Par informācijas sabiedrības veidošanu

Vakar, 2.martā, un šodien Rīgā pulcējas Eiropas Savienības (ES), Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pārstāvji, lai kopējā sanāksmē apspriestu jautājumus par informācijas sabiedrības veidošanos, analizētu sasniegto un apzinātu problēmas.

Kopējs ES, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu informācijas sabiedrības forums tika izveidots 1995.gadā, un tā pirmā apspriede, kurā piedalījās valstis, kas bija parakstījušas asociācijas līgumu ar ES, notika 23.jūnijā Briselē. Foruma trešā sanāksme notika 1997.gadā, un tās laikā tika pieņemts lēmums dibināt kopēju ES, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa komiteju informācijas sabiedrības veidošanai, kuras uzdevums būtu uzraudzīt forumā pieņemto ieteikumu ieviešanu Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un sarīkot ministru līmeņa konferenci, kurā tiktu izvērtēti sasniegtie rezultāti. Šīs komitejas ceturtā sanāksme notiek Rīgā vakar un šodien, 2. un 3.martā.

Tās atklāšanā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols. A.Šķēle pauda viedokli, ka informācijas tehnoloģiju laukā Latvija jau tagad ir gatava integrācijai ES. Informācijas sabiedrības veidošanu premjers atzīmēja kā vienu no politiskajām prioritātēm, par ko vēlāk preses konferencē patīkamu pārsteigumu pauda augsta līmeņa komitejas vadītājs Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta "Informācijas sabiedrība" vecākais padomnieks Jergs Vencels. Izglītības un zinātnes ministrs kā svarīgu Latvijas ieguldījumu informācijas sabiedrības veidošanā atzīmēja izglītības sistēmas informatizāciju. Četros gados šajā jomā ieguldīts vairāk nekā 15 miljonu eiro, tajā skaitā 5 miljoni — no pašvaldību līdzekļiem.

Viens no augsta līmeņa komitejas sanāksmes uzdevumiem ir analizēt katras valsts panākto progresu informācijas sabiedrības veidošanā. Runājot par Latvijas paveikto, Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta vadītājs Andris Virtmanis, kurš kopā ar Ministru prezidenta padomnieku informātikā Edvīnu Karnīti pārstāv mūsu valsti komitejā, uzsvēra pagājušajā gadā padarītā nozīmi — ir apstiprināta nacionālā programma "Informātika", Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) attīstības koncepcija. Sperts solis uz priekšu arī informācijas likumdošanā — pieņemts Informācijas atklātības likums, 1999.gadā Saeimai iesniegts likumprojekts par fizisko personu datu aizsardzību, atsevišķi informācijas nozari skaroši jautājumi iekļauti likumā par autortiesībām un blakustiesībām. Ir sagatavoti arī informācijas sistēmu drošības noteikumi, izveidota darba grupa elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu likumdošanas bāzes izstrādei. Daudz laika un pūļu veltīts 2000.gada datorproblēmas novēršanai, kas Latvijā noritējusi sekmīgi.

Preses konferencē tika skarts arī jautājums par "Lattelekom" monopolstāvokli Latvijā, kas ir pretrunā ar ES politiku — pēc iespējas samazināt monopolus un atvērt tirgu jauniem piedāvājumiem, arī investīciju plūsmai. Kā paskaidroja A.Virtmanis, valdība jau ir izšķīrusies par politisku soli pārtraukt šī uzņēmuma monopolstāvokli valstī agrāk — 2003.gada 1.janvārī. "Lattelekom" monopolstāvokļa vēsture Latvijā balstīta gan uz reālo situāciju 90.gadu sākumā, kad bijušo padomju bloka valstu, tostarp arī Latvijas, sakaru sistēmas nebija salīdzināmas ar attīstītāko valstu telekomunikācijām, gan uz nepieciešamību piesaistīt nozarei spēcīgu investoru, turklāt ar nosacījumu, ka tām jābūt privātajām investīcijām, lai nodrošinātu pietiekamu nozares attīstības uzrāvienu. Kopumā nozares tehnoloģijas attīstībā investēti aptuveni 300 miljoni latu. Telekomunikācijas attīstītas arī rajonos, kur tas nebūt nav ekonomiski izdevīgi. Atbildot uz jautājumu par augstajiem tarifiem telekomunikāciju pakalpojumiem, par to, ka sabiedrībai cenu dēļ bieži vien nav pieejami daudzi informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, A.Virtmanis atbildēja, ka informācijas sabiedrība daudzējādā ziņā vēl ir tikai vīzija, darāmā un pilnveidojamā vēl ir ļoti daudz, bet vai tāpēc nedarīt nemaz? Latvijas informācijas nozares speciālisti balso par darīšanu.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore