Šodien, 25. februārī, — Valsts svētki

Kuveita ( Kuwayt ) ir neliela valsts Āzijas rietumos, kas gan iedzīvotāju skaita ziņā (pēc AN0 1996. gada datiem, 1,53 miljoni cilvēku), gan teritorijas (17 818 kvadrātkilometru) ziņā krietni atpaliek no Latvijas.

Kuveita atrodas Persijas līča piekrastē starp Irāku un Saūda Arābiju.

Kuveita ir konstitucionāla monarhija. Valsts konstitūcija pieņemta 1962. gada novembrī. Valsts galva ir emīrs. Viņam un vienpalātas Nacionālajai sapulcei (parlamentam) pieder likumdošanas vara valstī.

Valsts teritorijas lielāko daļu veido tuksnešains plato. 96% Kuveitas nacionālā ienākuma dod nafta. Ar naftas un dabasgāzes ieguvi saistīta gandrīz visa Kuveitas ekonomika un iedzīvotāju labklājība. Kuveitas lauksaimniecība dod tikai trešo daļu no valstij nepieciešamā pārtikas produktu daudzuma. Attīstītākās industrijas nozares Kuveitā ir naftas un ķīmiskā rūpniecība. Kuveitai ir pirmā vieta pasaulē atsāļota jūras ūdens ieguvē.

Kuveitas lielākā eksportpartnere ir Francija ar 16% no kopējā valsts eksporta apjoma. Otrā ar 15% ir kaimiņvalsts Saūda Arābija, bet trešā ar 14% — Apvienotie Arābu Emirāti. Importa jomā Kuveitas lielākā partnere ir ASV, otrā ar 12% — Japāna , bet trešā — Vācija ar 8% no Kuveitas kopējā importa apjoma.

Kopš neatkarības iegūšanas 1961. gada jūnijā un Nacionālās sapulces ievēlēšanas 1981. gada februārī Kuveitas attīstība noritējusi daudzkārt lielākās ziemeļu kaimiņvalsts Irākas draudu ēnā. Īpaši sāpīga bija Irākas agresija pret Kuveitu 1990. gada nogalē, kad iebrucēji sagrāba Kuveitas visas naftas ieguves vietas. 1991. gada janvārī ASV armijas teicami sagatavotais trieciens Irākai piespieda agresoru atkāpties un starptautiskā pārraudzībā iznīcināt daļu no saviem ķīmiskajiem ieročiem.

1991. gada janvārī simboliski izpaudās arī Latvijas un Kuveitas likteņu līdzība: latvieši tolaik, Atmodas kulminācijā, uz Rīgas barikādēm bija gatavi kailām rokām stāties ceļā padomju tankiem. Arī kuveitieši, kuru zeme tikko bija okupēta (arī ar PSRS ražotiem ieročiem, tikai citas agresorvalsts — Irākas bruņojumā) cerīgi raudzījās uz ASV un vēl dažu tās Rietumu sabiedroto militāro atbalstu. Var droši apgalvot, ka ar pastiprinātu uzmanību šīs ziņas klausījās arī tolaik vēl eksistējošās padomju impērijas militārā pavēlniecība. Mūsu dziesmotās revolūcijas miermīlīgu uzvaru līdz ar citiem faktoriem sekmēja arī veiksmīgā ASV militārā operācija.

Atkāpjoties no Kuveitas, Irākas karaspēks pēc Sadama Huseina pavēles izdarīja vienu no lielākajiem noziegumiem cilvēces vēsturē, iepludinot jūrā un aizdedzinot milzīgus naftas krājumus. Kuveitas ekonomikai tika nodarīti ļoti lieli zaudējumi. Vēl 1995. gadā tās maksājumu bilances tekošais rēķins bija par 600 miljoniem ASV dolāru mazāks nekā pirms desmit gadiem. Nenovērtējami bija ekoloģiskie zaudējumi, ko Irākas barbarisma akts nodarīja plaša reģiona florai un faunai.

Neraugoties uz lielajiem Irākas postījumiem 1990.—1991. gadā, Kuveitas nacionālais kopprodukts jau 1995. gadā bija sasniedzis 26 593 miljonus ASV dolāru — būtisks kāpums, salīdzinot ar 21 446 miljoniem 1985. gadā. Vēl jūtamāks nacionālā kopprodukta pieaugums bijis, rēķinot caurmērā uz katru Kuveitas iedzīvotāju — 12 469 ASV dolāri 1985. gadā un 16 285 dolāri 1995. gadā. Kuveitas nacionālā kopprodukta pieaugums jau deviņdesmito gadu vidū bija visai iespaidīgs — 22,9% gadā.

Irākas agresija pret mazo kaimiņvalsti smagi iespaidoja arī Kuveitas demogrāfisko situāciju. 1990.—1996. gadā Kuveitas iedzīvotāju skaits bija caurmērā ik gadu samazinājies par 6,5%. Krietni īsāks kļuva arī Kuveitas iedzīvotāju mūža vidējais ilgums. Tagad tas ir vidēji 77 gadi sievietēm un 73 gadi vīriešiem. Taču pēc iedzīvotāju sastāva Kuveita ir gados jauna valsts — 39,8% kuveitiešu ir jaunāki par 14 gadiem. Tas rāda cerīgu nākotnes ainu Kuveitā.

Valsts ekonomikā nodarbināti 81,3% Kuveitas vīriešu un 39,3% sieviešu. Zīmīgi, ka desmit gados ekonomikā nodarbināto vīriešu īpatsvars Kuveitā samazinājies gandrīz par 4%, kamēr sieviešu īpatsvars pieaudzis par vairāk nekā 8%.

Pēdējos gados nedaudz sarucis rūpniecībā nodarbināto kuveitiešu īpatsvars — 90.gadu vidū tas tikai nedaudz pārsniedza 27%. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto kuveitiešu īpatsvars palicis nemainīgi mazs — 1,4%.

Pilsētās dzīvo 97% kuveitiešu, taču viņu skaits kopš 1990. gada ir samazinājies ik gadu vidēji par 6,3%. Vēl straujāks bijis lauku iedzīvotāju skaita kritums — vidēji par 13% gadā.

Izglītībai Kuveitas valdība atvēl 4,7% no nacionālā kopprodukta. Kuveitā uz katriem 100 000 iedzīvotāju ir 1569 studentes un 1215 studenti. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Kuveitā iznāk 248 laikrakstu eksemplāri un 346 televizori.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kuveitu tika nodibinātas 1994. gada 15. jūlijā.

Kuveitas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Abdelazīzs Abellatīts aš Šarīhs ( Abdulazeez Abdullateef Al-Sharikh ), kurš savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza 1995. gada 18.aprīlī.

1995. gada septembrī un 1996. gada oktobrī mūsu valstī viesojušās Kuveitas parlamentāriešu grupas. Sagatavošanas procesā ir mūsu puses ierosinātais starpvalstu investīciju aizsardzības un veicināšanas līgums.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors