Izglītības ministrs: Par pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē

Latvijā šobrīd ir svarīgi uzsākt un atbilstoši īstenot reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai veicinātu gan šo jomu, gan visas valsts konkurētspēju, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks 5.novembrī, piedaloties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un neatkarīgā medija “Ir” diskusijā “Konkurētspējas kompass”. R.Broks uzskata, ka kopumā sekmīgai valsts attīstībai un konkurētspējas veicināšanai svarīgi ir turpināt un stiprināt izglītības un zinātnes jomu sadarbību ar uzņēmējiem, darba devējiem.

Reformu nodrošināšana augstākajā izglītībā un zinātnē ir viena no ministra darbības prioritātēm, kur būtiska loma ir arī valdībā apstiprinātajam pasākumu plānam. Kā vienus no būtiskākajiem aspektiem viņš minēja augstākās izglītības programmu izvērtēšanu gan no dublēšanās novēršanas un kvalitātes viedokļa, gan no resursu efektivitātes un programmu ilgtspējas viedokļa; studiju procesa organizēšanu, tajā skaitā kontaktnodarbību un studentu patstāvīgā darba kontekstā; eksportspējas stiprināšanu, tajā skaitā ārvalstu studentu piesaisti, kas saistīta ar studiju piedāvājumu ES oficiālajās valodās kā ārvalstu, tā Latvijas studentiem.

R.Broks piebilda, ka Saeimā ir iesniegts Augstākās izglītības likumprojekts un šobrīd ir svarīgi nodrošināt tā pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo šajā dokumentā ietvertas vairākas nozīmīgas lietas sekmīgai augstākās izglītības attīstībai.

Savukārt, atbildot uz diskusijas dalībnieku jautājumiem par iespējamo augstskolu apvienošanu, R.Broks uzsvēra un pauda atbalstu brīvprātības principam.

Ministrs akcentēja, ka zinātnes jomā svarīgi ir turpināt darbu pie valsts nozīmes pētniecības centru izveides, kā arī pie pētniecības infrastruktūras uzlabošanas, kam paredzēti vairāk nekā 100 miljoni latu ES līdzekļu.

Salīdzinot situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē ar situāciju vispārējā un profesionālajā izglītībā, R.Broks uzsvēra, ka reformu īstenošana vispārējā un profesionālajā izglītībā ir sākta agrāk, līdz ar to panākti arīdzan nozīmīgāki rezultāti. Piemēram, vispārējā vidējā izglītībā ieviests finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”. Tāpat arī profesionālajā izglītībā ir sākti nozīmīgi darbi, kas saistīti ar izglītības struktūras un satura uzlabošanu un kas ir turpināmi, tajā skaitā veidojot profesionālās izglītības kompetences centrus. Šobrīd ir parakstīti līgumi par gandrīz 70 miljonu latu ieguldīšanu profesionālās izglītības infrastruktūras un mācību aprīkojuma uzlabošanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības pievilcību un konkurētspēju.

Runājot par profesionālo izglītību, kā pozitīvu iezīmi ministrs minēja, ka šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, līdz 42% palielinājies audzēkņu īpatsvars, kuri pēc 9.klases absolvēšanas mācās profesionālās skolās. Vienlaikus R.Broks uzsvēra, ka līdz ar profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanu svarīgi šo īpatsvaru palielināt līdz 50%.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa