Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikas Satversme” ar vārdiem “(turpmāk — Satversme)”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “(Kopienu)”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Eiropas Kopienu Tiesas” ar vārdiem “Eiropas Savienības Tiesas”.

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Apsūdzība kriminālprocesā

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.

(2) Par Krimināllikuma 90., 130., 131., 132., 136., 157.pantā, 159.panta pirmajā daļā, 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180.pantā, 185.panta pirmajā daļā, 197.pantā, 200.panta pirmajā daļā un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.”

3. Aizstāt 17.pantā vārdu “izmeklēšanā” ar vārdu “procesā”.

4. Izslēgt 26.panta ceturtajā daļā vārdu “(Kopienu)”.

5. 39.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdus “Eiropas Kopienu Tiesas” ar vārdiem “Eiropas Savienības Tiesas”;

izslēgt vārdu “(Kopienu)”;

aizstāt vārdus “Eiropas Kopienas Tiesai” ar vārdiem “Eiropas Savienības Tiesai”.

6. Aizstāt 41.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību” ar vārdiem “kriminālprocesā iesaistītās personas, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem”.

7. Izslēgt 43.panta otrajā daļā vārdus “izņemot privātās apsūdzības lietas”.

8. Izslēgt 44.pantu.

9. Izslēgt 50.panta otro daļu.

10. Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu “izmeklēšanas”.

11. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem “pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim”.

12. Papildināt likumu ar 74.¹, 74.² un 74.³ pantu šādā redakcijā:

“74.¹ pants. Notiesātais

No notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas apsūdzētais iegūst notiesātā statusu.

74.² pants. Notiesātā tiesības

(1) Nolēmuma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu ar nolēmuma nodošanu izpildei saistīto likumisko interešu aizsardzību tiesā, proti, tiesības:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) piedalīties tiesas sēdēs un sniegt liecības;

3) iesniegt materiālus, kas sagatavoti, lai izskatītu jautājumu par nolēmuma izpildi;

4) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar nolēmuma izpildi, šajā likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(3) Prokurora priekšraksta par sodu izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz  likumisko interešu aizsardzību prokuratūrā, ja tās saistītas ar priekšrakstā noteiktā soda izpildi, bet jautājumos par priekšrakstā noteiktā soda aizstāšanu vai atbrīvošanu no soda likumos paredzētajā kārtībā — tiesā.

74.³ pants. Notiesātā pienākumi

Notiesātajam ir pienākums:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt nolēmuma izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.”

13. Papildināt 83.panta trešo daļu ar vārdiem “vai bez apsūdzētā piedalīšanās”.

14. Izslēgt 102.pantu.

15. 104.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Cietušo — pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja cietušais pilnvarojumu izteicis mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo pilnvaru paraksta cietušais un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus. Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.”;

aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “publiskās apsūdzības lietās” ar vārdu “kriminālprocesā”;

izslēgt septīto daļu.

16. Aizstāt 108.panta ceturtajā daļā vārdu “pārstāvja” ar vārdiem “juridiskās palīdzības sniedzēja”.

17. Izslēgt 131.panta otrajā daļā vārdu “pirmstiesas”.

18. 140.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā procesa virzītājs pilnvaro vai uzdod otrā procesuālās darbības norises vietā esošās iestādes vadītājam pilnvarot personu, kura nodrošinās procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā (turpmāk — pilnvarota persona).”;

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdus “procesa virzītāja”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “procesa virzītāja”;

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

aizstāt septītajā daļā vārdus “Procesa virzītāja pilnvarota” ar vārdu “Pilnvarota”.

19. Izteikt 151.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku pratina, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē pārstāvja vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusu.”

20. Papildināt 188.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šī persona parakstās par to lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina personu nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.”

21. 231.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “prokuroram vai”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis” ar vārdiem “Izmeklēšanas tiesnesis”.

22. Izteikt 235.pantu šādā redakcijā:

“235.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu pievienošana lietai un glabāšana

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījumu nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, pret parakstu atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, izdarot par to atzīmi lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) turpmākajā procesā konstatēts, ka attiecīgajām lietām un dokumentiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā;

2) ar attiecīgajām lietām un dokumentiem veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības un to atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

(3) Atdodot izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas vai dokumentus īpašniekam vai likumīgajam valdītājam pēc tam, kad veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, krimināllietā, ja nepieciešams, saglabā attiecīgo lietu paraugus vai dokumentu kopijas.

(4) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam var kaitēt turpmākajam kriminālprocesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nodod dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģinālus pievieno lietas materiāliem un uzglabā kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.

(5) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas apliecinātas to kopijas.

(6) Ja izmeklēšanas darbību gaitā iegūtajām lietām un dokumentiem ir cita nozīme kriminālprocesā, procesa virzītājs par rīcību ar attiecīgajām lietām un dokumentiem lemj, ievērojot šā likuma prasības. Lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, atpakaļ neatdod.

(7) To lietisko pierādījumu glabāšanas vietu un kārtību, kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, nosaka Ministru kabinets.

(8) Nododot krimināllietas materiālus citam procesa virzītājam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanai noteiktajā vietā.”

23. Izslēgt 237. un 238.pantu.

24. Izteikt 239. un 240.pantu šādā redakcijā:

“239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja vien nav konstatēts kāds no šā likuma 235.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar procesa virzītāja lēmumu:

1) realizē vai iznīcina;

2) iznīcina, ja tie atzīti par lietošanai vai izplatīšanai nederīgiem.

(4) Lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuri ir bīstami videi, ar procesa virzītāja lēmumu nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.

(5) Lēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu kopiju procesa virzītājs nosūta lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, informējot viņu par tiesībām šo lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Lēmuma izpildes apturēšana neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

(6) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas, ja nepieciešams, saglabā attiecīgo lietu paraugus.

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;

3) noziedzīgi iegūtu mantu un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina;

6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē, bet, ja tām nav vērtības, — iznīcina.

(2) Izlemjot par lietiskā pierādījuma atdošanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vienlaikus tiek noteikta rīcība ar lietisko pierādījumu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas attiecīgo pierādījumu nebūs izņēmis.

(3) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanās spēkā par to paziņo lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un iestādei, kas nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu.

(4) Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis attiecīgo lietisko pierādījumu, šo lietisko pierādījumu atbilstoši spriedumā vai lēmumā norādītajam iznīcina vai realizē.

(5) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas dienā. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad lietiskais pierādījums ir iznīcināts vai realizēts atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(6) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos lietisko pierādījumu realizācijas vai iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīgā nodarījuma rīka vērtībā.”

25. Aizstāt 297.panta otrajā daļā vārdu “pušu” ar vārdu “tiesas”.

26. 320.pantā:

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Nolēmumā neietver informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts. Ja informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts, ir pierādījums kriminālprocesā, nolēmumā norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.”

27. 339.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “izmeklēšanā” ar vārdu “procesā”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “lēmuma kopijas” ar vārdiem “vai paziņojuma par pieņemto lēmumu”.

28. Aizstāt 356.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “(mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu)” ar vārdiem “vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu”.

29. Papildināt 366.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par mantas aresta atcelšanu, persona, kuras mantai bija uzlikts arests un kuras manta bija nodota glabāšanā saskaņā ar šā likuma 365.panta 2.¹ daļu, nav izņēmusi tai piederošo mantu, procesa virzītājs vai — pēc gala nolēmuma kriminālprocesā stāšanās spēkā — paziņojumu nosūtījušās iestādes tiesnesis, prokurors vai izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs pieņem lēmumu par šīs mantas realizāciju vai iznīcināšanu. Lēmums nav pārsūdzams. Mantas realizācijas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

30. 368.pantā:

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem. Ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram. Persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem. Ja prokurors lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts. Persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Piedzenot procesuālos izdevumus, prokurors lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Prokurors lēmuma kopiju daļā par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc šā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.”

31. 371.pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “publiskās apsūdzības lietā”;

izslēgt ceturto daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa” ar vārdiem “Tiesnesis vai tiesa”.

32. Izteikt 372.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā lēmumā var norādīt arī iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.”

33. 373.pantā:

izslēgt piektajā daļā vārdus “bet privātās apsūdzības lietās — augstāka līmeņa tiesai”;

izslēgt sestajā daļā vārdus “vai tiesai”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Apmierinot sūdzību par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, prokurors var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu. Prokurora nolēmums, ar kuru noraidīta vai apmierināta sūdzība, nav pārsūdzams.”

34. Izteikt 377.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata;”.

35. Izslēgt 383.panta pirmajā daļā vārdu “pirmstiesas”.

36. Aizstāt 386.panta nosaukumā un tekstā vārdus “Pirmstiesas izmeklēšana”(attiecīgā locījumā) ar vārdu “Izmeklēšana”(attiecīgā locījumā).

37. 392.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai ja par noziedzīgu nodarījumu iespējams tikai privātās apsūdzības kriminālprocess”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu, bet izmeklēšanu turpina” ar vārdiem “izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu pret šo personu”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja kriminālprocesu izbeidz daļā pret personu, pirmstiesas procesu turpina.”;

izslēgt piekto daļu.

38. Aizstāt 392.¹ panta pirmajā daļā vārdu “apsūdzība” ar vārdiem “aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina”.

39. Papildināt 31.nodaļu ar 396.¹ pantu šādā redakcijā:

“396.¹ pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Procesa virzītājs var nolēmumā izlabot pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo, pieņemot lēmumu, ko paziņo procesā iesaistītajām personām, uz kurām tas attiecas.

(2) Lēmumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labojumu procesā iesaistītās personas 10 dienu laikā pēc tā kopijas saņemšanas var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors. Uzraugošā prokurora un amatā augstāka prokurora lēmums, izskatot sūdzību, nav pārsūdzams.”

40. Izteikt 398.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi vai mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par attiecīgās personas atzīšanu par aizdomās turēto un tā kopiju izsniedz aizdomās turētajam.”

41. 401.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) procesuālos izdevumus.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētie lēmumi nav pārsūdzami.”

42. 402.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “publiskās apsūdzības procesā”;

aizstāt panta tekstā vārdus “Publiskās apsūdzības procesā personu” ar vārdu “Personu”.

43. Izteikt 408.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokuroram pēc lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības izsniegšanas apsūdzētajam rodas pamats šo lēmumu papildināt vai viņš ir ieguvis papildu pierādījumus, vai mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi un tā rezultātā nepieciešams grozīt lēmumu, prokurors raksta jaunu lēmumu par attiecīgās personas saukšanu pie kriminālatbildības un tā kopiju izsniedz apsūdzētajam.”

44. Izteikt 412.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja apsūdzētais iepazīstas ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem vai saņem to kopijas, kā arī tad, ja apsūdzētais atsakās no tiesībām iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem vai saņemt to kopijas, prokurors par to raksta protokolu.”

45. Papildināt 413.panta pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) procesuālos izdevumus.”

46. 426.panta otrajā daļā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdus “vispārējā kārtībā”;

aizstāt otrajā teikumā vārdus “vispārējā kārtībā” ar vārdiem “izvēloties citu pirmstiesas kriminālprocesa veidu”.

47. 429.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) 10 dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas dienas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz prokuroram un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.”;

izslēgt trešo daļu.

48. 430.panta pirmajā daļā:

izslēgt pirmajā teikumā vārdus “vispārējā kārtībā”;

aizstāt otrajā teikumā vārdus “vispārējā kārtībā” ar vārdiem “izvēloties citu pirmstiesas kriminālprocesa veidu”.

49. Izslēgt 442.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus “253.¹ pantā” un “348. un 349.pantā”.

50. Izslēgt 456.panta pirmajā daļā vārdus “publiskās apsūdzības”.

51. Izteikt 461.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka celtā un izsniegtā apsūdzība ir grozāma uz vieglāku vai smagāku vai arī apsūdzība grozāma sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu, nemainoties šā nodarījuma kvalifikācijai, viņa pienākums ir grozīt apsūdzību, motivējot to.”

52. Izteikt 462.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu vai arī uz smagāku, ja nemainās šā nodarījuma faktiskie apstākļi, vai arī sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu, ja nemainās šā nodarījuma kvalifikācija, jauno apsūdzību var fiksēt tiesas sēdes protokolā. Pēc tiesas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja pieprasījuma jauno apsūdzību prokurors iesniedz rakstveidā. Ja nepieciešams laiks apsūdzības grozīšanai, tiesa pēc prokurora lūguma pasludina tiesas sēdes pārtraukumu. Tiesa var pasludināt tiesas sēdes pārtraukumu arī tad, ja aizstāvībai nepieciešams laiks sagatavoties jaunajai apsūdzībai.”

53. Izteikt 464.pantu šādā redakcijā:

“464.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.”

54. Papildināt 474.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmums nav pārsūdzams.”

55. Izslēgt 476.panta ceturtajā daļā vārdus “izmeklēšanas iestādei vai”.

56. 478.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus “Eiropas Kopienu Tiesas” ar vārdiem “Eiropas Savienības Tiesas”;

izslēgt vārdu “(Kopienas)”;

aizstāt vārdus “Eiropas Kopienu Tiesai” ar vārdiem “Eiropas Savienības Tiesai”.

57. Papildināt 480.panta trešo daļu pēc vārda “atrašanas” ar vārdiem “vai pēc tam, kad saņemta informācija par apsūdzētā atrašanos ārvalstī,”.

58. 481.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “kriminālprocesu” ar vārdiem “vai tā daļu”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, tiesa nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

(5) Ja tiesa, izbeidzot kriminālprocesu vai tā daļu pret personu, konstatē, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un nepieciešams noskaidrot šo nodarījumu izdarījušo personu, tā krimināllietu vai šīs krimināllietas daļu nosūta prokuratūrai.”

59. 491.pantā:

izslēgt 3.punktu;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) par tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas sēdē.”

60. Papildināt 506.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors izsaka viedokli arī par citiem tiesas apspriedē izlemjamiem jautājumiem.”

61. Aizstāt 514.panta pirmās daļas 12.punktā vārdus “iegūto līdzekļu” ar vārdiem “iegūtās mantas”.

62. Aizstāt 526.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “pirmstiesas izmeklēšanai” ar vārdu “prokuratūrai”.

63. Aizstāt 528.panta pirmās daļas 11.punktā vārdus “iegūto līdzekļu” ar vārdiem “iegūtās mantas”.

64. Izteikt 529.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) procesuālo izdevumu atlīdzību, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas;”.

65. 532.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja tiesa atbrīvo no apcietinājuma personu, kas ir ārzemnieks, kuram nav tiesību uzturēties Latvijā, tiesa par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kurai ir tiesības aizturēt ārzemnieku.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

66. Izslēgt 554.panta trešo daļu.

67. Aizstāt 558.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus “550. un 551.pantā” ar skaitli un vārdu “52.nodaļā”.

68. Izteikt 559.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja:

1) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

2) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

3) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem;

4) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

2) tiesības prokuroram, aizstāvim un personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību vai protestu;

3) nolēmuma pieejamības dienu.”

69. Izslēgt 560.panta pirmajā daļā vārdus “(izņemot privātās apsūdzības lietās)”.

70. 561.¹ pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “referents” ar vārdiem “tiesnesis, kuram uzdots referēt”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “pieņem” ar vārdiem “var pieņemt”.

71. 562.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “privātās apsūdzības lietā, vai cietušais savā sūdzībā publiskās apsūdzības lietā”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzība publiskās apsūdzības lietā”.

72. Izslēgt 565.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus “privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā”.

73. 578.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “aizskar” ar vārdiem “kā arī informē apsūdzēto, kas atrodas apcietinājumā, par viņa tiesībām lūgt, lai viņam tiek nodrošināta iespēja piedalīties lietas izskatīšanā”;

papildināt otro daļu pēc vārda “paskaidrojumus” ar vārdiem “kā arī rakstveida lūgumu nodrošināt tām iespēju piedalīties lietas iztiesāšanā”.

74. Papildināt 605.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, savas slimības rakstura dēļ nav piedalījusies tiesas sēdē, tiesa nosūta šai personai tiesas lēmuma kopiju.”

75. Aizstāt 607.panta ceturtajā daļā vārdus “Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, vai pirmās” ar vārdu “Pirmās”.

76. Aizstāt 608.panta pirmajā daļā vārdus “tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par tā noteikšanu, vai” ar vārdiem “pirmās instances tiesa, kuras kontrolē ir lēmuma izpilde, vai pirmās instances”.

77. Izslēgt 58.nodaļu.

78. Aizstāt 626.panta 1.punktā vārdus “(ar noziedzīgu nodarījumu saistīta) izcelsme” ar vārdiem “izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu”.

79. Papildināt 629.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesas sēdē tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies tiesas procesa gaitā.”

80. 630.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai mantas izcelsme ir noziedzīga”;

papildināt otro daļu pēc vārda “pierādīta” ar vārdiem “vai mantas izcelsme nav noziedzīga”.

81. 634.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda “spriedumu” ar vārdiem “un lēmumu”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc tam, kad beidzies sprieduma un lēmuma labprātīgas izpildes termiņš.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, tās tiesas tiesnesis, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.”

82. Aizstāt 636.panta otrajā daļā vārdus “nosūta prokurora priekšraksta par sodu” ar vārdiem “septiņu dienu laikā pēc prokurora priekšraksta par sodu stāšanās spēkā nosūta tā”.

83. Izslēgt 639.pantu.

84. Aizstāt 641.panta otrajā daļā vārdu “tiesnesis” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas”.

85. Aizstāt 643.panta piektajā daļā vārdu “tiesnesis” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas”.

86. Papildināt 651.panta pirmo daļu pēc vārdiem “saistītos jautājumus” ar vārdiem “cik drīz vien iespējams”.

87. Aizstāt 652.panta pirmajā daļā vārdu “tiesnesis” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas”.

88. Aizstāt 655.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “lieta bijusi izbeigta” ar vārdiem “kriminālprocess bijis izbeigts”.

89. Izteikt 659.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, — Augstākās tiesas Senāts;”.

90. Izteikt 660.pantu šādā redakcijā:

“660.pants. Kārtība, kādā tiesa izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Saņēmis prokurora atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, referents nosaka lietas izskatīšanas laiku un vietu. Par to tiek paziņots personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses prokurora atzinums aizskar, izskaidrojot to tiesības piedalīties tiesas sēdē. Notiesātajam, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, tiek nosūtīta prokurora atzinuma kopija, informējot viņu par tiesībām lūgt, lai viņam tiek nodrošināta iespēja piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses aizskar prokurora atzinums, neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(4) Lietas izskatīšana notiek kārtībā, kāda noteikta to izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē mutvārdu procesā, izņemot šajā daļā noteikto:

1) referents ziņojumā izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz prokurora atzinumu;

2) pēc referenta ziņojuma prokurors pamato atzinumu.

(5) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu un lietu nosūta prokuratūrai;

2) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu un lietu nosūta jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai;

3) noraida prokurora atzinumu;

4) izbeidz tiesvedību.”

91. 661.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdu “izmeklēšana” ar vārdu “process”;

aizstāt vārdu “iztiesāšana” ar vārdu “izskatīšana”.

92. Aizstāt 663.panta otrajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

93. Aizstāt 668.panta otrajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

94. 670.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas tiesā iesniegtā pieteikuma vai protesta kopiju nosūta personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses aizskartas ar iesniegto pieteikumu vai protestu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

95. Aizstāt 691.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas tiesas” ar vārdu “Ģenerālprokuratūras”.

96. 692.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ir konstatēti šā likuma 682.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “Tiesa” ar vārdu “Ģenerālprokuratūra” un vārdus “procesa virzītāju” — ar vārdiem “ierosinājuma iesniedzēju”;

izslēgt ceturto, piekto un 5.¹ daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja ir konstatēts pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, Ģenerālprokuratūra pieņem Eiropas apcietinājuma lēmumu, kas nav pārsūdzams.”

97. 785.¹ pantā:

izteikt 2.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, pieņem lēmumu pārskaitīt ārvalstij ne vairāk kā pusi no naudas līdzekļiem vai ārvalsts lūgumā noteikto summu.”;

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2²) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta 2.¹ daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā šā panta otrās daļas nosacījumus.”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “pārskaita” ar vārdiem “kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus”.

98. 801.¹⁶ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu pārskaitīt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij pusi no naudas līdzekļiem.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministrija, konsultējoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta otrajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm.”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “pārskaita” ar vārdiem “kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus”.

99. Papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30. un 31.punktu šādā redakcijā:

“27. Tiesvedībā esošajās privātās apsūdzības lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, 157. un 158.panta saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī, kriminālprocess tiek pabeigts privātās apsūdzības kriminālprocesa izskatīšanas kārtībā, kāda bija noteikta līdz 2010.gada 31.decembrim.

28. Tiesnesis privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai iesniegto sūdzību, par kuru līdz 2010.gada 31.decembrim nav pieņemts lēmums, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis saņemtu, bet līdz 2010.gada 31.decembrim neizskatītu sūdzību par tiesneša lēmumu atteikties uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu, izskata šajā likumā noteiktajā sūdzību izskatīšanas kārtībā.

29. Līdz šā likuma 235.panta septītajā daļā, 239.panta sestajā daļā, 240.panta sestajā daļā un 366.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumi Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

30. Tās lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 253.¹, 348. un 349.panta, kuras nodotas atbilstoši noteiktajai piekritībai izskatīšanai apgabaltiesā līdz 2010.gada 31.decembrim, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

31. Ierosinājumi par Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu, kuri iesniegti tiesā līdz 2010.gada 31.decembrim, izskatāmi un Eiropas apcietinājuma lēmumi pieņemami kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētajam datumam.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 10.novembrī