Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts institūciju attieksmi pret lauksaimniecības produkcijas vietējiem ražotājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.1999., Nr. 54 (1514) https://vestnesis.lv/ta/id/22080

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli"

Vēl šajā numurā

25.02.1999., Nr. 54 (1514)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts institūciju attieksmi pret lauksaimniecības produkcijas vietējiem ražotājiem

Latvijas Republikas

Ministru prezidentam

Vilim Krištopanam

Sarežģītā situācija Latvijā ražotās lopkopības produkcijas realizācijā pēdējā laikā izvērtēta ne tikai Zemkopības ministrijā un lauksaimniecības produkcijas ražotāju dažāda līmeņa sanāksmēs, bet arī Ministru kabinetā.

Diemžēl, saglabājas vairāku valsts institūciju negatīva attieksme pret vietējiem ražotājiem. Par īpaši cinisku uzskatāma Konkurences padomes priekšsēdētāja P.Vilka Ministru kabinetam un masu informācijas līdzekļiem sniegtā informācija, ka cūkgaļas tirgū tiek ievērota godīga konkurence. Iespējams, ka tādi secinājumi, kas netiek pamatoti ar objektīviem datiem, ir politisku vai ekonomisku grupējumu pasūtījums ar mērķi pilnībā sagraut vietējo ražošanu un atbrīvot noieta tirgu ārzemēs ražotajai lauksaimniecības produkcijai.

Latvijas labāko cūkaudzēšanas saimniecību — lielražotāju (SIA "Druvas Unguri", SIA "Ulbroka", SIA "Mārupe" u.c.) dati liecina, ka pie patlaban pastāvošajām kombinētās lopbarības, energoresursu u.c. cenām dzīvmasas pašizmaksa ir robežās no 620—720 Ls par tonnu.

PHARE projekta eksperti R.Šņuka un T.Milsens aprēķinājuši, ka no Eiropas Savienības Latvijā nonākušajai cūkgaļai kautsvarā vajadzētu maksāt 726 Ls/t ("Lauku Avīze", 02.02.99.). Diemžēl, arī šie eksperti izdara secinājumu, ka "šeit nevar runāt par draudiem Latvijas ražotājiem". Tīši vai netīši, bet netiek rēķināts, kāda ir Latvijā ražotās cūkgaļas faktiskā pašizmaksa kautsvarā.

Nav saprotama valdības nevēlēšanās kopīgi ar pārējām līgumslēdzējām pusēm sakārtot Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ar pārtikas precēm nosacījumus un novērst reāli pastāvošos konkurences izkropļojumus. Viena no līgumslēdzējām pusēm — Igaunija — lauksaimniecības produkcijas importā nepielieto ievedmuitas nodevas un tādējādi kalpo par tranzītvalsti ES subsidētās produkcijas ieplūšanai Latvijā. Lietuva sava iekšējā tirgus aizsardzībai valstī ievedamajai produkcijai ir ieviesusi robežcenas. Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, joprojām ir krietni zemākas energoresursu cenas un augstāks valsts atbalsta līmenis vietējiem ražotājiem. Tādējādi Latvijas ražotāji ir nostādīti nevienlīdzīgos, tos diskriminējošos apstākļos.

Neiztur kritiku aizbildināšanās ar patērētāju interešu ievērošanu. Gaļas pārstrādes uzņēmumiem pazeminot cūku iepirkšanas cenu par 30—35 procentiem, cūkgaļas mazumtirdzniecības cena pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir samazinājusies tikai par 5 procentiem. Īslaicīgais mazumtirdzniecības cenu samazinājums ne tikai gaļai, bet arī piena produktiem un olām bija iespējams vienīgi uz konkurences izkropļojumu un vietējo ražotāju ienākumu samazināšanās rēķina.

Netiek izvērtētas ekonomiskās sekas, kādas radīs tālākā visa veida mājlopu skaita samazināšanās, bezdarbnieku skaita pieaugums laukos un strauji pieaugošais pārtikas preču importa pārsvars pār eksportu.

Mūsu priekšlikumi:

1.

Atkārtoti aicināt Ministru kabinetu veikt reālus pasākumus pastāvošo konkurences izkropļojumu novēršanai pārtikas preču tirgū un iekšējā tirgus aizsardzībai.

2.

Apstākļos, kad Igaunija un Lietuva nenodrošina nosacījumus Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ar pārtikas precēm korektai darbībai, aicināt Ministru kabinetu arī Latvijai atteikties no līguma vienpusējas pildīšanas.

3.

Prasīt, lai Konkurences padome iepazīstinātu sabiedrību ar konkrētiem aprēķiniem un argumentiem, uz kuru pamata izdarīti Ministru kabinetā iesniegtie secinājumi attiecībā uz godīgo konkurenci cūkgaļas tirgū.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valde,

LSA valdes priekšsēdētājs

1999.gada 19.februārī J.Beļavnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!