Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 4.novembrī

EM: Par stingrākām prasībām patērētāju kreditēšanai

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 4.novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, kas izstrādāts, lai paaugstinātu patērētāju aizsardzību, slēdzot kreditēšanas līgumus, kā arī noteikt prasības lombardu darbībai.

MK noteikumu projekts nosaka patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju, kā arī gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, aprēķinā ņemot vērā visas ar kreditēšanas līgumu saistītās izmaksas.

Tāpat MK noteikumu projektā noteikts, kāda informācija patērētājam būtu jāsaņem pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas, t.i., kredītdevējam pirms līguma noslēgšanas patērētājam būs jāsniedz būtiskākā informācija, aizpildot īpaši izstrādātu standarta veidlapu. Šī informācija satur piedāvātā kreditēšanas pakalpojuma galvenos raksturlielumus un izmaksas, lai patērētājam būtu vieglāk salīdzināt dažādu kredīta devēju piedāvājumus.

MK noteikumos definētas arī prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturu, detalizēti nosakot, kādai informācijai jāparādās kreditēšanas pakalpojumu reklāmā, ja tajā tiek minēta jebkāda skaitliska informācija par kredīta izmaksām. Vienlaikus norādām, ka arī turpmāk būs aizliegta kreditēšanas pakalpojumu reklāma, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, tai skaitā radot iespaidu par kredīta vieglu pieejamību vai reklamējot kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.

Tāpat MK noteikumos iekļautas kreditora tiesības saņemt kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atmaksas radītiem zaudējumiem tajos gadījumos, kad pirmstermiņa atmaksa veikta laika periodā, kurā ir noteikta fiksēta aizņēmuma likme. Tomēr projekts ierobežo kompensācijas iespējamo apmēru līdz maksimums 1% no pirms termiņa atmaksātās summas un nosaka: ja pirms termiņa atmaksātā summa nepārsniedz 7000 latu slieksni, kompensāciju pieprasīt nevar.

Lai sakārtotu lombardu kreditēšanas tirgu, kuram šobrīd nav noteikts tiesiskais regulējums, MK noteikumu projektā iekļauti arī nosacījumi patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu jeb lombardu kredītiem. Lombardos piekoptā nepilnīgā preču uzskaite rada policijai grūtības, meklējot zagtās mantas, kuru īpatsvars atsevišķos lombardos pēc Valsts policijas sniegtās informācijas sasniedz pat 10% no kopējā mantu apjoma. Valsts policijas prakse liecina, ka visvairāk laupīšanu notiek tieši diennakts lombardu apkaimē; arī paši lombardi nereti kļūst par laupīšanu upuriem.

Lai novērstu minētās problēmas, noteikumu projekts paredz noteikt ierobežojumus lombardu darba laikam diennakts tumšajās stundās, noteikt prasības lombardā nodoto ķīlu uzskaitei, līdz 2012.gada 1.janvārim pārejot uz elektronisku ķīlu uzskaiti. Tāpat noteiktas prasības šo ķīlu drošai glabāšanai lombardā. Minētās prasības ietver gan ķīlu glabātavas, gan videonovērošanuas un apsardzes līgumu obligātu esamību, gan pienākumu kredīta devējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu tā glabāšanā nodotajai ķīlai.

Papildus minētajam noteikumu projekts nosaka, ka kredīta devējs iegūst tiesības uz neizpirktās ķīlas realizāciju patērētāja kredītsaistību dzēšanai tikai trīsdesmit pirmajā dienā pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas.

MK noteikumu projektā “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” iekļauti arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK “Par patēriņa kredītlīgumiem” nosacījumi, kā arī atsevišķas normas attiecinātas uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem, lombardu kredītiem un operatīvo līzingu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem iepirkuma procedūru noteikumos

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

Grozījumi paredz aizliegt slēgt iepirkuma līgumus starp saistītām personām, tādējādi risinot līdz šim pastāvošo problēmu, ka uz fiziskām personām, biedrībām un nodibinājumiem vispār neattiecās aizliegums slēgt iepirkuma līgumus interešu konflikta situācijās.

Grozījumi arī paredz izslēgt no iepirkuma procedūras piegādātājus, kuri, iespējams, darbojas ēnu ekonomikā. Tā kā grozītie noteikumi regulē finansējuma saņēmēju iepirkuma procedūru īstenošanu, kuru rezultātā tiek izvēlēti konkrēti piegādātāji, tad attiecīgu piegādātāju izslēgšana garantēs, ka, izmantojot finansējuma saņēmējam piešķirtos līdzekļus (tai skaitā ES finanšu līdzekļus), netiek atbalstīta ēnu ekonomika. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likums jau paredz šādus izslēgšanas nosacījumus, attiecīgu regulējumu ir plānots pārņemt no Publisko iepirkumu likuma, paredzot izslēgt piegādātājus, kuriem ir nodokļu parādi, kā arī darba ņēmēju vidējie ienākumi nesasniedz noteiktu līmeni.

Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde ir identificējusi nepieciešamību uzlabot sūdzību izskatīšanas mehānismu par iepirkuma procedūrām. Tā kā ne normatīvajos aktos, ne arī iestāžu reglamentos vai citos dokumentos nav noteikts regulējums par institūciju atbildību saistībā ar iepirkumiem, grozījumi paredz noteikt piegādātāju tiesības strīdus gadījumā vērsties ar iesniegumiem par konkrētu iepirkuma procedūru pie ES fondu vadībā iesaistītajām atbildīgajām un sadarbības iestādēm.

Tā tiktu novērsta situācija, kad ieinteresētajiem piegādātājiem nav iespējams vērsties pret finansējuma saņēmējiem gadījumos, kad šie noteikumi netiek ievēroti un finansējuma saņēmēju rīcība paliek bez sekām, kā arī tiks novērstas negatīvās sekas, ko finansējuma saņēmēju prettiesiska rīcība varētu nodarīt ES budžetam.

Tāpat tiek paredzēts pienākums Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) sniegt atzinumu par finansējuma saņēmēja veikto iepirkuma procedūru attiecīgajai sadarbības vai atbildīgajai iestādei, ja šāds atzinums ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Nosacījums par IUB pienākumu sniegt atzinumu samazinās iespēju, ka atbildīgās vai sadarbības iestādes varētu pieņemt publisko iepirkumu regulējumam neatbilstošus lēmumus.

Grozījumi neattieksies uz tiem iepircējiem, kas piemēros Publisko iepirkumu likumu. Noteikumu projektu vēl izvērtēs un par to lems Ministru kabinetā.

FM: Par finansiāli izdevīgu valsts iestāžu izvietojumu valsts nekustamajos īpašumos

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

Mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu optimāls un finansiāli izdevīgs izvietojums valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, paredzot, kā efektīvāk izmantot valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Rīgā un citās pilsētās, nodrošinot valstij finansiāli izdevīgu iestāžu izvietojumu, tostarp izvērtējot iespēju ieviest capital charge sistēmu, lai ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās (ar liekām telpām, greznu interjeru utt.).

Analizējot no institūcijām saņemto informāciju, Finanšu ministrija secinājusi, ka ārpakalpojums – nomas pakalpojuma izmantošana pārvaldē – pats par sevi nav nevēlama parādība. Atklātā procedūrā un par tirgum atbilstošu cenu no komersanta nomātas biroju telpas nav uzskatāmas par valstij kopumā neizdevīgāku risinājumu nekā tās pašas iestādes izvietošana pēc iespējas piemeklētās brīvās telpās, kuras pārvalda cita iestāde.

Ņemot vērā, ka kopš 2006.gada maija nav spēkā neviens ārējs normatīvais akts, kas noteiktu nekustamā īpašuma nomāšanas kārtību valsts pārvaldes funkciju vajadzībām, tai skaitā nomnieka un nomas objekta izvēles lēmuma pieņemšanas procesu, tad šobrīd valsts nekustamo īpašumu nomāšanas no privātā sektora process ir necaurskatāms, tādējādi iespējama valsts iestāžu vadītāju nesaimnieciska rīcība un pastāv korupcijas riski.

Lai novērstu iespējamos korupcijas riskus un iestāžu vadītāju neefektīvu (nesaimniecisku) rīcību ar finanšu resursiem, nomājot nekustamo īpašumu no privātpersonām, nepieciešams nodrošināt maksimālu publicitāti un informācijas pieejamību. Kā publiski pieejama informācija būtu nosakāma informācija par nomas maksas apmēru, ko iestādēm jāmaksā saskaņā ar noslēgtajiem nekustamā īpašuma nomas līgumiem, kā arī apsaimniekošanas izdevumu apmērs nomas objektā, nomas objekta lielums, atrašanās vieta, nomas līguma termiņš, kā arī biroju ēkas (telpu) nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumu apmērs uz vienu iestādes darbinieku. Minētās informācijas pieejamība būtu jānodrošina vienuviet, t.i., VAS “Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā, tādējādi nodrošinot arī informācijas salīdzināmību.

Lai to nodrošinātu, jāizstrādā attiecīgi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā.

Līdz ar MK 2010.gada 8.jūnija noteikumu par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem spēkā stāšanos valsts pārvaldes iestādes, kurām nepieciešamas telpas valsts pārvaldes funkciju veikšanai, var izmantot iespēju nomāt valsts īpašumu, izmantojot paredzēto priekšrocību. Tā paredz, ka situācijā, kad, iznomājot valsts īpašumu, uz to piesakās valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, kurai nekustamais īpašums vajadzīgs publiskās funkcijas veikšanai, izsoli nerīko un nomas objektu iznomā valsts iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai. Turklāt meklēt nepieciešamās biroja telpas tieši valsts nekustamajos īpašumos ir finansiāli izdevīgi, jo, nomas objektu iznomājot publiskai personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskās funkcijas veikšanai, tiek noteikta iespējami zemākā nomas maksa, t.i., ar tādu aprēķinu, lai segtu tikai iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā (šāda pati nomas maksas noteikšanas kārtība ir arī, ja valsts pārvaldes iestāde nomā pašvaldības nekustamo īpašumu).

Tādējādi, izmantojot minētos instrumentus, valsts iestādēm, tuvojoties biroju telpu nomas līgumu termiņa beigām, būtu iespējams nodrošināt valsts nekustamo īpašumu nomas iespēju izmantošanu.

FM: Par pašvaldību publisko iepirkumu centralizācijas vadlīnijām

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par pašvaldību publisko iepirkumu centralizācijas vadlīnijām.

Vadlīniju mērķis ir sniegt metodisku palīdzību pašvaldībām centralizētu iepirkumu organizēšanā, vēršot uzmanību uz centralizēto iepirkumu plānošanas un organizēšanas īpatnībām un soli pa solim izsekojot iepirkuma procesa norisei no plānošanas līdz līguma noslēgšanai un vadībai.

Ņemot vērā Latvijas publisko iepirkumu, tai skaitā centralizēto iepirkumu, statistiku un raksturojumu, secināms, ka centralizēto iepirkumu īpatsvars kopējā valsts un pašvaldību veikto iepirkumu skaitā joprojām ir nenozīmīgs – 4–5% no kopējā iepirkumu skaita. Turklāt centralizēti noslēgto līgumu summā ar katru gadu samazinās pašvaldību veikto iepirkumu daļa, jo pašvaldību centralizētajos iepirkumos nesamērīgi liels ir tā saukto mazo iepirkumu īpatsvars. Šāda centralizēto iepirkumu struktūra nozīmē, ka pašvaldību iepirkumos:

• joprojām saglabājas vienveidīgu iepirkumu sadrumstalotība, kas izpaužas arī kā vienveidīgu maza apjoma centralizētu iepirkumu veikšana;

• lielais centralizēto iepirkumu skaits ierobežo nepieciešamo administratīvo resursu samazināšanas un iepirkumu procedūru kvalitātes paaugstināšanas iespējas, jo jānodrošina liels skaits kompetentu iepirkumu veicēju;

• iepirkumos joprojām tiek noteiktas atšķirīgas un neprognozējamas prasības iepirkuma priekšmetam un piegādātāju kvalifikācijai, kas izraisa uzņēmēju neapmierinātību, stimulē pašvaldību iepirkumu apstrīdēšanu un mazina uzticību pašvaldību kompetencei un objektivitātei iepirkumos;

• iepirkumos tiek iegūts atšķirīgs cenu līmenis līdzīgām precēm un pakalpojumiem, kas ietekmē pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti.

Ar vadlīnijām plānots nodrošināt, ka centralizācija īpaši tiek attīstīta pašvaldībās, ka novadu vai pilsētu pašvaldības plāno un organizē pašvaldības iestādēm nepieciešamos vienveidīgos iepirkumus, nosakot, kādu preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumi tiks veikti centralizēti, bet kādi iepirkumi nodoti pašvaldību iestāžu ziņā.

Plānots, ka tādas preces kā datori, biroja tehnika, kopētāju un drukas iekārtu piederumi un biroja papīrs arī pašvaldībām būs obligāti jāiepērk, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS). Tomēr pašvaldībās joprojām saglabāsies gan vienveidīgi preču un pakalpojumu iepirkumi, piemēram, pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi, gan iepirkumi, kuru organizēšanai nepieciešama īpaši kompetenta iepirkumu komisija, piemēram, informācijas sistēmu izstrāde, būvdarbi, būvprojektēšanas u.c. iepirkumi, kurus EIS nepiedāvā.

Nereti iepirkumu veicēju pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ iepirkumu procedūras netiek savlaicīgi plānotas, to sagatavošanas process ir neefektīvs, līdz ar to iepirkumu līgumu noslēgšana tiek aizkavēta. Tādu iepirkumu veikšanai kā būvdarbi, projektēšana, informācijas sistēmu izstrāde ir nepieciešami pieredzējuši iepirkumu un attiecīgo jomu speciālisti, bet tādu speciālistu skaits ir ierobežots. Iepirkumu organizācija, mērķtiecīgi nododot iepirkuma veikšanas tiesības pieredzējušam iepirkumu veicējam, konsolidējot vienveidīgas vajadzības, ir viens no minētās problēmas risinājumiem, jo ļauj samazināt nepieciešamo iepirkumu komisiju skaitu un attiecīgi palielina iespējas izvēlēties spēcīgākus iepirkumu speciālistus un ekspertus.

Finanšu ministrija uzskata, ka pienākums obligāti izmantot EIS starpniecību plaši izmatojamu standarta preču iepirkumiem ir viens no pasākumiem pašvaldību iepirkumu centralizācijas procesa attīstībai.

Papildus tam izvērtējamas ir arī iespējas publisko iepirkumu tiesību aktos paredzēt vietējo pašvaldību pienākumu plānot iepirkumu politiku savā pašvaldībā, nosakot, kuri iepirkumi tiks veikti centralizēti un kurus iepirkumus ir tiesīgas veikt pašvaldību iestādes. Nododot iepirkumus, piemēram, pagasta pārvalžu pārziņā, vietējām pašvaldībām būtu jāņem vērā gan attiecīgo iepirkumu apjoms un sarežģītība, gan iepirkumu speciālistu pieejamība pagasta pārvaldēs. Šādu regulējumu varētu noteikt, piemēram, papildinot Publisko iepirkumu likumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa