Par cilvēktiesībām Latvijā 1998. gadā

No Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārskata "Cilvēktiesības Latvijā 1998.gadā"

Priekšvārds

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC) ir sagatavojis un izdevis šo pārskatu "Cilvēktiesības Latvijā 1998. gadā" ar finansējumu no 1998. gada maijā saņemtās Eiropas Savienības — ASV Demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības balvas. Mēs esam pateicīgi par šo un citu finansējumu, kas LCESC ir piešķirts 1998. gadā, taču tikai Centrs uzņemas pilnu atbildību par pārskatā izteiktajiem viedokļiem. 1998. gada novembrī LCESC kļuva par Starptautiskās Helsinku Cilvēktiesību federācijas kandidātorganizāciju, un daļa no pārskata materiāliem saīsinātā veidā tiks publicēta Starptautiskās Helsinku Cilvēktiesību federācijas gadagrāmatā. Tā kā vēlējāmies aptvert plašāku auditoriju Latvijā un reģionā, nolēmām publicēt pārskata pilnu tekstu trijās valodās: latviešu, angļu un krievu.

Mēs nepretendējam uz visaptverošu pārskatu par cilvēktiesībām Latvijā 1998. gadā. Sagatavotais materiāls, mūsuprāt, aptver ne tikai aktuālākās cilvēktiesību problēmas Latvijā, bet arī atspoguļo mūsu specializāciju. Mēs pievēršamies pilsoniskām un politiskām tiesībām, bet neiedziļināmies ekonomiskajās, sociālajās vai kultūras tiesībās. Mēs tikai garāmejot pieminam bērnu un sieviešu tiesības. Sīkākai informācijai par bērnu tiesībām mēs iesakām iepazīties ar "Alternatīvo ziņojumu ANO par bērna tiesību aizsardzību Latvijā", kuru 1998. gada sākumā sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām sagatavoja organizācija "Glābiet bērnus". Par sieviešu tiesību jautājumiem ir pieejami vecāki, apjomīgāki pētījumi, tai skaitā Pārslas Eglītes 1995. gadā ANO 4. sieviešu konferencei sagatavotais Nacionālais ziņojums par sieviešu stāvokli un 1997. gada sākumā publicētais ANO konsultantes Bonijas Kelleres "Dzimumu līdztiesība Latvijā: izvērtējums".

Pārskatā neesam devuši atsauces, jo tas būtu apgrūtinājis teksta uztveršanu. Atsevišķās vietās tekstā pieminam informācijas avotu.

Sagatavojot šo pārskatu, izmantojām daudzus informācijas avotus, t.sk. masu saziņas līdzekļu, indivīdu, kā arī citu NVO un starptautisko organizāciju, kas darbojas Latvijā, sniegto informāciju. Esam izmantojuši Centrālās vēlēšanu komisijas, Tieslietu ministrijas Statistikas departamenta, Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Naturalizācijas pārvaldes, Valsts cilvēktiesību biroja Sūdzību daļas, Tieslietu ministrijas Sociālo un reliģisko lietu departamenta, Valsts Psihiatrijas centra, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta un Valsts apdrošināšanas aģentūras oficiālos datus un dokumentus. Uzņemamies pilnu atbildību par jebkurām kļūdām un interpretāciju.

Nils Muižnieks,

Latvijas Cilvēktiesību un

etnisko studiju centra direktors

Vēl — 3.lpp.