Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kalvis Torgāns. Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

Rakstā “Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana”, ko “Jurista Vārdā” (Nr.40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kuras pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. Minētajā rakstā pārliecinoši, ar atsaucēm uz V.Bukovski, A.Būmani un K.Čaksti ir norādīts, ka Civillikumā noteiktas kreditora tiesības saistības neizpildes gadījumā vērsties ar prasījumu uzreiz pie galvinieka, kurš uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks, un pēdējais nevar prasīt kreditoram vērsties vispirms pie galvenā parādnieka. Tā Civillikumā patiešām ir teikts. Savukārt A.Būmanis ir rakstījis par galvojumu tieši un tikai civiltiesībās. Taču strīdos ir svarīgi arī civilprocesuālie noteikumi. Civillikumā galvojuma un citas attiecības regulētas materiālo tiesību izpratnē. Atbilstoši Civillikumā lietoto vārdu alfabētiskajam rādītājam, kas pievienots gan 1939.gada, gan 1998.gada izdevumam, termins “prasība” atrodams vairāk nekā simt pantos, tostarp runājot par prasības cesiju, prasības pāreju uz mantiniekiem, prasības noilgumu, kas nav saistāms ar prasības celšanu tiesā.

• Liene Pierhuroviča. Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā

Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumus lietās “Defrenne II”, “Kalanke”, “Mangold” un “Rüffert”, secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto juridiskā aktīvisma definīciju – tiesību tālākveidošanu ārpus likuma robežām, ietiecoties likumdevēja pilnvarās un veidojot jaunas tiesību normas, kad ir likuma robs, bet tā novēršana notiek ārpus likuma un tiesībām, un kad norma nespēj taisnīgi atrisināt netipisku dzīves gadījumu un tādēļ ir nepieciešams ieviest īpašu risinājumu, kas konfliktē ar likumu, bet ir saskaņā ar tiesībām. Minētie spriedumi analīzei izvēlēti to pretrunīgā novērtējuma dēļ, jo tikuši un joprojām tiek kritizēti par juridisko aktīvismu, vienlaikus izpelnoties arī atzinību juristu vidū. Laika gaitā EST ir tā attīstījusi ES sociālās tiesības, ka Mauro Kapelletti (Mauro Cappelletti) frāzi, ka juridiskais aktīvisms (ar to saprotot arī tiesību normu interpretāciju plašākā nozīmē) aizsargā minoritātes jeb vājākos, šķiet, var pilnībā attiecināt uz sociālo tiesību jomu, jo EST sasniegumi tajā parasti ir finansiālas dabas un saistās ar labklājības nodrošināšanu, lai gan vienmēr analizēti ekonomisko pamatbrīvību kontekstā.

• Gunta Vēvere. Tiesību uz dzīvību saturs un izpratne

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liek uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtē šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93.pantu. Tā kā raksts tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2009-12-03, autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam. Satversmes 93.pantā ir ietvertas tiesības uz dzīvību, kas ir ikvienas tiesību sistēmas centrālā un būtiskākā vērtība. Tiesības uz dzīvību ir visu cilvēka pamattiesību pamatā, jo bez šīm tiesībām citu tiesību piemērošana un īstenošana nemaz nav iespējama. Jāteic, ka Satversmē iekļautās pamattiesības savas piemērojamības un popularitātes ziņā ir dažādas, jo vienas pamattiesības regulāri tiek iztirzātas Satversmes tiesas praksē un zinātnieku pētījumos, bet citas ir atstātas novārtā un nav izpelnījušās ievērību.

“Jurista Vārda” redakcija