Valsts prezidents:

— sveicot Igauniju valsts svētkos

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 24.februārī, nosūtīja apsveikuma vēstuli Igaunijas Republikas prezidentam Lennartam Meri, kurā savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā apsveic Igaunijas prezidentu un Igaunijas tautu valsts neatkarības 81. gadadienā.

Vēstulē G.Ulmanis novēl Igaunijas iedzīvotājiem labklājību, kā arī izsaka pārliecību, ka ciešās draudzības un sadarbības saites starp abām valstīm arī turpmāk kalpos Igaunijas un Latvijas tautu labā.

Atzīmējot svētkus Latvijā, Valsts prezidents vakar Igaunijas vēstniecībā piedalījās pieņemšanā par godu kaimiņvalsts neatkarības gadadienai.

— Nacionālās drošības padomes sēdē

Vakar, 24. februārī, notika kārtējā Nacionālās drošības padomes sēde, kuru vadīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Padome noklausījās aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska, ārlietu ministra Valda Birkava un iekšlietu ministra Roberta Jurdža ziņojumu par valsts drošību.

Padome apsprieda Nacionālās drošības likuma projektu un nolēma tā izskatīšanu turpināt arī nākamajā kārtējā NDP sēdē.

Nacionālās drošības padome izskatīja arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

— pusdienu sarunā ar Ministru prezidentu

Vakar, 24.februārī, kārtējās tikšanās laikā Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Vilis Krištopans pārrunāja aktuālus ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumus.

Ministru prezidents informēja par budžeta projektu, ko šodien izskata Saeima, un par otrdien, 23.februārī, Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu ministriem nepiedalīties Latviešu karavīru atceres dienas pasākumos 16.martā. Valsts prezidents iepazīstināja Ministru prezidentu ar triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās rezultātiem.

Valsts prezidents un Ministru prezidents apsprieda arī traģisko notikumu Gulbenē. V.Krištopans informēja par valdības sniegto atbalstu upuru tuviniekiem un cietušajiem.

Valsts prezidents uzsvēra, ka nesenie dramatiskie notikumi Gulbenē, kā arī citas traģēdijas liek daudz plašāk un vispusīgāk izvirzīt jautājumu par sabiedrības drošību ikdienā un tai veltāma lielāka uzmanība. Pēckrīzes pasākumi ir vajadzīgi, bet politiski nepietiekami. Lai nodrošinātu sabiedrības drošību ikdienā, ir jābūt kompleksai politikai, kas sevī ietver izglītību, tajā skaitā speciālo skolu un klaiņojošo bērnu problēmas, tieslietu, iekšlietu sistēmu, īpaši profilakses darbu, psihiski slimo cilvēku aprūpi, cietumu drošību, vardarbības atspoguļojumu masu medijos, kino u.c. Valsts prezidents atzina, ka turpmāk īpašu uzmanību pievērsīs tieši sabiedrības drošības jautājumiem.

— tiekoties ar "Cerības 99" rīcības komiteju

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 24.februārī, tikās ar evaņģelizācijas pasākuma "Cerība 99" rīcības komitejas pārstāvjiem — Latvijas evaņģeliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Andreju Šternu, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkēviču, "Cerības 99" rīcības komitejas vadītāju Almeru Ludviku un ASV kristīgās organizācijas "Bridge Builders International" prezidentu Čarlu Kelliju.

Viesi informēja Valsts prezidentu par šogad iecerēto evaņģelizācijas un izglītības projektu, kas no 12. līdz 19.septembrim notiks Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Saldū, Siguldā, Skrīveros un citās pilsētās. Projektā piedalīsies vairākas Amerikas kristīgās misijas un organizācijas, piemēram, "Luis Palau Evangelistic Association", "Bridge Builders International", "Campus Crusade for Christ", "Greater Europe Mission " un "The International Mission Board", kā arī vairāki muzikālie kolektīvi no Rietumiem. Pasākuma iniciatori informēja, ka par projekta nozīmību liecina evaņģēlista Dr.Luisa Palau piedalīšanās. Viņš ir uzrunājis vairāk nekā 12 miljonus cilvēku 64 pasaules valstīs, ticies ar valdītājiem, ministriem, parlamentāriešiem un karaļnamu locekļiem. Šos izglītības pasākumus daudzās valstīs atbalsta parlaments un valdība. Rīcības komitejas pārstāvji lūdza prezidentu sniegt goda aizbildniecību šim projektam.

Valsts prezidents pauda viedokli, ka šādi projekti ir plaši jāskaidro sabiedrībai, lai būtu priekšstats par šo projektu jēgu, mērķiem un nozīmi.

G.Ulmanis atzina, ka sabiedrībā ir daudz jārunā par garīgajām vērtībām, morāli, pienākumu un cilvēcību. Gulbenes traģēdija un citi pēdējā laika nežēlīgie noziegumi ir apliecinājums tam, ka sabiedrībā lielāka uzmanība jāveltī tieši garīgajām vērtībām, un šajā jomā daudz var darīt arī baznīca, tāpēc atbalstāmi ir projekti, kas veido un attīsta humānu cilvēku garīgo pasauli.

Valsts prezidenta preses dienests