Par drošības standartiem kodolatkritumu noglabāšanai

Komisija 3.novembrī ierosināja drošības standartus, ko piemēros atomelektrostacijās lietoto degvielu un radioaktīvo atkritumu, kā arī medicīnas un pētniecības radioaktīvo atkritumu noglabāšanai.

Ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāiesniedz valstu programmas, kurās norādīts, kad un kā tiks izbūvētas un apsaimniekotas galīgās glabātavas, lai varētu garantēt visaugstākos drošības standartus. Līdz ar direktīvas pieņemšanu Eiropas Savienībai kļūst saistoši un obligāti starptautiski saskaņoti drošības standarti.

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: “Drošums rūp visiem ES iedzīvotājiem un visām ES dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās lēmušas par labu vai par sliktu kodolenerģijai. Mūsu uzdevums ir panākt, ka pie mums valda pasaulē augstākie drošības standarti, lai pasargātu iedzīvotājus, ūdeņus un zemi no radioaktīvā piesārņojuma. Drošums ir vienots veselums. Avārijai vienā valstī var būt postošas sekas arī citās valstīs.”

Komisija ierosina ES izveidot juridiski saistošu un obligāti piemērojamu sistēmu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis piemēro vienotus standartus, kas izstrādāti saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un attiecas uz visiem lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem līdz pat galīgajai noglabāšanai.

Direktīvā paredzēti šādi noteikumi.

• Četru gadu laikā kopš direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm jāsagatavo valsts programmas. Programmās ietver: plānus noglabāšanas iekārtu būvei un apsaimniekošanai, kuros būvniecībai nosaka konkrētus termiņus, raksturo īstenošanas pamatposmus un to, kādas darbības jāveic, lai ieviestu attiecīgos noglabāšanas risinājumus, izklāsta izmaksu aplēses un izraudzītos finansēšanas modeļus.

• Valstu programmas ir jāiesniedz Komisijai, kura var prasīt, lai dalībvalstis plānus groza.

• Vairākas (vismaz divas) dalībvalstis var vienoties, ka kopīgi izmantos galīgo glabātavu, kas atrodas vienā no šīm dalībvalstīm. Nav atļauts radioaktīvos atkritumus galīgajai noglabāšanai izvest no Eiropas Savienības.

• Dalībvalstīm ir jāinformē sabiedrība, un iedzīvotājiem jādod iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.

• SAEA izstrādātie drošības standarti kļūst juridiski saistoši. Tas nozīmē, ka ir jābūt neatkarīgām iestādēm, kas piešķir licences glabātavu būvei un pārbauda katras glabātavas drošību.

Vispārīga informācija

Aizritējuši vairāk nekā 50 gadi, kopš sāka darboties pirmā atomelektrostacija (Kelderhollas AES Apvienotajā Karalistē 1956.gadā), taču vēl aizvien nav galīgo glabātavu. Ik gadus Eiropas Savienībā rodas aptuveni 7000 m³ ļoti radioaktīvu atkritumu, un lielākā daļa nonāk pagaidu glabātavās. Augstas radioaktivitātes atkritumi ir tā pārstrādātas lietotās degvielas daļa, ko nevar izmantot atkārtoti un kas tāpēc ir jānoglabā uz visiem laikiem.

Lai gan šādas pagaidu glabātavas ir nepieciešamas, lai samazinātos kodoldegvielas elementu un augstas radioaktivitātes atkritumu temperatūra un radioaktivitāte, tas nav ilgtermiņa risinājums, jo šādām glabātavām vajadzīga pastāvīga apkope un uzraudzība.

Parasti tās ir pievirsmas vai virszemes glabātavas, un tas palielina avāriju risku, piemēram, lidmašīnu avāriju, ugunsgrēku vai zemestrīču gadījumā. Zinātnieki un starptautiskās organizācijas (piemēram, SAEA) ir vienisprātis, ka dziļā ģeoloģiskā noglabāšana ir vispiemērotākais ilgtermiņa risinājums augstas radioaktivitātes atkritumiem.

Saskaņā ar Euratom līgumu Eiropas Savienības juridiskajā kompetencē ietilpst iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu. Savukārt tas, kādu enerģiju izmantot, ir dalībvalstu kompetencē. Atomelektrostacijas ir 14 no 27 dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa