Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses

1.pants. 2010.gada 10.maijā Briselē parakstītais Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 49.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 10.novembrī

 

 

РАМКОВО СПОРАЗУМЕНИЕ
МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ И
НЕГОВИТЕ ДЪРЖАВИ-ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И РЕПУБЛИКА КОРЕЯ, ОТ ДРУГА СТРАНА

ACUERDO MARCO
ENTRE LA UNIÓN EUROPEA Y
SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE,
Y LA REPÚBLICA DE COREA, POR OTRA

RÁMCOVÁ DOHODA
MEZI EVROPSKOU UNIÍ A
JEJÍMI ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A KOREJSKOU REPUBLIKOU NA STRANĚ DRUHÉ

RAMMEAFTALE
MELLEM DEN EUROPÆISKE UNION OG
DENS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE
OG REPUBLIKKEN KOREA PÅ DEN ANDEN SIDE

RAHMENABKOMMEN
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN UNION UND
IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS
UND DER REPUBLIK KOREA ANDERERSEITS

RAAMLEPING
ÜHELT POOLT EUROOPA LIIDU JA
SELLE LIIKMESRIIKIDE
NING TEISELT POOLT KOREA VABARIIGI VAHEL

ΣΥΜΦΩΝΙΑ ΠΛΑΙΣΙΟ
μεταξΥ της ΕυρωπαϊκΗς Ενωσης και
των κρατΩν μελΩν της, αφενΟς,
και της ΔημοκρατΙας της ΚορΕας, αφετΕρου

FRAMEWORK AGREEMENT
BETWEEN THE EUROPEAN UNION AND
ITS MEMBER STATES, ON THE ONE PART,
AND THE REPUBLIC OF KOREA, ON THE OTHER PART

ACCORD-CADRE
ENTRE L'UNION EUROPÉENNE ET
SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LA RÉPUBLIQUE DE CORÉE, D'AUTRE PART

ACCORDO QUADRO
TRA L'UNIONE EUROPEA E
I SUOI STATI MEMBRI, DA UNA PARTE,
E LA REPUBBLICA DI COREA, DALL'ALTRA

PAMATNOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN
TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN KOREJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

Europos Sąjungos bei
jos valstybių narių
ir Korėjos Respublikos
PAGRINDŲ SUSITARIMAS

KERETMEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL AZ EURÓPAI UNIÓ ÉS
TAGÁLLAMAI, ÉS MÁSRÉSZRŐL
A KOREAI KÖZTÁRSASÁG KÖZÖTT

FTEHIM QAFAS
BEJN L-UNJONI EWROPEA U
L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA,
U R-REPUBBLIKA TAL-KOREA, MIN-NAĦA L-OĦRA

KADEROVEREENKOMST
TUSSEN DE EUROPESE UNIE EN
HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN DE REPUBLIEK KOREA, ANDERZIJDS

UMOWA RAMOWA
MIĘDZY UNIĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI, Z JEDNEJ STRONY,
A REPUBLIKĄ KOREI, Z DRUGIEJ STRONY

ACORDO-QUADRO
ENTRE A UNIÃO EUROPEIA E
OS SEUS ESTADOS-MEMBROS, POR UM LADO,
E A REPÚBLICA DA COREIA, POR OUTRO

ACORD-CADRU
ÎNTRE UNIUNEA EUROPEANĂ ŞI
STATELE SALE MEMBRE, PE DE O PARTE,
ŞI REPUBLICA COREEA, PE DE ALTĂ PARTE

RÁMCOVÁ DOHODA
medzi Európskou úniou a
jej členskými štátmi na jednej strane
a Kórejskou republikou na strane druhej

OKVIRNI SPORAZUM
MED EVROPSKO UNIJO IN
NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI
TER REPUBLIKO KOREJO NA DRUGI STRANI

PUITESOPIMUS
EUROOPAN UNIONIN JA
SEN JÄSENVALTIOIDEN
SEKÄ KOREAN TASAVALLAN VÄLILLÄ

RAMAVTAL
MELLAN EUROPEISKA UNIONEN OCH
DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN,
OCH REPUBLIKEN KOREA, Å ANDRA SIDAN

대한민국과 유럽연합 및 그 회원국 간의 기본협정

 

PAMATNOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KOREJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība",

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses, un

KOREJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saites un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saiknes, kas tās vieno,

ATGĀDINOT Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Luksemburgā 1996. gada 28. oktobrī un stājās spēkā 2001. gada 1. aprīlī,

PATUROT PRĀTĀ paātrināto procesu, kurā Eiropas Savienība iegūst pati savu identitāti ārpolitikā, kā arī drošības un tiesiskuma jomā,

APZINOTIES Korejas Republikas pieaugošo nozīmi un atbildību, ko tā uzņemas starptautiskajā sabiedrībā,

UZSVEROT to attiecību visaptverošo raksturu un nepārtrauktu centienu nozīmību, lai saglabātu vispārēju saskanību,

APLIECINOT vēlēšanos uzturēt un attīstīt regulāru politisko dialogu, kura pamatā ir kopīgas vērtības un centieni,

IZSAKOT kopīgo gribu izvērst savas attiecības nostiprinātas partnerības līmenī, tostarp politikas, ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā,

APŅĒMĪBĀ nostiprināt, padziļināt un dažādot attiecības abpusēju interešu jomās divpusējā, reģionālā un globālā līmenī un pamatojoties uz vienlīdzību, suverenitātes ievērošanu, nediskrimināciju un savstarpēju izdevīgumu,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu stingru atbalstu demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas noteiktas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kā arī tiesiskuma un labas pārvaldības principiem,

VĒLREIZ APLIECINOT apņemšanos cīnīties pret starptautiskas nozīmes smagiem noziegumiem un pārliecību par to, ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana starptautiskas nozīmes smagu noziegumu gadījumā gan valstu līmenī, gan pastiprinot pasaules mēroga sadarbību,

UZSKATOT, ka terorisms ir drauds pasaules drošībai, un vēloties pastiprināt dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem dokumentiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1373, un vēlreiz apliecinot, ka cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums ir cīņas pret terorismu galvenais pamats,

ATZĪSTOT, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi ir nopietns drauds starptautiskajai drošībai, atzīstot starptautiskās kopienas apņemšanos cīnīties pret šādu izplatību, kas pausta, pieņemot attiecīgas starptautiskas konvencijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši Rezolūciju Nr. 1540, un vēloties stiprināt dialogu un sadarbību šajā jomā,

ATZĪSTOT vajadzību pastiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā,

ATGĀDINOT šajā saistībā, ka tajos Nolīguma noteikumos, kas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības jomā, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis par Eiropas Savienības daļu, līdz kamēr Apvienotā Karaliste vai Īrija paziņo Korejas Republikai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar attiecīgo protokolu, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

ATZĪSTOT vēlēšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā,

IZSAKOT apņemšanos nodrošināt vides aizsardzību augstā līmenī un apņemšanos sadarboties klimata pārmaiņu apkarošanā,

ATGĀDINOT atbalstu godīgai globalizācijai, kā arī mērķim panākt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem,

ATZĪSTOT Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu uzplaukumu, pamatojoties uz globālu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) aizbildnībā,

VĒLOTIES nodrošināt nosacījumus Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam un attīstībai abpusēji izdevīgā veidā, ka arī sekmēt to, inter alia, izveidojot brīvās tirdzniecības zonu,

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību īstenot kopīgus centienus, lai risinātu tādas globālas problēmas kā terorisms, starptautiskas nozīmes smagi noziegumi, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšana un to piegādes līdzekļi, klimata pārmaiņas, energoapgādes nedrošība un resursu nepietiekamība, nabadzība un finanšu krīze,

APŅEMOTIES stiprināt sadarbību savstarpējo interešu nozarēs, jo īpaši tādās kā demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas sekmēšana, cīņa pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu; kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošana; pasākumi pret smagākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību; terorisma apkarošana; sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās; tirdzniecība un ieguldījumi; ekonomikas politikas dialogs; sadarbība uzņēmējdarbības jomā; nodokļi; muita; konkurences politika; informācijas sabiedrība; zinātne un tehnoloģija; enerģētika; transports; jūras transporta politika; patērētāju politika; veselība; nodarbinātība un sociālie jautājumi; vide un dabas resursi; klimata pārmaiņas; lauksaimniecība, lauku attīstība un mežsaimniecība; jūrniecība un zivsaimniecība; palīdzība attīstības jomā; kultūra, informācija, sakari, audiovizuālā joma un plašsaziņas līdzekļi; izglītība; tiesiskums; tiesiskā sadarbība; personas datu aizsardzība; migrācija; nelikumīgo narkotiku apkarošana; organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana; kibernoziedzības apkarošana; tiesībaizsardzība; tūrisms; pilsoniskā sabiedrība; publiskā pārvalde; statistika,

ATCEROTIES, cik svarīgi ir veicināt tieši iesaistīto personu un organizāciju dalību sadarbībā, jo īpaši uzņēmumu un tos pārstāvošo organizāciju dalību,

ATZĪSTOT, ka ir vēlams palielināt abu Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionos un veicināt cilvēku savstarpējos sakarus starp Pusēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA
PAMATS UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS
Sadarbības pamats

1. Puses apliecina atbalstu demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī tiesiskumam. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros atspoguļots tiesiskuma princips, noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses apliecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu ievērošanu un atbalstu tajos izklāstītajām kopējām vērtībām.

3. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt ieguldījumu starptautiski nolemtu attīstības mērķu sasniegšanā un sadarboties pasaules mēroga vides problēmu, jo īpaši klimata pārmaiņu jautājuma, risināšanā.

4. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības.

5. Puses uzsver kopīgo atbalstu divpusējo attiecību visaptverošajam raksturam un vispārējas saskanības uzturēšanai šajā saistībā.

6. Puses vienojas izvērst savas attiecības nostiprinātas partnerības līmenī un attīstīt sadarbības jomas divpusējā, reģionālā un pasaules līmenī.

7. Tādēļ šā nolīguma, ko noslēgušas Puses, kurām ir kopējas vērtības un kuru starpā valda savstarpēja cieņa, īstenošanas pamatā ir dialoga, savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības, daudzpusēju attiecību, vienprātības un starptautisko tiesību ievērošanas princips.

2. PANTS
Sadarbības mērķi

1. Lai veicinātu sadarbību, Puses apņemas pastiprināt politisko dialogu un turpināt sekmēt ekonomiskās attiecības. Puses jo īpaši centīsies:

a) vienoties par turpmāku redzējumu partnerattiecību nostiprināšanai un kopīgu projektu izstrādi, lai īstenotu šo redzējumu;

b) risināt regulārus politiskos dialogus;

c) sekmēt kopīgus centienus visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās, lai risinātu globālus jautājumus;

d) veicināt ekonomisku sadarbību savstarpējo interešu jomās, tostarp sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, lai dažādotu tirdzniecību abpusēji izdevīgā veidā;

e) veicināt uzņēmumu sadarbību, atvieglojot ieguldījumus abās pusēs un sekmējot labāku savstarpējo izpratni;

f) nostiprināt savstarpējo dalību sadarbības programmās, kas ir pieejamas otrai Pusei;

g) palielināt abu Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionos, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kultūras apmaiņu, informācijas tehnoloģiju un izglītību;

h) veicināt cilvēku savstarpējos sakarus un izpratni.

2. Pamatojoties uz vispāratzīto partnerību un kopīgajām vērtībām, Puses vienojas attīstīt sadarbību un dialogu visos jautājumos, kas skar to kopīgās intereses. Puses jo īpaši centīsies:

a) stiprināt politisko dialogu un sadarbību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām; masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu; kājnieku un vieglajiem ieročiem; smagākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību; un terorisma apkarošanu;

b) stiprināt sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās savstarpējo interešu jomās un nodrošināt nosacījumus Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam abpusēji izdevīgā veidā;

c) stiprināt sadarbību ekonomiskās sadarbības jomā, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas politikas dialogu; sadarbību uzņēmējdarbības jomā; nodokļiem; muitu; konkurences politiku; informācijas sabiedrību; zinātni un tehnoloģiju; enerģētiku; transportu; jūras transporta politiku; un patērētāju politiku;

d) stiprināt sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz veselību; nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem; vidi un dabas resursiem; klimata pārmaiņām; lauksaimniecību, lauku attīstību un mežsaimniecību; jūrniecību un zivsaimniecību; un palīdzību attīstības jomā;

e) stiprināt sadarbību tādās jomās kā kultūra, informācija, sakari, audiovizuālā joma un plašsaziņas līdzekļi, kā arī izglītības jomā;

f) stiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu; tiesisko sadarbību; personas datu aizsardzību; migrāciju; nelikumīgo narkotiku apkarošanu; organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu; kibernoziedzības apkarošanu; un tiesību aizsardzību;

g) stiprināt sadarbību citās kopējo interešu jomās, jo īpaši tādās kā tūrisms; pilsoniskā sabiedrība; publiskā pārvalde; un statistika.

II SADAĻA
POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA

3. PANTS
Politiskais dialogs

1. Korejas Republika un Eiropas Savienība iedibina politisko dialogu, kura pamatā ir kopīgas vērtības un centieni. Šis dialogs noritēs saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojušās Korejas Republika un Eiropas Savienība.

2. Politiskā dialoga mērķis būs:

a) uzsvērt Pušu apņemšanos ievērot demokrātiju un cilvēktiesības, ka arī pamatbrīvības;

b) sekmēt starptautisko vai reģionālo konfliktu mierīgus risinājumus un Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju stiprināšanu;

c) veicināt politiskas apspriedes par starptautiskās drošības jautājumiem, piemēram, ieroču kontroli un atbruņošanos, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un parasto ieroču starptautisko tālāknodošanu;

d) apspriest galvenos starptautiskos jautājumus, kas skar kopīgas intereses, pastiprinot attiecīgās informācijas apmaiņu gan abu Pušu starpā, gan starptautiskos forumos;

e) veicināt apspriedes jautājumos, kuros ir īpaši ieinteresētas Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Eiropas reģiona valstis, lai sekmētu mieru, stabilitāti un labklājību abos reģionos.

3. Pušu dialogs notiks ar sakaru, apmaiņas un apspriežu starpniecību, jo īpaši šādos veidos:

a) galotņu sanāksmes vadītāju līmenī tiks rīkotas, kad vien Puses uzskatīs to par vajadzīgu;

b) ikgadējās apspriedes ministru līmenī tiks rīkotas, kad vien Puses par to vienosies;

c) informatīvās sanāksmes augstāko amatpersonu līmenī par galvenajiem notikumiem ārvalstīs un iekšzemē;

d) nozaru dialogi par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;

e) Eiropas Parlamenta un Korejas Republikas Nacionālās asamblejas delegāciju apmaiņa.

4. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un to piegādes līdzekļu apkarošanā, pilnībā īstenojot savas atbilstošās esošās juridiskās saistības, kas attiecas uz atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, kā arī citus attiecīgus dokumentus, par kuriem Puses vienojušās. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

3. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem un sniegt šādu ieguldījumu:

a) veikt pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos dokumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

b) izveidot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu preču un tehnoloģiju izplatīšanu, tostarp piemērojot galīgās izmantošanas kontroli un pienācīgas civilās un kriminālās sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4. Puses vienojas, ka šos elementus papildinās un konsolidēs to politiskais dialogs.

5. PANTS
Kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvalde, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2. Puses vienojas īstenot attiecīgās saistības, lai apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar starptautiskiem dokumentiem, tostarp ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu jebkādā izpausmē un Starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku ieročus un vieglos ieročus, kā arī saistības, kas izriet no ANO Drošības padomes rezolūcijām.

3. Puses apņemas pasaules, reģionālā, apakšreģionālā un valsts līmenī sadarboties savos centienos atrisināt vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības jautājumus un nodrošināt šo centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju.

6. PANTS
Smagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus gan valstu līmenī, gan pastiprinot starptautisko sadarbību, attiecīgos gadījumos iesaistot Starptautisko Krimināltiesu. Puses apņemas pilnībā atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu un saistītu dokumentu universālumu un integritāti.

2. Puses vienojas, ka būtu lietderīgs savstarpējs dialogs par šiem jautājumiem.

7. PANTS
Sadarbība terorisma apkarošanā

1. Vēlreiz apstiprinot terorisma apkarošanas nozīmi un saskaņā ar piemērojamām starptautiskām konvencijām, tostarp starptautiskiem tiesību aktiem humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību jomā, kā arī Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un ņemot vērā ANO visaptverošo pretterorisma stratēģiju, kas iekļauta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus.

2. Puses to nodrošina, jo īpaši:

a) īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas un savas attiecīgās saistības saskaņā ar citām starptautiskām konvencijām un dokumentiem;

b) saskaņā ar starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;

c) apmainoties ar viedokļiem par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā;

d) sadarbojoties starptautiskās vienprātības padziļināšanā par cīņu pret terorismu, tostarp attiecīgi sniedzot terora aktu juridisku definīciju, un jo īpaši darbojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu;

e) apmainoties ar atbilstošu labāko praksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu.

III SADAĻA
SADARBĪBA REĢIONĀLAJĀS UN STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS

8. PANTS
Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās

Puses apņemas sadarboties un apmainīties ar viedokļiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, Starptautiskajā darba organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), PTO, Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un ASEAN Reģionālajā forumā.

IV SADAĻA
SADARBĪBA EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

9. PANTS
Tirdzniecība un ieguldījumi

1. Puses apņemas sadarboties, nodrošinot nosacījumus savstarpēji izdevīgas tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam un attīstībai, kā arī veicinot to. Puses iesaistās dialogā un stiprina sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās savstarpējo interešu jomās, lai sekmētu ilgtspējīgas tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, novērstu un likvidētu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī attīstītu daudzpusējas tirdzniecības sistēmu.

2. Tālab Puses īstenos sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu jomā, vienojoties par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Iepriekšminētā vienošanās ir konkrēts nolīgums, ar kuru tiek īstenoti šā nolīguma noteikumi par tirdzniecību atbilstoši 43. panta nosacījumiem.

3. Puses viena otru informē un apmainās ar viedokļiem par divpusējās un starptautiskās tirdzniecības attīstību, ieguldījumiem un saistītām stratēģijām un jautājumiem.

10. PANTS
Ekonomikas politikas dialogs

1. Puses vienojas stiprināt savu iestāžu dialogu un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par makroekonomikas stratēģijām un tendencēm.

2. Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai uzlabotu grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un normatīvās sistēmas banku nozarē, apdrošināšanā un citās finanšu nozares jomās.

11. PANTS
Sadarbība uzņēmējdarbības jomā

1. Puses, ņemot vērā to attiecīgās ekonomikas stratēģijas un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai jo īpaši uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, inter alia, izmantojot:

a) informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju, un par procedūrām saistībā ar MVU izveidi;

b) uzņēmēju savstarpējo kontaktu veicināšanu, kopīgu ieguldījumu atbalstīšanu un kopuzņēmumu un informācijas tīklu izveidi, jo īpaši izmantojot esošās programmas;

c) finanšu un mārketinga pieejamības veicināšanu, informācijas sniegšanu un inovācijas stimulēšanu;

d) abu pušu MVU īstenoto darbību sekmēšanu;

e) korporatīvās sociālās atbildības sekmēšanu un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses, tostarp ilgtspējīga patēriņa un ražošanas, veicināšanu.

2. Puses atvieglo attiecīgos sadarbības pasākumus, ko uzsākuši abu pušu privātie sektori.

12. PANTS
Nodokļi

Lai stiprinātu un attīstītu saimnieciskās darbības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt pienācīgu regulējumu, Puses atzīst un uzņemas īstenot nodokļu jomā pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principus. Tālab saskaņā ar attiecīgajām kompetencēm Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, atvieglos likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekšminēto principu efektīvai īstenošanai.

13. PANTS
Muita

Puses īsteno divpusēju un daudzpusēju sadarbību muitas jomā. Tālab tās jo īpaši apmainās ar pieredzi un izskata iespējas, kā vienkāršot procedūras, palielināt pārredzamību un attīstīt sadarbību. Tās arī cenšas panākt viedokļu konverģenci un vienotu rīcību attiecīgās starptautiskās sistēmās.

14. PANTS
Konkurences politika

1. Puses sekmē godīgu konkurenci saimnieciskajās darbībās, pilnībā īstenojot savus konkurences tiesību aktus un noteikumus.

2. Cenšoties sasniegt šā panta 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci, Puses apņemas sadarboties:

a) atzīstot konkurences tiesību un konkurences iestāžu nozīmību un cenšoties aktīvi īstenot tiesību aktus, lai izveidotu vidi godīgai konkurencei;

b) apmainoties ar informāciju un veicinot sadarbību starp konkurences iestādēm.

15. PANTS
Informācijas sabiedrība

1. Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienīgas dzīves būtiski elementi un ļoti nozīmīgas ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem par savām attiecīgajām stratēģijām šajā jomā.

2. Sadarbība šajā jomā ir vērsta uz, inter alia:

a) viedokļu apmaiņu par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālajiem pakalpojumiem, licencēšanu un vispārējām atļaujām, privātumu un personas datu aizsardzību, un regulējošo iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b) pētniecības tīklu un pakalpojumu savienojamību un savstarpējo izmantojamību, tostarp reģionālā kontekstā;

c) jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju standartizāciju un izplatīšanu;

d) Pušu sadarbības veicināšanu pētniecības jomā attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

e) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības jautājumiem un aspektiem, tostarp tiešsaistes drošības veicināšanu, kibernoziegumu apkarošanu un informācijas tehnoloģijas un visu veidu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu.

3. Tiek veicināta uzņēmumu sadarbība.

16. PANTS
Zinātne un tehnoloģija

Puses veicina, attīsta un sekmē sadarbības pasākumus mierīgiem nolūkiem paredzētas zinātnes un tehnoloģijas jomā saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā.

17. PANTS
Enerģētika

1. Puses atzīst enerģētikas nozares nozīmi ekonomikas un sociālajā attīstībā un savu attiecīgo kompetenču jomā cenšas stiprināt sadarbību šajā jomā, lai:

a) dažādotu energoresursu piegādes, lai stiprinātu energoapgādes drošību un attīstītu jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunojamus enerģijas veidus, inter alia, biodegvielas un biomasu, vēja un saules enerģiju, kā arī hidroelektroenerģijas ražošanu;

b) atbalstītu stratēģiju izstrādi, lai padarītu atjaunojamo enerģiju konkurētspējīgāku;

c) panāktu enerģijas racionālu izmantošanu, iesaistoties gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā;

d) veicinātu tādas tehnoloģijas nodošanu, kura vērsta uz ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un energoefektivitāti;

e) veicinātu spēju veidošanu un ieguldījumu sekmēšanu enerģētikas jomā, ņemot vērā pārredzamības, nediskriminācijas un atbilstības tirgum principus;

f) sekmētu konkurenci enerģijas tirgū;

g) apmainītos viedokļiem par norisēm pasaules enerģijas tirgos, tostarp ietekmi uz jaunattīstības valstīm.

2. Tālab Puses attiecīgi darbosies, lai veicinātu, jo īpaši ar esošo reģionālo un starptautisko sistēmu palīdzību, šādus sadarbības pasākumus:

a) sadarbība enerģētikas politikas veidošanā un ar enerģētikas stratēģijām saistītas informācijas apmaiņā;

b) informācijas apmaiņa par enerģijas tirgus, nozares un tehnoloģijas stāvokli un tendencēm;

c) kopīgi pētījumi un pētniecība;

d) tirdzniecības un ieguldījumu palielināšana enerģētikas nozarē.

18. PANTS
Transports

1. Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta politikas jomās, tostarp integrētā transporta politikā, lai uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmējot jūras un aviācijas drošumu un drošību un vides aizsardzību, kā arī palielinot Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2. Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

a) informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgo transporta nozares politiku un praksi, īpaši attiecībā uz pilsētu, lauku, iekšzemes ūdensceļu, gaisa un jūras transportu, tai skaitā multimodālu transporta tīklu loģistiku, savstarpējo savienojamību un savietojamību, kā arī par ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu apsaimniekošanu;

b) dialogu un kopīgu rīcību gaisa transporta nozarē savstarpējo interešu jomās, tostarp nolīgumu par gaisa transporta pakalpojumu noteiktiem aspektiem, kā arī attiecību un tehniskas sadarbības un turpmākas attīstības iespējām tādās jomās kā aviācijas drošība, drošums, vide, gaisa satiksmes pārvaldība, konkurences tiesību piemērošana un gaisa transporta nozare, lai atbalstītu regulējuma konverģenci un šķēršļu likvidēšanu uzņēmējdarbībai. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Puses izpētīs visaptverošākas sadarbības iespējas civilās aviācijas jomā;

c) sadarbību, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas transporta nozarē;

d) sadarbību starptautiskos forumos;

e) drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas standartu ievērošanu, īpaši attiecībā uz jūras transportu un aviāciju, atbilstoši attiecīgām starptautiskām konvencijām, kas piemērojamas abām Pusēm, tostarp sadarbību atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu labāku piemērošanu.

3. Attiecībā uz civilo globālo satelītnavigāciju Puses sadarbosies atbilstoši Sadarbības nolīgumam civilās globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses.

19. PANTS
Jūras transporta politika

1. Puses apņemas īstenot virzību uz neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei, balstoties uz godīgu komerciāli pamatotu konkurenci, saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Lai sasniegtu 1. punktā izvirzīto mērķi, Puses:

a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un neuzsāk īstenot šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos;

b) stājoties spēkā šim nolīgumam, atturas īstenot administratīvus, tehniskus un leģislatīvus pasākumus, kuri varētu radīt diskrimināciju starp dažādu Pušu valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem starptautiskā jūras transporta pakalpojumu piegādes jomā;

c) kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā tas, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un nodevām, muitas telpām, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām;

d) dod komerciālas klātbūtnes iespēju savā teritorijā otras Puses kuģniecības sabiedrībām, lai tās veiktu kuģniecības aģentūru darbības saskaņā ar uzņēmējdarbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā nosacījumi, kurus piemēro pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, par pamatu ņemot labvēlīgākos nosacījumus.

3. Šajā pantā piekļuve starptautiskajam jūras tirgum ietver, inter alia, abu Pušu starptautiskā jūras transporta nodrošinātājiem tiesības organizēt tiešās piegādes transporta pakalpojumus, kas ietver pārvadājumus pa jūru, un tālab slēgt tiešus līgumus ar vietējiem transporta veidu, izņemot jūras transportu, nodrošinātājiem otras Puses teritorijā, neskarot piemērojamos valstspiederības ierobežojumus attiecībā uz preču vai pasažieru pārvadājumiem ar minētajiem citiem transporta veidiem.

4. Šā panta noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības uzņēmumiem un Korejas uzņēmumiem. No šā panta noteikumiem labumu gūs arī uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības vai Korejas Republikas un kurus kontrolē kādas dalībvalsts vai Korejas Republikas valstspiederīgie, vai ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī vai Korejas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

5. Kuģniecības aģentūru darbības atļaujām Eiropas Savienībā un Korejas Republikā vajadzības gadījumā piemēro konkrētus nolīgumus.

6. Puses risina dialogu jūras transporta politikas jomā.

20. PANTS
Patērētāju politika

Puses cenšas sadarboties patērētāju politikas jomā, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā var ietvert, ciktāl iespējams, šādas darbības:

a) tiesību aktu par patērētāju tiesību aizsardzību atbilstības palielināšana, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

b) informācijas apmaiņas sekmēšana par patērētāju atbalsta sistēmām, tostarp tiesību aktiem par patērētāju aizsardzību, patēriņa preču nekaitīgumu, uz patērētājiem attiecināmu tiesību aktu īstenošanu, patērētāju izglītošanu un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c) neatkarīgu pārtērētāju apvienību izveides un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšana.

V SADAĻA
SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

21. PANTS
Veselība

1. Puses vienojas rosināt savstarpēju sadarbību un informācijas apmaiņu veselības jomā un pārrobežu veselības problēmu efektīvā pārvaldībā.

2. Puses cenšas veicināt informācijas apmaiņu un savstarpēju sadarbību, inter alia, šādos veidos:

a) informācijas apmaiņa par infekcijas slimību, tostarp pandēmiskās gripas, uzraudzību un par agrīno brīdināšanu un pretpasākumiem;

b) informācijas apmaiņa par stratēģijām veselības jomā un plāniem sabiedrības veselības jomā;

c) informācijas apmaiņa par veselības veicināšanas stratēģijām, piemēram, pretsmēķēšanas kampaņām, aptaukošanās novēršanu un slimību kontroli;

d) iespējami plaša informācijas apmaiņa zāļu drošuma un apstiprināšanas jomā;

e) iespējami plaša informācijas apmaiņa, kā arī kopīgi pētījumi pārtikas nekaitīguma jomā, piemēram, saistībā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz pārtiku, ārkārtas brīdinājumiem u. c.;

f) sadarbība ar pētniecību un izstrādi saistītās jomās, piemēram, tādās kā progresīvas ārstniecības metodes un inovatīvas zāles retu slimību ārstēšanai;

g) informācijas apmaiņa un sadarbība attiecībā uz e-veselības politiku.

3. Puses cenšas veicināt starptautisko veselības nolīgumu, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, īstenošanu.

22. PANTS
Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses vienojas sekmēt sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Tiek īstenoti centieni veicināt sadarbību un informācijas un pieredzes apmaiņu nodarbinātības un darba jautājumos. Sadarbības jomas var ietvert reģionālo un sociālo kohēziju, sociālo integrāciju, sociālā nodrošinājuma sistēmas, mūžilgu prasmju pilnveidi, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, dzimumu līdztiesību un pienācīgu darbu.

2. Puses vēlreiz apstiprina nepieciešamību atbalstīt globalizācijas procesu, kas sniedz labumu visiem, un veicināt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisku elementu.

3. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības ievērot, sekmēt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus, kas jo īpaši noteikti Starptautiskās darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un principiem darbā.

4. Sadarbības veidi var ietvert, inter alia, konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

23. PANTS
Vide un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Puses cenšas turpināt un stiprināt sadarbību vides aizsardzībā, tostarp reģionālā kontekstā, jo īpaši attiecībā uz:

a) klimata pārmaiņām un energoefektivitāti;

b) informētību par vides jautājumiem;

c) dalību daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, tostarp nolīgumos par bioloģisko daudzveidību, bioloģisko drošību un Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, un to īstenošanu;

d) vides tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu veicināšanu, tostarp vides pārvaldības sistēmām un vides marķējumu;

e) bīstamu vielu, bīstamu atkritumu un citu veidu atkritumu nelikumīgas pārrobežu aprites novēršanu;

f) piekrastes un jūras vidi, tās saglabāšanu, piesārņojumu un degradācijas kontroli;

g) vietējo dalību vides aizsardzībā kā ilgtspējīgas attīstības būtisku elementu;

h) augsnes un zemes apsaimniekošanu;

i) informācijas, speciālo zināšanu un prakses apmaiņu.

3. Attiecīgi ņem vērā Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību iznākumu un atbilstīgu daudzpusēju nolīgumu par vidi īstenošanu.

24. PANTS
Klimata pārmaiņas

1. Puses atzīst klimata pārmaiņu radītos vispārējos draudus pasaulei, kā arī nepieciešamību īstenot pasākumus, lai samazinātu emisiju apjomu nolūkā stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmeni, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Savas atbilstošās kompetences jomā un neskarot diskusijas par klimata pārmaiņām citos forumos, kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Puses veicina sadarbību šajā jomā. Šādas sadarbības mērķi ir:

a) cīnīties pret klimata pārmaiņām, par vispārējo mērķi izvirzot strauju pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni, piemērojot valstīm atbilstošus mazināšanas un pielāgošanas darbības;

b) iestāties par resursu efektīvu izmantojumu, inter alia, plaši izmantojot vislabākās pieejamās un ekonomiski dzīvotspējīgākās zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas un mazināšanas un pielāgošanas standartus;

c) apmainīties ar speciālajām zināšanām un informāciju par kvotu tirdzniecības sistēmu ieguvumiem un arhitektūru;

d) sekmēt publiskā un privātā sektora finansēšanas instrumentus, tostarp tirgus mehānismus un publiskā un privātā sektora partnerības, kas varētu sniegt efektīvu atbalstu rīcībai cīņā pret klimata pārmaiņām;

e) sadarboties zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas pētniecībā, izstrādē, izplatīšanā, izmantošanā un nodošanā, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi;

f) vajadzības gadījumā apmainīties ar pieredzi un speciālajām zināšanām, novērojot un analizējot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekmi un izstrādājot mazināšanas un pielāgošanas programmas;

g) vajadzības gadījumā atbalstīt jaunattīstības valstu īstenotās mazināšanas un pielāgošanas darbības, tostarp ar Kioto protokola elastīgo mehānismu starpniecību.

2. Tālab Puses vienojas pastiprināt dialogu un sadarbību politiskā, stratēģiskā un tehniskā līmenī.

25. PANTS
Lauksaimniecība, lauku attīstība un mežsaimniecība

Puses vienojas rosināt sadarbību lauksaimniecībā, lauku attīstībā un mežsaimniecībā. Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs sadarbību jo īpaši šādās jomās:

a) lauksaimniecības un mežsaimniecības politika, kā arī starptautiskās lauksaimniecības un mežsaimniecības perspektīvas kopumā;

b) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija un aizsardzība;

c) bioloģiskā ražošana;

d) pētījumi lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā;

e) attīstības politika lauku apvidiem un jo īpaši lauksaimniecības nozaru diversifikācija un pārstrukturēšana;

f) ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un vides prasību iekļaušana lauksaimniecības politikā;

g) saikne starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides, kā arī attīstības politiku lauku apvidiem;

h) veicināšanas darbības lauksaimniecības pārtikas produktiem;

i) ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, lai novērstu atmežošanu un veicinātu jaunu meža zemju veidošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu, kurās iegūst kokmateriālus, intereses.

26. PANTS
Jūrniecība un zivsaimniecība

Puses rosina divpusēju un daudzpusēju sadarbību jūrniecības un zivsaimniecības jomā, jo īpaši ņemot vērā ilgtspējīgu un atbildīgu jūrniecības un zivsaimniecības attīstību un pārvaldību. Sadarbības jomas var ietvert:

a) informācijas apmaiņu;

b) ilgtspējīgas un atbildīgas jūrniecības un zivsaimniecības ilgtermiņa politikas atbalstīšanu, tostarp piekrastes un jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu; un

c) centienu veicināšanu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zvejas praksi.

27. PANTS
Palīdzība attīstības jomā

1. Puses vienojas apmainīties ar informāciju par savu attīstības palīdzības politiku, lai veidotu regulāru dialogu par šādas politikas mērķiem un attiecīgajām attīstības palīdzības programmām trešās valstīs. Tās izskata, cik lielā mērā ir iespējama intensīvāka sadarbība, saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un šo programmu īstenošanai piemērojamiem nosacījumiem.

2. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

VI SADAĻA
SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

28. PANTS
Sadarbība kultūras, informācijas, komunikāciju, plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālajā jomā

1. Puses vienojas veicināt sadarbību, lai palielinātu savstarpējo izpratni un zināšanas par to attiecīgo kultūru.

2. Puses cenšas veikt pienācīgus pasākumus, lai sekmētu kultūras apmaiņu, kā arī īstenot kopīgas iniciatīvas šajā jomā.

3. Puses vienojas cieši sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO) un ASEM, lai īstenotu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību, ievērojot noteikumus UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

4. Puses izskatīs līdzekļus, kā veicināt apmaiņu, sadarbību un dialogu attiecīgo iestāžu starpā plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālajā jomā.

29. PANTS
Izglītība

1. Puses atzīst izglītības un mācību izšķirīgo ieguldījumu tādu cilvēkresursu attīstībā, kas spēj piedalīties globālajā uz zināšanām balstītajā ekonomikā; un atzīst, ka tās ir kopīgi ieinteresētas sadarboties izglītības un mācību jomā.

2. Saskaņā ar to savstarpējām interesēm un izglītības stratēģiju mērķiem Puses apņemas kopīgi atbalstīt atbilstošus sadarbības pasākumus izglītības, mācību un jaunatnes jomās, īpašu uzsvaru liekot uz augstāko izglītību. Šāda sadarbība jo īpaši var izpausties kā:

a) atbalsts kopīgiem sadarbības projektiem starp izglītības un mācību iestādēm Eiropas Savienībā un Korejas Republikā, lai sekmētu mācību programmu izstrādi, kopīgas studiju programmas un studentu mobilitāti;

b) dialogs, pētījumi un informācijas un zinātības apmaiņa izglītības politikas jomā;

c) studentu, augstāko mācību iestāžu akadēmiskā un administratīvā personāla, kā arī jaunatnes darbinieku apmaiņa, tostarp ar Erasmus Mundus programmas starpniecību;

d) sadarbība izglītības nozarēs, kas skar kopējas intereses.

VII SADAĻA
SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

30. PANTS
Tiesiskums

Īstenojot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai tiktu veicināts tiesiskums, tostarp tiesu neatkarība, tiesu pieejamība un tiesības uz taisnīgu tiesu.

31. PANTS
Tiesiskā sadarbība

1. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ratifikāciju un īstenošanu, ieskaitot Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības, ka arī bērnu aizsardzības jomā.

2. Puses vienojas sekmēt un rosināt civilu un privātu komerciālu strīdu atrisināšanu šķīrējtiesā, ja vien tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem dokumentiem.

3. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies pastiprināt vienošanās par savstarpējo tiesisko palīdzību un personu izdošanu. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO dokumentiem, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtiem, kas minēti šā nolīguma 6. pantā.

32. PANTS
Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, līmenim, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert, inter alia, informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu.

33. PANTS
Migrācija

1. Puses vienojas nostiprināt un pastiprināt sadarbību tādās jomās kā nelikumīga migrācija, cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, kā arī migrācijas jautājumu iekļaušana valstu ekonomikas un sociālās attīstības stratēģijās migrantu izcelsmes apgabaliem.

2. Sadarbojoties nelikumīgas imigrācijas novēršanas un kontroles nolūkā, Puses vienojas uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas otras Puses teritorijā. Tālab Puses nodrošinās saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personas dokumentus, kas paredzēti šādiem mērķiem. Ja rodas šaubas par valstspiederību, Puses vienojas identificēt savus iespējamos valstspiederīgos.

3. Puses cenšas vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumu, kurā reglamentētas konkrētās saistības to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai. Tas attieksies arī uz nosacījumiem saistībā ar citu valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem.

34. PANTS
Nelikumīgo narkotiku apkarošana

1. Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem Puses centīsies mazināt nelikumīgo narkotiku piegādi un kontrabandu, un pieprasījumu pēc tām, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā ražošanā izmantoto prekursoru novirzīšanas efektīvāku novēršanu. Savā sadarbībā Puses nodrošina visaptverošas un līdzsvarotas pieejas izmantošanu šā mērķa sasniegšanā, piemērojot legālā tirgus noteikumus un efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, izglītības, sociālajām, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato ar vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.

35. PANTS
Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto noziedzību un tās papildprotokolu, kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas īstenošanu.

36. pants
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana

1. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādās kriminālsodāmās darbībās, tostarp narkotiku kontrabandā un korupcijā, kā arī terorisma finansēšanā. Šī sadarbība ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu.

2. Puses var apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, kurus ir pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

37. PANTS
Kibernoziedzības apkarošana

1. Puses stiprinās sadarbību, lai novērstu un apkarotu augsto tehnoloģiju noziegumus, kibernoziegumus un elektroniskos noziegumus, kā arī ar terorismu saistīta satura izplatīšanu internetā, savstarpēji apmainoties ar informāciju un praktisko pieredzi atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem savas atbildības robežās.

2. Puses apmainīsies ar informāciju tādās jomās kā kibernoziegumu izmeklētāju izglītība un mācības, kibernoziegumu izmeklēšana un digitālā kriminālistika.

38. PANTS
Sadarbība tiesībaizsardzībā

Puses vienojas īstenot tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un dienestu sadarbību, kā arī sniegt ieguldījumu Pusēm kopīgu starptautiskās noziedzības draudu novēršanā un pārtraukšanā. Tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un dienestu sadarbība var izpausties kā savstarpēja palīdzība izmeklēšanā, izmeklēšanas metožu apmaiņa, tiesībaizsardzības personāla kopīga izglītošana un mācības, kā arī jebkāda cita veida kopīgas darbības un palīdzība, par ko Puses var savstarpēji vienoties.

VIII SADAĻA
SADARBĪBA CITĀS JOMĀS

39. PANTS
Tūrisms

Puses apņemas izveidot sadarbību tūrisma jomā, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un veicinātu tūrisma līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

Šī sadarbība var jo īpaši izpausties kā:

a) informācijas apmaiņa kopējo interešu jautājumos saistībā ar tūrismu;

b) tūrisma pasākumu rīkošana;

c) apmaiņa tūrisma jomā;

d) sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanas un pārvaldības jomā;

e) sadarbība tūrisma vadībā.

40. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu dalību.

41. PANTS
Publiskā pārvalde

Pamatojoties uz līdzšinējiem centieniem un ievērojot publiskās pārvaldes modernizāciju, puses vienojas sadarboties pieredzes un labākās prakses apmaiņā šādās jomās:

a) organizatoriskās efektivitātes uzlabošana;

b) iestāžu efektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanā;

c) publisko līdzekļu pārredzamas pārvaldības un atbildības nodrošināšana;

d) tiesiskās un institucionālās struktūras uzlabošana;

e) stratēģiju izstrāde un īstenošana.

42. PANTS
Statistika

1. Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas, efektīvas un profesionāli neatkarīgas statistikas sistēmas sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu pilsoņiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem, dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Puses, inter alia, apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un attīsta sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi.

Sadarbības mērķi ir šādi:

a) abu Pušu statistikas sistēmu pakāpeniska saskaņošana;

b) Pušu datu apmaiņas noregulēšana, ņemot vērā attiecīgo starptautisko metožu piemērošanu;

c) statistikas personāla profesionālo spēju stiprināšana, lai tam ļautu piemērot attiecīgos statistikas standartus;

d) Pušu pieredzes apmaiņas par statistikas zinātības attīstību veicināšana.

2. Sadarbības veidi var ietvert, inter alia, konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

IX SADAĻA
INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

43. PANTS
Citi nolīgumi

1. Ar šo tiek atcelts tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Luksemburgā, 1996. gada 28. oktobrī un stājās spēkā 2001. gada 1. aprīlī.

2. Iepriekšminētais nolīgums tiek atjaunināts un aizstāts ar šo nolīgumu. Atsauces uz iepriekšminēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

4. Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ir šā nolīguma darbības jomā, tāpat uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļu un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

44. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Puses saskaņā ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Korejas Republikas pārstāvji, no otras puses.

2. Apvienotajā Komitejā notiek apspriedes, lai sekmētu šā nolīguma īstenošanu un veicinātu tā vispārīgo mērķu sasniegšanu, kā arī uzturētu vispārēju saskanību attiecībās un nodrošinātu jebkura cita Pušu nolīguma pienācīgu darbību.

3. Apvienotā komiteja:

a) nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

b) uzrauga Pušu visaptverošo attiecību attīstību;

c) attiecīgā gadījumā pieprasa informāciju no komitejām vai citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīgumiem, kuri ir daļa no kopējās institucionālās struktūras, un izskata visus to iesniegtos ziņojumus;

d) apmainās viedokļiem un sniedz ierosinājumus par jebkādu jautājumu, kas skar to kopīgās intereses, tostarp par turpmāku rīcību un tās īstenošanai pieejamiem līdzekļiem;

e) nosaka prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;

f) meklē piemērotus veidus tādu problēmu novēršanai, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums;

g) ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar 45. panta 3. punktu atrisina jebkuras domstarpības, kas rodas šā nolīguma piemērošanā un interpretācijā;

h) pārbauda visu informāciju par saistību neizpildi, ko iesniegusi kāda no Pusēm, un apspriežas ar otru Pusi, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu saskaņā ar 45. panta 3. punktu.

4. Apvienotā komiteja parasti sanāks reizi gadā pārmaiņus Briselē un Seulā. Komitejas ārkārtas sēdes sasauc pēc jebkuras Puses lūguma. Apvienoto komiteju pēc kārtas vada katra no Pusēm. Tā parasti tiekas augstāko amatpersonu līmenī.

45. PANTS
Īstenošanas kārtība

1. Puses veic vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi to saistību izpildei saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

2. Uz īstenošanu attiecas vienprātība un dialogs. Ja tomēr šā nolīguma piemērošanā vai interpretācijā rodas viedokļu atšķirība, viena vai otra Puse vēršas Apvienotajā Komitejā.

3. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Pirms šādas rīcības, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, Puses iesniedz visu vajadzīgo informāciju Apvienotajai komitejai situācijas rūpīgai izmeklēšanai. Puses apspriežas ar Apvienoto komiteju, un, ja abas Puses piekrīt, šīs apspriedes var sekmēt ar Apvienotās komitejas iecelta vidutāja palīdzību.

4. Īpašas steidzamības gadījumos par pasākumu tūlīt paziņo otrai Pusei. Pēc otras Puses pieprasījuma notiek apspriedes laikposmā līdz divdesmit (20) dienām. Pēc šā laikposma piemēro pasākumu. Šajā gadījumā otra Puse var pieprasīt šķīrējtiesas izskatīšanu saskaņā ar 46. pantu, lai pārbaudītu jebkuru pasākuma aspektu vai pamatojumu.

46. PANTS
Šķīrējtiesas procedūra

1. Šķīrējtiesā ir trīs (3) šķīrējtiesneši. Katra no Pusēm ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un Apvienotā komiteja attiecīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi četrpadsmit (14) dienās pēc tam, kad kāda no Pusēm ir pieprasījusi šķīrējtiesas izskatīšanu. Par vienas Puses šķīrējtiesneša iecelšanu tūlīt paziņo otrai Pusei rakstiski vai ar diplomātisko kanālu starpniecību. Šķīrējtiesneši nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesneši cenšas panākt nolēmumu iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs (3) mēnešos no šķīrējtiesnešu iecelšanas dienas. Apvienotā komiteja vienojas par sīkākām procedūrām šķīrējtiesas procedūras ātrai norisei.

2. Domstarpībās iesaistītajām Pusēm ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šķīrējtiesnešu nolēmuma izpildei. Šķīrējtiesneši pēc pieprasījuma sniedz ieteikumus par to, kā īstenojams viņu nolēmums, lai atjaunotu šajā nolīgumā paredzēto tiesību un pienākumu līdzsvaru.

X SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

47. PANTS
Definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" nozīmē Eiropas Savienību vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses.

48. PANTS
Valsts drošība un informācijas izpaušana

Šajā nolīgumā neko nedrīkst interpretēt kā tādu, kas kādai no Pusēm paredz sniegt jebkādu informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā tās būtiskām drošības interesēm.

49. PANTS
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamās juridiskās procedūras.

2. Neskarot 1. punktu, šo nolīgumu pirms tā stāšanās spēkā piemēro provizoriski. Provizoriskā piemērošana sākas pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Viena vai otra Puse var rakstiski informēt otru Pusi par tās nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.

50. PANTS
Paziņojumi

Paziņojumus saskaņā ar 49. pantu iesniedz, attiecīgi, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Korejas Republikas Ārlietu un tirdzniecības ministrijai.

51. PANTS
Deklarācijas un pielikumi

Šajā nolīgumā iekļautās deklarācijas un pielikumi ir tā sastāvdaļa.

52. PANTS
Piemērošanas teritorija

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, un saskaņā ar minētajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Korejas Republikas teritorijā.

53. PANTS
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un korejiešu valodā, un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

 

Съставено в Брюксел на десети май две хиляди и десета година.

Hecho en Bruselas, el diez de mayo de dos mil diez.

V Bruselu dne desátého května dva tisíce deset

Udfærdiget i Bruxelles den tiende maj to tusind og ti.

Geschehen zu Brüssel am zehnten Mai zweitausendzehn.

Kahe tuhande kümnenda aasta maikuu kümnendal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα Μαΐου δύο χιλιάδες δέκα.

Done at Brussels on the tenth day of May in the year two thousand and ten.

Fait à Bruxelles, le dix mai deux mille dix.

Fatto a Bruxelles, addì dieci maggio duemiladieci.

Briselē, divtūkstoš desmitā gada desmitajā maijā.

Priimta du tūkstančiai dešimtų metų gegužės dešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizedik év május tizedik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-għaxar jum ta' Mejju tas-sena elfejn u għaxra.

Gedaan te Brussel, de tiende mei tweeduizend tien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziesiątego maja roku dwa tysiące dziesiątego.

Feito em Bruxelas, em dez de Maio de dois mil e dez.

Întocmit la Bruxelles, la zece mai douã mii zece.

V Bruseli dňa desiateho mája dvetisícdesať.

V Bruslju, dne desetega maja leta dva tisoč deset.

Tehty Brysselissä kymmenentenä päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakymmenen.

Som skedde i Bryssel den tionde maj tjugohundratio.

2010년 5월 10일 브뤼셀에서 작성되었다.

 

EIROPAS SAVIENĪBAS VIENPUSĒJĀ DEKLARĀCIJA PAR 12. PANTU

Dalībvalstu pilnvarotie un Korejas Republikas pilnvarotais ņem vērā šādu vienpusēju deklarāciju:

Eiropas Savienība deklarē, ka dalībvalstis uzņemas 12. pantā paredzētās saistības tikai tiktāl, ciktāl tās ir apņēmušās ievērot šos labas pārvaldības principus nodokļu jomā Eiropas Savienības līmenī.

_________________

 

KOPĪGĀ INTERPRETĒJOŠĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ 45. UN 46. PANTU

Pusēs pastāv demokrātiska valsts iekārta. Tās vēlas kopīgi strādāt, lai sekmētu to kopējo vērtību izplatīšanu pasaulē. Pušu nolīgums vēsta par to kopīgo apņemšanos veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, ieroču neizplatīšanu un terorisma apkarošanu visā pasaulē. Tādēļ šā nolīguma, ko noslēgušas Puses, kuram ir kopējas vērtības, īstenošanas pamatā ir dialoga, savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības, daudzpusēju attiecību, vienprātības un starptautisko tiesību ievērošanas princips.

Puses vienojas, ka šā nolīguma pareizas interpretēšanas un praktiskas piemērošanas nolūkā 45. panta 3. punktā minētais termins "piemēroti pasākumi" nozīmē pasākumus, kas ir samērīgi ar šajā nolīgumā paredzēto saistību nepildīšanu. Pasākumus var veikt attiecībā uz šo nolīgumu vai konkrētu nolīgumu, kas ietilpst kopējā institucionālajā struktūrā. Izvēloties pasākumus, prioritāte ir jāpiešķir tiem, kuri vismazāk traucē nolīgumu darbībai, ņemot vērā iespēju izmantot iekšējus risinājumus, ja tādi ir pieejami.

Šā nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskās piemērošanas labad Puses vienojas, ka ar terminu "īpašas steidzamības gadījumi" nolīguma 45. panta 4. punktā saprot gadījumu, kad kāda no Pusēm izdarījusi būtisku nolīguma pārkāpumu. Būtisks pārkāpums ietver vai nu šā nolīguma noraidīšanu, kas no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa ir nesankcionēta, vai arī kāda nolīguma būtiskā elementa īpaši nopietnu un pamatīgu pārkāpumu. Puses izvērtē iespējamu 4. panta 2. punkta būtisku pārkāpumu, ņemot vērā attiecīgo starptautisko aģentūru oficiālo nostāju, ja tāda ir pieejama.

Attiecībā uz 46. pantu, ja pasākumi ir veikti attiecībā uz konkrētu nolīgumu, kas ietilpst kopējā institucionālajā struktūrā, jebkādas attiecīgas konkrētā nolīguma domstarpību izšķiršanas procedūras piemēro, ievērojot šķīrējtiesas nolēmuma īstenošanas procedūru gadījumos, kad šķīrējtiesneši nolemj, ka pasākums nav bijis pamatots vai samērīgs.

_________________

 

 

INFORMĀCIJA
Par Pamatnolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses pilnvarotajiem parakstītājiem

Parakstīšanas datums: 10.05.2010.

Parakstīšanas vieta: Brisele

Eiropas Savienības vārdā	Katrīna Eštone	Eiropas Savienības Augstā pārstāve Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos
Beļģijas Karalistes vārdā	Stīvens Vanakere	Ārlietu ministrs
Bulgārijas Republikas vārdā	Boiko Kocevs	Vēstnieks
Čehijas Republikas vārdā	Jans Kohouts	Ārlietu ministrs
Dānijas Karalistes vārdā	Lēne Espersena	Ārlietu ministre
Vācijas Federatīvās Republikas vārdā	Edmunds Dukvics	Vēstnieks
Igaunijas Republikas vārdā	Urmass Paets	Ārlietu ministrs
Īrijas vārdā	Rorijs Montgomerijs	Vēstnieks
Grieķijas Republikas vārdā	Dimitris Drucas	Ārlietu ministra aizvietotājs
Spānijas Karalistes vārdā	Migels Anhels Moratinoss	Ārlietu ministrs
Francijas Republikas vārdā	Bernārs Kušnērs	Ārlietu ministrs
Itālijas Republikas vārdā	Franko Fratīni	Ārlietu ministrs
Kipras Republikas vārdā	Marks Kiprianu	Ārlietu ministrs
Latvijas Republikas vārdā	Aivis Ronis	Ārlietu ministrs
Lietuvas Republikas vārdā	Audronis Ažubalis	Ārlietu ministrs
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā	Žans Aselborns	Ārlietu ministrs
Ungārijas Republikas vārdā	Pēters Balāžs	Ārlietu ministrs
Maltas Republikas vārdā	Ričards Kašia Karuana	Vēstnieks
Nīderlandes Karalistes vārdā	Maksims Verhagens	Ārlietu ministrs
Austrijas Republikas vārdā	Mihaēls Špindelegers	Ārlietu ministrs
Polijas Republikas vārdā	Radoslavs Sikorskis	Ārlietu ministrs
Portugāles Republikas vārdā	Manuels Lobo Antuness	Vēstnieks
Rumānijas Republikas vārdā	Teodors Bakonši	Ārlietu ministrs
Slovēnijas Republikas vārdā	Igors Senkars	Vēstnieks
Slovākijas Republikas vārdā	Miroslavs Lajčāks	Ārlietu ministrs
Somijas Republikas vārdā	Aleksandrs Stubs	Ārlietu ministrs
Zviedrijas Karalistes vārdā	Karls Bilts	Ārlietu ministrs
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā	Naidžels Kims Darohs	Vēstnieks
Korejas Republikas vārdā	Ju Mjunhvans	Ārlietu ministrs