Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 4.novembrī

IZM: Par skolu rīcību gadījumos, kad skolēns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu

Lai normatīvajos aktos nostiprinātu valstī vienotu kārtību, kā izglītības iestādei jārīkojas gadījumos, kad skolēns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”, kas 4.novembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valstī vienotu kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērna vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde. Izglītības likums nosaka, ka vecāku pienākums ir informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt ietekme uz mācību procesu, bet līdz šim nepastāvēja vienota kārtība, kā konkrēti izglītības iestādei un pašvaldībai jārīkojas gadījumos, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu. Šādas normas jau šobrīd ir iestrādātas izglītības iestāžu nolikumos vai iekšējās kārtības noteikumos, tādēļ izglītības iestādēm šī nebūs jauna procedūra, tikai tagad tā būs obligāta.

Tā kā izglītības iestāde mācību laikā ir atbildīga par bērna drošību, noteikumu projekts paredz, ka skolai ar vecākiem jāsazinās operatīvi, tiklīdz konstatēts, ka bērns bez attaisnojoša iemesla nav ieradies un vecāki nav informējuši izglītības iestādi par kavējuma iemesliem. Kārtība noteikta atbilstoši katrai izglītības pakāpei – pirmsskolas pakāpē un pamatizglītības pakāpē (obligātā izglītība) un vidējās izglītības pakāpē. Kārtība attieksies arī uz profesionālās izglītības iestādēm.

MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” IZM speciālisti izstrādāja sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm, izglītības iestādēm, speciālistiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par grozījumiem Kultūras ministrijas un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras nolikumā

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Kultūras ministrijas (KM) un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) nolikumos, ar kuriem paredzēts kultūrizglītības politikas ieviešanas funkcijas, ko šobrīd veic KM, no nākamā gada 1.janvāra noteikt NKMVA, attiecīgi mainot aģentūras nosaukumu – pārdēvējot to par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru.

Pēc Kultūras un radošās industrijas izglītības centra likvidācijas Kultūras ministrija kopš 2010.gada 1.janvāra organizē kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu. KM ir konstatējusi, ka, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus, būtu lietderīgi atdalīt valsts kultūras politikas plānošanu no kultūras politikas ieviešanas funkcijām, funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības stratēģijas ieviešanu un īstenošanu, nosakot pašreizējai NKMVA.

Tādējādi būs iespējams gan efektīvāk pārraudzīt un kontrolēt kultūras un radošās industrijas izglītības satura kvalitāti visos izglītības līmeņos, gan elastīgāk koordinēt nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, sagatavošanas procesu un kvalitāti un pilnvērtīgi izmantot mūzikas un mākslas skolu kapacitāti, kā arī mērķtiecīgāk organizēt kultūras nozares darbinieku tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.

Kultūrizglītības sistēmas pilnveidošanai jāorganizē konferences, semināri, apmācības pedagogiem un citi pasākumi, kurus elastīgāk varētu veikt NKMVA, izmantojot tai jau esošo apmācību tīklu un pieredzi apmācību, konferenču un semināru rīkošanā, kā arī metodisko materiālu izdošanā. Līdz ar to paredzams, ka funkciju nodošana palīdzēs efektīvāk īstenot un kontrolēt izglītības kvalitāti un pilnvērtīgāk izmantot finansējumu, kas pieejams kultūrizglītības nozarei.

Funkciju veikšanai paredzēts nodot piecas štata vietas.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par invaliditātes iestāšanās riska mazināšanu cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti

Lai mazinātu invaliditātes iestāšanās risku personām ar prognozējamu invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) atbilstoši jaunajā Invaliditātes likumā noteiktajam sagatavojusi jaunus noteikumus.

LM izstrādātie “Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību” 4.novembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM uzsver, ka personas ar prognozējamu invaliditāti operatīva ārstēšana un rehabilitācija ir priekšnosacījums attiecīgās personas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai, invaliditātes novēršanai un atgriešanai vai integrēšanai darba tirgū nākotnē.

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), kas veic invaliditātes ekspertīzi, veic arī prognozējamas invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to personas, kurām pastāv invaliditātes risks, saņem ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, t.i., bez atvieglojumiem jeb bez tiesībām minētos pakalpojumus saņemt prioritāri. Tādējādi operatīva atbalsta trūkums daudzos gadījumos palielina invaliditātes risku.

Noteikumu projekts paredz, ka personas ar prognozējamu invaliditāti prioritārā kārtībā varēs saņemt veselības aprūpes, t.sk. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr konkrēto pakalpojumu veidi, to apjoms, saņemšanas ilgums un termiņi tiks noteikti ārstējošā ārsta izstrādātajā un VDEĀVK apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā. LM uzsver, ka iepriekšminētos pakalpojumus varēs saņemt, kamēr personai ir piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss.

Ja personām ar slimības vai traumas radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, kas var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, tad saskaņā ar Invaliditātes likumu, kas stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, ir paredzēts noteikt prognozējamu invaliditāti.

Prognozējamas invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka, bet atbilstoši ārstējošā ārsta izstrādātajam individuālajam rehabilitācijas plānam tiek veikti pasākumi šīs personas invaliditātes riska mazināšanai.

Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem gadā varētu būt 1440 cilvēki ar prognozējamu invaliditāti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību

Lai sakārtotu un atvieglotu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības procesus, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi attiecīgu kārtību.

Tā paredz nodalīt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas procesu no būvniecības. Turpmāk ierīkošanu varēs sākt pēc projekta reģistrēšanas un akceptēšanas VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD). Ierīkošanas projekta realizācijai būvatļauja nebūs nepieciešama, līdz ar to tiktu samazināts administratīvais slogs komersantiem.

Tāpat tiktu saīsināts ierīkošanas projektu akceptēšanas termiņš ESD – 10 darbadienas līdzšinējo 30 vietā.

Būvprojektiem, kuru realizācijai saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir jāsaņem būvvaldes izsniegtā būvatļauja, ESD projekta saskaņošanu veiks tikai daļā, kas attiecas uz elektroniskajiem sakaru tīkliem.

ESD speciālisti, piedaloties projektu izvērtēšanā, jau iepriekš novērsīs iespējamos pārkāpumus un veicinās elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības normu ievērošanu.

Minētās izmaiņas paredz SM izstrādātais noteikumu projekts “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība”, ko 4.novembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdība. Minētā kārtība ir izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju un Latvijas Interneta asociāciju.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par laulības šķiršanas apliecības paraugu

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti noteikumi par laulības šķiršanas apliecības paraugu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saistībā ar grozījumiem, kas paredz laulību bezstrīdus šķiršanas funkciju nodot notāriem.

Projekta mērķis ir izstrādāt laulības šķiršanas apliecību, kuru taisīs un izsniegs zvērināti notāri, šķirot laulību. Kā norādīts anotācijā, saņemot abu laulāto kopīgo iesniegumu, zvērināts notārs uzsāks laulības šķiršanas lietu un noteiks samierināšanās laiku – vienu mēnesi. Pēc samierināšanās laika beigām, ja nav saņemts laulības šķiršanas atsaukums, zvērināts notārs šķirs laulību, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu – laulības šķiršanas apliecību.

Pašlaik nav noteikts paraugs laulības šķiršanas apliecībai, kuru taisa zvērināts notārs, šķirot laulību, jo Latvijā laulību šķir tikai tiesa.

Laulības šķiršanas apliecībā paredzēts iekļaut šķirto laulāto vārdus, uzvārdus, personas kodus.

Tāpat paredzēts laulības šķiršanas apliecībā iekļaut laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, valsti, vietu, reģistra ieraksta numuru un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku, laulības šķiršanas gadu, dienu, mēnesi, kā arī faktu, ka laulība šķirta pēc abu laulāto kopīga iesnieguma, un šķirto laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

4.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas nomainīs šobrīd spēkā esošos noteikumus, pārņemot Eiropas Padomes direktīvu par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.

Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem īpaši jutīgās teritorijās, uz kurām attiecas pastiprinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

Noteikumi precizēs izpildē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus, līdz šim spēkā esošajos noteikumos lietotos terminus un papildinās tos ar jauniem terminiem. Tāpat tiks noteiktas prasības nitrātu monitoringa veikšanai virszemes un pazemes ūdeņos, pārskatīti kūtsmēslu izkliedes un iestrādes, kā arī minerālmēslu izsējas un iestrādes aizlieguma periodi un pārskatītas maksimālās pieļaujamās slāpekļa mēslojuma normas laukaugiem.

Paredzēts, ka teritorija par īpaši jutīgu arī turpmāk tiks noteikta, ja virszemes saldūdeņos, it īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka, tāpat arī pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka. Par īpaši jutīgām teritorijām tiks uzskatītas dabiskas izcelsmes iekšzemes ūdenstilpes un jūras piekrastes ūdeņi, kas ir kļuvuši eitrofiski (ūdens bagātinājies ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamus ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes traucējumus) vai var kļūt eitrofiski. Ja nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos iegūtā informācija liecinās, ka šie ūdeņi atbilst īpaši jutīgo teritoriju kritērijiem, arī tad tie tiks noteikti kā īpaši jutīgas teritorijas.

Noteikumu projektā norādītas arī īpaši jutīgo teritoriju robežas Latvijas pagastos un pilsētās.

Tāpat norādīta īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība, kurā paredzēta minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana tajās, kā arī norādīts, kā dokumentējama lauka vēsture.

Pēc Eiropas Komisijas norādījumiem ir pārskatīti kūtsmēslu izkliedes un minerālmēslu izsējas aizlieguma periodi, nosakot, ka nekāda veida kūtsmēslus nedrīkstēs izkliedēt laika posmā no 1.novembra līdz 15.martam.

Savukārt slāpekļa minerālmēslus zālājiem nedrīkstēs izsēt laika posmā no 15.septembra līdz 15.martam. Pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārziem jebkura veida minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nebūs pieļaujama laika posmā no 1.novembra līdz 15.martam.

Noteikumu projektā noteikta arī paredzamā Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, lai kontrolētu noteikumos noteikto prasību ievērošanu īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumi pēc to stāšanās spēkā būs jāievēro lauksaimniekiem, kuri īstenos lauksaimniecisko darbību īpaši jutīgajās teritorijās. Taču atsevišķas noteikumu prasības būs jāievēro arī lauksaimniekiem ārpus īpaši jutīgajām teritorijām. Tā, piemēram, uz visiem lauksaimniekiem attieksies prasības par jebkura veida mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī kūtsmēslu uzglabāšanu un lietošanu, izņemot norādi par kūtsmēslu izkliedēšanas laika periodu, kas jāievēro tikai īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekotājiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa