Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — vakar, 24.februārī, "Latvijas Vēstnesim"

24.02.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šoreiz ikmēneša intervija "Latvijas Vēstnesim" notiek dienu pirms 1999.gada valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas Saeimā otrajā, galīgajā lasījumā. Kā jūs vērtējat šī valstiski īpaši svarīgā dokumenta apspriešanu Saeimas komisijās un frakcijās kopš janvāra vidus, kad finansu ministrs Ivars Godmanis to jums svinīgā veidā iesniedza?

— Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem valsts budžeta projekta izskatīšana laikposmā starp pirmo un otro lasījumu atšķiras ar konstruktīvo gaisotni. Te es gribētu atzīmēt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuras loceklis arī es esmu, visu frakciju pārstāvji aizvien ir strādājuši lietišķi un racionāli. Turklāt kā pozitīvi vērtējamu varam atzīmēt faktu, ka otrajam lasījumam ir iesniegts mazāk nekā 300 priekšlikumu — tas ir krietni mazāk nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to valsts budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā neprasīs tik daudz laika kā agrāk.

Kopumā es vērtēju pozitīvi Saeimas komisiju un frakciju darbu pie valsts budžeta projekta.

— Ko vēl jūs akcentētu septītās Saeimas deputātu paveiktajā šajā Ziemas sesijā?

— Protams, svarīgākais bija valsts budžeta likumprojekts. Bet gribu arī atzīmēt, ka ļoti aktīvi ir darbojušās Saeimas pastāvīgo likumdošanas komisiju ietvaros izveidotās apakškomisijas. Dažkārt presē ir izteikti pārmetumi deputātiem par to, ka šīs apakškomisijas esot izveidotas tikai tādēļ, lai viņiem būtu lielāks atalgojums. Es gan gribētu teikt, ka, pēc maniem novērojumiem, šo apakškomisiju darbs ir bijis pietiekami konstruktīvs un produktīvs. Manuprāt, pozitīvi ir vērtējams tas, ka pirmo reizi Saeimas vēsturē ir nodibināta sporta jautājumu apakškomisija. Tajā esošie deputāti ir diezgan aktīvi, ne tikai domājot par likumdošanas jautājumiem, bet viņi nāk klajā arī ar dažādām iniciatīvām attiecībā uz dažādiem sporta pasākumiem. Tas, protams, ir pozitīvi vērtējams.

Acīmredzot tuvākajā laikā likumdošanas jomā arvien vairāk darba būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai.

— Pie kādiem likumprojektiem, jūsuprāt, Saeimai nāksies vairāk piestrādāt šajā Ziemas sesijā līdz Lieldienu brīvdienām?

— Būtisks būs darbs pie valodas likuma projekta, ko neapšaubāmi nāksies pieņemt galīgajā variantā. Paredzamas arī diskusijas saistībā ar izglītības likuma prasību un normu izpildi, rēķinoties ar valsts budžeta iespējām. Kā zināms, šajā Saeimas sesijā izvērsās ļoti spraigas diskusijas par Izglītības likumam un Kultūrkapitāla fondam nepieciešamo finansējumu. Šie divi attiecīgie likumprojekti tika izņemti no valsts budžeta likuma projektu pavadošo likumprojektu paketes. Tātad problēmas paliek. Domāju, jo ātrāk tās tiks atrisinātas, pozīcijai ar opozīciju vienojoties, jo drīzāk tas visai sabiedrībai nāks par labu. Pretējā gadījumā varam atkal sagaidīt nevēlamu spriedzi sabiedrībā — tieši saistībā ar šiem diviem likumprojektiem.

Būstisks ir arī likumprojekts, ko mēs sāksim izskatīt pirmajā lasījumā jau rīt, 25.februārī, — par Valsts prezidenta vēlēšanām, par to, kā notiks perzidenta lietu nodošana un pārņemšana. Domāju, ka, abstrahējoties no tām politiskajām kaislībām, kas jau ir izraisījušās visai asā priekšvēlēšanu gaistonē, būtu korekti jāsakārto visi tehniskie jautājumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta izraudzīšanu Saeimā. Tas viss noteikti būtu jāsakārto jau šajā Saeimas Ziemas sesijā.

— Kā jūs vērtējat Saeimā esošo opozīcijas frakciju lomu likumdošanas procesā? Un vai Latvijas sociāldemokārtu apvienības frakcija patlaban pieskaitāma pie pozīcijas vai opozīcijas?

— Patiešām situācija ar sociāldemokrātiem ir, kā mēdz sacīt, nestandarta. Jo darbojas līgums ar Ministru prezidentu, kas ir saistošs šai frakcijai. Tas lielā mērā balstīts uz tiem nosacījumiem, pēc kuriem darbojas valdošā koalīcija. Līdz ar to, pēc manām domām, šīs neskaidrības ar sociāldemokrātiem tuvākajā laikā vēl saglabāsies,

Neapšaubāmi, opozīcijas funkcijas Saeimā ir Tautas partijas frakcijai. Taču varu apgalvot, ka šī frakcija līdz šim ir darbojusies ļoti konstruktīvi un aizvien nākusi klajā ar tādiem priekšlikumiem, kuru pamatā ir nevis klajš populisms, bet gan reāla nepieciešamība.

Par apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakciju varu sacīt, ka acīmredzot jāņem vērā tas fons, kas saistīts arī ar tuvajiem 16.marta notikumiem. Man šķiet, ka šīs frakcijas darbība vismaz pašlaik ir vairāk vērsta uz politiskiem akcentējumiem, mazāk iedziļinoties tajos jutājumos, kas skar tautsaimniecības, sociālās un citas nozares.

— Cilvēki, kas klausās radio, ir pārliecinājušies, ka septītās Saeimas plenārsēdes laika ziņā ir īsākas nekā iepriekšējo Saeimu sēdes. Piemēram, 18.februāra plenārsēde ilga tikai nepilnas divas stundas. Vai tas liecina par to, ka Saeima spēj strādāt konstruktīvāk un lietišķāk vai varbūt tas izskaidrojams ar deputātu laiskumu, ko dažkārt ļaudis pārmet "tautas kalpiem"?

— Es sliecos piekrist pirmajam vērtējumam. Par laiskumu laikam gan nevar runāt. Ja deputāti būtu laiski, viņi pelnārsēžu laikā snaustu vai atrastos kaut kur ārpus Saeimas lielās zālēs. Gluži otrādi. Kā esmu pārliecinājies, deputāti sēžu laikā ir pat pārāk aktīvi. Bieži vien man zvana radioklausītāji, sūdzoties, ka zālē esot pārlieku stiprs trokšņu fons un nevarot labi sadzirdēt, ko runātājs saka no tribīnes. Katrā ziņā tie deputāti, kas uzstājas no Saeimas tribīnes, ar ļoti retiem izņēmumiem, patiešām aizvien runā par lietu. Turklāt jautājumi jau iepriekš tiek nopietni izskatīti un apspriesti komisijās un frakcijās. Līdz ar to garas diskusijas Saeimas plenārsēdēs nepavisam nav vajadzīgas.

— Kā var spriest no "Latvijas Vēstnesī" publicētajām Saeimas plenārsēžu stenogrammām, arī to apmeklētības līmenis ir paaugstinājies.

— Patiešām. Sestās Saeimas darbības lika pēdējā pusgadā bieži vien radās tādas situācijas, ka zālē nebija kvorumam nepieciešamo 50 deputātu. Tas laikam bija izskaidrojams ar pirmsvēlēšanu gaisotni. Septītās Saeimas laikā tādas situācijas nav bijis, ka kvoruma trūkuma dēļ būtu jāizsludina pārtraukums sēdē.

— Šajās dienās Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētāja biedra Gundara Bojāra ielūguma uzturas Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Baburins. Kā jūs vērtējat šo Krievijas parlamenta amatpersonas vizīti, un kā, jūsuprāt, varētu mainīties Latvijas un Krievijas attiecības pēc šī notikuma?

— Šīs vizītes organizēšana patiešām ir bijusi Gundara Bojāra privāta iniciatīva. Es ar Baburina kungu netikos. Kā Saeimas priekšsēdētājs es savukārt esmu uzaicinājis ierasties Rīgā Krievijas Valsts domes priekšsēdētāju Seļezņova kungu. Bet pagaidām neesmu saņēmis nekādu atbildi. Uzskatu, ka par šādas darba vizītes lietderīgumu vislabāk varētu spriest pats Bojāra kungs, kas šo vizīti organizēja un piedalījās tiešajās sarunās. Katrā ziņā, manuprāt, tas fons, kas veidojas sakarā ar šo vizīti, neliecina par to, ka šoreiz Latvija ko īpaši iegūst. Manā uztverē tā ir vairāk Sergeja Baburina un viņa pavadītāju pirmsvēlēšanu rakstura vizīte, gatavojoties nākamajām Krievijas Valsts domes vēlēšānām. Bet šādus kontaktus, protams, nedrīkst par zemu novērtēt. Iespējams, ka šai vizītei būs arī kādi pozitīvi rezultāti. Bet vēl ir pāragri par to spriest.

— Vai jums nerodas bažas, ka Latvijas un Krievijas attiecības varētu saasināties sakarā ar gaidāmo Latviešu karavīru atceres dienu 16.martā?

— Diemžēl tādas bažas man ir. Ņemot vērā informāciju, kas ir manā rīcībā, es objektīvi saprotu to valdības paziņojumu, kas tika pieņemts vakar, 23.februārī, Ministru kabineta sēdē. Subjektīvi es domāju mazliet savādāk — atšķirībā no oficiālo amatpersonu attieksmes pret šo likumā noteikto latviešu karavīru atceres dienu. Bet, protams, šajā visai sarežģītajā ārpolitiskajā situācijā, tieši attiecību ar Krieviju kontekstā, mums patiešām laikam gan būtu maksimāli jāizvairās no subjektīvisma, un jābūt noteiktai vienotai politikai vismaz oficiālo amatpersonu līmenī.