Sanāksmē piedalījās zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs, valsts sekretārs Jānis Lapše, parlamentārais sekretārs Jevgeņijs Zaščerinskis un ZM departamentu direktori.
Ar privatizējamo objektu sarakstu klātesošos iepazīstināja ZM Valsts īpašuma uzskaites un saglabāšanas departamenta direktors Rainers Juris Sproģis. Sarakstā ir pieci uzņēmumi. Tajā ir iekļauta Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija Priekuļos. Diskutēts tika par to, kāds statuss būs šim privatizējamajam objektam. Principā ir izlemts, ka turpmāk tas sauksies šādi: Valsts sertifikācijas un testēšanas centrs "Priekuļi". Taču bija jāvienojas, kāds statuss būs centram - valsts bezpeļņas uzņēmums vai valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Tika nolemts, ka, ņemot vērā topošo jaunā komerclikuma projektu, kas vēl ir jāizskata Saeimā, saprātīgāk būtu veidot tomēr valsts SIA, kas, iespējams, varētu saņemt valsts pasūtījumus, ja tos deleģēs Ministru kabinets. Jau sen ir skaidrs, ka līdzšinējā Baltijas MIS nevar apsaimniekot visas kompleksā esošās ēkas un negūst peļņu. Veicot privatizāciju, valsts kapitāla daļa būs 100 procentu. Tiesa, privatizācijas noteikumus varēs pieņemt tikai Ministru kabinetā, jo tāda ir Tieslietu ministrijas prasība.
Problemātisks ir jautājums par Priekuļos esošo viesnīcu. To varētu privatizēt Priekuļu pašvaldība, un tad daļa privatizācijā iegūto finansu paliktu pašvaldības rīcībā, taču 20 procentu apmērā līdzekļus iegūtu Privatizācijas aģentūra. Lai tā notiktu, pagastam mērķtiecīgi jāattīsta uzņēmējdarbība. Taču finanses nepieciešamajām investīcijām gan nebūtu jāpieprasa no Zemkopības ministrijas.
Privatizējamo objektu sarakstā ir arī Valsts zinātniskās ražošanas uzņēmums "Ražība", kuram ir arī sertificēta agroķīmiskā laboratorija. Ministrijas vadība ilgās diskusijās tomēr izlēma, ka uzņēmums nebūtu jāprivatizē, vienīgi jāmaina tā statuss. Tātad vajadzētu to pārveidot par valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību. "Ražības" pamatuzdevums ir darboties mēslošanas līdzekļu izmantošanas jomā un veikt augsnes analīzes, tās pamatfunkcijas nepieciešams saglabāt. Likumprojekts "Mēslošanas līdzekļi" jāizstrādā pusgada laikā, un tam jāatbilst ES prasībām.