Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 1.novembrī

AM: Par ģeodēzisko darbu veicēju sertifikācijas un uzraudzības kārtību

1.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”.

Noteikumu projekta mērķis ir radīt reglamentētu ģeodēzisko darbu veicēju sertifikācijas un uzraudzības kārtību, saskaņojot to ar zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicēju sertifikāciju un uzraudzību.

Noteikumu projekts nosaka sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzību, kā arī valsts nodevas likmi un civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību.

Sertifikātus varēs saņemt gan fiziskas personas, gan komersanti, tos izsniegs jaunizveidotās sertificēšanas institūcijas.

Pretendentam tiks izsniegts termiņa sertifikāts, kas derīgs piecus gadus. Pagarinot sertifikāta darbību, tiks izvērtēts, vai speciālists ir veicis darbus sertificētajā jomā, lai nezaudētu profesionālās iemaņas.

Lai nerastos pakalpojumu sniedzēju trūkums tirgū, paredzēts, ka līdz 2014.gada 31.decembrim uz sertifikāta saņemšanu var pretendēt arī persona bez speciālās nozares izglītības, bet ar ilgstošu darba pieredzi.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par Latvijas pozīciju sarunām ar donorvalstīm par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu atbalstu

1.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Latvijas pozīcija Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta saņemšanai 2009.–2014.gada plānošanas perioda ietvaros.

Paredzēts, ka tuvākajā laikā donorvalstis noslēgs saprašanās memorandus ar saņēmējvalstīm par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu. Finanšu ministrijas speciālistu oficiālās sarunas ar donorvalstu pārstāvjiem pirms saprašanās memoranda noslēgšanas notiks šā gada 10.novembrī, un to galvenais mērķis būs saskaņot Latvijas izvirzīto prioritāšu atbilstību donorvalstu izvirzītajiem nosacījumiem, saskaņot prioritāšu ietvaros iecerētos pasākumus un atvēlēto finansējumu.

Jau iepriekš ziņots, ka Latvija ir izvirzījusi šādas prioritātes līdzekļu izmantošanā:

• klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija;

• NVO fonds pilsoniskās sabiedrības attīstībai, ietverot cilvēkdrošību, ilgtermiņa atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu;

• kultūras mantojuma aizsardzība;

• atbalsts zaļākai rūpniecībai – Viedo tehnoloģiju fonds;

• bilaterālā pētniecības programma, tai skaitā stipendijas (ietverot stipendijas bakalaura programmu studentiem ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem);

• tieslietas un iekšlietas, ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu;

• cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana.

Latvijai 2009.–2014.gada periodā būs pieejami 51,27 miljoni latu: no EEZ finanšu instrumenta 24,29 miljoni latu, no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta – 26,98 miljoni latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par valsts nodevu par ieroču un munīcijas atļauju izsniegšanu un to derīguma termiņa pagarināšanu

1.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēti MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, kā arī to derīguma termiņa pagarināšanu””.

Noteikumi paredz paaugstināt valsts nodevu likmes par visu veidu ieroču un munīcijas atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību izsniegšanu, ka arī to derīguma termiņa pagarināšanu fiziskām un juridiskām personām.

Jāatgādina, ka kopš 2003.gada ir pieaugušas administratīvās izmaksas, kas veidojas, patērējot Valsts policijas resursus atļauju sagatavošanai un izsniegšanai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par aviācijas tehniskās apmācības centru Rīgas Tehniskajā koledžā

Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem Rīgas Tehniskajā koledžā plānots izveidot infrastruktūru mācību programmu īstenošanai, lai Latvija atbilstoši Eiropas Savienības regulās noteiktajām prasībām varētu sagatavot aviācijas nozarē nepieciešamos speciālistus – mehāniķus un tehniķus.

Jau šā gada martā valdība nolēma no ERAF līdzekļiem atvēlēt 1 699 999 latus aktivitātei “Jaunu koledžas studiju programmu attīstība aviācijas nozarē”, paredzot atbalstu jaunu programmu ieviešanai aviācijas nozarē Rīgas Tehniskajā koledžā. Lai sāktu aktivitātes īstenošanu, 1.novembrī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.2.1.2.apakšaktivitāti “Jaunu koledžas studiju programmu attīstība aviācijas nozarē””, kas nosaka aktivitātes īstenošanas kārtību, prasības projekta iesniedzējam, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus un citas prasības aktivitātes īstenošanai.

Attīstoties aviācijas nozarei, Latvijā jau vairākus gadus aktuāls kļuvis kvalificētu un Eiropas starptautiskajiem standartiem atbilstoši sagatavotu aviomehāniķu un tehniķu trūkums. Latvijā akadēmiskās izglītības līmeņa aviācijas speciālistus sagatavo divas augstskolas, bet līdz šim nav attīstīta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība, kas sagatavotu un nodrošinātu arī pietiekamu praksi topošajiem speciālistiem, lai viņi varētu iegūt sertificētu aviācijas mehāniķa un aviācijas tehniķa kvalifikāciju.

Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un starptautiski atzītu aviācijas tehniskās izglītības pakalpojumu sniedzēju aktivitātes ietvaros Rīgas Tehniskajā koledžā plānots izveidot aviācijas tehniskās apmācības centru, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus ieguldot nepieciešamās mācību infrastruktūras izveidei un jaunu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ieviešanai.

Projekta izmaksas 100% tiks segtas no ERAF līdzekļiem.

Aviācijas mehāniķu un aviācijas tehniķu izglītības centrs tiks izveidots, ņemot vērā valsts tautsaimniecības attīstību un izvērtējot darba tirgus vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Šo speciālistu sagatavošana Latvijai pavērs iespējas attīstīt aviācijas tehnikas apkopi, kas ir pakalpojumi ar ļoti augstu pievienoto vērtību un pieprasīti visā pasaulē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos

Ja transportlīdzekļa vadītājs piespiedu apstāšanās gadījumā, nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā izies uz brauktuves vai ceļa nomales, viņam būs jāuzvelk gaismu atstarojošs apģērbs, piemēram, veste.

Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas atbalstīti 1.novembra Ministru kabineta sēdē.

Noteikumos papildinātas arī prasības velosipēdu aprīkojumam. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos sānos (riteņos) jābūt diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem.

Tāpat kā līdz šim ritenim priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas. Ja to nav vai tie nedeg, tad tā vietā jābūt attiecīgu krāsu atstarotājiem.

Ceļu satiksmes noteikumi ir papildināti ar jaunu ceļa zīmi – 505.A “Joslas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas”.

Ieviests arī jauns luksofora signāls – sarkans krusts uz melna fona, kas informē par to, ka pretim braucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls.

Trans­portlīdzekļi ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni bez ieslēgta speciāla skaņas signāla tāpat kā līdz šim varēs neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, bet līdz ar šiem grozījumiem tie drīkstēs neievērot arī aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem.

Tāpat operatīvie transportlīdzekļi ar speciālu krāsojumu bez iedegtas zilas mirgojošas bākuguns un bez ieslēgta speciālā skaņas signāla drīkstēs neievērot Ceļu satiksmes noteikumu 135.4., 135.6., 135.7., 135.9., 135.10., 135.11., 135.12., 136.2., 136.3. un 136.4.apakšpunktā minētos aizliegumus.

Turpmāk automobiļu vadītājiem 842.papildzīmes darbības zonā automobiļa salonā pie priekšējā stikla būs obligāti jānovieto speciālā atļauja, ka konkrētais transportlīdzeklis drīkst stāvēt 326., 327., 328. vai 329.zīmes darbības zonā.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību

1.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1487 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.3.apakšaktivitāti “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība”””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu atbilstību grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā.

Noteikumu projekts paredz samazināt apakšaktivitātei pieejamo publisko finansējumu, jo ir veikta 10 miljonu latu finansējuma pārdale uz 3.5.2.2.aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”, kā arī samazināts pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas Kohēzijas fonda līdzfinansējums saskaņā ar noslēgtajiem civiltiesiskajiem līgumiem, attiecīgi palielinot pieejamo līdzfinansējumu trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai.

No Ministru kabineta noteikumiem svītrota mērķa grupa (atkritumu apsaimniekošanas reģiona iedzīvotāji, komersanti un iestādes) atbilstoši vienotajai nostājai attiecībā uz Eiropas Savienības fondu aktivitāšu īstenošanas noteikumiem.

Ministru kabineta noteikumi papildināti ar punktu par informācijas uzkrāšanu un nodošanu nosacījumiem. Lai novērstu projektu iesniegumu vērtēšanas atšķirīgu interpretāciju, precizētas neattiecināmās izmaksas, iekļaujot regulējumu atbilstoši Finanšu ministrijas ierosinājumam, taču tiesiskās paļāvības princips netiek apdraudēts, jo 3.5.1.2.3.apakšaktivitātes ietvaros projektu specifikas dēļ darba līgumi nebija paredzēti.

Precizēta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņemšanas kārtība. Atbilstoši finansiālajai situācijai noteikumu projekts paredz iespēju finansējuma saņēmējam pārskaitīt avansa maksājumu.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VidM: Par grozījumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000

1.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000”””.

Izvērtējot pieejamo Kohēzijas fonda līdzfinansējumu atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu iesniegumu apstiprināšanu, noslēgtajiem civiltiesiskajiem līgumiem un vienošanām par projektu īstenošanu, precizēts pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums otrajai un trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Aktivitātes ietvaros ietaupīto Kohēzijas fonda līdzfinansējumu paredzēts novirzīt ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas organizēšanai.

Līdz ar iespējamo ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas organizēšanu no MK noteikumiem svītrota norma, kas noteica, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji uz Kohēzijas fonda līdzfinansējumu var pretendēt tikai vienu reizi, un precizēts nosacījums, kad pirmās, otrās un trešās projektu grupas projektu iesniedzēji var pretendēt uz iekļaušanu ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Tā kā ir iespējams, ka Ministru kabineta noteikumos nav uzskaitītas visas projektu iesniegumos neiekļaujamās izmaksas un atbildīgā iestāde neuzrauga to atbilstību, no Ministru kabineta noteikumiem par aktivitātes īstenošanu svītrotas projekta iesniegumā neiekļaujamās izmaksas, kā arī precizētas attiecināmās izmaksas, t.i., iekļautas normas, kas precizē pievienotās vērtības nodokļa attiecināmību un izmaksu uz darba līguma pamata neattiecināmību.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā un zvejas aktivitāšu pārtraukšanas noteikumos

1.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam (plāns) un Ministru kabineta (MK) 2008.gada 6.maija noteikumos Nr.323 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””.

Plāna mērķis ir dot detalizētu pamatojumu ilgtspējīga līdzsvara nodrošināšanai starp Latvijai pieejamajiem zivju resursiem un to zvejas kapacitāti, lai, samazinoties pieejamajiem zivju resursiem, tomēr nodrošinātu kopējo zivsaimniecības nozares konkurētspēju un izejvielu vienai no eksportspējīgajām nozarēm – zivju apstrādei. Plāns tiek īstenots, piesaistot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finanšu resursus.

Lai novērtētu plāna ieviešanas rezultātus, 2010.gadā tika izvērtēta tā īstenošana. Izvērtējumā ir secināts, ka, turpinoties pieejamo zivju resursu samazināšanās tendencei, ir jāturpina zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas pasākumi, lai zvejniecībā iesaistītajiem komersantiem, kas samazinātās resursu pieejamības dēļ nespētu turpināt komercdarbību šajā jomā, dotu iespēju izvēlēties – pārtraukt to vai, samazinot zvejā iesaistīto kuģu skaitu, palielināt savas darbības rentabilitāti un konkurētspēju.

Plāns un noteikumi ir papildināti ar kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēmu 2011.–2012.gadam, kurā rekomendēts samazināt zvejas flotes kapacitāti Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī par 65 zvejas kuģiem ar kopējo bruto tonnāžu 2535 GT.

Izmaiņas noteikumos paredz jaunu nosacījumu zvejas kuģu īpašniekiem attiecībā uz saņemto kompensāciju par zvejas kuģa sadalīšanu. Turpmāk atbalsta saņēmējam 24 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas vismaz 50% no saņemtā publiskā finansējuma būs jāiegulda uzņēmējdarbībā un Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz pārskats par veiktajiem ieguldījumiem.

Savukārt, lai atvieglotu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanas kārtību, grozījumi paredz, ka tiek samazināts LAD iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Pārtikas un veterināro dienestu, zemesgrāmatu nodaļu un Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies LAD.

Tāpat, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas vienkāršo un precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta saņemšanas nosacījumiem lauku saimniecību modernizācijai

1.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija””, kuri precizē un papildina pasākumā paredzētā atbalsta saņemšanas nosacījumus, kas ir spēkā šobrīd.

Lai veicinātu valsts un Eiropas Savienības (ES) finansējuma efektīvāku apguvi, noteikumos atcelta prasība palielināt par 0,05 vismaz vienu no dzīvotspējas rādītājiem gadā pēc projekta īstenošanas, jo ir konstatēts, ka tad, ja uzņēmuma dzīvotspējas rādītāji netiek palielināti gadā pēc projekta īstenošanas un paliek tajā līmenī, kādā tie bija gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta dzīvotspēja un investīciju lietderīgums netiek apdraudēts.

Tāpat atbalsta pretendents turpmāk projektu iesniegumu varēs iesniegt Lauku atbalsta dienesta (LAD) centrālajā struktūrvienībā Rīgā vai jebkurā no LAD reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, neatkarīgi no juridiskās adreses vai projekta īstenošanas vietas. Tomēr jāņem vērā, ka publiskais finansējums projektiem tiks piešķirts no tās LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes finansējuma, kuras teritorijā plānots īstenot projektu.

Ja būve atradīsies mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) teritorijā, īstenojot projektu, tiks piemērota papildu atbalsta intensitāte 10% apmērā. Noteikts, ka papildu atbalsta intensitāti tehnikas un iekārtu iegādei 5% apmērā turpmāk varēs piemērot projektiem arī tad, ja mazāk labvēlīgā apvidū atrodas atbalsta pretendenta saimniecībā esošās segtās platības vai dzīvnieku novietnes, kurās turēto lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai nav nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Šos abus nosacījumus varēs piemērot arī tiem projektiem, kuri ir iesniegti iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās un par kuros paredzētajām aktivitātēm vēl nav iesniegts maksājuma pieprasījums. Šajā gadījumā atbalstu varēs saņemt, ja atbalsta pretendents ir iesniedzis atbilstošu iesnie­gumu LAD, kā arī pretendents atbilst noteikumu nosacījumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iegādājamās traktortehnikas maksimālās jaudas aprēķinu.

Turpmāk arī, īstenojot būvniecības aktivitāti, atbalsta pretendenta (izņemot kooperatīvu) kopējā attiecināmo izmaksu summa ne vairāk kā septiņas reizes varēs pārsniegt tā ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

Tāpat turpmāk izmaksas, kas saistītas ar kravas automašīnu, transporta piekabju un puspiekabju iegādi, ja tās iegādājas kooperatīvs, varēs pieskaitīt attiecināmajām izmaksām. Uz pasākumā paredzēto atbalstu traktortehnikas iegādei turpmāk varēs pretendēt arī tie atbalsta pretendenti, kuri audzē lauksaimniecības produktus segtajās platībās, kā arī daudzgadīgo augļkopības kultūraugu, tostarp arī dzērveņu un melleņu audzētāji, kuri tās ir iestādījuši platībās, kas nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet ir purvi un meži.

Noteikumos, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās un ņemot vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izteiktos priekšlikumus, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kuri ir juridiskas vai fiziskas personas, kas ražo vai plāno sākt ražot lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktus un tādu dzīvnieku audzēšanu, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba likums. Noteikumi būs jāievēro arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas pretendēs uz atbalstu.

Šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumos Nr.1209 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”” grozījumi veikti saskaņā ar Eiropas Komisijā (EK) apstiprinātajiem grozījumiem Lauku attīstības programmā (LAP) 2007.–2013.gadam, kā arī ņemot vērā iepriekšējās projektu iesniegumu kārtās iesniegto projektu vērtēšanas procesā konstatētās nepilnības pasākuma administrēšanas nosacījumos un sociālo partneru ierosinātās izmaiņas.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un lietošanas prasībām

1.novembrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.463 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un glabāšanas un lietošanas noteikumi”, kas paredz precizēt un papildināt prasības augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un lietošanas jomā.

Izmaiņas noteikumos paredz ieviest augu aizsardzības līdzekļa ievedējam jaunu pienākumu – pirms tālākas izplatīšanas pārliecināties par līdzekļa marķējuma atbilstību noteikumu prasībām. Ja tiks konstatēta neatbilstība, ievedējam 24 stundu laikā būs jāziņo par to Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kas lems par tālāku līdzekļa izplatīšanu vai izplatīšanas aizliegumu. Līdzekļa aizliegšanas gadījumā licences turētājam divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas būs jāatsauc līdzeklis no izplatīšanas un jāiznīcina vai jāizved ārpus Latvijas.

Noteikumi nosaka procedūru, kādā Valsts augu aizsardzības dienests pārliecinās par apritē esoša līdzekļa kvalitāti. Dienesta inspektors noņems paraugu un iesniegs laboratorijā analizēšanai. Ja laboratorija konstatēs līdzekļa kvalitātes neatbilstību normatīvo aktu prasībām, dienests pieņems lēmumu par līdzekļa izplatīšanas un lietošanas apturēšanu un veiks atkārtotu analīzi.

Savukārt, ja atkārtota analīze uzrādīs kvalitātes neatbilstību, augu aizsardzības līdzekļa īpašniekam būs jāsedz izdevumi, kas saistīti ar analīžu veikšanu, kā arī jāatsauc no izplatīšanas līdzeklis, nodod to iznīcināšanai vai izvedot no Latvijas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa