Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības vienotā tirgus stiprināšanu

Eiropas Savienības vienotais tirgus ir Eiropas vairāk nekā 60 gadus ilgās integrācijas stūrakmens. Ir likvidēti šķēršļi, kas kādreiz kavēja preču un pakalpojumu brīvu plūsmu starp ES pašiem dienvidiem un ziemeļiem.

Uzņēmumiem tagad ir piekļuve 500 miljonu patērētāju tirgum. Patērētāji ir ievērojuši, ka ir būtiski samazinājušās mobilo sakaru pakalpojumu izmaksas, ceļojot ārvalstīs. Vienotā valūta ļauj bez kādām grūtībām ceļot un iepirkties ārzemēs. Darba ņēmējiem tagad ir plašas tiesības. Cilvēki var strādāt, mācīties un dzīvot jebkurā no Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm.

Lai gan Eiropas iedzīvotāji var justies lepni par šiem sasniegumiem, uzņēmēji un iedzīvotāji tomēr apzinās, ka viņiem joprojām pastāv šķēršļi savu tiesību izmantošanā. 27.oktobrī publicētajos divos paziņojumos Eiropas Komisija izklāsta vairākus konkrētus risinājumus, lai sekmētu vienotā tirgus darbību.

Eiropas Savienības ziņojumā par pilsonību Komisija ierosina pasākumus, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi, kad viņi izmanto savas ES tiesības stāties laulībā, pirkt mājokli vai reģistrēt automobili citā ES dalībvalstī. Lai veicinātu izaugsmi, konkurētspēju un sociālo progresu, Paktā par vienoto tirgu aicināts rīkoties, lai atvieglotu dzīvi visiem tirgus dalībniekiem – uzņēmumiem, patērētājiem un strādniekiem.

“Brīva pārvietošanās ir plaši izmantotas tiesības Eiropas Savienībā. Tā kā ES ir nepārtraukti likvidējusi iekšējos šķēršļus preču, pakalpojumu un cilvēku brīvai plūsmai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem tas ir bijis patiess ieguvums. Mēs nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā, lai ikviens – no tūristiem un studentiem līdz strādniekiem un mazo uzņēmumu īpašniekiem – var gūt faktisku labumu no Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviena Redinga. “Patlaban mans mērķis ir rūpēties par to, lai mēs likvidētu vēl pēdējos šķēršļus, kuri cilvēkiem traucē īstenot savas tiesības. Ceļojot, studējot vai pārceļoties uz dzīvi citā valstī, iedzīvotājiem vajadzētu justies komfortabli. Iedzīvotājiem ir jābūt vienādām tiesībām neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas.”

Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Tirgiem ir jākalpo gan ekonomikai, gan ES iedzīvotājiem. Tieši tas nosaka, kāda būs mūsu sabiedrība. Tomēr patlaban ES vienotā tirgus darbība nav optimāla. Tam jānodrošina labākas iespējas. Gan iedzīvotājiem, gan lieliem un maziem uzņēmumiem jāspēj saskatīt vienotā tirgus izdevīgums. Jārīkojas bez kavēšanās. Eiropa nevar atļauties atstāt šo potenciālu novārtā. Tālab vienotais tirgus šodien nāk klajā ar 50 ierosinājumiem, kas īstenojami līdz 2012.gadam, lai uzlabotu tā darbību.”

Dzīves atvieglošana iedzīvotājiem

Pašā pirmajā ES ziņojumā par pilsonību ir aplūkotas ikdienas problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras, kad viņi īsteno savas ES tiesības un dzīvo un darbojas ārpus savas valsts robežām, proti, kad viņi ceļo, studē, strādā, stājas laulībā, iegādājas mājokli vai automobili citā ES dalībvalstī. Ziņojumā ieļauti 25 pasākumi, kurus Komisija plāno īstenot nākamajos trīs gados, lai atvieglotu Eiropas iedzīvotāju dzīvi.

• Tūristi/emigranti. Komisija atjauninās noteikumus, kas atpūtniekus viņu brīvdienu laikā aizsargā pret, piemēram, viņu ceļojuma rīkotāja bankrotu. Komisija ierosinās arī papildu risinājumus, kā stiprināt visu transporta veidu pasažieru tiesības un kā īstenot aviopasažieru tiesības (piemēram, ilgstošu kavējumu vai atceltu lidojumu gadījumā). Nostiprinot tiesisko sistēmu un palielinot iedzīvotāju un konsulāro ierēdņu informētību, Komisija turpinās stiprināt to ES iedzīvotāju tiesības uz konsulāro aizsardzību, kuru dalībvalstīm nav pārstāvniecību trešajās valstīs.

• Patērētāji. Komisija palīdzēs patērētajiem saņemt kompensāciju, ja viņiem radīsies problēmas ar kādu tirgotāju. Šajā nolūkā Komisija sekmēs strīdu ātru un lētu ārpustiesas un pārrobežu noregulējumu, veicinot alternatīvu strīda noregulējumu un starpniecību.

• Pāri. Komisija ierosinās tiesību aktus, lai pāriem, kuros dzīvesbiedri ir no dažādām valstīm, atvieglotu izpratni par tiesu jurisdikciju un to, kuras valsts tiesību akti attiecas uz viņu kopīpašumā esošo mājokli vai bankas kontiem.

• Strādnieki. Komisija izstrādā jaunu sistēmu elektroniskai informācijas apmaiņai starp valstu pārvaldības iestādēm, lai cilvēki, kas strādā kādā citā ES valstī, varētu vienkāršāk un ātrāk pārcelt savas sociālās aizsardzības tiesības.

• Automobiļu īpašnieki. Komisija ierosinās tiesību aktus, lai vienkāršotu citā ES dalībvalstī iegādāta automobiļa reģistrācijas dokumentu un formalitāšu nokārtošanu un lai risinātu gadījumus, kad iedzīvotājiem reģistrācijas nodoklis jāmaksā divreiz.

Programmas “Eiropa pilsoņiem” atjaunošana

Patlaban tiek pārskatīta programma “Eiropa pilsoņiem”, kurā atbalstīta pilsētu sadraudzību veidošana un iedzīvotāju projekti. Komisija 27.oktobrī sāk sabiedrisko apspriešanu, lai cilvēki varētu izteikt savas domas par programmas darbību nākamo posmu. Sabiedriskās apspriešanas jautājumi ir pieejami visās 23 Eiropas Savienības valodās, izmantojot Komisijas sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietni.

Vienotais tirgus izaugsmei

Tā kā 20 miljoni uzņēmumu nodrošina 175 miljonus darba vietu, tiem ir nozīmīga loma izaugsmes atjaunošanā. Pakts par vienoto tirgu atvieglos dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri veido vairāk nekā 99% no Eiropas uzņēmumiem. Tomēr Eiropas turība un izaugsme negulstas tikai uz Eiropas uzņēmumu pleciem. Tikpat svarīga ir arī laba sociālā sistēma, kvalitatīva izglītība, konkurētspējīgas darba vietas un atalgojums. Pakts par vienoto tirgu vēl vairāk nostiprinās Eiropas ļoti konkurētspējīgo sociālo tirgus ekonomiku un par vienotā tirgus centrālo elementu padarīs cilvēkus – patērētājus, nodokļu maksātājus, strādniekus, ieguldītājus, uzņēmējus, pacientus un pensionārus.

Galvenās prioritātes ir šādas.

• Uzņēmumiem: kapitāls MVU. MVU ir grūti piekļūt finansējumam. Potenciālajiem ieguldītājiem Eiropas mazākie uzņēmumi ir praktiski nemanāmi, un prasības, lai tie tiktu iekļauti kapitāla tirgos, ir sarežģītas. Komisija nāks klajā ar ierosinājumiem mainīt šo kārtību. Komisija arī samazinās MVU izmaksas, vienkāršojot grāmatvedības noteikumus un uzlabojot tiem piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem. Komisija izskatīs jautājumu par kopīgas nodokļu bāzes ieviešanu uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbību, kas vēl vairāk palīdzēs ietaupīt līdzekļus.

• Uzņēmumiem: sociālā uzņēmējdarbība un ilgtermiņa ieguldījums. Eiropai ir milzu potenciāls attīstīt sociālo uzņēmējdarbību. Pēdējo gadu laikā cilvēki, fondi un sabiedrības ir uzsākušas daudzas iniciatīvas, lai tiem, kuri nonākuši grūtībās, uzlabotu piekļuvi pārtikai, mājokļiem, veselības aprūpei, nodarbinātībai un banku pakalpojumiem. Lai veicinātu plašāku pārrobežu darbību, Komisija ierosinās Eiropas statūtus šādām organizācijām, lai kalpotu sociālajai ekonomikai un to veicinātu. Komisija arī veicinās ilgāka termiņa ieguldījumus, tostarp ētiskus ieguldījumus, pētot īpaša marķējuma režīma iespējas.

• Patērētājiem: komercdarbība tiešsaistē. Gados jauni Eiropas iedzīvotāji nespēj saprast, kāpēc viņi ne vienmēr var iegādāties mūziku jebkurā tīmekļa vietnē. Šodien tiešsaistes tirgus darbība ir tālu no ideālās. Tieši tāpēc Komisija 2011.gadā ierosinās noteikumus, kas vērsti uz to, lai radošā satura veidotāji un mākslinieki, saņemot attiecīgu atļauju vienas pieturas aģentūrā, varētu savus darbus pārdot visā Eiropā un saņemt par to atlīdzību. Izmaiņas ieviesīs arī Pakalpojumu direktīvas pilnīga īstenošana un atjaunināti noteikumi par e-tirdzniecību.

• Strādniekiem: profesionālā kvalifikācija. Patlaban 4600 profesijām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs regulējums. Tāpēc jau sen ir pienācis laiks rūpīgi pārskatīt profesionālo kvalifikāciju direktīvu. Komisija uzskata, ka profesionālo identifikācijas karšu jeb profesiju karšu ieviešana ļautu mazināt atlikušo birokrātiju.

Vienotā tirgus darbības sekmēšana

Bez efektīvas vienotā tirgus pasākumu īstenošanas tas pārstātu darboties. ES dalībvalstis ir atbildīgas pa to, lai laikus un pareizi transponētu Eiropas tiesību aktus savos tiesību aktos. Papildus parastajiem piemērošanas pasākumiem Komisija iesaistīsies arī regulārā dialogā ar dalībvalstīm, piemēram, lai kopīgi izvērtētu ES tiesību aktus un alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus.

Lai šāda diskusija virzītos uz priekšu, Komisija aizsāk Eiropas mēroga apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām par Paktu par vienoto tirgu. Turpmāk Komisija vēl plašāk diskutēs un veidos dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Turklāt Komisija paplašinās savas ekspertu grupas, iekļaujot tajās patērētāju organizāciju, arodbiedrību, uzņēmumu un vietējo pašvaldību pārstāvjus.