Par laiku, kas tek caur pirkstiem

Centrālā statistikas pārvalde un Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts īstenojis projektu par Latvijas iedzīvotāju laika izlietojumu. Aptauja un datu apstrāde veikta par PHARE programmas un Latvijas valsts finansētā pētījuma "Pārmaiņas iedzīvotāju dzīvesveidā un rūpēs par savu veselību" līdzekļiem. Iegūtie dati apkopoti statistikas biļetenā "Latvijas iedzīvotāju laika izlietojums".

Šāda veida pētījums ir veikts pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, šoreiz pētnieki vadījās pēc Eiropas Savienības statistikas pārvaldes harmonizācijas principiem. Tagad iegūtā informācija ir salīdzināma ar citu valstu atbilstošajiem datiem, un tā rakstīta universālā valodā.

Kā atzina Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, laika budžeta struktūra krasi atšķiras starp nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm. Vīrieši peļņas darbam velta nedaudz vairāk laika nekā sievietes. Savukārt sievietes ievērojami vairāk laika izlieto mājas darbiem (ēdienu gatavošanai, mājas kopšanai, bērnu aprūpei, apģērbu šūšanai un mazgāšanai). Rezultātā strādājošo sieviešu kopējā darba slodze, ieskaitot neapmaksāto mājas darbu, pārsniedz vīriešu kopējo darba slodzi. Strādājošām sievietēm tā ir vidēji par 12 procentiem lielāka nekā vīriešiem, bet nestrādājošām sievietēm — par 29 procentiem lielāka.

Maz laika kā strādājošie vīrieši, tā sievietes velta bērnu aprūpei: sievietes — 3 stundas nedēļā, vīrieši— nedaudz vairāk par stundu nedēļā; izglītībai: sievietes — 39 minūtes nedēļā, vīrieši — 29 minūtes nedēļā.

Visvairāk laika tiek patērēts miegam un peļņas darbam. Trešā lielākā prioritāte ir televīzijas pārraižu un videoierakstu skatīšanās. Laiks, kas veltīts šai nodarbei, vidēji pārsniedz 14 stundas nedēļā vīriešiem un sasniedz 11 stundas nedēļā sievietēm.

Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētnieciskās kopas vadītāja Pārsla Eglīte uzskata, ka šie dati nav televīzijas sabiedrību darba rezultāts vai nopelns, bet gan fakts, ka pastāv citu iespēju liegums. Ļaudis naudas trūkuma dēļ, kā arī sievietes, kas mājās audzina mazus bērnus, nevar pašas apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, tāpēc vēro tos televīzijā:

Iedzīvotāji ļoti maz brīvajā laikā nodarbojas ar aktīvām fiziskām nodarbībām. Kustību nodarbības ir tikai maza daļiņa no cilvēku brīvā laika pavadīšanas iespējām, turklāt pat jauniešu vidū dominē vienkāršas pastaigas. Tas nav slikti, bet jauna cilvēka muskuļu grupas tiek noslogotas nepietiekami. Iegūtie dati parāda arī, kāpēc jauniešiem, kas iesaucami armijā, ir tik slikts veselības stāvoklis.

Vismazāk brīvā laika ir strādājošām sievietēm — 21 stunda nedēļā. Nedaudz vairāk brīvā laika ir mācību iestāžu audzēkņiem un studentiem — 34 stundas nedēļā.

Centrālās statistikas pārvaldes departamenta direktors Edmunds Vaskis apgalvo, ka laika budžets ir instruments, kā izpētīt neformālo ekonomiku:

— Pēc iegūtajiem datiem mēs redzam, cik liels ir nostrādātais laiks. Pārskatos nostrādātais laiks atspoguļo "gaišo ekonomisko darbību", bet pastāv arī "ēnas ekonomiskā darbība". Statistiķi ir atraduši metodes, kā, izmantojot laika budžeta datus, iegūt to laiku un produkcijas apjomu, kas ir iegūts neformālās ekonomikas ceļā.

Laika budžets ir arī līdzeklis, kā precīzāk noteikt iekšzemes kopprodukta apjomu. Piemēram, Somijas pētnieki ir aprēķinājuši, ka neapmaksātais mājas darbs veido aptuveni 35—50 procentus no iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijā vīrieši daudz laika veltī mājas remontam un celtniecības darbiem, savukārt sievietes daudz ada, šuj un veic daudzus citus mājsaimniecības darbus.

Pētījuma rezultātā atklājām arī kādu interesantu faktu — mūsdienu sabiedrībā faktiski nav pusdienas laika. Cilvēki ietur nelielas kafijas pauzes, kad darbs tiek pārtraukts uz īsu mirkli vai netiek pārtraukts vispār. Pastāv tendence vairākas darbības veikt vienlaikus — strādāt, ēst, klausīties radio un lasīt.

Eiropas kultūra no Āzijas laika uztveres kultūras atšķiras ar to, ka Eiropā un arī Latvijā ir daudz zemāka laika vērtība. Bieži vien cilvēki atļaujas netaupīt citu laiku — kavē sarunātās tikšanās, atceļ iepriekš norunāto un pasūtīto vai arī runā pārāk gari.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore

Prioritātes strādājošo laika izlietojumā

Sievietes

Vīrieši