Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 14., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 51.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) paplašinātā pirmā palīdzība — palīdzība, ko karavīrs, pildot dienesta pienākumus, sniedz dzīvībai kritiskā stāvoklī esošiem cietušajiem karavīriem, izmantojot dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijai nepieciešamo aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus, kuru pielietošanā ir apguvis attiecīgas zināšanas un prasmes.”

2. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

1) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots;

5) kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

6) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”

3. Izteikt 17.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērni un jaunieši vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā “Jaunsardze”, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā un pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā kā jaunsargu interešu izglītības programmu organizē un īsteno aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs vai tās pilnvarotas personas. Jaunsargu interešu izglītības paraugprogrammu apstiprina aizsardzības ministrs.”

4. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdu “reglamentā” ar vārdiem “aizsardzības ministra”.

5. Papildināt 26.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru grupā neieskaita karavīrus, kurus ieceļ (apstiprina) amatā Ministru kabinets vai Saeima.”

6. Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus “ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā” ar vārdiem “ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā”.

7. Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja karavīrs ir pabeidzis militārās izglītības kursu, kas nav norādīts šajā likumā, viņa vienības komandieris (priekšnieks) pieprasa, lai īpaša komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā izvērtē karavīra militārās izglītības atbilstību piešķiramai dienesta pakāpei.”

8. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir sodīts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai ja pret viņu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, nosacīti atbrīvojot šo karavīru no kriminālatbildības par smagu noziegumu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivja un pārējo instruktoru dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu lēmumu vai spriedumu.”

9. Papildināt V nodaļu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesības

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris virsniekam dienesta laikā starptautiskajā operācijā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības militārajā un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajā štābā var piešķirt tiesības lietot pagaidu dienesta pakāpi, kas ir vienu dienesta pakāpi augstāka par virsniekam piešķirto dienesta pakāpi, lai nodrošinātu virsnieka dienesta pakāpes atbilstību starptautisko operāciju un štābu štatu amatam noteiktajai dienesta pakāpei. Pagaidu dienesta pakāpe nedrīkst būt augstāka par tam amatam atbilstošo dienesta pakāpi, kurā paredzēts iecelt virsnieku šajā pantā noteikto dienesta uzdevumu izpildei.

(2) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas laikā virsnieks likumā noteiktās sociālās un citas garantijas saņem atbilstoši tai dienesta pakāpei, kuru likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķīris Valsts prezidents.

(3) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, kā arī pagaidu dienesta pakāpes lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.”

10. 43.pantā:

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;”;

papildināt otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) pret karavīru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

11) karavīrs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet no soda atbrīvots vai uz nereabilitējoša pamata ir izbeigts pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.”

11. Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Karavīru, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvots, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums vai lēmums stājas likumīgā spēkā. Ja karavīrs, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas apcietinājumā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kas spriedumā vai lēmumā noteikta par soda izciešanas sākumu.”

12. Izteikt 66.panta astotās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”.

13. 69.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) papildatvaļinājums līdz 10 dienām.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Šā likuma 43.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētie atvaļināšanas nosacījumi nav attiecināmi uz karavīriem, kuri uzsākuši dienestu līdz 2010.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 10.novembrī