Turpinājums

no 1.lpp.

Sanitārās robežinspekcijas informācijā var atšifrēt jebkuru eksporta vai importa firmu, taču atklātībā tas netiek izpausts, jo tas ir komercnoslēpums. Protams, preces, kuras neatbilst noteiktajām prasībām, valstī netiek ielaistas. Gadījumos, kad īpašnieks vēlas preci izmantot citā veidā, nekā tas sākumā bijis paredzēts, tiek veikti papildu laboratoriskie izmeklējumi uz preces īpašnieka rēķina.

— Kāds ir 1998. gadā pārbaudīto kravu apjoms?

— Pagājušajā gadā veterinārā kontrole veikta 15 899 ievestajām preču kravām, 9936 izvestajām un 25 999 tranzītkravām, kopumā tātad 51 834. Fitosanitārajai kontrolei bijušas pakļautas 29 510 ievestās, 36 785 izvestās un 15 588 tranzītkravas, kas kopumā ir 81 883 preču kravas. Savukārt higiēniskā kontrole veikta 139 496 ievestajām, 66 198 izvestajām un 108 422 tranzītkravām, iebraucot Latvijā. Kopumā tās ir 314 116 higiēniskās kontroles preču kravas, bet kopsummā 1998. gadā kontrolētas 447 833 tranzīta, importa un eksporta preču kravas. No kopējā visu veidu pārbaužu skaita 72 procenti veikti robežkontroles punktos un 28 procenti — muitas noliktavu kontroles punktos. Šajos datos nav ietvertas kontrolētās izejošās tranzīta kravas, iepriekš izkontrolētās kravas un tās, kas ievestas muitas noliktavās. Uz autoceļiem veikts 51 procents veterināro, fitosanitāro un higiēnisko kravu kontroļu, dzelzceļos — 19 procenti, ostās — 26 procenti, bet lidostās un pastā — četri procenti. Kopumā Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktos pagājušajā gadā aizturētas vai nosūtītas atpakaļ uz importētājvalsti 273 veterinārās kontroles kravas, 119 fitosanitārās un 92 higiēniskās kontroles kravas.

— Kādi ir nosacījumi valstu iekļaušanai sarakstos, kas dod tām tiesības importēt preces arī uz Latviju?

— Ir izstrādāti speciāli MK noteikumi, kas stājās spēkā 1998. gada 1. novembrī. Noteikti trīs saraksti. Lai produktus ievestu Latvijā, sarakstā jābūt valstij, no kuras tos importē. Šo sarakstu apstiprina zemkopības ministrs. Arī uzņēmumu sarakstu, kuros produkciju pārstrādāja un kuriem atļauts to importēt uz Latviju, apstiprina zemkopības ministrs. Trešais ir to firmu saraksts, kuras drīkst importēt preces, to apstiprina Valsts veterinārais dienests. Mūsu valstī ir vienāda attieksme pret jebkuru valsti. ES valstu uzņēmumi, kuriem atļauts nodarboties ar importu visās ES valstīs, sarakstā iekļaujas automātiski. Tos neviens neinspicē un nepārbauda. Savukārt tos uzņēmumus, kuriem atļauts eksportēt preces uz ES, arī sarakstā iekļauj automātiski. Taču uzņēmumus, kuriem nav atļaujas eksportēt preces uz ES, izņemot Baltijas tirgu, inspicē Valsts veterinārais dienests. Pēc tam kad iegūti pozitīvi inspekcijas rezultāti, tos rekomendē zemkopības ministram iekļaut sarakstā.

— Kas Sanitāro robežinspekciju un tās darbiniekus neapmierina darba uzdevumu izpildē?

— Esam neapmierināti ar fiziskajām iespējām kravu kontrolē. Mēs uzņemamies milzīgu atbildību, jo robežinspekcijas darbinieki paraksta galadokumentus, kaut gan kontroles iespējas bieži vien ir ierobežotas. Dilemma ir — ko darīt? Vai gatavoties tikai iestājai ES un attīstīt austrumu un jūras robežas perspektīvos kontrolpunktus, vai uzskatīt, ka līdz integrācijai ES vēl ir ilgs laika periods, tādēļ nepieciešams investēt sarežģītākajā valsts robežas dienviddaļā ar Lietuvu? Tā varētu panākt, ka kontrole būtu iespējama arī tur. Tās ir ne tikai mūsu, bet arīdzan muitas problēmas, jo skaidri zināms, ka ne vienmēr kontrolē iespējams atklāt nelikumības. Bieži vien krava ir pilna, taču tās priekšpusē var iekraut preci, kurai beidzies lietošanas termiņš vai tā ir nekvalitatīva. Pārvadātāji labi zina, ka kontrolētāji līdz tām fiziski nav spējīgi aizrakties.

Otra problēma ir svari, kuru patlaban nav pat Grenctālē. Tā varbūt vairāk ir muitas problēma, jo pieaug fiskālais risks — valstij pilnā apjomā netiks samaksāta nauda.

— Kādi ir uzdevumi 1999. gadā un kas jums visiem vieš cerības?

— Pārejot uz jau minēto datortīkla darbību, kļūsim operatīvāki. Esam uzsākuši savu otro apmācības programmu, kuras pamats ir kravu fiziskā pārbaude, paraugu noņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem, to nosūtīšana uz laboratorijām un citi pienākumi. Šis darbs, par spīti finansu problēmām jau ir sācies. 1999. gads mūsu darbībā būs jau parauggads. Gribam, lai mūsu darbinieki ir pietiekami kompetenti, kā pareizi paņemt paraugus. Jāveido sistēma to nosūtīšanai uz akreditētām laboratorijām, arī tam, kā saņemt pēc tam informāciju un ievadīt to datu bāzē. Tie ir mūsu galvenie jautājumi.

Šogad veidosim riska datu bāzi. Mēģināsim datorizēt visus laboratoriskos izmeklējumus, lai tos izvērtētu pēc riska faktora analīzes. Ceram saņemt izbūvētos Pāternieku, Grebņevas un Silenes punktus atbilstoši ES līmenim.

1999. gadā attīstīsim informācijas izplatīšanu iekšzemes kontroles dienestiem par riska kravām. Vēlamies saņemt arī informāciju no iekšzemes kontroles dienestiem, ja ir kas atrasts importa kravā. To mēs ievietotu riska faktu bāzē un varētu vērsties pret attiecīgo preču importētāju, kad viņš ved nākamo kravu. Tas ir ļoti nopietns darbs, jo iekšzemes kontroles dienesti diemžēl nav datorizēti. Kad tas varēs notikt, to ir grūti prognozēt, kaut gan šo dienestu darbinieki cer uz investīcijām. Sarežģīti ir sakari ar Grenctāli, kas man šķiet kā zināms kaitējums no "Lattelekom" puses.

Pagājušā gadā esmu vairākkārt apmeklējis un novērtējis situāciju visos mūsu robežkontroles punktos, jo tas ir arī mans tiešais pienākums.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore