1998.gada 17.jūnijā, pieņemot Saeimā Krimināllikumu, tā Pārejas noteikumos tika norādīts, ka šā likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu, kura projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai līdz 1998.gada 1.augustam.

Valsts prezidents Krimināllikumu izsludināja 1998.gada 8.jūlijā. Līdz ar to radās situācija, ka Krimināllikums, kas aizstāj Latvijas Kriminālkodeksu, jau ir pieņemts un izsludināts, bet tā normas nav jāievēro un nav pat zināms, kad tas notiks.

Īpašā likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk tekstā — īpašais likums) projekts bija iesniegts Saeimai tās noteiktajā termiņā un 1998.gada 15.oktobrī kā steidzams pieņemts gan pirmajā, gan arī tūlīt otrajā lasījumā ( Saeimas sēdes stenogrammu skat. "LV" Nr.313/314 ). Diemžēl šis apstāklis liedza iespēju īpašajam likumam nodrošināt to slīpējumu, kāds likumdošanas procesā ir citiem projektiem. Tādēļ saprotams, ka likumā ir zināmas nepilnības, kuras varēja novērst pēc likumprojekta konceptuālā akcepta tā pirmajā lasījumā līdz projekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Īpašajā likumā ir 25 panti, un daudzos no tiem skartas svarīgas krimināltiesību problēmas.

Likums izsludināts 1998.gada 4.novembrī un stājās spēkā nākamajā dienā, 5. novembrī. Sakarā ar to radusies jauna situācija, kurā jau darbojas šā likuma normas, kaut arī Krimināllikums vēl nav stājies spēkā (īpašajā likumā noteikts, ka Krimināllikums stājas spēkā 1999.gada 1.aprīlī).

Īpašais likums veidots saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta "Krimināllikuma spēks laikā" (kas atbilst Latvijas Kriminālkodeksa tāda paša nosaukuma 6.pantam) norādījumiem. Te jāatzīmē dažas Krimināllikuma 5.panta prasības: 1) nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, un 2) likumam, kas ir labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks. Tādēļ šajā laikā, proti, līdz 1999.gada 1.aprīlim, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa normas, ir tomēr jāņem vērā arī Krimināllikuma normas. Savukārt pēc 1999.gada 1.aprīļa būs jāņem vērā Latvijas Kriminālkodeksa normas, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, kurš paredzēts Krimināllikumā, bet izdarīts pirms šā datuma.

Krimināltiesību problēmas, kas risinātas īpašajā likumā, nosacīti var iedalīt trīs grupās.

1. Likumā nosaukti Latvijas Kriminālkodeksa panti, kuros paredzētie nodarījumi atzīti par nesodāmiem saskaņā ar Krimināllikumu, kā arī norādīta kārtība, kādā personas atbrīvojamas no kriminālatbildības un piespriestā soda izciešanas par šiem nodarījumiem (skat. likuma 2.—9. pantu). Pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā tādu lietu ir ļoti maz, turklāt vairākums likumā nosaukto Latvijas Kriminālkodeksa pantu kopš to iekļaušanas kodeksā vispār nav piemēroti. Tāpēc var secināt, ka īpašā likuma prasību izpilde šajā daļā nevar radīt kādus sarežģījumus.

2. Likumā noteikts, kādi Krimināllikuma noteikumi ir jāņem vērā kā labvēlīgāki par Latvijas Kriminālkodeksa noteikumiem un kas likumā ir noteikts citādi (skat. likuma 10.—19. pantu). Svarīgi norādījumi par labvēlīgākā likuma piemērošanu doti īpašā likuma 10. un 17.pantā, taču tajos konkrēti Latvijas Kriminālkodeksa un Krimināllikuma panti nav nosaukti, kas praksē, protams, var apgrūtināt likuma prasību ievērošanu. 10.pantā teikts, ka samazināms izciešamais sods pēc Latvijas Kriminālkodeksa notiesātām personām līdz maksimālajam sodam, kas paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma pantā, bet 17.pantā — ka, saucot pie kriminālatbildības personu pēc Latvijas Kriminālkodeksa panta, jāņem vērā, ka kriminālatbildība nevar iestāties, ja Krimināllikuma attiecīgajā pantā nav tāda noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes kā Kriminālkodeksa pantā. Abos šajos īpašā likuma pantos nav minēts, tieši kādi Krimināllikuma un Latvijas Kriminālkodeksa panti ir uzskatāmi par savstarpēji attiecīgiem. Te var palīdzēt vairākiem Krimināllikuma izdevumiem pievienotais Kriminālkodeksa un Krimināllikuma pantu salīdzinājums.

3. Likumā definēti vairāki t.s. vērtējuma jēdzieni (skat. likuma 20.—24 pantu). Tie ir "liels apmērs" (20.pants), "neliels apmērs" (22.pants), "būtisks kaitējums" (23.pants) un "smagas sekas" (24.pants). Tādi jēdzieni kā "būtisks kaitējums" un "smagas sekas" norādīti vairākos desmitos dažādu Krimināllikuma Sevišķās daļas nodaļu pantu (kā nodarījuma sastāva vai kvalificējošā pazīme), kas attaisno šādu skaidrojumu ievietošanu nevis Krimināllikumā, bet īpašajā likumā. Šie jēdzieni (izņemot "nelielu apmēru") lietoti arī Latvijas Kriminālkodeksā, tādēļ to skaidrojums ir aktuāls jau patlaban. Ar nožēlu jāatzīst, ka ne visi minētie skaidrojumi definēti pietiekami izsmeļoši (piemēram, "būtisks kaitējums"), ko varēja panākt pirms īpašā likuma pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā. Cerams, ka tiesu prakse sniegs precedentus par šo skaidrojumu lietošanu, kas savukārt var radīt priekšnoteikumus īpašā likuma grozījumiem, neskarot Krimināllikumu.

Svarīgi ir paturēt vērā, ka īpašais likums stājās spēkā pagājušā gada 5.novembrī un tādēļ šā likuma prasības ir jāpilda jau tagad. Tā nozīme saglabāsies arī pēc 1999.gada 1.aprīļa. Īpašais likums ir cieši saistīts ar Krimināllikumu, un tie kopā pašreiz veido Latvijas krimināltiesības.