Vakar, 2010.gada 3.novembrī, Saeimas ārkārtas sēdē

Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis:

Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa], godātie Prezidija locekļi, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Šodien jaunievēlētajai Saeimai jāpieņem pirmais svarīgais lēmums, kas tieši ietekmēs mūsu valsts dzīvi un ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Jaunas valdības apstiprināšana ir ne tikai uzticības balsojums nākamajiem ministriem un valdības vadītājam, bet arī mandāts turpmākajam darbam nākamo četru gadu garumā. Tikai ar šādu uzstādījumu un apņēmību ikvienam nākamajam Ministru prezidentam ir pietiekams pamats kāpt Saeimas tribīnē un pieteikt savu Ministru kabinetu.

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, tiesiskums un sociālā atbildība, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mana pirmā valdība uzņēmās valsts vadību laikā, kad vara prasīja atbildību un rīcību, nekavējoties un uzreiz. Ekonomikas pārkarsēšana un trekno gadu uzdzīve bija novedusi Latviju pie tā, ka 2009.gada martā valsts ekonomika un finanses faktiski atradās brīvā kritienā. Šis kritiens bija jāaptur, jo cena par neveiksmi būtu bijusi valsts nekavējoša maksātnespēja.

Nav šaubu, ka līdz šim uzņemtais reformu kurss ir jāturpina. Tomēr, neraugoties uz jau veiktajām reformām, Latvija daudzos svarīgos ekonomiskos un sociālajos rādītājos joprojām atpaliek no citām ES valstīm. Pirmie krīzes pārvarēšanas rezultāti vieš optimismu, tomēr šī izaugsme vēl joprojām ir ļoti trausla un pat niecīgas svārstības var izraisīt negatīvas sekas.

Pirmie reformu rezultāti jau nes augļus, tomēr priecāties šobrīd ir pāragri, jo atcerēsimies, ka svarīgākais fiskālais rādītājs – budžeta deficīts – joprojām trīskārt pārsniedz ieejai eirozonā pieļaujamo līmeni. Spēja nodrošināt fiskālo disciplīnu un perspektīvā valsts ārējā parāda samazināšanu būs vēl viens pierādījums starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir valsts, kas spēj sasniegt izvirzītos mērķus, un ir droša vieta investīcijām ekonomikā un noguldījumiem bankās.

Reformas varēsim paveikt, tikai iesaistot sabiedrību. Tā tas tika praktizēts pašā grūtākajā krīzes laikā, kad tika izveidota Reformu vadības grupa – formāts, kurā valdība realizē tiešu dialogu ar tās sociālajiem un sadarbības partneriem – darba devējiem, darba ņēmējiem, pašvaldībām, Rūpniecības un tirdzniecības kameru, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Arī jaunās valdības deklarācijas veidošanā ir tikušas ņemtas vērā dažādās darba grupās izteiktās sabiedrības grupu intereses, savukārt valdības rīcības plāna izstrādē tiks iesaistītas plašas sabiedrības masas pārstāvošas organizācijas.

Dialogs ar sabiedrību, atklāta un godīga saruna par to, kas valstī jāveic, lai Latvijas iedzīvotāji sajustu reformu rezultātus, ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem varas un indivīda savstarpējai uzticībai. Par to esmu pārliecinājies savā iepriekšējās valdības vadīšanas darbā, par to liecina arī 10.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Populisms un skaļi reklāmas uznācieni no vēlētāju puses tika diskvalificēti.

Sabiedrības loma un sabiedrības viedoklis iegūs arvien lielāku nozīmi nākotnē. Tikai pilnvērtīga sabiedrības iesaiste visos valstij svarīgākajos lēmumos piešķir tiem nepieciešamo leģitimitāti un rada pamatu uzticības atjaunošanai valstij un politiķiem.

Šeit svarīgu lomu spēlēs gan plānotie grozījumi vēlēšanu likumā ar mērķi mazināt naudas lomu politikā; gan ētikas normu stiprināšana valdībā, izstrādājot Valdības ētikas kodeksu; gan lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmība, pieņemot lobiju darbību regulējošos normatīvos aktus. Uzticības atjaunošana valdībai un politiķiem nozīmē uzticības atjaunošanu valstij. Savukārt bez iedzīvotāju uzticības valstij nav iedomājama ne ilgtspējīga sociālā sistēma, ne konkurētspējīga ekonomika.

Jāturpina strukturālās reformas arī valsts pārvaldē, veidojot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai pieejamu valsts pārvaldi. Pastāvīga birokrātijas mazināšana un valdības darbības caurskatāmības stiprināšana joprojām būs manas valdības prioritāte.

Lai mazinātu birokrātiju un turpinātu optimizēt valsts tēriņus, tiks pabeigta jau šobrīd uzsāktā valsts pārvaldes iestāžu funkcionālo auditu programma, kā arī ieviests vienas pieturas aģentūras princips valsts pārvaldē. Daudz plašāk tiks pielietoti e-pakalpojumi iedzīvotāju un uzņēmēju saskarsmē ar valsti un pašvaldībām.

Aizsardzības jomā mūsu prioritāte joprojām būs efektīva dalība NATO. Stiprināsim mūsu armijas komandspējas, uzlabojot militāro un administratīvo plānošanu un tehnisko aprīkojumu, vienlaikus galveno uzsvaru liekot uz cilvēku bruņotajos spēkos. Šeit svarīgi minēt pasākumus, kas saistīti ar karavīra profesijas prestiža celšanu, vienlaikus prasot gan disciplīnu, gan rūpējoties par karavīru materiālā nodrošinājuma aspektiem.

Runājot par aizsardzības jomu, svarīgi atzīmēt arī to, ka, Latvijai uzņemoties vadošās valsts statusu Ziemeļu distribūcijas tīklā, Rīga ir izveidojusies par svarīgu tranzīta punktu uz Afganistānu. No nemilitāro kravu tranzīta ieguvēja ir ne tikai Rīgas osta, bet arī Latvijas ražotāji, jo NATO dalībvalstis ir izrādījušas interesi par atsevišķu preču kategoriju iespējamo iegādi Latvijā.

Ārlietās svarīgākie uzsvari tiks likti uz Eiropas lietām un ārējo ekonomisko dimensiju. Eiropas lietās viens no ļoti svarīgiem aspektiem būs gatavošanās Latvijas pirmajai prezidentūrai ES jau 2015.gadā. Savukārt ekonomikas jomā ļoti lielu lomu spēlēs Ekonomikas un Ārlietu ministrijas koordinācija ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, kur galvenais mērķis ir nodrošināt gan jaunu, liela mēroga investīciju ienākšanu Latvijā, gan jaunu noieta tirgu atvēršanu Latvijā ražotai produkcijai.

Runājot par investīcijām, liela loma būs gan LIAA radītajai investīciju piesaistes programmai “Polaris”, gan manis izveidotajai augsta līmeņa Lielo investīciju padomei, kuras darbība tiks stiprināta un pilnveidota.

Kā svarīga jāmin arī Latvijas orientācija uz pievienošanos ekonomiski attīstīto Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas jeb OECD valstu klubam.

Visbeidzot, valsts ekonomikai un attīstībai izšķiroši nozīmīgu lomu spēlēs nākamā finanšu perspektīva pēc 2013.gada, tādēļ ārlietu resoram jāuzņemas atbildība par savlaicīgu un efektīvu starpministriju koordinācijas procesa nodrošināšanu, kura mērķis ir maksimāla valsts interešu aizstāvība Briselē. Šeit gribētos uzsvērt katra ministra personīgo atbildību par šā procesa atbilstošu organizāciju un personīgu dalību visos svarīgākajos ar finanšu perspektīvu saistītajos pasākumos.

Iekšējās drošības jomā krīzes apstākļos svarīgākais uzdevums būs saglabāt iekšlietu sistēmas iestāžu darbības kapacitāti un augsti kvalificētus, pieredzes bagātus profesionālos darbiniekus, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi un sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, lai uzturētu nepieciešamo valsts iekšējās drošības līmeni.

Kā jau minēju, viena no manas valdības prioritātēm būs atjaunot un stiprināt mūsu valsts iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai. Viena no centrālajām tēmām šajā sakarā saistīta ar tiesu varu, kā arī korupcijas apkarošanu. Tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā stiprināsim tiesu varas neatkarību un atbildību, kā arī tiesu pieejamību. Kā svarīga reformu sastāvdaļa jāmin atsevišķu tiesu funkciju deleģēšana notāriem un citām brīvajām profesijām, kā arī pārsūdzības instanču skaita samazināšana atsevišķu kategoriju lietām. Tas ļaus gan paātrināt tiesas procesu, kas šobrīd bieži vien velkas nepieļaujami ilgi, gan ietaupīt valsts budžetu.

Svarīgs aspekts ir tiesu modernizēšana, to darba organizēšanā izmantojot jaunās tehnoloģijas un modernas metodes, arī tiesas sēdes videokonferenču režīmā.

Veselības joma ir viens no finansiāli ietilpīgākajiem valsts budžeta finansētajiem sektoriem – joma, kas diemžēl krīzi izjutusi visskarbāk un tiešāk. Treknajos gados bieži ticis aizmirsts par pacientu veselību, uzsvaru liekot uz dārgu un brīžiem nevajadzīgu objektu būvniecību. Manas jaunās valdības prioritāte būs pacients, tādēļ pārorientēsim veselības aprūpes sistēmu prioritāri uz pacientu interesēm. Nodrošināsim vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā, stiprinot primāro veselības aprūpi, nodrošinot, lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu pieejami valsts finansēti ārstu vai ārstu palīgu pakalpojumi. Pilnveidosim valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba apjomu. Palielināsim primārās aprūpes ārstu (tai skaitā ģimenes ārstu) atbildību par pacientu veselību. Nodrošināsim kvalitatīvas stacionārās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos un pilnveidosim terciārā līmeņa medicīniskās palīdzības sniegšanu daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Gan pašos smagākajos krīzes brīžos, gan arī šobrīd bieži vien nācies dzirdēt kritiku par to, ka valdība tikai griež budžetu, nedomājot par tautsaimniecības attīstību. Šeit es gribētu oponēt, sakot, ka visam savs laiks un vieta. Valsts finansiālā stabilitāte ir pamats ekonomikas izaugsmei. Šobrīd šis pamats ir ielikts. Arī treknajos gados uzblīdušais valsts aparāts bija smaga nasta gan uzņēmējiem, gan ierindas nodokļu maksātājiem. Šobrīd fiskālās konsolidācijas rezultātā ir samazināts valsts aparāts un lielā mērā atjaunots algu līdzsvars starp privāto un valsts sektoriem. Taču ar to vien valsts konkurētspējas atjaunošanai ir par maz.

Gan manas pirmās, gan otrās valdības viena no galvenajām prioritātēm ir un būs valsts konkurētspējas stiprināšana tautsaimniecības jomā. Šobrīd noslēdzies konkurss par vispusīgu valsts konkurētspējas izvērtējumu, kas tiks ņemts par pamatu pasākumu kopumam valsts konkurētspējas atjaunošanai.

Ir vairāki pasākumi, kuru mērķis ir kāpināt ražošanu un eksportu un kuri jau ir uzsākti manas iepriekšējās valdības laikā un tiks turpināti arī tagad. Šeit minama gan ES fondu apguves paātrināšana, gan eksporta kredīta garantiju programma, gan atbalsts augstas pievienotās vērtības produktiem, Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas turpināšana un manas pirmās valdības laikā izstrādātās mikrouzņēmumu paketes ieviešana. Viens no svarīgākajiem šo iniciatīvu mērķiem ir stimulēt uzņēmumu veidošanos un nodrošināt to konkurētspēju kā Baltijas valstu, tā Eiropas un globālā mērogā. Mana valdība arī turpmāk lielu uzmanību pievērsīs visu līmeņu uzņēmumu konkurētspējas atbalstam.

Vienlaikus valsts konkurētspēja nav iedomājama bez efektīvas inovāciju sistēmas un tehnoloģiju pārneses mehānisma mūsu valstī. Pie šādas sistēmas izveides roku rokā būs jāstrādā valsts pārvaldes institūcijām un valdības sociālajiem un nevalstiskajiem partneriem.

Šobrīd valsts īpašumā joprojām atrodas ap 160 kapitālsabiedrību, un jau tagad ir sākts darbs pie to pārvaldības uzlabošanas. Nesen publicētajā konsolidētajā valsts uzņēmumu gada pārskatā par 2009.gadu jebkurš interesents var iepazīties ar valsts uzņēmumu finansiālo stāvokli un salīdzināt to ar efektivitāti un rentabilitāti ar vidējiem rādītājiem attiecīgajā sektorā citur Eiropā.

Manuprāt, šī prakse ir jāturpina, tādēļ jaunā valdība pieliks visas pūles valsts uzņēmumu efektivitātes uzlabošanai, jo nav noslēpums, ka efektīvi valsts uzņēmumi maksās lielākas dividendes, kas savukārt vidējā termiņā būs svarīgs atbalsts mūsu valsts budžetam.

Atgriežoties pie valsts konkurētspējas, nav noslēpums, ka globālās konkurences cīņā uzvarēs tās valstis, kas būs spējīgas ne izglītot un apmācīt, bet galvenais – noturēt kvalificētu darbaspēku un arī no ārpuses piesaistīt talantus savas valsts ekonomikai. Šeit lielu lomu spēlēs efektīvas izglītības un zinātnes, tai skaitā arī arodizglītības, sistēmas attīstība valstī. Mērķis ir maksimāli pietuvināt Latvijas izglītības sistēmas piedāvājumu reālajam darba tirgus pieprasījumam.

Sadarbībā ar pašvaldībām pilnveidosim principu “nauda seko skolēnam”.

Nosakot reālās vispārējās un profesionālās izglītības izmaksas un ievērojot valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, nodrošināsim vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai, daudzveidīgai un iekļaujošai izglītībai. Nodrošināsim skolu telpu racionālu izmantošanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības mērķiem.

Finanšu jomā turpināsim īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved valsti ārā no krīzes. Nodrošināsim lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā 2014.gadā. Pakāpeniski samazināsim budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP. Uzsāksim pakāpenisku starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu, kā arī izvērtēsim iespēju pārstrukturizēt starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņus.

Visi droši vien atceras, ka brīdī, kad Latvijā ekonomiskā augšupeja IKP izteiksmē tika mērīta ar divciparu skaitli, mūsu pašreizējie aizdevēji brīdināja Latvijas valdību par pārkaršanas riskiem un nepieciešamību izaugsmes laikā piekopt konservatīvu fiskālo politiku un veidot uzkrājumus. Toreiz Latvijas varas gaiteņos neatradās dzirdīgas ausis, lai sekotu šiem padomiem. Rezultāts visiem zināms, tādēļ, velti netērējot laiku, gribu aicināt mācīties no savām kļūdām, kuru sekas izjūtam joprojām.

Šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem fiskālajā jomā būs pretcikliskas un ilgtspējīgas fiskālās politikas ietvara izveide. Lai to panāktu, Saeimā tiks virzīts fiskālās disciplīnas likums, paredzot sabalansētu budžetu un budžeta pārpalikumu ekonomiskās izaugsmes laikā, kā arī izmantojot mērenu budžeta deficītu kā ekonomikas stimulācijas līdzekli stagnācijas vai recesijas laikā. Tā ir citur Eiropā, tā jābūt arī Latvijā.

Nodokļu tēma ir viena no sāpīgākajām šajos krīzes laikos. Ekonomikas attīstības veicināšanai saglabāsim relatīvi zemu nodokļu slogu, ap 1/3 no iekšzemes kopprodukta. Pakāpeniski pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.

Ekonomikas atveseļošanās un valsts konkurētspējas pieaugums nav iedomājams bez cīņas ar ēnu ekonomiku. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem šajā jomā būs nodrošināt labāku nodokļu iekasēšanu, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinot godīgu konkurenci. Valdība arī turpmāk aktīvi vērsīsies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot aplokšņu algu, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Lai to panāktu, īpaši svarīgi būs pasākumi, kuru mērķis būs “izvilkt” uzņēmumus no “melnās” un “pelēkās” zonas.

Kā pirmo soli šajā virzienā veidosim uzņēmumu “balto sarakstu”, t.i., sarakstu ar uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, sniedzot tiem priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, ES fondu programmās, muitas procedūru īstenošanā u.c.

Neraugoties uz veicamajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem, ir jāsaglabā sociālās garantijas sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Šis princips jāpatur prātā, īstenojot priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Jāturpina īstenot pagājušajā rudenī ieviestā sociālās drošības tīkla pasākumi – darba praktizēšana ar stipendiju jeb t.s. 100 latu programma, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu līdzfinansēšana pašvaldībām, veselības aprūpes un medikamentu pieejamības uzlabošana trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem un citi pasākumi. Sociālās drošības tīkla stratēģijai ir bijusi svarīga loma sociālās spriedzes mazināšanā un atbalsta sniegšanā krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību jomā atbalstīsim policentrisku attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, ļaujot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem izmantot attīstības centros piedāvātās darba vietas un sabiedriskos pakalpojumus. Nodrošināsim, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizācija tiek īstenota līdz ar 2011.gada valsts budžeta likuma pieņemšanu, apvienojot to ar Vides ministriju.

Kā jau ne reizi vien minēts dažādās diskusijās un forumos, viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem trumpjiem ir tās izdevīgais ģeogrāfiskais un arī ģeopolitiskais stāvoklis. Īpaši pēdējo gadu laikā Latvija ir sākusi veidoties par patiesi nozīmīgu multimodālu loģistikas platformu. Tranzīts un loģistika ir nozare, kas arī turpmāk piedāvās būtisku ekonomiskās attīstības potenciālu.

Tādēļ jaunās valdības uzdevums būs nodrošināt tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu infrastruktūru un kāpinot tranzīta kravu apgrozījumu Latvijas ostās straujāk nekā pārējo Baltijas valstu ostās.

Atsevišķi jāmin gaisa satiksme kā strauji augošs sektors, kas guvis īpašus panākumus pēdējo gadu laikā un kura sniegtie pakalpojumi ir svarīgs faktors gan tūrisma, gan biznesa attīstībā. Lai nostiprinātu Latvijas konkurētspējīgo pozīciju gaisa transporta jomā, kā augstākā līmeņa prioritāte būs nekavējoša jaunā lidostas termināļa būvniecības uzsākšana Rīgas lidostā.

Vides aizsardzības jomā virzīsimies uz zaļās ekonomikas principu ieviešanu, nodrošinot efektīvu Latvijas dabas resursu izmantošanu, ieviešot piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas un principa “piesārņotājs maksā” adekvātu realizāciju.

Uzlabosim sabiedrības līdzdalību un izpratni, atbalstīsim un sadarbosimies ar sabiedriskajām vides organizācijām vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos.

Pilnveidosim atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, veicinot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ieviesīsim depozīta sistēmu un atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī izstrādāsim atkritumu rašanās novēršanas politiku.

Lauksaimniecības, pārtikas nozares, meža nozares, zivsaimniecības attīstības jomā panāksim, lai Latvijas zemnieki pēc 2013.gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgākus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus. Veicināsim visu līmeņu izglītības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai, kas atbilst mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas vajadzībām.

Godātie klātesošie! Dāmas un kungi!

Šīs valdības veidošanas process nav bijis tik viegls, kā tas sākotnēji varēja šķist. Tā ir realitāte, ko jāatzīst, vienlaikus uzsverot, ka četriem no šajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tika piedāvāta vēsturiska iespēja izveidot visplašāko koalīciju, kāda Latvijā jebkad ir bijusi. Labi apzinoties, ka nākamās valdības priekšā ir smagi un nepopulāri lēmumi, iespējami plašākam politisko spēku atbalstam ir būtiska un pat izšķiroša nozīme. Tādēļ šobrīd, kad 10.Saeimas balsojumam jaunās valdības sastāvu piedāvā divas no četrām sākotnēji uzrunātajām partiju apvienībām – “Vienotība” un ZZS, es aicinu arī visus citus Saeimā esošos spēkus būt konstruktīviem un savu programmatisko pamatnostādņu ietvaros atbalstīt nākamās valdības darbu, kas visā pilnībā tiks veltīts Latvijas atjaunotnei un izaugsmei.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Jūsu šodienas balsojums par valdības apstiprināšanu ir arī lēmums par Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšanu un sekmīgu pabeigšanu, par esošās ārpolitikas un drošības politikas pārmantojamību.

Aicinu jūs balsot par valdības sastāvu un veicamajiem darbiem.

Paldies par uzmanību!

Ministru prezidenta amata kandidāta Valda Dombrovska runa Saeimā 2010.gada 3.novembrī