājusi pie jaunas tieslietu sistēmas izveidošanas un ieviešanas intelektuālā īpašuma jomā kopš 1991. gada. Vietējo ekspertu skaits Latvijā ir ierobežots un Latvijai dažos intelektuālā īpašuma aspektos pietrūkst pieredzes, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēs, slēgtajā informācijā, provizionālajos un robežu pasākumos. Viņš piezīmēja, ka pastāvošā likumdošana ir saskaņā ar PTO TRIPS līgumu, izņemot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un TRIPS līguma III daļas 4. sadaļu. Jauna likumdošana par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību jau ir apstiprināta valdībā un nosūtīta Saeimas apstiprināšanai, un jauna likumdošana par robežu pasākumiem (TRIPS līguma III daļa, 4. sadaļa) jau ir nosūtīta apstiprināšanai valdībā. Latvijas intelektuālā īpašuma likumdošanas pārskatīšana un to turpinošā programma tika iesniegta Darba grupai un ir attēlota 7. tabulā.  

7. tabula. Intelektuālā īpašuma likumdošanas statuss Latvijā (1998. gada maijs)

TRIPS līgums	Likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz vai apskata šo jautājumu	Likumdošanas aktu projekti, kas saistīti ar TRIPS līgumu, kuram pilnībā neatbilst pastāvošie projekti
II daļa,	-- Likums par autortiesībām;	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
1. sadaļa	1993. gada 11. maijs
	--Likums par izmaiņām Latvijas Kriminālkodeksā;
	1995. gada 6. oktobris
	Ministru kabineta noteikumi "Par kinematogrāfisku darbu
	izplatīšanu un publisku demonstrāciju"; 1996. gads
II daļa,	Likums par preču zīmēm;	ir spēkā, pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
2. sadaļa	1993. gada marts
		valdība izskatījusi un nosūtījusi apstiprināšanai Saeimā
		likumprojektu par preču zīmēm un
		ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
		(paredzamā apstiprināšana līdz 1998. gada oktorim)
II daļa,		Likumprojekts par labojumiem Konkurences likumā,
3. sadaļa		V daļa Par negodīgu konkurenci
		(sagaidāma apstiprināšana Saeimā līdz 1998. gada oktobrim)
		Jauns likumprojekts par preču
		zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ieskaitot nosacījumus
		par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas ticis izskatīts un
		pieņemts valdībā (paredzamā apstiprināšana Saeimā līdz 1998. gada oktobrim)
II daļa,	1993. gada 4. maija likums par	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
4. sadaļa	industriālā dizaina aizsardzību
II daļa,	1993. gada 2. martā pieņemtais	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
5. sadaļa	likums "Par patentiem", kas izmainīts
	1995. gada 30. martā
II daļa,	1998. gada 31. marta likums	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
6. sadaļa	"Par pusvadītāju produktu
	topogrāfiskās uzbūves aizsardzību"
II daļa,	1997. gada 18. jūnija likums par	Komerclikuma projekts (valdības apstiprināts, sagaidāma
7. sadaļa	konkurenci (V sadaļa "Par negodīgu konkurenci", Art. 22)	apstiprināšana Saeimā līdz 1998. gada novembrim)
	Civilkodekss	likumprojekts par valsts publisko
		informāciju un vietējo pārvaldes
		iestāžu informāciju; likumprojekts par personīgo datu aizsardzību
II daļa,	Patentu likuma, preču zīmju	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
8. sadaļa	likuma, likuma par industriālā
	dizaina aizsardzību nosacījumi
II daļa,		sekundārs likumprojekts C sadaļas ietvaros, 1997. gada 11. jūnija
4. sadaļa		Muitas likums (kodekss) (nosūtīts valdības izskatīšanai 1998. gada jūlijā,
(īpašas prasības		iespējama apstiprināšana 1998. gada novembrī)
saistībā ar robežu pasākumiem)
III daļa,	Kriminālkodekss	ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām
5. sadaļa

113. Attiecībā uz intelektuālā īpašuma likumdošanas statusu specifiskos sektoros, Latvijas pārstāvis atbildēja, ka autortiesību un līdzīgu tiesību jomā Latvija ir pieņēmusi likumu "Par autortiesībām" 1993. gada maijā, kas ietver arī nosacījumus par datorprogrammām un datu bāzu aizsardzībai. Tomēr pamatprincipi par datorprogrammu īres tiesībām tiks papildus izstrādāti, lai nodrošinātu to efektīvāku pielietojumu. 1998. gada augustā valdība akceptēja jaunu likumprojektu "Par autortiesībām un līdzīgām tiesībām" un tas tiks apstiprināts Saeimā līdz 1998. gada beigām. Kriminālkodeksā tika izdarītas izmaiņas 1995. gada oktobrī attiecībā uz autortiesībām un līdzīgām tiesībām un 1998. gada jūlijā Saeima apstiprināja jauno kriminālkodeksu, kurā tika iekļauti un detalizēti definēti kriminālatbildības nosacījumi autortiesību pārkāpšanas gadījumā un nelegālas autortiesību un līdzīgo tiesību izmantošanas gadījumā. Latvija pievienojās Bernes Konvencijai 1995. gada augustā un likums par pievienošanos Romas Konvencijai (1996.g.) izpildītāju, fonogrammu ražotāju un raidorganizāciju aizsardzībai tika pieņemts Saeimā 1998. gada martā un stāsies spēkā 1999. gada janvārī. 1997. gada 8. aprīlī Saeima pieņēma likumu par pievienošanos Ženēvas konvencijai (1971. g.) par fonogrammu ražotāju aizsardzību pret neautorizētu viņu fonogrammu kopēšanu. Latvija pievienosies WIPO līgumam un Fonogrammu līgumam līdz 1998. gada beigām. 1998. gada augustā tikai izveidots jauns likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", kas jau ticis apstiprināts valdībā un nosūtīts apstiprināšanai Saeimā. Likumprojektā sīkāk definēti daži patreizējā likuma jautājumi un iekļauti jauni nosacījumi saistībā ar starptautisko zīmju reģistrāciju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Saistībā ar mikroshēmu rasējumu aizsardzību (ll daļa, 6. sadaļa TRIPS līgumā) viņš teica, ka 31. martā Latvija pieņēmusi likumu "Par pusvadītāju topogrāfiskās uzbūves aizsardzību", kas pamatots ar Eiropas Kopienu Padomes direktīvu (87/54/EEC) par pusvadītāju topogrāfiskās uzbūves aizsardzību 1986. gada 16. decembrī. 1998. gada augustā valdībā tika akceptēti un nosūtīti tālākai apstiprināšanai Saeimā likumprojekti par pievienošanos Madrides Līgumam saistībā ar starptautisko preču zīmju reģistrāciju, kā arī Madrides līguma protokolam. Slēgtas informācijas aizsargāšana saistībā ar TRIPS līguma ll daļu, 7. sadaļu tiks apskatīta sekojošos jaunos likumprojektos: likums "Par personīgo datu aizsardzību", kas tika izstrādāts nolūkā garantēt jebkuras personas tiesības aizsargāt tās tiesības un brīvības apstrādājot personīgos datus manuāli vai elektroniski; un likumprojekts "Par valsts publisko informāciju un pašvaldību informāciju". Abi likumi ir tikuši apstiprināti valdībā un nosūtīti apstiprināšanai Saeimā. Patlaban slēgtas informācijas aizsardzību visvairāk nodrošina Civilkodekss.

114. Atsaucoties uz TRIPS līguma III daļu - intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, Latvijas pārstāvis teica, ka jauns, 1997. gada 18. jūnija likums "Par konkurenci" ietver nosacījumus par provizoriskajiem pasākumiem (III daļa, 3. sadaļa). 1997. gada 11. jūnija Muitas likums (Kodekss) prasa sekundāru likumprojektu pieņemšanu saistībā ar robežu pasākumiem (III daļa, 4. sadaļa), kuri tika nosūtīti Ministru kabineta izskatīšanai 1998. gada jūlijā; tie detalizēs nosacījumus un provizoriskos pasākumus, kuri ierakstīti Latvijas Civilprocedūras kodeksā. Esošajos likumdošanas aktos saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu iekļauti sekojoši:

* Autortiesību likums, 4. daļa, 54. līdz 57. pantam, kas nosaka autortiesību pārkāpšanas un līdzīgu tiesību pārkāpšanu, kā arī civilprocedūras šī likuma ietveros, kas ir saistībā ar minēto tiesību īstenošanu un (57. pants) administratīvo un civiltiesisko atbildību, kā arī kriminālatbildību autortiesību vai ar tām saistīto tiesību pārkāpuma gadījumā;

* Patentu likuma 9. nodaļa (40. līdz 41. pantam) par patenttiesību pārkāpšanu un ar to saistīto atbildību, 10. nodaļa (42. līdz 45. pantam) par to tiesību, kas izriet no patenta, aizsardzību, un 11. nodaļa (46. līdz 49. pants) par strīdu izskatīšanu tiesā;

* 16., 18., 21 un 24 pants jaunajā Konkurences likumā par atbildību, kas iestājas monopolu aizliegumu pārkāpšanā un nelegālas konkurences gadījumā;

* līdzīgi nosacījumi, kas nostiprināti Preču zīmju likumā un likumā "Par dizaina aizsardzību" un

* minēto likumu nosacījumi, kas attiecas uz Civillikumā vai Krimināllikumā nostiprinātajām procedūrām.

Papildus Civilprocedūras kodeksa labojumiem 1995. gadā ietverot provizoriskos pasākumus, Latvija ir izmainījusi arī Kriminālkodeksu 1995. gadā un 1998. gada augustā stājās spēkā jaunais Kriminālkodekss, lai nodrošinātu vēl bargākus atbildības nosacījumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu un, īpaši, par autortiesību un tamlīdzīgu tiesību pārkāpšanu. Papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksam par nelegālu izplatīšanu un autortiesību subjekta izmantošanu bez licences, tika nosūtīti akceptam Saeimā. Latvija uzsāka savas tiesu sistēmas reformu, lai nostiprinātu šīs sistēmas kapacitāti intelektuālā īpašuma jautājumos. Pagātnē tieslietu likums, izglītība un prakse nedeva Latvijai nekādu pieredzi intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšanā un Latvija uzskatīja jaunas ekspertu paaudzes izglītošanu šajā jautājumā, kā arī praktiķu (tiesnešu, advokātu, patentu juristu un preču zīmju aģentu) apmācību par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem.

115. Latvijas pārstāvis piezīmēja, ka katrs ar intelektuālajām tiesībām saistītais likums satur vispārēju klauzulu, kura nosaka, ka konflikta gadījumā starptautiskās likumdošanas normas ir noteicošās attiecībā pret nacionālo likumdošanu. TRIPS līguma pozīcijas tādejādi ir noteicošās attiecībā pret vietējiem likumiem par Latvijas pievienošanos PTO. Vispārinot Latvijas pārstāvis paziņoja, ka visi likumi, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu un nepieciešamie labojumi esošajos likumos, lai padarītu tos atbilstošus TRIPS līgumam, stāsies spēkā pirms Latvijas iestāšanās PTO.

116. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka viņa valdība pilnā mērā īstenos līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS) nosacījumus no iestāšanās brīža un nepieprasot pārejas periodu. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Pakalpojumu tirdzniecības politika

117. Latvijas pārstāvis iesniedza Latvijas pakalpojumu režīma aprakstu dokumentā WT/L/63 (L/7526/Add.3). Darba grupas dalībvalstu jautājumi pamatā bija par noteikumiem finansiālajā sektorā un likumu ar būtiskiem nosacījumiem par investīcijām pakalpojumu sektorā skaidrojumiem.

118. Attiecībā uz finansiālo sektoru, Latvijas pārstāvis paziņoja, ka licencēšanas prasības ir vienas un tās pašas iekšzemes un ārvalstu subjektiem. Tomēr procedūra, kādā kārtībā ārzemju bankas pieteikums par filiāles vai pārstāvniecības atvēršanu tiek izskatīts Latvijas Bankas vadības valdē, kamēr citi pieteikumi tiek izskatīti administratīvajā valdē.

119. Latvijas pārstāvis teica, ka parlaments pieņēmis jaunu likumu "Par kredītinstitūcijām" 1995. gada oktobrī. Likumā "Par apdrošināšanu" noteikts, ka ārvalstu investori drīkst veikt apdrošināšanas aktivitātes Latvijā nodibinot kompānijas vai partneruzņēmumus ar latviešiem, t.i. akciju sabiedrības, kur ārvalstu investoru - dalībnieku skaits nav ierobežots. Viņš apstiprināja, ka licences tiek izsniegtas tikai vienam apdrošināšanas tipam; apdrošinātāji, kas veic dzīvības apdrošināšanu, nedrīkst veikt citus apdrošināšanas veidus un vice versa. Apdrošinātājs nedrīkst vienlaicīgi veikt dzīvības un kādus citus apdrošināšanas veidus neveidojot šim nolūkam jaunu kompāniju. Tomēr šis ierobežojums neattiecas uz apdrošinātāju, kam ir licence dzīvības apdrošinājumu veikšanai. Tiešais dzīvības apdrošinātājs drīkst pārapdrošināt dzīvību, veikt negadījumu un veselības apdrošināšanas operācijas. Tiešais pārējo apdrošināšanas pakalpojumu veicējs nedrīkst veikt dzīvības apdrošināšanas operācijas.

Viņš paziņoja, ka kredītiestāžu un brokeru kompāniju reģistrācijas kritēriji nav pretrunā ar Vispārējā līguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XVI panta nosacījumiem.

120. Latvijas pārstāvis teica, ka 1997. gada 7. oktobrī Ministru kabinets pieņēmis noteikumus Nr.348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības formu licencēšanu", kas aizstās iepriekšējo noteikumus Nr. 434. Jaunajos noteikumos izmaiņas skar galvenokārt uzņēmējdarbības formu skaitu, kas samazināts no 118 un 67 un to, ka profesionālā sertifikācija tikusi uzlikta par pienākumu akreditētām profesionālām asociācijām, municipalitātēm un Latvijas Bankai finansiālu aktivitāšu un pārraudzīšanas jautājumos, pēc piekritības. Jaunie noteikumi stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī un atbildīgajām valsts iestādēm, tādām kā Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai un Transporta ministrijai tika uzdots sagatavot labojumus likumdošanai par apskatāmajām profesijām, profesionālās kvalifikācijas standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras. Sertifikācija ir ieviesta nolūkā nodrošināt pakalpojuma profesionāli augsto līmeni un patērētāju aizsardzību. Ārzemniekiem ir nodrošināts nacionālais režīms izsniedzot sertifikātus individuālo profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Viņš apstiprināja, ka Latvijai nav nekādas garantiju likumdošanas saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību un iekšzemes vai starptautiskajiem pārskaitījumiem vai pakalpojumu apmaksai netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.

121. Latvijas pārstāvis teica, ka valsts uzņēmums "Latvijas Pasts" (the Post of Latvia) ir monopols pasta pakalpojumu sniegšanā. Kopuzņēmumam "Lattelekom" starp "Tilts Communications" (britu un somu uzņēmums) un Latvijas valdību, piešķirtas ekskluzīvas tiesības līdz 2003. gada 1. janvārim nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumus.

122. Latvijas īpašo saistību saraksts pakalpojumu jomā ir pievienots Iestāšanās protokola projektam, kas atspoguļots šī ziņojuma pielikumā. (skat. zemāk 132. paragrāfu).

Atklātība

Tirdzniecības informācijas publicēšana

123. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka vēlākais pievienošanās datumā visi likumi un normatīvie akti saistībā ar tirdzniecību, tiks publicēti oficiālajā izdevumā, un neviens likums vai kādi noteikumi nestāsies spēkā pirms nebūs šādi publicēti. Viņš tālāk paziņoja, ka Latvija pilnībā īstenos GATT 1994 X pantu un citas prasības par atklātību PTO līgumos, kas pieprasa paziņošanu un publicēšanu.

Paziņošana

124. Latvijas pārstāvis teica, ka stājoties spēkā Iestāšanās protokolam, Latvija iesniegs visus sākotnējos paziņojumus, ko pieprasa ikviens no Līgumiem PTO. Jebkādi noteikumi, ko pēc tam Latvija īstenos un kuri nodrošinās to likumu darbību, kas īstenos PTO līguma normas, arī atbildīs līguma prasībām. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

Tirdzniecības līgumi

125. Dažas Darba grupas dalībvalstis vaicāja par Latvijas preferenciālajiem tirdzniecības līgumiem. Dažas dalībvalstis bija noraizējušās par šo brīvās tirdzniecības līgumu atbilstību GATT 1994 XXlV pantam.

126. Latvijas pārstāvis sacīja, ka līgumi ar nolūku izvairīties no dubultās taksācijas un fiskālās iejaukšanās ir parakstīti (šobrīd 21 valstī) un stājušies spēkā Baltkrievijā, Čehijas Republikā, Ķīnā, Kanādā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Islandē, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā, Ukrainā un Apvienotajā Karalistē. Latvija stājusies starpvaldību līgumattiecībās par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību nosakot vislielākās labvēlības režīmu ar Armēniju, Austrāliju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Kanādu, Ķīnu, Kubu, Kipru, Ungāriju, Indiju, Kazahiju, Kirgīzu republiku, Moldāviju, Rumāniju, Krievijas Federāciju, Tadžikistānu, Turkmēniju, Amerikas Savienotajām Valstīm un Uzbekiju.

127. Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Kopienām, EFTA valstīm, Čehijas Republiku, Slovāku Republiku, Poliju, Slovēniju, Ukrainu, Igauniju un Lietuvu lai attīstītu interreģionālo tirdzniecību. Šie tirdzniecības partneri sastāda aptuveni 70 procentus no Latvijas ārējā tirdzniecības apjoma 1997. gadā. Šie līgumi aptver HS sadaļas no 1. līdz 97.

Latvijas Asociācijas (Eiropa) līgums ar Eiropas Kopienām tika parakstīts 1995. gada 12. jūnijā un stājās spēkā 1998. gada 1. februārī, tajā ietverti brīvās tirdzniecības nosacījumi starp Eiropas Kopienām un Latviju. Brīvās tirdzniecības līgumi ar Norvēģiju un Šveici tika aizstāti ar Brīvās tirdzniecības līgumu starp Latviju un EFTA valstīm, kas stājās spēkā 1996. gada 1. jūnijā. Brīvās tirdzniecības līgums ar Čehijas Republiku un Slovāku republiku stājās spēkā 1996. gada 1. jūlijā, ar Slovēniju - 1996. gada 1. augustā. Par šiem līgumiem tika paziņots PTO saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantā noteiktajām procedūrām. Brīvās tirdzniecības līgums ar Poliju stājās spēkā 1998. gada 1. aprīlī. Trīspusējais brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju, Igauniju un Lietuvu stājās spēkā 1994. gada 1. aprīlī un Trīspusējais brīvās tirdzniecības līgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī. Trīspusējais līgums par ne - tarifu tirdzniecības barjeru atcelšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu tika parakstīts 1997. gada 20. novembrī un stājās spēkā 1998. gada 1. jūnijā. Līgumi nodrošināja visu muitas tarifu un kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu tirdzniecībai starp Baltijas valstīm.

128. Latvijas pārstāvis teica, ka par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Kopienām ir ticis paziņots PTO (dokuments WT/REG7/N/1) un izplatīts 1995. gada jūlijā dokumentā WT/REG7/1. Latvija ir apņēmusies samazināt tarifus lauksaimniecības importam no Eiropas Kopienām vienlīdzīgos ikgadējos posmos sākot no 1995. gada līdz 2000. gadam. Samazināšanu garantē ar tarifu kvotām; līguma Xl pielikumā ir uzskaitīti attiecīgie produkti un tiem piemērotās kvotas , bet tarifu likmes ir uzskatītas X pielikumā. Uz apstrādātiem lauksaimniecības produktiem ir attiecināmas šādas līguma daļas - 2. protokola 3. un 4. pielikumi. Latvija ir noteikusi tarifu kvotas gaļai un gaļas produktiem, jogurtam, ziediem, kāpostiem, ziedkāpostiem un margarīnam, bet tarifu samazināšanās attiecas uz neierobežotu augļu, augļu sulu, dzīvnieku pārtikas, matu un dažu apstrādātu produktu daudzumu. Galvenais Latvijas koncesiju subjekts Eiropas Kopienās ir gaļa un gaļas produkti, piena produkti, šokolāde un saldumi. Latvijas pārstāvis informēja, ka Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un Eiropas Kopienām ietver klauzulas par turpmāku tirdzniecības liberalizāciju. Preferenciālās tarifu kvotas, kas ietvertas Brīvās tirdzniecības līgumos starp Latviju un Eiropas Kopienām, EFTA valstīm, Čehijas Republiku, Poliju, Slovāku Republiku un Slovēniju ir tikušas noteiktas, lai turpinātu liberalizēt tirdzniecību ar tiem produktiem, kuru gadījumā puses bija vienojušās par pārejas perioda nepieciešamību lai nostabilizētu brīvo tirdzniecību. Visi importētāji var brīvi importēt preces vislielākās labvēlības režīmā jebkurā laikā, neatkarīgi no tā, vai kādas tarifu kvotas ir tikušas izsmeltas, vai nē.

129. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvijas brīvās tirdzniecības līgumi tradicionāli neietver pakalpojumu tirdzniecību. Tomēr Latvijas Asociācijas (Eiropa) līgums ar Eiropas Kopienām ietver pakalpojumu tirdzniecību un izveidošanas pasākumus. Latvija ir parakstījusi līgumus par ārvalstu darbaspēka nodarbināšanu ar Vāciju un Zviedriju. Viņš apstiprināja, ka Latvija nav noslēgusi līgumus, kas ietvertu abpusēju profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

130. Latvijas pārstāvis teica, ka viņa valdība ievēros PTO nosacījumus, ieskaitot GATT 1994 XXIV pantu un GATS V pantu tās tirdzniecības līgumos un nodrošinās to, ka šie PTO līgumu nosacījumi par paziņošanu, konsultācijām un citām prasībām sakarā ar brīvās tirdzniecības zonām un muitas savienībām, kurās Latvija ir dalībvalsts, tiek atbilstoši ievēroti no iestāšanās datuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.

SECINĀJUMI

131. Darba grupa atzīmēja Latvijas paskaidrojumus un paziņojumus saistībā ar tās ārējās tirdzniecības režīmu, kā atspoguļots šajā kopsavilkumā. Darba grupa atzīmēja to saistību uzņemšanos no Latvijas puses, kas ir atspoguļotas 18., 21., 30., 40., 48., 53., 59., 62., 66., 69., 77., 88., 90., 93., 95., 100., 102., 109., 110., 116., 124. un 130. šī ziņojuma paragrāfā. Darba grupa atzīmēja, ka šis saistības ir tikušas inkorporētas Latvijas Iestāšanās protokola PTO 2. paragrāfā.

132. Izpētījusi Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu un ņēmusi vērā paskaidrojumus, saistības un koncesijas, ko veicis Latvijas pārstāvis, Darba grupa nonāca pie secinājuma, ka Latvija tiks uzaicināta pievienoties Marakešas līgumam, kas ir PTO pamatā saskaņā ar XII panta nosacījumiem. Šajā nolūkā Darba grupa ir sagatavojusi lēmuma projektu un Iestāšanās protokolu, kas ir atspoguļots šī ziņojuma pielikumā un atzīmē Latvijas īpašo saistību grafiku par pakalpojumiem (dokuments ....) un tās koncesiju un saistību grafiku par precēm (dokuments ....), kas ir pievienoti protokolam. Šie teksti tiks pieņemti Ģenerālajā padomē tad, kad tā būs akceptējusi ziņojumu. Kad lēmums ir ticis akceptēts, Pievienošanās protokols tiks atvērts Latvijas akceptam, kas kļūs par Dalībvalsti trīsdesmit dienas pēc tam, kad tā akceptēs protokolu. Darba grupa ar šo vienojas par to, ka tā pabeigusi savu darbu saistībā ar sarunām par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam, kas ir PTO pamatā.

PIELIKUMI ZIŅOJUMAM

1. pielikums

Akcīzes nodokļa likmes

HS Kods	Apraksts	Nodokļa likme
2207	Rektificētajam etilspirtam par absolūtā	Ls 4,1
	alkohola vienu litru
204 2205	Šampanietim un visu veidu vīniem	Ls 0,25
2206	(ar stiprumu līdz 14 ), par vienu litru
	Pārējiem alkoholiskiem dzērieniem un	Ls 4.10
	alum (ar stiprumu pār 7) par absolūtā alkohola vienu litru
2203	Alum ar etilspirta saturu virs 5,5 tilpumprocentiem	Ls 4
	(līdz 7,0 tilpumprocentiem ieskaitot) par vienu hektolitru
2402 20	Cigaretēm ar filtru - par vienu cigareti	Ls 0,004
2402 20	Cigaretēm bez filtra - par vienu cigareti	Ls 0,005
2402 10	Cigāriem un cigarellām -	Ls 0,01
	par vienu cigāru vai cigarellu
2403	Citiem tabakas izstrādājumiem un tabakai,	100 procenti
	ko paredzēts realizēt mazumtirdzniecībā
2709, 2710	Svinu nesaturošam benzīnam, par litru:
3811, 3814	ar 1997.gada 1.janvāri	0,12 latu
	ar 1998.gada 1.janvāri	0,14 latu
	ar 1999.gada 1.janvāri	0,16 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	0,18 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	0,20 latu
2710, 3811	Svinu saturošam benzīnam, par litru:
	ar 1997.gada 1.janvāri	0,13 latu
	ar 1998.gada 1.janvāri	0,16 latu
	ar 1999.gada 1.janvāri	0,19 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	0,21 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	0,23 latu
2710	Dīzeļdegvielai (gāzeļļai), par litru:
	ar 1997.gada 1.janvāri	0,08 latu
	ar 1998.gada 1.janvāri	0,10 latu
	ar 1999.gada 1.janvāri	0,13 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	0,16 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	0,17 latu
2710	Smagai eļļai, par 1000 kilogramiem:
	ar 1998.gada 1.janvāri	2 lati
	ar 1999.gada 1.janvāri	4 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	8 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	10 latu
2710	Petrolejai, par litru:
	ar 1997.gada 1.janvāri	0,08 latu
	ar 1998.gada 1.janvāri	0,10 latu
	ar 1999.gada 1.janvāri	0,13 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	0,16 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	0,17 latu
2710	Degvieleļļai, par 1000 kilogramiem:
	ar 1998.gada 1.janvāri	2 lati
	ar 1999.gada 1.janvāri	130 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	160 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	170 latu
2711	Naftas gāzēm, par 1000 kilogramiem:
	ar 1998.gada 1.janvāri	10 latu
	ar 1999.gada 1.janvāri	30 latu
	ar 2000.gada 1.janvāri	50 latu
	ar 2001.gada 1.janvāri	70 latu
8703	Vieglajiem automobiļiem	10 procenti
71. nodaļā,	Zeltam un citiem dārgmetāliem, kā arī	30 procenti
	zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem
izņemot 7117. pozīciju	un izstrādājumiem ar briljantiem,
	dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem

 

2. pielikums

Izņēmumi un atvieglojumi no PVN

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus, ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) mācību maksu valsts un pašvaldību mācību iestādēs, kā arī valsts akreditētajās privātajās mācību iestādēs;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

8) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos, rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;

13) apdrošināšanas sabiedrību sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu";

14) iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot maksājumus par viesnīcu, moteļu un tamlīdzīgu iestāžu pakalpojumiem), par apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu;

15) specializētos produktus zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) finansiālos darījumus:

a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu vai citu galvojuma naudu garantijām un to uzraudzību, arī parādu piedzīšanu, ja to veic pats kredīta piešķīrējs;

b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem, izņemot inkasācijas pakalpojumus un seifu izīrēšanu;

c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (nauda, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu;

d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā. Mantisko ieguldījumu gadījumos, importējot vai iegādājoties mantiskā ieguldījuma priekšmetus, atbrīvojums nav piemērojams, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

e) mērķdotācijas sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai;

18) masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

19) konsulāros pakalpojumus;

20) mācību un zinātnisko literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras un izdevumu ražošanai (veidošanai);

21) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;

22) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrību, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrību (turpmāk - lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības) pakalpojumus kooperatīva biedriem, kā arī zemnieku saimniecībām, kas nav apliekamās personas;

23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

24) Sv.

25) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;

26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pamatlīdzekļus, ko ieved apliekamās personas ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

5) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma 'Par muitas nodokli (tarifiem)' 6. un 9.nodaļu, izņemot tās preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi;

(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:

1) ievešana uz laiku;

2) ievešana pārstrādei;

3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

5) ievešana muitas noliktavā;

6) tranzīts.

(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lai šā panta otrās daļas 3.punktā minētie pamatlīdzekļi neradītu konkurences izkropļojumus valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijas Republikā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Minētajā sarakstā iekļauto pamatlīdzekļu un to analogu imports netiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa.

3. pielikums

Eksporta nodevas

Kods	Apraksts	Papildmēr-vienība	Izvedmuitas likmes
			Pamatlikme %		MFN likme %		BTL likme %
			1998.g.	1999.g.	1998.g.	1999.g.	1998.g.	1999.g.

IX NODAĻA

KOKSNE UN TĀS IZSTRĀDĀJUMI; KOKOGLES; KORĶIS UN IZSTRĀDĀJUMI NO TĀ;
IZSTRĀDĀJUMI NO SALMIEM UN PĀRĒJIEM PĪŠANAS MATERIĀLIEM; GROZI UN PĀRĒJIE PINUMI

 44. GRUPA
KOKSNE UN TĀS IZSTRĀDĀJUMI; KOKOGLES  

4403	Neapstrādāti, mizoti vai nemizoti, brusoti
	vai nebrusoti kokmateriāli:
4403 20	-pārējie, skujkoku:
4403 20 100	--no "Picea abies Karst." sugas egles vai
	sudrabegles "Abies alba Mill.":
4403 20 101	---apaļkoki ar garumu virs 2 m
	un diametru no 14 cm līdz 24 cm	bl m3	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0
4403 20 102	---apaļkoki ar garumu virs 2 m un
	diametru 26 cm un vairāk	bl m3	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0
4403 20 109	---pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 20 300	--no " Pinus sylvestris L." sugas priedes:
4403 20 301	---apaļkoki ar garumu virs 2 m un
	diametru no 14 cm līdz 24 cm	bl m3	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0
4403 20 302	---apaļkoki ar garumu virs 2 m un
	diametru 26 cm un vairāk	bl m3	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0
4403 20 309	---pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 20 900	--pārējie:
4403 20 901	---apaļkoki ar garumu virs 2 m un
	diametru no 14 cm līdz 24 cm	bl m3	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0
4403 20 902	---apaļkoki ar garumu virs 2 m un
	diametru 26 cm un vairāk	bl m3	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0	Ls 4,0	0
4403 20 909	---pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 91 000	--no ozola:
4403 91 001	---apaļkoki ar garumu virs 1 m un
	diametru virs 14 cm	bl m3	Ls 25,0	0	Ls 25,0	0	Ls 25,0	0
4403 91 009	---pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 92 000	--no dižskābarža:
4403 92 001	---apaļkoki ar garumu virs 1 m un
	diametru virs 14 cm	bl m3	Ls 30,0	0	Ls 30,0	0	Ls 30,0	0
4403 92 009	---pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 99	--pārējie:
4403 99 500	---no bērza:
4403 99 501	----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru no 16 cm līdz 24 cm (finierkluči,
	sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	bl m3	Ls 8,0	0	Ls 8,0	0	Ls 8,0	0
4403 99 502	----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru 26 cm un vairāk (finierkluči,
	sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	bl m3	Ls 10,0	0	Ls 10,0	0	Ls 10,0	0
4403 99 503	----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru no 16 cm līdz 24 cm (izņemot
	finierklučus, sērkociņklučus un
	A šķiras zāģbaļķus)	bl m3	Ls 2,0	0	Ls 2,0	0	Ls 2,0	0
4403 99 504	----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru 26 cm un vairāk (izņemot
	finierklučus, sērkociņklučus un
	A šķiras zāģbaļķus)	bl m3	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0	Ls 2,0	0
4403 99 509	----pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 99 990	---pārējie:
4403 99 991	----no pārējiem lapu kokiem (mīkstiem):
4403 99 992	-----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru no 16 līdz 24 cm (finierkluči,
	sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	bl m3	Ls 8,0	0	Ls 8,0	0	Ls 8,0	0
4403 99 993	-----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru 26 cm un vairāk (finierkluči,
	sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	bl m3	Ls 10,0	0	Ls 10,0	0	Ls 10,0	0
4403 99 994	-----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru no 16 līdz 24 cm (izņemot
	finierklučus, sērkociņklučus un
	A šķiras zāģbaļķus)	bl m3	Ls 2,0	0	Ls 2,0	0	Ls 2,0	0
4403 99 995	-----apaļkoki ar garumu virs 1,6 m un
	diametru 26 cm un vairāk (izņemot
	finierklučus, sērkociņklučus un
	A šķiras zāģbaļķus)	bl m3	Ls 3,0	0	Ls 3,0	0	Ls 2,0	0
4403 99 996	-----pārējie	m3	0	0	0	0	0	0
4403 99 998	----oša, gobas, vīksnas, skābarža,
	kļavas u.c. Latvijas izcelsmes cieto lapu
	koku apaļkoki ar garumu virs 1 m un
	diametru virs 14 cm	bl m3	Ls 25,0	0	Ls 25,0	0	Ls 25,0	0
4403 99 999	----pārējie	m3	0	0	0	0	0	0

  X NODAĻA
PAPĪRA MASA NO KOKSNES VAI PĀRĒJĀ CELULOZES ŠĶIEDRMATERIĀLA; PĀRSTRĀDĀTS
(ATKRITUMI UN MAKULATŪRA) PAPĪRS VAI KARTONS; PAPĪRS, KARTONS UN IZSTRĀDĀJUMI NO TIEM

49. GRUPA
IESPIESTAS GRĀMATAS, AVĪZES, REPRODUKCIJAS UN PĀRĒJĀ POLIGRĀFIJAS RŪPNIECĪBAS PRODUKCIJA;
ROKRAKSTI, MAŠĪNRAKSTI UN KARTES

 

4901	Iespiestas grāmatas, brošūras, lapiņas un līdzīgi
	iespiesti izdevumi, brošēti vai atsevišķu lapu veidā:
4901 10 000	-atsevišķu lapu veidā, ielokoti vai neielokoti:
4901 10 001	--ne vecāki par 50 gadiem	-	0	0	0	0	0	0
4901 10 002	--izdoti pirms 50 līdz 100 gadiem	-	50	50	50	50	0	0
4901 10 003	--vecāki par 100 gadiem	-	100	100	100	100	0	0
	-pārējie:
4901 91 000	--vārdnīcas un enciklopēdijas, to sērijas:
4901 91 001	---ne vecākas par 50 gadiem	-	0	0	0	0	0	0
4901 91 002	---izdotas pirms 50 līdz 100 gadiem	-	50	50	50	50	0	0
4901 91 003	---vecākas par 100 gadiem	-	100	100	100	100	0	0
4901 99 000	--pārējie:
4901 99 001	---ne vecāki par 50 gadiem	-	0	0	0	0	0	0
4901 99 002	---izdoti pirms 50 līdz 100 gadiem	-	50	50	50	50	0	0
4901 99 003	---vecāki par 100 gadiem	-	100	100	100	100	0	0

XV NODAĻA
PARASTIE METĀLI UN TO IZSTRĀDĀJUMI

72. GRUPA
DZELZS UN TĒRAUDS  

7204	Dzelzs atgriezumi un lūžņi;
	dzelzs vai tērauda lietņi pārkausēšanai	-	100	0	100	0	100	0

XXI NODAĻA
MĀKSLAS DARBI, KOLEKCIONĒŠANAS UN ANTIKVĀRIE PRIEKŠMETI

 97. GRUPA
 MĀKSLAS DARBI, KOLEKCIONĒŠANAS UN ANTIKVĀRIE PRIEKŠMETI

9701	Gleznas, zīmējumi un pasteļi, kas pilnīgi darināti ar roku, izņemot zīmējumus, kuri norādīti 4906. preču pozīcijā, un pārējos ar roku apgleznotos vai dekorētos gatavos izstrādājumus; kolāžas un līdzīgi dekoratīvi attēli:
9701 10 000	-gleznas, zīmējumi un pasteļi:
9701 10 001	--kas radīti Latvijā un ir vecāki par 50 gadiem	-	20	20	20	20	0	0
9701 10 002	--kas radīti ārvalstīs un ir vecāki par 100 gadiem	-	10	10	10	10	0	0
9701 10 009	--pārējie	-	0	0	0	0	0	0
9701 90 000	-pārējie:
9701 90 001	--kas radīti Latvijā un ir vecāki par 50 gadiem	-	20	20	20	20	0	0
9701 90 002	--kas radīti ārvalstīs un ir vecāki par 100 gadiem	-	10	10	10	10	0	0
9701 90 009	--pārējie	-	0	0	0	0	0	0
9702 00 000	Gravīru, estampu un litogrāfiju oriģināli:
9702 00 001	-kas radīti Latvijā un ir vecāki par 50 gadiem	-	20	20	20	20	0	0
9702 00 002	-kas radīti ārvalstīs un ir vecāki par 100 gadiem	-	10	10	10	10	0	0
9702 00 009	-pārējie	-	0	0	0	0	0	0
9703 00 000	Skulptūru un statuešu oriģināli no jebkura materiāla:
9703 00 001	-kas radīti Latvijā un ir vecāki par 50 gadiem	-	20	20	20	20	0	0
9703 00 002	-kas radīti ārvalstīs un ir vecāki par 100 gadiem	-	10	10	10	10	0	0
9703 00 009	-pārējie	-	0	0	0	0	0	0
9706 00 000	Antikvārie priekšmeti, kas vecāki par 100 gadiem:
9706 00 001	-kas radīti Latvijā	-	20	20	20	20	0	0
9706 00 002	-kas radīti ārvalstīs	-	10	10	10	10	0	0

01-98. GRUPA
PRECES UN CITI PRIEKŠMETI, KURI NEATBILST IEPRIEKŠMINĒTAJIEM PREČU KODIEM

01.- 98. grupa	Preces un citi priekšmeti, kuri neatbilst	-	0	0	0	0	0	0
	iepriekšminētajiem preču kodiem

PIELIKUMS

Latvijas pievienošanās

Lēmuma projekts

Vispārējā padome,

Ievērojot sarunu par Latvijas Republikas pievienošanas Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu rezultātus un sagatavojot Latvijas pievienošanas protokolu,

nolemj, saskaņā ar Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu XII pantu, ka Latvijas Republika var pievienoties Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu, ievērojot iepriekš minētā protokola noteikumus

Grafiks CXLIII - Latvijas Republika

Šis grafiks autentisks tikai angļu valodā

Pirmā daļa - Preču saistību un koncesiju saraksts

Latvijas republikas valdība piekrīt noteikt tās tarifu sarakstā augstāko tarifu līmeni - 50% ad valorem lauksaimniecības produktiem, kas stājas spēkā pievienošanās brīdī, ar izņēmumiem un īpašām tarifu koncesijām, kas parādīti sarakstā un kas stājas spēkā pievienošanās brīdī tādā tarifu līmenī kā norādīts sarakstā, ja vien sarakstā nav norādīts savādāk. Latvijas Republikas tarifu saraksts ir pievienots zemāk. Sākotnējās sarunu tiesības ir norādītas saraksta 5. ailē.

Tarifu samazinājumi, kas norādīti 3. ailē, tiks veikti vienādos ikgadējos tarifu samazinājumu līmeņos tajā laika periodā, kas norādīts 4. ailē. Katrs šāds ikgadējs tarifu samazinājums stāsies spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, ja vien sarakstā nav norādīts savādāk. Samazinātais tarifu līmenis katrā pakāpē tiks noapaļots līdz pirmai desmitdaļai.

Jebkuri cita veida tarifi un maksājumi ir noteikti nulles līmenī.

Latvija apņemas saglabāt:

a) tās pielietoto tarifu līmeni, ieskaitot citus tarifus un maksājumus grupai HS 1205 (rapša un kolzas (kanola) sēklas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas) ne augstākā līmenī kā grupai HS 1201 (sojas pupiņas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas)

b) tās pielietoto tarifu līmeni, ieskaitot citus tarifus un maksājumus grupai HS 1514 (rapša vai kolzas (kanola) eļlai un tās frakcijām, ne- vai rafinētām, bet ne ķīmiski izmainītām) ne augstākā līmenī kā grupai HS 1507 (sojas pupiņu eļlai vai tās frakcijām, ne- vai rafinētai, bet ne ķīmiski izmainītai); un

c) tās pielietoto tarifu līmeni, ieskaitot citus tarifus un maksājumus grupai HS 2306.40 (naftas cietie atlikumi, ne vai sasmalcināti, vai tablešu veidā, kas rodas rapša vai kolzas eļļas ekstrakcijas rezultātā) ne augstākā līmenī kā grupai HS 2304 (naftas cietie atlikumi, ne vai sasmalcināti, vai tablešu veidā, kas rodas sojas pupiņu eļļas ekstrakcijas rezultātā.

Saīsinājumi:

AU: Austrālija, CA: Kanāda, MX: Meksika, NZ: Jaunzēlande, US: Amerikas Savienotās Valstis

Grafiks CXLIII – Latvijas Republika

Daļa I – Vislielākās labvēlības tarifi
Nodaļa I – Lauksaimniecības produkti

Nodaļa I – A Tarifi

Tarifu vienības Nr.	Preces apraksts	Saistītās nodevas	Īsteno­šanas periods no/līdz	Sākotnējās sarunu tiesības	Citas nodevas
0102	Dzīvi liellopi:
0102 10	-vaislas tīršķirnes	10%		CA, US
0201	Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa
0201 10	-liemeņi un liemeņa puses	40%		AU, NZ
0201 20	-pārējie izcirtņi ar kauliem	40%		AU, NZ
0201 30	-bez kauliem	40%		AU, NZ
0202	Saldēta liellopu gaļa
0202 10	-liemeņi un liemeņa puses	40%		AU, NZ
0202 20	-pārējie izcirtņi ar kauliem	40%		AU, NZ
0202 30	-bez kauliem	40%		AU, NZ
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa:
	-svaiga vai atdzesēta:
0203 11	--liemeņi vai liemeņa puses	45%-36%	1998-2002	US, CA
0203 12	--šķiņķis, lāpstiņas daļas (priekšējie šķiņķi)
	un to izcirtņi, ar kauliem:
	---mājas šķirņu cūku:
0203 12 11	----šķiņķis un tā izcirtņi	45%-36%	1998-2002	US, CA
0203 12 19	----lāpstiņas daļas (priekšējie šķiņķi)
	un to izcirtņi	45%-36%	1998-2002	US, CA
0203 12 90	---pārējie	45%-36%	1998-2002	US, CA
0203 19	--pārējie:
	---mājas šķirņu cūku:
0203 19 11	----priekšējās daļas un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 19 13	----filejas gabali un to izcirtņi, ar kauliem	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 19 15	----krūtiņas un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
	----pārējie:
0203 19 55	-----bez kauliem	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 19 59	-----pārējie	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 19 90	---pārējie	40%-36%	1998-2000	US, CA
	-saldēti:
0203 21	--liemeņi un liemeņa puses	40%-36%	1998-2000	CA, US
0203 22	--šķiņķis, lāpstiņas daļas (priekšējais
	šķiņķis) un to izcirtņi, ar kauliem
0203 22 11	----šķiņķis un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 22 19	----lāpstiņas daļas (priekšējie šķiņķi)
	un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 22 90	---pārējie	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 29	--pārējie:
	---mājas šķirņu cūku:
0203 29 11	----priekšējās daļas un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 29 13	----filejas gabali un to izcirtņi, ar kauliem	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 29 15	----krūtiņas un to izcirtņi	40%-36%	1998-2000	US, CA
	----pārējie:
0203 29 55	-----bez kauliem	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 29 59	-----pārējie	40%-36%	1998-2000	US, CA
0203 29 90	---pārējie	40%-36%	1998-2000	US, CA
0204	Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu vai kazu gaļa	30%-15%	1998-2003	NZ
0206	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu,
	kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu pārtikas subprodukti:
0206 10	-svaigi vai atdzesēti liellopu:	15%		US, NZ, CA
	-saldēti liellopu:
0206 21	--mēles	15%		CA, US, NZ
0206 22	--aknas	10%		CA, US, NZ
0206 29	--pārējie	15%		CA, US,NZ
0206 30	-svaigi vai atdzesēti cūku	15%		CA, US, NZ
	-saldēti cūku:
0206 41	--aknas	15%		CA, US,NZ
0206 49	--pārējie	15%		CA, US, NZ
0206 80	-svaigi vai atdzesēti pārējie
0206 80 10	--farmācijas produktu ražošanai	20%		US, CA, NZ
	--pārējie:
0206 80 91	---zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu	20%		US, CA, NZ
0206 80 99	---aitu un kazu	10%		NZ, CA, US
0206 90	-saldēti pārējie:
0206 90 10	--farmācijas produktu ražošanai	20%		NZ
	--pārējie:
0206 90 91	---zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu	20%		NZ
0206 90 99	---aitu un kazu	10%		NZ
0207	0105. pozīcijā minēto mājputnu svaiga, atdzesēta
	vai saldēta gaļa un pārtikas subprodukti
	-Gallus domesticus sugas putnu liemeņi:
0207 14	--izcirtņi un subprodukti, saldēti	40%-30%	1998-2002	US, CA
	-tītaru:
0207 27	--izcirtņi un subprodukti, saldēti	20%		US, CA
0209 00	Nepārstrādāti vai nepārkausēti, svaigi, atdzesēti,
	saldēti, sālīti vai sālījumā, žāvēti vai kūpināti
	cūkgaļas tauki, brīvi no liesas gaļas,
	un mājputnu tauki	25%		CA
0210	Sālīta, kaltēta vai žāvēta gaļa, gaļa sālījumā
	un pārtikas gaļas subprodukti; gaļas vai gaļas
	subproduktu pārtikas milti un rupja maluma milti
	-cūkgaļa:
0210 12	--krūtiņas (ar speķi) un to gabali
	---mājas šķirņu cūku:
0210 12 11	----sālītas vai sālījumā	15%		US, CA
0210 12 19	----kaltētas vai žāvētas	15%		US, CA
0210 12 90	---pārējās	15%		US, CA
0210 19	--pārējie	25%		CA, US
0210 20	-liellopu gaļa	15%		US
0401	Piens un krējums, neiebiezināts, bez cukura
	vai citām saldinātājvielām:
0401 10	-ar tauku saturu ne vairāk kā 1%:	30%		NZ
0401 20	-ar tauku saturu vairāk nekā 1%, bet ne vairāk kā 6%	30%		AU, NZ
0401 30	-ar tauku saturu vairāk nekā 6%	30%		NZ
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukuru
	vai citām saldinātājvielām:
0402 10	-pulverī, granulās vai citās cietās formās
	ar tauku saturu ne vairāk kā 1,5%:	30%		AU, NZ
	-pulverī, granulās vai citās cietās formās
	ar tauku saturu vairāk nekā 1,5%:
0402 21	--bez cukura vai citām saldinātājvielām	30%		AU, CA, NZ
0402 29	--pārējie	30%		AU,NZ
	-pārējie:
0402 91	--bez cukura vai citām saldinātājvielām	30%		AU, CA, NZ
0402 99	--pārējie	30%		AU, NZ
0403	Paniņas, ieraudzēts piens un krējums, jogurts,
	kefīrs un pārējie fermentēti vai skābpiena
	produkti, iebiezināti vai neiebiezināti,
	ar vai bez cukura vai citām saldinātājvielām
	un aromatizētājvielām, ar vai bez augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10	-jogurts:	55%
0403 90	-pārējie	55%
0404	Iebiezinātas vai neiebiezinātas piena sūkalas
	ar vai bez cukura vai citām saldinātājvielām;
	produkti no dabiskiem piena komponentiem
	ar vai bez cukura vai citām saldinātājvielām,
	kas citur nav minēti:
0404 10	-iebiezinātas vai neiebiezinātas piena sūkalas
	un modificētās sūkalas, ar vai bez cukura
	vai citām saldinātājvielām:	40%		CA
0404 90	-pārējās	55%
0405	Sviests un pārējie piena tauki; sviesta pastas:
0405 10	-sviests:	45%-36%	1998-2000	NZ, CA
0405 20	-sviesta pastas	45%-36%	1998-2000	NZ, CA
0405 90	-pārējais	45%-36%	1998-2000	NZ, CA
0406	Sieri un biezpiens:
0406 10	-svaigi (nenogatavināti vai nesālīti) sieri,
	ieskaitot sieru no sūkalām, un biezpiens:
0406 10 20	--ar tauku saturu ne vairāk kā 40%	45%-36%	1998-2000	AU, NZ
Ex 0406 10 20	--- Picu siers, sasaldēts, sagriezts ne lielākos
	gabalos par 1 gramu, konteineros ar tīro saturu
	ne lielāku par 5 kg, ar ūdens sastāvu 52%
	vai vairāk no svara un ar tauku saturu
	sausā veidā 38% vai vairāk no svara.	45%-30%	1998-2000	US, NZ
0406 10 80	--pārējie	45%-36%	1998-2000	AU, NZ
0406 20	-visu šķirņu rīvējamie sieri vai pulverveida sieri	45%-36%	1998-2000	AU, NZ
0406 30	-kausēti sieri, izņemot rīvējamos
	vai pulverveida sierus	45%-36%	1998-2000	AU, NZ
0406 40	-zilie sieri	45%-36%	1998-2000	AU, NZ
0406 90	-pārējie sieri	45%-36%	1998-2000	AU, CA, NZ
0407 00	Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas
	vai vārītas
	-mājputnu:
	--inkubēšanai:
0407 00 11	---tītaru vai zosu	20%		CA
0407 00 19	---pārējās	20%		CA
0407 00 30	--pārējās	50%		CA
0407 00 90	-pārējās	50%		CA
0408	Putnu olas, svaigas, žāvētas, ūdenī vārītas vai tvaicētas,
	saldētas vai konservētas ar citu paņēmienu, olas kultenī,
	ar vai bez cukura vai citām saldinātājvielām,
	bez čaumalas un olu dzeltenumi:
	-olu dzeltenumi:
0408 11	--žāvēti:	55%
0408 19	--pārējie:	55%
	-pārējie
0408 91	--žāvēti	55%
0408 99	--pārējie	55%
0409 00 00	Dabīgais medus	20%		MX
0410 00 00	Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti,
	kas citur nav minēti	55%
0504 00 00	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas,
	saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas
	zarnas, pūšļi un kuņģi, veseli vai to gabali	7%		US
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti;
	beigti dzīvnieki, kas minēti 01. vai 03. grupā, nelietojami uzturā:
0511 10	-buļļu sperma	10%		CA, US
	-pārējie:
0511 99	--pārējie:	10%		CA
0701	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:
0701 10	-sēklas	20%		CA
0703	Sīpoli, šalotes sīpoli, ķiploki, puravi un pārējās
	sīpolu kultūras, svaigas vai atdzesētas
0703 20	-ķiploki	15%		MX
0713	Žāvēti pākšaugu dārzeņi bez pākstīm,
	tai skaitā lobīti vai sasmalcināti:
0713 10	-zirņi (Pisum sativum)	10%		CA
0713 20	-aunazirņi	20%		MX
	-pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):
0713 31	--Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna
	radiata (L.) Wilczek šķirņu pupiņas	12%		US
0713 33	--parastās (Kidney) pupiņas, tai skaitā baltās
	pupiņas (Phaseolus vulgaris)	10%		CA
0713 40	-lēcas	10%		CA
0802	Pārējie rieksti, svaigi vai žāvēti, tīrīti
	vai netīrīti, lobīti vai nelobīti:
	-mandeles:
0802 11	--čaumalā	7%		US
0802 12	--bez čaumalas	5%		US
	-valrieksti:
0802 31	--čaumalā	7%		US
0802 32	--bez čaumalas	7%		US
0802 50	-pistācijas	7%		US
0804	Dateles, vīģes, ananasi, avokado, guavas,
	mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti
0804 10	-dateles	7%		US
0804 40	-avokado	0%		MX
0804 50	-guavas, mango un mangostāni	0%		MX
0805	Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti
0805 30	-citroni (Citrus limon, Citrus limonum)
	un laimi (Citrus aurantifolia)	0%		MX
0806	Vīnogas, svaigas vai žāvētas:
0806 10	-svaigas	10%		US
0806 20	-žāvētas	5%		US
0807	Ķirbjaugu kultūras (ieskaitot arbūzus) un
	meloņkoka (papaijas) augļi, svaigi:
	-ķirbjaugu kultūras (ieskaitot arbūzus)
0807 11 00	--arbūzi	10%		US
0807 19 00	--pārējie	10%		US
0808	Āboli, bumbieri un cidonijas, svaigi
0808 10	-āboli
	--pārējie
0808 10 20	---Golden Delicious šķirnes:
	----no 1.janvāra līdz 31.jūlijam	5%		NZ
	----no 1.augusta līdz 31.decembrim	40%		NZ
0808 10 50	---Granny Smith šķirnes:
	----no 1.janvāra līdz 31.jūlijam	5%		NZ
	----no 1.augusta līdz 31.decembrim	40%		NZ
0808 10 90	---pārējie:
	----no 1.janvāra līdz 31.jūlijam	5%		NZ
	----no 1.augusta līdz 31.decembrim	40%		NZ
0809	Aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus),
	plūmes un dzeloņplūmes, svaigas
0809 30	-persiki, ieskaitot nektarīnus	10%		US
0809 40	-plūmes un dzeloņplūmes	10%		US
0810	Pārējie augļi, svaigi
0810 10	-zemenes	10%		MX
0810 10 102	---no 15.jūnija līdz 31.jūlijam	30%		MX
0810 50	-kivi	0%		NZ
0813	Žāvēti augļi, izņemot 0801.- 0806. preču pozīcijā minētos;
	šajā grupā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi
0813 20	-melnplūmes	7%		US
0901	Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna;
	kafijas čaumalas un graudu sēklapvalki; kafijas aizvietotāji ar kafijas saturu dažādās proporcijās

	-negrauzdēta kafija:
0901 11	--ar kofeīnu	10%		MX
0901 12	--bez kofeīna	10%		MX
	-grauzdēta kafija:
0901 21	--ar kofeīnu	10%		MX
0901 22	--bez kofeīna	10%		MX
0901 90	-pārējā:
0901 90 10	--kafijas graudu čaumalas un sēklapvalki	10%		MX
0901 90 90	--kafijas aizvietotāji, kas satur kafiju	10%		MX
0908	Muskatrieksts, muskatrieksta sēklapvalki
	un kardamons
0908 10	-muskatrieksts	10%		US
0909	Anīsa, anīsa koka, diļļu, koriandra, kumīna
	vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas	7%		US
0910	Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas,
	karijs un pārējās garšvielas	10%		US
1001	Kvieši un kviešu un rudzu maisījums:
1001 10	-cietie kvieši	30%-25%	1998-2002	CA, AU, US
1001 90	-pārējie	40%		AU, CA, US
1003 00	Mieži	50%		AU, CA, US
1004 00	Auzas	50%		AU, US, CA
1005	Kukurūza:
1005 10	-sēklas	50%		CA
1005 90	-pārējā	10%		US
Ex 1005 90	--popkorns	10%		US
1006	Rīsi
1006 10	-kulti rīsi	20%		AU
1006 20	-rīsi, lobīti (neslīpēti)	20%		AU
1006 30	-rīsi, daļēji lobīti vai pilnīgi lobīti, pulēti
	vai nepulēti, glazēti vai neglazēti	5%		US
1006 40	-drupināti rīsi	20%		AU
1008 90	-pārējie graudaugi
1008 90 10	--rudzu-kviešu hibrīds (tritikāle)	50%
1008 90 90	--pārējie	50%
Ex 1008 90 90	--- Savvaļas rīsi, Zizania aquatica graudi,
	kas paredzēti lietošanai uzturā.	10%		US
1101 00	Kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma milti	55%		CA,US
1107	Iesals, negrauzdēts vai grauzdēts
1107 10	-negrauzdēts	7%		CA, US
1107 20	-grauzdēts	7%		CA, US
1201 00	Sojas pupas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas	5%		US, CA
1202	Zemesrieksti, negrauzdēti vai nekādā citā veidā
	nesagatavoti, lobīti vai nelobīti, sasmalcināti vai nesasmalcināti:
1202 10	-čaumalā	10%		US
1202 20	-lobīti, sasmalcināti vai nesasmalcināti	10 %		US
1204 00	Linsēklas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas	15%		CA
1205 00	Rapšu sēklas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātas	5%		CA
1207	Pārējo eļļas augu sēklas un augļi, sasmalcināti
	vai nesasmalcināti
1207 20	-kokvilnas sēklas	10%		US
1208	Eļļas augu sēklu vai augļu rupja maluma milti
	un milti, izņemot sinepju sēklas:
1208 10	-sojas pupu	10%		CA
1208 90	-pārējie	10%		CA
1214	Kāļi, lopbarības bietes, lopbarības sakņaugi, siens, lucerna, āboliņš, hedizarija, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un
	līdzīgi lopbarības produkti, granulēti vai negranulēti
1214 10	-lucernas milti un granulas	10%		CA
1502 00	Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot 1503.
	preču pozīcijā minētos	15%		US
1507	Sojas eļļa un tās frakcijas, nerafinētas
	vai rafinētas, bet bez izmaiņām
	to ķīmiskajā sastāvā:
1507 10	-neattīrīta eļļa, hidratēta vai nehidratēta	10%		CA, US
1507 90	-pārējā	10%		CA, US
1512	Saulespuķu, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa
	un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas,
	bet bez izmaiņām to ķīmiskajā sastāvā
1512 11	-saulespuķu vai saflora eļļa un to frakcijas:
	--neattīrīta eļļa	15%		US, MX
1512 19	--pārējā	15%		US
1514	Rapšu eļļa, ripšu eļļa vai sinepjeļļa un to
	frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez
	izmaiņām to ķīmiskajā sastāvā:
1514 10	-neattīrīta eļļa	10%		CA
1514 90	-pārējā	10%		CA
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļa un to frakcijas, pilnīgi vai
	daļēji hidrogenizēti, pāresterificēti, reesterificēti
	vai elaidinizēti, nerafinēti vai rafinēti, bet bez tālākas apstrādes
1516 20	-augu tauki un eļļa vai to frakcijas	15%		MX
1517	Margarīns; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku
	un eļļu frakciju, kas minēti šajā grupā, pārtikas maisījumi vai
	produkti, izņemot pārtikas taukus un eļļas vai to frakcijas,
	kas minētas 1516. preču pozīcijā
1517 10	-margarīns, izņemot šķidro margarīnu	28%		AU
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to
	frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulflurēti,
	caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā
	vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidoti ar kādu citu
	paņēmienu, izņemot 1516. preču pozīcijā minēto, dzīvnieku
	vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti šajā
	grupā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti,
	kas citur nav minēti	15%		MX
1601 00	Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas
	subproduktiem vai asinīm; pārtikas
	izstrādājumi uz šo produktu pamata	45%-30%	1998-2007	US, CA
1602	Pārējie gatavie izstrādājumi vai konservi no
	gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:
	-no cūkgaļas:
1602 41	--no šķiņķa un tā izcirtņiem	45%-36%	1998-2007	CA
1602 42	--no lāpstiņas un tās izcirtņiem	45%-36%	1998-2007	CA
1602 49	--pārējie, ieskaitot maisījumus	45%-36%	1998-2007	CA
1602 50	-no liellopu gaļas
1602 50 10	--nevārīti; sagatavotas gaļas vai subproduktu
	un nevārītas gaļas vai subproduktu maisījumi	45%-36%	1998-2007	CA
	--pārējie:
	---hermētiski noslēgtā iesaiņojumā:
1602 50 31	----sālīta liellopu gaļa	45%-30%	1998-2002	US, CA
1602 50 39	----pārējie	45%-36%	1998-2007	CA
1602 50 80	---pārējie	45%-30%	1998-2002	US, CA
1701	[Cukur] niedru vai [cukur] biešu cukurs
	un ķīmiski tīra saharoze, cietā stāvoklī
	-jēlcukurs bez aromātiskām
	vai krāsojošām piedevām
1701 11	--[cukur] niedru cukurs
1701 11 100	---rafinēšanai
1701 11 101	----cukurbiešu jēlcukurs, kas domāts
	tālākai pārstrādāšanai	0.08 Ls/kg		AU
1701 11 109	----pārējais	0.12 Ls/kg		AU
1701 11 900	---pārējais
1701 11 901	----[cukur] niedru jēlcukurs	0.24 Ls/kg
1701 11 909	----pārējais	0.12 Ls/kg
1701 12	--[cukur] biešu cukurs
1701 12 100	---rafinēšanai	0.12 Ls/kg		AU
1701 12 900	---pārējais
1701 12 901	----[cukur] biešu jēlcukurs	0.08 Ls/kg		AU
1701 12 909	----pārējais	0.12 Ls/kg		AU
1701 99	--pārējais	0.12 Ls/kg		AU
1702	Pārējie cukura veidi, ieskaitot ķīmiski tīru
	laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā
	stāvoklī; cukura sīrupi bez aromātiskām un
	krāsojošām piedevām; mākslīgais medus,
	sajaukts vai nesajaukts ar dabisko medu;
	grauzdēts cukurs
1702 20	-kļavu cukurs un kļavu sīrups	10%		CA
1702 90	-pārējie, ieskaitot invertcukuru	10%		US
1703	Melase, kas iegūta cukura ekstrakcijas
	vai rafinēšanas rezultātā:
1703 90	-pārējā	30%		MX
1704	Konditorejas izstrādājumi no cukura
	(ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas
1704 10	-košļājamā gumija ar vai bez cukura pārklājuma	7%		US
1704 90	-pārējie
1704 90 10	--lakricu ekstrakts, kas satur vairāk nekā
	10% saharozes, bet bez citām piedevām	10%		US, AU
1704 90 30	--baltā šokolāde	10%		US, AU
	--pārējie:
1704 90 51	---konditorejas masas, ieskaitot marcipānu,
	iesaiņojumā ar neto masu 1 kg vai vairāk	10%		US, AU
1704 90 55	---tabletes pret kakla iekaisumu
	un pilieni pret klepu	10%		US, AU
1704 90 61	---ar cukuru pārklātas (apgrauzdētas) preces	10%		US, AU
	---pārējie:
1704 90 65	----konditorejas izstrādājumi košļājamās
	gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu
	konditorejas masu cukura konfekšu veidā	10%		US, AU
1704 90 71	----vārītas konfektes, ar pildījumu
	vai bez pildījuma	20%		US, AU
1704 90 75	----īrisi, karameles un līdzīgas konfektes	20%		US, AU
	----pārējie:
1704 90 81	-----presētas tabletes	10%		US, AU
1704 90 99	-----pārējie	10%		US, AU
1801 00	Kakao pupiņas, veselas vai maltas,
	negrauzdētas vai grauzdētas	15%		MX
1802 00	Kakao čaumalas, apvalki, miziņas
	un pārējie kakao atkritumi	15%		MX
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota
1803 10	-neattaukota	15%		MX
1804 00	Kakao sviests, tauki un eļļa	15%		MX
1806	Šokolāde un pārējie pārtikas produkti
	ar kakao piedevu
1806 10	-kakao pulveris ar cukura vai citu
	saldinātājvielu piedevu	45%-35%	1998-2008	AU
1806 20	-pārējie izstrādājumi briketēs, plātnītēs
	vai tāfelītēs ar masu vairāk nekā 2 kg,
	vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā
	vai citos veidos, konteineros neiepakoti
	vai iesaiņojumā ar masu vairāk nekā 2 kg	10%		US,AU
	-pārējie, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:
1806 31	--ar pildījumu	45%-35%	1998-2002	US, AU
1806 32	--bez pildījuma	45%-35%	1998-2007	US, AU
1806 90	-pārējie	45%-35%	1998-2002	US, AU, CA
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem,
	rupja maluma miltiem, cietes vai iesala
	ekstrakta, kas nesatur vai satur mazāk nekā
	40% kakao, pārrēķinot uz pilnīgi attaukotu
	pamatu, un citur neminēti; pārtikas
	izstrādājumi no izejvielām, kas minētas
	0401.-0404. preču pozīcijā, kas nesatur
	vai satur mazāk nekā 5% kakao, pārrēķinot
	uz pilnīgi attaukotu pamatu, un citur nav minēti
1901 10	-izstrādājumi mazbērnu uzturam, safasēti
	pārdošanai mazumtirdzniecībā	5%		AU
1901 20	-maisījumi un mīkla 1905. preču pozīcijā minēto
	maizes izstrādājumu un konditorejas
	izstrādājumu ražošanai	25%		AU
1901 90	-pārējie	25%		AU
1902	Makaronu izstrādājumi, vārīti vai nevārīti,
	ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem)
	vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu
	kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči,
	ravioli, kanneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti
	-nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma
	vai sagatavoti ar citu paņēmienu:
1902 11	--ar olu piedevu	12%		AU, US
1902 19	--pārējie	12%		AU, US
1902 20	-makaronu izstrādājumi ar pildījumu, vārīti
	vai nevārīti, vai sagatavoti ar citu paņēmienu	12%		AU, US
1902 30	-pārējie makaronu izstrādājumi	12%		AU, US
1902 40	-kuskusmakaroni	12%		AU, US
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot
	vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus
	(piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi
	(izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā
	vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus
	un rupja maluma miltus), pirms tam vārīti vai
	sagatavoti ar citu paņēmienu, kas citur nav minēti
1904 10	-gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot
	vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus	25%		AU, US
1904 90	-pārējie	25%		AU
1905	Maizes, miltu izstrādājumi, kūkas, cepumi un
	pārējie konditorejas izstrādājumi ar vai bez
	kakao piedevas; vafeļu diski, tukšas kapsulas,
	kuras izmanto farmācijā, pildītas vafeles,
	rīspapīrs un līdzīgi produkti
1905 10	-kraukšķīga maize	35%		AU
1905 20	-ingvermaize un līdzīgi produkti	35%		AU
1905 30	-saldie cepumi; vafeles	35%		AU
1905 40	-sausiņi, grauzdiņi un līdzīgi apcepti produkti	35%		AU
1905 90	-pārējie	35%		AU
Ex 1905 90 90	---kukurūzas čipsi, kraukšķīgi uzkožamie,
	kas veidoti no kukurūzas (graudu) mīkstuma
	mīklas ar aramatizatoriem, gatavi lietošanai	20%		US
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai
	konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot
	2006. Preču pozīcijā minētos:
2004 10	-kartupeļi	15%		CA, US
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai
	konservēti, nesaldēti pārējie dārzeņi, izņemot
	2006. Preču pozīcijā minētos:
2005 20	-kartupeļi	15%		US
2005 80	-saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)	12%		US
2007	Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai
	riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas,
	termiski apstrādātas, ar vai bez cukura vai
	citu saldinātājvielu piedevas:
	-pārējie:
2007 99	--pārējie	15%		US
2008	Augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas,
	kas citur nav minētas, sagatavotas vai
	konservētas ar citu paņēmienu, ar vai bez cukura
	vai citu saldinātājvielu vai spirta piedevas:
	-rieksti, zemesrieksti un pārējās sēklas,
	sajauktas vai nesajauktas kopā:
2008 11	--zemesrieksti	12%		US
2008 19	--pārējie, ieskaitot maisījumus	12%		US
2009	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un
	dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta
	piedevas, ar vai bez cukura piedevas vai
	citām saldinātājvielām
2009 11	-apelsīnu sula:
	--saldēta
	---ar blīvumu vairāk nekā 1,33 g/cm3
	pie 20 grādiem pēc C
2009 11 11	----ar vērtību, kas nepārsniedz 30 ekijus
	par 100 kg neto masas	5%		US, MX
2009 11 19	----pārējā	12%		US, MX
	---ar blīvumu ne vairāk kā 1,33 g/cm3
	pie 20 grādiem pēc C
2009 11 91	----ar vērtību, kas nepārsniedz 30 ekijus
	par 100 kg neto masas, un ar cukura piedevu
	vairāk nekā 30%	12%		US,MX
2009 11 99	----pārējā	12%		US,MX
2009 19	--pārējā	12%		US
2009 20	-greipfrūtu sula	12%		US
2009 90	-sulu maisījumi	12%		US
2101	Kafijas, tējas vai mate ekstrakti, esences un
	koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu
	pamata vai uz kafijas, tējas vai mate pamata;
	apgrauzdēti cigoriņi un apgrauzdēti pārējie
	kafijas aizstājēji un ekstrakti, esences un koncentrāti no tiem
2101 11	--ekstrakti, esences un koncentrāti	10%		MX
2101 30	-apgrauzdēti cigoriņi un pārējie apgrauzdēti	15%		MX
	kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti
2103	Gatavas mērces un produkti mērču gatavošanai;
	jauktas piedevas un jauktas garšvielas;
	sinepju pulveris un gatavas sinepes
2103 30	-sinepju pulveris un gatavas sinepes	25%		CA
2103 90	-pārējie	25%		CA
Ex2103 90 901	---majonēze	20%		MX
2104	Gatavas zupas un buljoni, produkti to
	sagatavošanai; homogenizēti jaukti
	pārtikas produkti
2104 10	-gatavas zupas un buljoni, produkti
	to sagatavošanai	12%		US
2104 20	-homogenizēti jaukti pārtikas produkti	0%		US

2105 00	Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi,
	ar vai bez kakao piedevas	20%		US
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti
2106 10	-olbaltumvielu koncentrāti un teksturētas olbaltumvielas	10%		US
2106 90	-pārējie
2106 90 10	--fondī sieri	10%		US
2106 90 20	--alkoholisku produktu maisījumi, izņemot	10%-0%	1998-2005	MX
	aromātiskās vielas saturošus maisījumus dzērienu ražošanai
	--aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi
2106 90 30	---izoglikozes sīrupi	10%		US
	---pārējie
2106 90 51	----laktozes sīrups	10%		US
2106 90 55	----glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups	10%		US
2106 90 59	----pārējie	10%		US
	--pārējie
2106 90 92	---kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti	10%		US
	vai kas satur mazāk nekā 1,5% piena tauku,
	5% saharozes vai izoglikozes, 5% glikozes vai cietes
2106 90 98	---pārējie	10%		US
2202	Ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos
	ūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu
	piedevu un pārējie bezalkoholiskie dzērieni,
	izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minēti 2009. preču pozīcijā
2202 10	-ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos	25%		CA, US
	ūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu
	vai aromātisko vielu piedevu
2203 00	Iesala alus	32,2%-0%	1998-2001	CA, US, MX
2204	Dabiskie vīnogu vīni, ieskaitot spirtotus;
	vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto
2204 10	-dzirkstošie vīni:
	--ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju ne mazāk kā 8, 5%
2204 10 11	---šampanietis	40%		AU, US
2204 10 19	---pārējie	10%		US, AU
	--pārējie:
2204 10 91	---Asti spumante	10%		US, AU
2204 10 99	---pārējie	10%		US, AU
	-pārējie vīni; vīnogu misas, kuru rūgšana pārtraukta,
	pievienojot spirtu:
2204 21	--traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu	5%		US, AU
2204 29	--pārējie	5%		US, AU
2205	Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu
	vai aromātisko vielu piedevu:
2205 10	-traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu	20%		MX
2206 00	Pārējie raudzētie dzērieni [piemēram, ābolu	20%		MX
	sidrs (cider), bumbieru vīns (perry), medus
	dzēriens (mead)]; raudzēto dzērienu maisījumi
	un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko
	dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti
2207	Nedenaturēts etilspirts ar spirta
	tilpumkoncentrāciju 80% vai vairāk; etilspirts
	un pārējie jebkura stipruma spirti, denaturēti
2207 10	-nedenaturēts etilspirts ar spirta
	tilpumkoncentrāciju 80% vai vairāk	45%		CA,US
2207 20	-etilspirts un pārējie jebkura stipruma spirti,
	denaturēti	100%-45%	1998- 2007	US
2208	Nedenaturēts etilspirts ar spirta
	tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80%; stiprie
	alkoholiskie dzērieni, liķieri un pārējie alkoholiskie dzērieni
2208 20	-stiprie alkoholiskie dzērieni, kas iegūti vīnogu
	vīna vai vīnogu čagu destilācijas rezultātā	50%-0%	1998-2002	US
2208 30	-viskijs	50%-0%	1998-2002	CA
2208 40	-rums un tafija	50%-0%	1998-2002	US
2208 90	-pārējie
	--araks, traukos ar tilpumu
2208 90 11	---2 l vai mazāk	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
2208 90 19	---vairāk nekā 2 l	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	--plūmju, bumbieru vai ķiršu spirta uzlējums
	(izņemot liķierus), traukos ar tilpumu
2208 90 33	---2 l vai mazāk	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
2208 90 38	---vairāk nekā 2 l	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	--pārējie alkoholiskie dzērieni, traukos ar tilpumu
	---2 l vai mazāk
2208 90 41	----Ouzo	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	----pārējie
	-----alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus)
	------kas iegūti, pārtvaicējot augļus
2208 90 45	-------kalvadoss	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
2208 90 48	-------pārējie	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	------pārējie
2208 90 52	-------korn	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
2208 90 57	-------pārējie	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
Ex 2208 90 57	--------Tequila	50%-0%	1998-2002	MX
Ex 2208 90 57	--------Mezcal	50%-0%	1998-2002	MX
2208 90 69	-----pārējie alkoholiskie dzērieni	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	---vairāk nekā 2 l
	----alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus)
2208 90 71	-----kas iegūti, pārtvaicējot augļus	50%-0%	1998-2002	US ,CA, MX
2208 90 74	-----pārējie	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
Ex 2208 90 74	------Tequila	50%-0%	1998-2002	MX
Ex 2208 90 74	------Mezcal	50%-0%	1998-2002	MX
2208 90 78	----pārējie alkoholiskie dzērieni	50%-0%	1998-2002	US, CA, MX
	--nedenaturēts etilspirts ar spirta
	tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80%, traukos ar tilpumu
2208 90 91	---2 l vai mazāk	50%		CA
2208 90 99	---vairāk nekā 2 l	50%		CA
2303	Cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi, (cukur)biešu izspaidas, (cukur)niedru rauši un pārējie cukura, alus
	vai spirta rūpniecības atlikumi un atkritumi, granulēti vai negranulēti
2303 10	-cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi	12%		US
2304 00	Rauši un pārējie cietie atkritumi, kas iegūti
	sojas eļļas ekstrakcijas rezultātā, sasmalcināti
	vai nesasmalcināti, granulēti vai negranulēti	10%		CA, US
2306	Rauši un pārējie cietie atlikumi, kas iegūti
	augu tauku vai eļļu ekstrakcijas rezultātā, izņemot 2304.
	vai 2305.pozīcijā minētos, sasmalcināti vai nesasmalcināti,
	granulēti vai negranulēti
2306 10	-no kokvilnas sēklām	15%		US, MX
2306 20	-no linsēklām	15%		US, MX
2306 30	-no saulespuķu sēklām	15%		US, MX
2306 40	-no ripšu un rapšu sēklām	10%		CA, US
2306 50	-no kokosriekstiem vai kopras	15%		US, MX
2306 60	-no palmu riekstiem vai kodoliem	15%		US, MX
2306 70	-no kukurūzas vālītēm	15%		US, MX
2306 90	-pārējie:	15%		US, MX
2309	Produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai
2309 10	-suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai
	mazumtirdzniecībā	5%		US, CA
2309 90	-pārējie	15%		US, CA
2401	Neapstrādāta tabaka, tabakas atkritumi
2401 10	-tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu	5%		US, CA
2401 20	-tabaka ar daļēji vai pilnīgi izgrieztu vidējo dzīslu	5%		US, CA
2401 30	-tabakas atkritumi	10%		US, CA
2402	Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem, cigarilli un
	cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem
2402 10	-tabaku saturoši cigāri, cigāri ar nogrieztiem
	galiem un cigarilli	10%		MX, US
2402 20	-tabaku saturošas cigaretes	10%		MX, US
2402 90	-pārējās	12%		US
2403	Pārējā rūpnieciski apstrādātā tabaka un
	rūpnieciski tabakas aizstājēji; homogenizēta
	vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences
2403 10	-smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas
	aizstājējus jebkurā proporcijā	10%		MX, US
	-pārējā:
2403 91	--homogenizēta vai atjaunota tabaka	10%		MX, US
2403 99	--pārējā:	12%		US
2905	Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie,
	nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi
	-pārējie daudzvērtīgie spirti
2905 43	--mannīts	5.5%		US
2905 44	--D-glucīts (sorbīts)	5.5%		US
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no
	terpēniem), ieskaitot cietās un absolūtās;
	rezinoīdi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos,
	negaistošās eļļās, vaskos un līdzīgās vielās,
	kas iegūti šķīdināšanas vai ziedu ekstrahēšanas
	ceļā; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc
	ēterisko eļļu atbrīvošanas no terpēniem;
	ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi	6.5%		US
3501	Kazeīns, kazeināts un pārējie kazeīna
	atvasinājumi; kazeīna līmes	6.5%		US
3502	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu
	proteīnu koncentrātus, kas satur vairāk nekā
	80% proteīnu, pārrēķinot sausnā), albumināti
	un pārējie albumīna atvasinājumi	6.5%		US
3503	Želatīns [ieskaitot želatīnu taisnstūra
	(tai skaitā kvadrātveida) plāksnēs, ar apstrādātu
	vai neapstrādātu, krāsotu vai nekrāsotu virsmu]
	un želatīna atvasinājumi; zivju līme; pārējās
	dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna
	līmes, kas minētas 3501. preču pozīcijā	6.5%		US
3504	Peptoni un to atvasinājumi; pārējās olbaltumvielas un to
	atvasinājumi, kas citur nav minēti;
	hromētās vai nehromētās ādas pulveris	6.5%		US
3505	Dekstrīni un pārējās modificētās cietes
	(piemēram, želatinizētās un esterificētās cietes);
	līmes uz cietes, dekstrīnu, vai pārējo modificēto ciešu pamata
3505 10	-dekstrīni un pārējās modificētās cietes	6.5%		AU,US
3505 20	-līmes	6.5%		US
3809	Virsmas apstrādes vielas, krāsošanas
	paātrināšanas vai krāsu nostiprināšanas
	krāsu nesēji un pārējie produkti un preparāti
	(piemēram, apretūras vai kodinātāji),
	izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai
	līdzīgās nozarēs, kas citur nav minētas
3809 10	-uz cieti saturošu vielu pamata	6.5%		US
3824	Gatavās saistvielas, kuras izmanto liešanas
	veidņu un serdeņu ražošanā; ķīmijas vai
	saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti
	(ieskaitot dabisko produktu maisījumus), kas citur nav minēti;
	ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumu produkti,
	kas citur nav minēti
3824 60	-sorbitols, izņemot 2905 44. subpozīcijā minēto	6.5%		US
4101	Liellopu vai zirgu dzimtas dzīvnieku ādas
	(svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas,
	piķelētas vai konservētas ar citiem
	paņēmieniem, bet nemiecētas, neizstrādātas
	pergamentā vai tālāk neapstrādātas), ar
	apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas
4101 10	-liellopu ādas, veselas, ar vienas ādas masu	10%		NZ, US
	ne vairāk kā 8 kg sausā nesālītā veidā,
	ne vairāk kā 10 kg saussālītā veidā, ne vairāk kā
	14 kg svaigā, slapjsālītā veidā vai citādi konservētā veidā
	-pārējās liellopu ādas, svaigas vai slapjsālītas:
4101 21	--veselas	10%		NZ, US
4101 29	--pārējās	10%		NZ, US
4101 30	-pārējās liellopu ādas, citādā veidā konservētas	10%		NZ, US
4102	Aitu vai jēru ādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas,
	piķelētas vai konservētas ar citiem paņēmieniem, bet nemiecētas,
	neizstrādātas pergamentā vai tālāk neapstrādātas),
	ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas,
	izņemot šīs grupas 1."c" piezīmē minētās
4102 10	-ar apmatojumu	10%		NZ,US
	-bez apmatojuma:
4102 21	--piķelētas	10%		NZ,US
4102 29	--pārējās	10%		NZ,US
4103	Pārējās jēlādas un ādas (svaigas vai sālītas,	10%		US
	kaltētas, sārmotas, piķelētas vai konservētas
	ar citiem paņēmieniem, bet nemiecētas,
	neizstrādātas pergamentā vai tālāk neapstrādātas),
	ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas,
	izņemot šīs grupas 1."b" vai 1."c" piezīmē minētās
4301	Kažokzvēru jēlādas (ieskaitot galvas, astes,	25%-20%		US
	ķepas un pārējos gabalus vai atgriezumus,
	kas der kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot
	kažokzvēru jēlādas, kas minētas 4101., 4102. vai
	4103. preču pozīcijā
5001	Attīšanai derīgi zīdtārpiņa kokoni	10%		US
5002	Jēlzīds (negrodots)	10%		US
5003	Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni,
	vērpšanas atkritumi un plucinātās izejvielas)
5003 10	-nekārstas vai neķemmētas	10%		US
5003 90	-pārējie	10%		US
5101	Vilna, nekārsta vai neķemmēta
	-nemazgāta, tai skaitā mazgātā līdz cirpšanai
	vai noņemšanai no ādas:
5101 11	--cirptā vilna	0%		AU, NZ, US
5101 19	--pārējā	0%		AU, NZ, US
	-mazgāta, nekarbonizēta:
5101 21	--cirptā vilna	0%		AU, NZ, US
5101 29	--pārējā	0%		AU, NZ, US
5101 30	-karbonizēta	0%		AU, NZ, US
5102	Dzīvnieku mati, smalkie vai rupjie,
	nekārsti vai neķemmēti	10%		US
5103	Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu
	atlikas, ieskaitot vērpšanas atkritumus,
	bet izņemot reģenerēto vilnu	10%		US
5201 00	Kokvilnas šķiedras, nekārstas vai neķemmētas
5201 00 10	-higroskopiskās vai balinātās	5%		US, AU
5201 00 90	-pārējās	10%		US, AU
5202	Kokvilnas atlikas (tai skaitā vērpšanas atkritumi
	un uzirdinātās jēlšķiedras)	20%-15%	1998-2002	US
5203	Kokvilnas šķiedras, kārstas vai ķemmētas	10%		US
5301	Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta,
	bet nevērpta; atsukas un atlikas (tai skaitā
	vērpšanas atlikas un uzirdinātās šķiedras)	10%		US
5302	Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa L.),
	neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta;
	atsukas un atlikas (tai skaitā vērpšanas atlikas
5302	Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa L.),	10%		US
	neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta;
	atsukas un atlikas (tai skaitā vērpšanas atlikas un uzirdinātās šķiedras)

Grafiks CXLIII - Latvijas Republika
Daļa I - B Tarifu kvotas

Kods	Produktu apraksts	Kvotas apjoms un tarifa likme	Sākotnējās sarunu tiesības	Citi noteikumi un nosacījumi
1001 90	kvieši un kviešu un rudzu maisījums:	10.000 t 25%
1003	Mieži	30.000 t 25%
1004	auzas	5000 t 25%
1701 11 101	Cukurniedru jēlcukurs, kas domāts tālākai pārstrādei	30.000 t 0%

Grafiks CXLIII - LATVIJAS REPUBLIKA
Daļa II - Pārējie produkti

Tarifu vienības Nr.	Preces apraksts	Saistītās nodevas	Īstenošanas periods	Sākotnējās sarunu tiesības	Citas nodevas
03.grupa	ZIVIS, VĒŽVEIDĪGIE, MOLUSKI UN
	PĀRĒJIE ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
0301	Dzīvas zivis:
0301 10	-dekoratīvās zivtiņas:	20%
0301 91	--forele (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus	20%
	clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae,
	Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster):
0301 92	--zutis (Anguilla spp.)	20%
0301 93	--karpa	20%
0301 99	--pārējās:	20%
0302	Svaigas vai atdzesētas zivis, izņemot zivju fileju un
	pārējo zivju gaļu, kas minēta 0304. preču pozīcijā:
0302 11	--forele (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss,
	Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita,
	Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache
	un Oncorhynchus chrysogaster):	50%
0302 12	--Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus nerka,
	Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta,
	Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus
	kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus
	rhodurus), Atlantijas lasis (Salmo salar) un
	Donavas lasis (Hucho hucho)	20%
0302 19	--pārējās	50%
0302 21	--āte (Reinhardtius hippoglossoides, Hippoglossus
	hippoglossus, Hippoglossus stenolepis):	20%
0302 22	--jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	20%
0302 23	--jūras mēleszivis (Solea spp.)	20%
0302 29	--pārējās:	50%
	-tunzivis (Thunnus), svītrainās tunzivis jeb
	svītrainās bonitas (Euthynnus (Katsuwonus)
	pelamis), izņemot aknas, ikrus un pieņus:
0302 31	--Albakoras vai garspuru tunzivis
	(Thunnus alalunga):	50%
0302 32	--dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares):	20%
0302 33	--svītrainās tunzivis jeb svītrainā bonita:	20%
0302 39	-- Pārējās	20%
0302 40	-siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii),
	izņemot aknas, ikrus un pieņus:
0302 40 051	---reņģes (Clupea harengus membras)	30%
0302 40 101	---reņģes (Clupea harengus membras)	30%
0302 40 981	---reņģes (Clupea harengus membras)	30%
0302 50	-menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus),
	izņemot aknas, ikrus un pieņus:	50%
	-pārējās zivis, izņemot aknas, ikrus un pieņus:
0302 61	--sardīnes (Sardina pilchardus, Sardinops spp.),
	sardinellas (Sardinella spp.), brētliņas vai šprotes (Sprattus sprattus):
0302 61 10	---Sardina pilchardus sugas sardīnes	20%
0302 61 30	---Sardinops ģints sardīnes; sardinellas (Sardinella spp.)	20%
0302 61 900	----no 1. janvāra līdz 14. februārim	30%
0302 61 910	----no 15. februāra līdz 15. jūnijam	30%
0302 61 980	----no 16. jūnija līdz 31. decembrim	30%
0302 62	--šelzivis (Melanogrammus aeglefinus)	20%
0302 63	--ziemeļu saida jeb ziemeļu menca (Pollachius virens)	20%
0302 64	--skumbrija (Scomber scombrus, Scomber
	australasicus, Scomber japonicus):	50%
0302 65	--dzeloņzivis un pārējās haizivis:	50%
0302 66	--zutis (Anguilla spp.)	20%
0302 69	--pārējie:	20%
0302 69 990	---- pārējās	20%
0302 70	-aknas, ikri un pieņi	20%
0303	Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo
	zivju gaļu, kas minēta 0304. preču pozīcijā:
0303 10	-Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus nerka,
	Oncorhynchus gorbusha, Oncorhynchus keta,
	Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch,
	Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus),
	izņemot aknas, ikrus un pieņus	30%-20%	1998-2003	CA
0303 21	--forele (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss,
	Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita,
	Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apashe un
	Oncorhynchus chrysogaster):	30%
0303 22	--Atlantijas lasis (Salmo salar) un
	Donavas lasis (Hucho hucho)	50%
0303 29	--pārējās	50%
0303 31	--āte (Reinhardtius hippoglossoides, Hippoglossus hippoglossus,
	Hippoglossus stenolepis):	50%
0303 33	--jūras mēles zivs (Solea spp.)	30%
0303 39	--pārējās:	50%
0303 41	--Albakoras vai garspuru tunzivis (Thunnus alalunga):	20%
0303 42	--dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares):	50%
0303 43	--svītrainās tunzivis jeb svītrainā bonita:	50%
0303 49	--pārējās	50%
0303 50	-siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii),
	izņemot aknas, ikrus un pieņus:
0303 50 05	--no 1. janvāra līdz 14. februārim:	10%		CA
0303 50 051	---reņģes (Clupea harengus membras)	40%		CA
0303 50 059	---pārējās	10%		CA
0303 50 10	--no 15. februāra līdz 15. jūnijam:	10%		CA
0303 50 101	---reņģes (Clupea harengus membras)	40%		CA
0303 50 109	---pārējās	10%		CA
0303 50 98	--no 16. jūnija līdz 31. decembrim:	10%		CA
0303 50 981	---reņģes (Clupea harengus membras)	40%		CA
0303 50 989	---pārējās	10%		CA
0303 60	-menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus),
	izņemot aknas, ikrus un pieņus:	30%
0303 71	--sardīnes (Sardina pilchardus, Sardinops spp.),
	sardinellas (Sardinella spp.), brētliņas vai šprotes (Sprattus sprattus):	50%
0303 72	--šelzivis (Melanogrammus aeglefinus)	50%
0303 73	--ziemeļu saida jeb ziemeļu menca (Pollachius virens)	50%
0303 74	--skumbrija (Scomber scombrus, Scomber australasicus,
	Scomber japonicus):	10%		CA
0303 75	--dzeloņzivis un pārējās haizivis:	30%
0303 76	--zutis (Anguilla spp.)	20%		CA
0303 77	--jūras asari (Dicentrarchus labrax, Dicentrarchus punctatus)	20%
0303 78	--heki (Merluccius spp., Urophycis spp.):	30%
0303 79	-- pārējās	10%		CA
0303 80	-aknas, ikri un pieņi:	50%
0304	Svaiga, atdzesēta vai saldēta zivju fileja un
	pārējā zivju gaļa (ieskaitot maltu gaļu):	20%		CA
0305	Kaltētas, sālītas zivis vai zivis sālījumā; karsti vai
	auksti kūpinātas zivis; pārtikas zivju milti un granulas:
0305 10	-pārtikas zivju milti un granulas	50%
0305 20	-kaltētas, kūpinātas, sālītas vai sālījumā,
	aknas, ikri un pieņi	50%
0305 30	-kaltēta, sālīta zivju fileja vai zivju fileja
	sālījumā, izņemot kūpināto:	50%
	-kūpinātas zivis, ieskaitot fileju:
0305 41	--Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus nerka,
	Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta,
	Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch,
	Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus),
	Atlantijas lasis (Salmo salar) un
	Donavas lasis (Hucho hucho)	15%		CA
0305 42	--siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii)	50%
0305 49	--pārējās:	50%
0305 51	--menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus):	50%
0305 59	-- pārējās:	50%
	-sālītas zivis, izņemot kaltētās vai kūpinātās zivis, un zivis sālījumā:
0305 61	--siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii)	15%		CA
0305 62	--menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus)	50 %
0305 63	--anšovi (Engraulis spp.)	50 %
0305 69	--pārējās:	50 %
0306	Dzīvi, svaigi, atdzesēti, saldēti, kaltēti, sālīti vai
	sālījumā vēžveidīgie, ar vai bez čaulas; tvaicēti
	vai vārīti ūdenī, atdzesēti vai neatdzesēti, saldēti,
	kaltēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie čaulā;
	pārtikas milti un granulas no vēžveidīgajiem:
	-saldēti:
0306 11	--langusti un pārējie jūras vēži (Palinurus spp.,
	Panulirus spp., Jasus spp.):	5%		MX, AU
0306 12	--omāri (Homarus spp.):	5%		MX, CA, AU
0306 13	--garneles un garneļvēži:	5%		MX, CA , AU
0306 14	--krabji:	20%		MX
0306 19	--pārējie, ieskaitot pārtikas miltus un granulas
	no vēžveidīgajiem:	50%
	-nesaldēti:
0306 21	--langusti un pārējie jūras vēži (Palinurus spp.,
	Panulirus spp., Jasus spp.)	15%		MX, AU
0306 22	--omāri (Homarus spp.):	5%		MX, AU
0306 23	--garneles un garneļvēži:	5%		MX, AU
0306 24	--krabji:	50%
0306 29	--pārējie, ieskaitot pārtikas miltus un granulas
	no vēžveidīgajiem	50%
0307	Dzīvi, svaigi, atdzesēti, saldēti, kaltēti, sālīti vai
	sālījumā moluski, ar vai bez čaulas; dzīvi, svaigi,
	atdzesēti, saldēti, kaltēti, sālīti vai sālījumā ūdens
	bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un
	moluskus; pārtikas milti un granulas no ūdens
	bezmugurkaulniekiem, izņemot vēžveidīgos:
0307 10	-austeres:	5%		MX
	-Pecten, Chlamys vai Placopecten ģints
	gliemenes, ieskaitot karaliskās gliemenes:
0307 21	--dzīvas, svaigas vai atdzesētas	30%		MX
0307 29	--pārējās	50%
0307 31	--dzīvas, svaigas vai atdzesētas:	50%
0307 39	--pārējās	50%
	-sēpijas (Sepia officinalis, Rossia macrosoma, Sepiola spp.)
	un kalmāri (Ommastrephes spp., Loligo spp.,
	Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.):
0307 41	--dzīvas, svaigas vai saldētas:	30%		MX
0307 49	-- pārējās	5%		MX
	- astoņkāji (Octopus spp.):
0307 51	--dzīvi, svaigi vai atdzesēti	30%		MX
0307 59	--pārējie	50%
0307 60	-gliemeži, izņemot jūras gliemežus
	-pārējie, ieskaitot pārtikas miltus un granulas no
	ūdens bezmugurkaulniekiem, izņemot vēžveidīgos:	30%		MX
0307 91	--dzīvi, svaigi vai atdzesēti	30%		MX
0307 99	--pārējie:	50%
0509	Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi	50%
1504	Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas,
	rafinētie vai nerafinētie, bet bez izmaiņām
	to ķīmiskajā sastāvā:	50%
1603	Ekstrakti un sulas no gaļas, zivīm vai
	vēžveidīgajiem, moluskiem vai pārējiem
	ūdens bezmugurkaulniekiem:	55%
1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un
	kaviāra aizstājēji, sagatavoti no zivju ikriem:	55%
1605	Gatavi izstrādājumi vai konservi no
	vēžveidīgajiem, moluskiem un pārējiem ūdens
	bezmugurkaulniekiem:	55%
2301	Milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas
	vai gaļas subproduktiem, zivīm vai
	vēžveidīgajiem, moluskiem vai pārējiem ūdens
	bezmugurkaulniekiem, kas nav lietojami uzturā; dradži:	50%
2301 20	-milti, rupja maluma milti un granulas no zivīm
	vai vēžveidīgajiem, moluskiem vai pārējiem
	ūdens bezmugurkaulniekiem	50%
25.grupa	SĀLS; SĒRS; ZEMES UN AKMENS;
	APMEŠANAS MATERIĀLI, KAĻĶI UN CEMENTS			US
2503	Jebkura veida sērs, izņemot sublimēto, nogulsnēto vai koloidālo sēru:
2503 00 10	-jēlsērs vai nerafinētais sērs	10%		CA,US
2519	Dabiskais magnija karbonāts (magnezīts);
	kausētais magnēzijs; pārdedzinātais
	(aglomerētais magnēzijs), kas satur vai nesatur
	nelielu daudzumu oksīdu, kuri pievienojami
	pirms aglomerēšanas; pārējie magnija oksīdi, ar
	piemaisījumiem vai bez piemaisījumiem:
2519 10	-dabiskais magnija karbonāts (magnezīts)	10%
2519 90	- pārējie	10%		CA, US
2523	Portlandcements, aluminātcements, sārņu,
	supersulfāta un līdzīgs hidraulisks cements,
	nekrāsots vai krāsots
	vai klinkeru formā:			CA, US
2323 10	-cementa klinkeri	20%		US
2523 21	--baltais cements, mākslīgi krāsots vai nekrāsots	10%		MX, US
	-portlandcements:
2523 29	-- pārējie	15%		MX, US
2523 30	-aluminātcements	20%		US
2523 90	-pārējais hidrauliskais cements:	20%		US
2524	Azbests:	10%		CA, US
26.grupa	RŪDAS, SĀRŅI UN PELNI			US
2601	Dzelzs rūdas un koncentrāti,
	ieskaiot apdedzināto dzelzs pirītu:	10%		US
	-dzelzs rūdas un koncentrāti, izņemot apdedzināto dzelzs pirītu:
2601 11	--neaglomerētie	5%		AU, CA,US
2601 12	--aglomerētie	5%		AU , CA ,US
2601 20	-apdedzinātais dzelzs pirīts	10%		US
2608 00	Cinka rūdas un koncentrāti	5%		AU, US
27.grupa	MINERĀLAIS KURINĀMAIS, MINERĀLEĻĻAS
	UN TO PĀRTVAICES PRODUKTI;
	BITUMENVIELAS; MINERĀLVASKI	10%		US
2701	Akmeņogles; briketes, olveida briketes un līdzīgs
	cietais kurināmais, kas iegūts no akmeņoglēm:
	-neaglomerētas akmeņogles, pulvera vai nepulvera veidā:
2701 11	--antracīts:	5%		AU, US
2701 12	--bitumenogles:	0%		CA, AU, US
2701 19	--pārējās ogles	5%		AU, US
2701 20	-briketes, olveida briketes un līdzīgs cietais
	kurināmais, kas iegūts no akmeņoglēm	10%		US
2702	Aglomerētais vai neaglomerētais lignīts, izņemot cietogli:
2702 10	-pulvera vai nepulvera veida neaglomerētais lignīts	10%		US
2702 20	-aglomerētais lignīts	10%		US
2703 00	Aglomerētā un neaglomerētā kūdra (ieskaitot kūdras drupni)	10%		US
2704 00	Aglomerētais vai neaglomerētais akmeņogļu,
	lignīta vai kūdras kokss un puskokss; retortogles:	10%		US
2705 00	Akmeņogļu gāze, ūdens gāze, ražotājgāze un
	līdzīgas gāzes, izņemot naftas gāzes un
	pārējos gāzveida ogļūdeņražus	10%		US
2706 00	Darva, destilēta no akmeņoglēm, lignīta
	vai kūdras, pārējās minerālās darvas, atūdeņotas
	vai neatūdeņotas, vai daļēji destilētas,
	ieskaitot reducētās darvas	10%		US
2707	Akmeņogļu darvas eļļas un pārējie produkti,
	kas iegūti augsttemperatūras pārtvaices rezultātā;
	līdzīgi produkti, kuros aromātisko sastāvdaļu
	svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru:
2707 10	-benzols:	0%		US
2707 20	-toluols:	10%		US
2707 30	-ksilols:	10%		US
2707 40	-naftalīns	10%		US
2707 50	-pārējie aromātisko ogļūdeņražu maisījumi,
	no kuru tilpuma ne mazāk par 65% (ieskaitot
	zudumus) destilē 250 grādos pēc C
	pēc ASTM D 86 metodes:	10%		US
2707 60	-fenoli	10%		US
2707 91	--kreozoti	10%		US
2707 99	--pārējie:	10%		US
2708	Piķis un piķa kokss, kas iegūts no akmeņogļu
	darvas vai citām minerāldarvām:
2708 10	-piķis	10%		US
2708 20	-piķa kokss	10%		US
2709 00	Neapstrādātas naftas eļļas un no
	bitumenminerāliem iegūtās eļļas:	5%		AU, US
2710 00	Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas
	eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur
	neminēti produkti, kas satur 70% vai vairāk
	naftas eļļu vai no bitumēnminerāliem iegūto eļļu,
	šīs eļļas ir produktu pamatsastāvdaļas:	0%		US, AU
2711	Naftas gāzes un pārējie gāzveida ogļūdeņraži:
2711 11	--dabasgāze	5%		AU,US
2711 12	--propāns:	10%		US
2711 13	--butāni:	10%		US
2711 14	--etilēns, propilēns, butilēns un butadiēns	10%		US
2711 19	--pārējie	10%		US
2711 21	--dabasgāze	10%		US
2711 29	--pārējie	10%		US
2712	Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais