• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vācieša "Pavasara nakts", kas skanējusi latviešu Dziesmusvētkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.1999., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22053

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceļš uz Nobela prēmiju - šoreiz no portugāļu ganu būdas

Vēl šajā numurā

24.02.1999., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATCERES. ATGĀDNES

Vācieša "Pavasara nakts",

kas skanējusi latviešu Dziesmusvētkos

VA3.JPG (41778 BYTES)VA2.JPG (48294 BYTES)

Konradīna Kreicera

150. atceres gadā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vācu komponists un operdiriģents Konradīns Kreicers ( Kreutzer ) (1780–1849) pieder pie atzītiem sava laika Eiropas kultūras darbiniekiem. Viņš sacerējis operas un mūziku teātrim. Mūzikas speciālistiem pazīstama viņa 1834. gadā sacerētā opera "Naktsmājas Granādā" ( Nachtlager von Granada ), pārējās gadu ritumā aizmirstas. Gandrīz aizmirstas arī viņa dzīves laikā plaši pazīstamās dziesmas vīru koriem un solodziesmas.

Kreicers dzimis 1780. gadā Bādenē. Studējis filozofiju un tieslietas. Tikai 1804. gadā sāk pievērsties mūzikai, nonākdams mūziķu Mekā — Vīnē. Par saviem padomdevējiem viņš atzinis Haidnu un Bēthovenu. Vairākus gadus koncertējis dažādās Eiropas pilsētās, viņš 1822. gadā atkal atgriežas Vīnē, lai te kā operdiriģents sasniegtu slavas kalngalus. Viņa operas atskaņo daudzos teātros, arī viņa vīru koru dziesmām ir panākumi. Kādēļ viņš pašā slavas zenītā devies uz Rīgu? Droši vien arī tāpēc, ka Rīga bija pazīstama mūziķu pilsēta un te operu izrādes kā diriģents vadīja Rihards Vāgners. Koncertēja tādas mūzikas zvaigznes kā Lists, Rubinšteins un Berliozs. Rīga cienīja jaunos talantus. Te tūlīt pēc pirmuzvedumiem tikušas uzvestas daudzas Vēbera un Mocarta operas. Taču komponists nav ieradies Rīgā, lai diriģētu. Viņš atbraucis līdzi savai meitai, kura 1848. gadā Rīgā angažēta par pirmo solisti. Komponists te vadīja mierīgu un klusu dzīvi. Meklēja libretu nākamai operai, rakstīja mūziku. Rīgā radies arī pats pēdējais Kreicera skaņdarbs, kurš rakstīts kāda populāra komiķa izrādei. Vienīgā reize, kad komponists Rīgā stāv pie diriģenta pults, ir 1849. gada 16. februāris, kad viņš tagadējā Vāgnera zālē diriģē savu operu "Naktsmājas Granādā". Šajā dienā viņš pēdējo reizi cilā diriģenta zizli, ko lietojis četrdesmit gadus.

Komponists un diriģents mirst 1849. gada 12. decembrī, un Rīgas mūzikas sabiedrība viņu izvada ar pienācīgu godu. Atdusas vietu rod Rīgas priekšpilsētas kapos, kur vēlākos gados tiek ierīkots parks — tagadējais Miera dārzs. Tā kapsētas daļa, kur atdusas Kreicers, ir saglabāta un atrodas Sv. Franciska baznīcas dārzā. Vēlāk 1913. gadā atklāta piemiņas zīme–akmens krusts ar komponista bareljefu.

Kaut gan rīdzinieki varbūt vairāk būs dzirdējuši par Konradīna laikabiedru Rodolfu Kreiceru (1766–1831), kam Bēthovens veltījis savu slaveno vijoļsonāti, ko sauc arī par Kreicera sonāti, Konradīnam ar Latvijas mūzikas dzīvi ir tiešāks sakars nekā šim vācu vijolniekam un komponistam, kas bijis Parīzes Lielās operas kapelmeistars un ievērību guvis lielākoties ar saviem vijoļkoncertiem. Konradīna Kreicera vīru koru dziesmas Baltijas vācu koristu izpildījumā skanējušas 1861. gadā Rīgas dziesmu svētkos. Arī Cimze savā "Dziesmu rotā" ir iekļāvis Kreicera dziesmas. Dziesma "Pavasara nakts" bijusi pat II Vispārējo latviešu dziesmu svētku programmā. Ar operu "Naktsmājas Granādā" 1902. gada 9. novembrī tika atklāts Jaunais Rīgas latviešu teātris. Operas panākumus nodrošina Kreicera vienkāršā, bet it visai mainīgā un jūtīgā mūzika. Arī solisti un koris Nikolaja Alunāna vadībā dod savu ieguldījumu. Bet 1980. gada augustā Rīgā ieradās vācu koris, lai ar trim dziesmām vīru korim godinātu savu tautieti, kas te atradis mūža mājvietu.

Gunārs Kušķis

— "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!