Zemkopības ministrs P. Salkazanovs pieļāva iespēju uzņēmumu privatizēt daļēji, lai pēc tam valsts pamazām varētu pārdot tā īpašuma daļas, tomēr valsts sekretārs Jānis Lapše atzina, ka nav degošas nepieciešamības uzņēmumu "Ražība" pagaidām privatizēt.

Privatizējamo objektu sarakstā iekļauti arī divi zivsaimniecības uzņēmumi - zivju audzētava "Nagļi" Latgalē un "Salaca". Starp citu, kopumā valstī ir astoņas zivju audzētavas, kas strādā pēc uzņēmumu principa. Tomēr privatizāciju var apgrūtināt zemes īpašuma tiesības, jo daļa zivju dīķu atrodas uz privātas zemes. Pagaidām zivju audzētavas strādā, saņemot finansējumu no Zivju fonda. R.J.Sproģis secināja, ka minēto divu zivsaimniecības objektu privatizācija ir konceptuāls jautājums.

Savu viedokli par minēto objektu privatizāciju pauda ZM valsts sekretāra vietnieks un Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš. Viņš norādīja, ka privatizācijā vajadzētu iesaistīt arī privāto zemju īpašniekus. Zivju audzētavā "Nagļi" audzē karpu mazuļus šīs populācijas saglabāšanai un palielināšanai, savukārt "Salaca" audzē lašu un taimiņu mazuļus atražošanai valsts interesēs. N. Riekstiņš uzskata, ka gan "Nagļi", gan "Salaca" vēl ir nepieciešamas valsts pasūtījuma izpildei. Privatizācija varētu sākties pēc gada. "Salaca" ir dārga izmaksu ziņā, tādēļ to būtu grūti privatizēt, jo ūdeni tur sūknē ar elektrosūkņiem.

Arī "Nagļos" situācija nav tik vienkārša, jo bieži vien privātā zeme atrodas tieši dīķa vidū. Ja "Nagļi" tiks iznīcināti, zivsaimnieki vairs nevarēs parādīties Latgalē. Šis bizness ir jāsaglabā. Tieši tādēļ nepieciešams privatizācijas procesā iesaistīt privātīpašniekus. Līdzīgas problēmas ir arī citās zivju audzētavās. Privatizācijai vispār zivsaimnieki piekrīt, taču grūti būtu atrisināt jau minētās problēmas. N. Riekstiņš ir pārliecināts, ka zivju ataudzēšanas jomā finansiāli būtu jāpiesaista arī elektroenerģijas ražotāji hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju tuvumā, jo visas zivjaudzētavas ir valsts uzņēmumi. Un valstij ir jārūpējas par zivju resursu ataudzēšanu, jo Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes radītie zaudējumi zivsaimniecībā ir jākompensē.

Tādēļ ZM vadība izlēma, ka, iesniedzot privatizējamo zivsaimniecības objektu sarakstu Privatizācijas aģentūrā, tam jāpievieno arī nepieciešamie nosacījumi, lai tie tiktu reāli īstenoti.

Otrs izskatītais jautājums ir ES likumdošanas aktu tulkošanas un harmonizācijas norise, ar kuru iepazīstināja ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze. Šis darbs saistīts ar finansēm, jo lauksaimniecības likumu un citu normatīvo dokumentu apjoms ir ļoti liels. Zemkopības ministrijas vadība uzskata, ka šajā darbā jāiesaistās arī Tieslietu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai, jo tās galvenokārt izstrādā likumus. Tāpat jāsadala funkcijas šajā jomā starp dažādām ministrijām. Darbu izpildei nepieciešams ļoti precīzs grafiks. Lai iztulkotu un ar ES normām saskaņotu lauksaimniecības likumdošanu, nepieciešami divi gadi un nopietns finansējums. Gundega Mičule, ZM Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore, atgādināja, ka Tieslietu ministrijai jāuzņemas nopietna atbildība par ES likumdošanas ieviešanu Latvijā. Diemžēl agrāk saņemtajā "Baltajā grāmatā" nav aptverta visa pēdējo gadu likumdošana, tādēļ daudzi ierēdņi Latvijā nav ar to pat iepazinušies. Produkcijas kvalitātes jautājumos pagaidām Latvijā nav tā sauktā jumta likuma. Jāizstrādā nopietni mehānismi, kādā veidā produkcijas kvalitāti kontrolēt un nodrošināt produkcijas nekaitīgumu. Valdības deklarācijai jābūt ciešai sasaistei ar konkrētiem jautājumiem Latvijas ES integrācijas programmā.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore