Sanitārā robežinspekcija ir kontrolējoša institūcija, kas savas kompetences ietvaros veic kravu kontroli uz valsts robežas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 236 minētajām preču grupām. Kravu kontrole notiek, pamatojoties uz LR likumu, MK noteikumu, Valsts veterinārā dienesta, Valsts Augu aizsardzības stacijas un Labklājības ministrijas metodiskajiem norādījumiem un rīkojumiem.

— Kā veikts darbs pagājušajā gadā, un kā robežinspekcija ir attīstījusies?

— Šogad, 1. maijā, Sanitārajai robežinspekcijai apritēs divi gadi, kopš esam reāli uzsākuši savu darbību. 1998. gads patiesībā bija pirmais pilnas darbības gads, jo 1997. gads bija šīs institūcijas izveides, nopietnu mācību un savas vietas aizņemšanas periods.

Pērnajā pavasarī mēs noslēdzām savu pirmo mācību gadu, jo darbinieku izglītošanas kurss konkrētas programmas ietvaros ilga divas nedēļas. Tagad visi darbinieki ir saņēmuši apmācības sertifikātu. 1998. gads bija arī sākums robežkontroles punktu iekārtošanā. Pagājušā gada beigās mēs kopā ar muitu un robežsargiem saņēmām Terehovas robežpārejas punktu, kur darba apstākļi jau ir normāli, jo ir izveidota padziļinātās kontroles ēka. Taču caur šo punktu Latvijā neienāk importa kravas, jo tas ir viens no kravu izejas punktiem. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja šādas padziļinātās kontroles ēkas būtu arī Grenctālē, Meitenē un Ainažos. Tomēr attīstības process ir sācies. Pagājušajā gadā jaunas telpas iekārtoja arī Meitenes un Veclaicenes kontrolpunktā, kur ir jaunas administratīvās ēkas. Taču kravu kontroli tas neatvieglo, jo šis uzdevums jāveic zem klajas debess un tas neatbilst normālām kontroles prasībām nedz vasarā, nedz ziemā. Atverot vasarā sasaldētas produkcijas kravu, mēs izjaucam temperatūras režīmu, savukārt ziemā, atverot citu kravu, mēs to kontroles laikā varam sasaldēt.

Esam priecīgi, ka Liepājas osta ir radījusi normālas kravu kontroles iespējas, arī Rīgas ostā, Rīnūžu kontroles punktā iekārtojām kontroles laboratoriju un kravu fiziskās pārbaudes vietu. Tur mums ir fitosanitārā un veterinārā laboratorija. Šajā ostā nestrādā ar konteineriem un automašīnām, tur ienāk tā sauktās ģenerālās kravas, kas ir uzkrautas uz paliktņiem. Tas ir pietiekami ērti, lai paņemtos paraugus varētu pārbaudīt.

Kopumā darbojas 29 kontrolpunkti, ieskaitot ostas, dzelzceļu, lidostas un pastu. Mūsu uzraudzībā ir arī vairāk nekā 80 muitas noliktavu visā Latvijā, bet inspekcijā strādā 240 darbinieku. Mūsu kopējais gada budžets ir 945 000 latu. Par darbu maksājumus neiekasējam, jo spēkā esošie likumi to neatļauj.

Nelielas laboratorijas un kravu fiziskās pārbaudes vietas esam izveidojuši Meitenē, Terehovā, Veclaicenē, Rīnūžos un Liepājā. Patlaban šos darbus veicam Rucavā, taču Grenctālē tas nav iespējams, jo tur nav atbilstošu telpu.

No materiāltehniskā stāvokļa uzlabošanas viedokļa ļoti būtiska ir datortīkla izveide. 1998. gadā datu pārraides tīklam ir pieslēgti 11 kontrolpunkti, izstrādāts grafiks darba turpinājumam šogad. Ceru, ka, noslēdzot divu gadu jubileju, datu pārraides tīkls būs mums pamats to pārraidei. Pašreiz vēl strādājam ar disketēm. Datus tajā ieraksta kontrolpunktā, pēc tam to nosūta pa pastu vai arī informācija nonāk centrālā servera datu bāzē. Pārejot uz darbu datortīklā, disketes izmantosim tikai tur, kur nebūs tīkla pieslēguma. Pagaidām mēs datus par iepriekšējo mēnesi iegūstam katra nākamā mēneša otrajā datumā, bet, pārejot uz darbu tīklā, mums būs apkopoti visi dati jau par iepriekšējo dienu. Varēsim precīzi veikt datu analīzi un sniegt nepieciešamo informāciju Zemkopības ministrijai.

1997. gada aprīlī valdība pieņēma lēmumu par to, ka visi dienesti, kas uz robežas veic kontroli, izņemot muitu un robežapsardzi, tiek apvienoti vienā institūcijā. Sanitārā robežinspekcija veic veterināro kravu, fitosanitāro kravu un sanitāri higiēnisko kravu kontroli. Mūsu inspekcijā strādā veterinārārsti, ārsti un agronomi. Taču mūsu kompetence nav iekšējais tirgus un pārstrādes uzņēmumi. Veterinārijas jautājumus iekšējā tirgū un pārstrādes uzņēmumos risina Valsts veterinārais dienests, par fitosanitārajām pārbaudēm šajā līmenī atbildīgi Augu aizsardzības dienesti, bet par higiēnas jautājumiem Valsts sanitārā inspekcija.

— Kā Sanitārās robežinspekcijas darbība ir saskaņota ar Eiropas Savienības (ES) normatīviem un principiem?

— Apkopojam informāciju par ievesto, izvesto un tranzītkravu apjomiem. Atsevišķi kontrolējam ar brīvo Baltijas tirgu saistītās preces. Savu informāciju iesniedzam regulāri par 95 preču pozīcijām. Tiesa, tā veidojas no atsevišķiem saskaitāmajiem, kurus iespējams atšifrēt. Piemēram, 1998. gada septembrī Latvijā ieveda 906 tonnas tomātu, bet mums ir informācija, no kādām valstīm un firmām tomāti ievesti.

Atsevišķi apkopojam cūkgaļas sadalījumu brīvajam apgrozījumam un pārstrādei pa valstīm. No Igaunijas ievestās cūkgaļas īpatsvars labi redzams pa mēnešiem. Mēs varam konstatēt katru konkrētu firmu un tās ievesto kravu. Jebkuras preces pārvietošana pāri robežām notiek saskaņā ar Latvijas preču kombinēto nomenklatūru. Tāda ir katrai valstij, turklāt visām valstīm vienāda. Kodi visām pasaules valstīm ir vienādi, un tā ir mūsu darba ābece, pamatojums preču ievešanai vai izvešanai.